Bērnu migrantu aizsardzība
20.3.2018
Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski O-000031/2018/pārsk.1
Komisijai
Reglamenta 128. pants
Anna Maria Corazza Bildt, Roberta Metsola, PPE grupas vārdā
Birgit Sippel, Caterina Chinnici, Sylvie Guillaume, Dietmar Köster, Cécile Kashetu Kyenge, Juan Fernando López Aguilar, Tanja Fajon, Josef Weidenholzer, Soraya Post, Miltiadis Kyrkos, Kati Piri, Vilija Blinkevičiūtė, Christine Revault d'Allonnes Bonnefoy, Emilian Pavel, Elly Schlein, Enrique Guerrero Salom, S&D grupas vārdā
Nathalie Griesbeck, Cecilia Wikström, Hilde Vautmans, Sophia in 't Veld, ALDE grupas vārdā
Cornelia Ernst, Dennis de Jong, Marie-Christine Vergiat, Kostas Chrysogonos, Martina Anderson, Malin Björk, Barbara Spinelli, Marina Albiol Guzmán, Patrick Le Hyaric, Dimitrios Papadimoulis, Stelios Kouloglou, Sofia Sakorafa, Paloma López Bermejo, Lola Sánchez Caldentey, Miguel Urbán Crespo, Tania González Peñas, Xabier Benito Ziluaga, Eleonora Forenza, Miguel Viegas, João Pimenta Lopes, João Ferreira, Curzio Maltese, Estefanía Torres Martínez, Kostadinka Kuneva, GUE/NGL grupas vārdā
Judith Sargentini, Jean Lambert, Verts/ALE grupas vārdā
Saskaņā ar jaunākajiem UNHCR datiem 2017. gadā Grieķijā, Itālijā, Spānijā un Bulgārijā ieradās 32 039 bērni, no kuriem 46 % bija nepavadīti nepilngadīgie vai nošķirti bērni. Gadu pēc Komisijas 2017. gada 12. aprīļa paziņojuma par bērnu migrantu aizsardzību[1] dalībvalstis joprojām saskaras ar problēmām tā ieteikumu īstenošanā.
Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām ir norādīts, ka visās darbībās, kas attiecas uz bērniem, pirmkārt jāņem vērā bērna intereses.
1. Ieteikumu īstenošana, – kā Komisija vērtē pašreizējo situāciju saistībā ar to, kā dalībvalstis īsteno paziņojuma par bērnu migrantu aizsardzību ieteikumus? Kuras dalībvalstis Komisija uzrauga? Kādus nākamos pasākumus Komisija plāno veikt, lai atbalstītu dalībvalstis paziņojuma īstenošanā, tostarp saistībā ar ES fondu izmantošanu, lai jo īpaši nodrošinātu, ka nepavadītiem nepilngadīgajiem un ģimenēm ar bērniem ir pieejams pietiekams skaits patvēruma vietu, ka “karstajos punktos” tiek iecelts bērna tiesību aizsardzības darbinieks, ka bērniem tiek nodrošināta savlaicīga piekļuve veselības aprūpei, psiholoģiskā palīdzība un izglītība, un ka ģimenes atkalapvienošanās ir efektīvāka?
2. Aizbildnība, – ņemot vērā ilgās procedūras, lai ieceltu aizbildņus nepavadītiem bērniem, kā Komisija vērtē dalībvalstu veiktās darbības, lai nodrošinātu, ka visiem bērniem pēc ierašanās tiek iecelts aizbildnis vai pagaidu aizbildnis? Ko Komisija darīs, lai rosinātu dalībvalstis nodrošināt aizbildņu apmācību un paātrinātu to iecelšanas procedūras?
3. Aizturēšana, – ņemot vērā pienācīgu alternatīvās aprūpes iestāžu trūkumu nepavadītiem bērniem un ģimenēm, kādus pasākumus Komisija veiks, lai atbalstītu dalībvalstis alternatīvu aizturēšanas pasākumu nodrošināšanā? Ja joprojām notiktu sistemātiska un ilgstoša bērnu migrantu un viņu ģimeņu aizturēšana visās ES dalībvalstīs, vai Komisija uzsāks pienākumu neizpildes procedūras pret dalībvalstīm, kas nenodrošina bērnu pamattiesību ievērošanu saistībā ar migrāciju?
4. Piekļuve izglītībai,– ko Komisija dara, lai nodrošinātu, ka pašreizējais tiesību aktos noteiktais trīs mēnešu pienākums integrēt skolā visus patvēruma meklētājus bērnus tiktu īstenots visās ES dalībvalstīs?
- [1] COM(2017)0211.