ES ilgstoši ir veicinājusi valodu apguvi, lai palielinātu savstarpējo sapratni un mobilitāti dalībvalstīs, atbalstot un papildinot valstu izglītības sistēmu darbības un savstarpējo sadarbību. Parlaments pievērš nopietnu uzmanību lūgumrakstiem, kuros ES pilsoņi, kas izmanto savas tiesības dzīvot citā dalībvalstī, pauž bažas par to, ka netiek nodrošinātas mācības un valodu prasmju atzīšana viņu dzimtajā valodā. Tādēļ aicinām Komisiju iztirzāt turpmāk norādītos jautājumus.

1. Kādus pasākumus Komisija ir veikusi, lai atbalstītu dalībvalstis nolūkā uzlabot valodu prasmju savstarpēju atzīšanu visās ES oficiālajās valodās, balstoties uz līmeņiem, kuri jau noteikti saistībā ar Eiropas vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu?

2. Kā Komisija vērtē ES oficiālo valodu mācīšanas pievienoto vērtību un konkrēti ieteikumu attiecībā uz mērķi dzimtā “valoda un vēl divas valodas” saistībā ar izglītības modernizāciju ES un jo īpaši uzņēmējdarbības, darba iespēju un kultūru daudzveidības veicināšanai Savienībā?

3. Vai Komisijas rīcībā ir precīzi jaunākie dati par valodu prasmju novērtēšanas iespējām un valodu eksāmenu, diplomu un sertifikātu atzīšanu ES oficiālajās valodās (papildus angļu, franču, vācu, spāņu un itāļu valodai)? Kādu turpmāku atbalstu ES var sniegt izglītības iestādēm, kuras nodrošina mācības ES oficiālajās valodās ES pilsoņiem, kuri dzīvo dalībvalstī, kura nav viņu dzimtā valsts?

4. Kādus pasākumus Komisija ir paredzējusi īstenot Eiropas izglītības telpā, lai izstrādātu tiešsaistes sistēmu ES valodu sertifikātu pārrobežu atzīšanai un apstiprināšanai attiecībā uz skolas beigšanas diplomiem, lai veicinātu piekļuvi augstākajai izglītībai visā ES?