ES ieguldījums tāda saistoša ANO instrumenta izstrādē, ar kuru no cilvēktiesību ievērošanas viedokļa regulē starptautisku korporāciju darbību
2.7.2018
Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski O-000078/2018
Padomei
Reglamenta 128. pants
Linda McAvan, Attīstības komiteja komitejas vārdā
Bernd Lange, Starptautiskās tirdzniecības komiteja komitejas vārdā
Pier Antonio Panzeri, Ārlietu komiteja komitejas vārdā
Ar ANO Cilvēktiesību padomes 2014. gada 26. jūnija rezolūciju 26/9 tika izveidota beztermiņa starpvaldību darba grupa (IGWG) transnacionālu korporāciju un citu uzņēmumu jautājumos cilvēktiesību kontekstā. Tā ir pilnvarota izstrādāt starptautisku juridiski saistošu instrumentu, ar kura palīdzību starptautisko cilvēktiesību aktos regulēt transnacionālo korporāciju un citu uzņēmumu darbību. Līdz šim ir notikušas trīs IGWG sesijas: pirmās divas bija paredzētas tam, lai apspriestu plānotā starptautiskā instrumenta saturu, darbības jomu, raksturu un formu, savukārt trešajā sesijā, kura notika 2017. gada oktobrī, sākās juridiski saistošā instrumenta projekta elementu sagatavošanas darbs. Ceturtā IGWG sesija ir plānota 2018. gada oktobrī.
Lai gan Eiropas Parlaments ir atbalstījis IGWG procesu un ir prasījis patiesu iesaistīšanos no ES puses, ES ir paudusi bažas par IGWG procesa līdzšinējo norisi un šķiet, ka joprojām redz daudz šķēršļu, kas neļauj tai iesaistīties sarunu procesā. Līdz šim Eiropas Savienībai nav oficiāla pilnvarojuma, kas varētu kalpot par pamatu sarunās.
Kādi ir galvenie iemesli, kuru dēļ ES un tās dalībvalstis nav aktīvi piedalījušās minētajā procesā? Vai ES plāno kopēju nostāju 2018. gada oktobrī paredzētajai IGWG sesijai un, ja tā ir, kāda procedūra tiks izmantota un kā ES sadarbosies ar ieinteresētajām personām un Eiropas Parlamentu?
Kas ir darīts, lai panāktu saskaņotu pieeju visā ES attiecībā uz to personu piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kas ES cietušas no cilvēktiesību pārkāpumiem, kuros iesaistīti uzņēmumi? Vai Padome uzskata par lietderīgu izdot cietušajiem paredzētas vadlīnijas par piekļuvi tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kuri būtu jānodrošina valsts tiesām? Komisijas 2018. gada 25. janvāra ziņojums par to, kā tiek izpildīts 2013. gada ieteikums attiecībā uz kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismiem dalībvalstīs, liecina par atšķirībām šādu mehānismu pieejamībā Eiropas Savienībā. Kāda pozitīva loma šajā sakarībā varētu būt ANO līgumam?