Direktīva 2007/43/EK nosaka minimālos standartus gaļas ražošanai audzētu cāļu aizsardzībai. Tomēr Komisijas ziņojums par šīs direktīvas ietekmi uz dzīvnieku labturību neparādīja nekādus būtiskus uzlabojumus un demonstrēja, ka izpilde dalībvalstīs ir labākajā gadījumā nekonsekventa. Reālā situācija ir tāda, ka gaļas cāļi tiek turēti pa desmitiem tūkstošu klajās nojumēs, uz mitriem pakaišiem, bez jebkādas iespējas realizēt dabisku uzvedību, piemēram, iespēja tupēt laktā, kašņāties bagātināšanas substrātos vai uzturēties dabīgajā apgaismojumā. Turklāt direktīva nepievēršas negatīvajām sekām dzīvnieku labturības aspektā, kas tieši izriet no selekcijas straujai augšanai — problēmai, kas tika uzsvērta vairākos Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atzinumos, kā arī Komisijas ziņojumā. Šie sliktie apstākļi bieži vien prasa veikt masveida ārstēšanu ar antibiotikām, lai novērstu vai ierobežotu slimības uzliesmojumus, kas rada nopietnas bažas attiecībā uz cilvēku veselību. Vairāki mājputnu slimību izraisītāju celmi, kas var izraisīt nopietnas slimības cilvēkiem, tagad uzrāda rezistenci pret antibiotikām, ko lieto mājputnu ražošanā, kā tas ir Campylobacter spp. un Salmonella spp. multirezistences gadījumā E. coli celmos, ko atklāja mājputnos un mājputnu gaļā, kurus EFSA nesen definēja kā ļoti satraucošus.

Tajā pašā laikā Greenpeace nesen sagatavotajā ziņojumā norāda, ka rūpnieciska mājputnu audzēšana rada ievērojamu amonjaka piesārņojumu gaisā, augsnē un ūdenī, un aicina Komisiju pārtraukt subsidēt milzīgas fermas, dodot priekšroku ilgtspējīgākām sistēmām un praksei. Putnkopības nozare īsteno centienus samazināt gan antimikrobiālo līdzekļu lietošanu, gan ietekmi uz vidi, bet, ja aplūkojam šo nozari no “Vienas veselības” un “Vienas labklājības” perspektīvas, ir skaidrs, ka ir steidzami nepieciešama visaptveroša pieeja, lai padarītu putnkopības nozari ilgtspējīgāku un atbilstošāku dzīvnieku labturības prasībām, vienlaikus saglabājot tās ekonomisko dzīvotspēju.

Šajā sakarībā mēs vēlētos saņemt Komisijas atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Vai Komisija rīkosies izlēmīgi, lai uzlabotu Broileru direktīvas izpildi, jo īpaši attiecībā uz saskaņotu ar dzīvniekiem saistītu indikatoru sistemātisku un konsekventu izmantošanu, lai uzlabotu dzīvnieku labturību saimniecībās?

2. Kādus pasākumus Komisija ir iecerējusi, lai atbalstītu alternatīvas cāļu audzēšanas sistēmas, — piemēram, tādas, kurās izmanto augstākas labturības šķirnes, mājputu bara mazāku blīvumu, vides uzlabošanu, piekļuvi dabīgajam apgaismojumam un/vai āra novietnēs un labāku gaisa kvalitāti, — ņemot vērā, ka šīs sistēmas var palīdzēt samazināt amonjaka emisijas un samazināt nepieciešamību pēc nekritiskas antimikrobiālo līdzekļu izmantošanas, kā arī uzlabot dzīvnieku labturību?

3. Kad Komisija publicēs ziņojumu par to, kāda sociālekonomiskā ietekme ir obligātajai cāļu gaļas produkcijas marķēšanas metodei, kas paredzēta Direktīvas 2007/43/EK 5. pantā?