Deputātu jautājumi
PDF 47kWORD 10k
2020. gada 21. februāris
O-000017/2020
Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski  O-000017/2020
Komisijai
Reglamenta 136. pants
Kati Piri, Tanja Fajon, Tonino Picula, Andreas Schieder
S&D grupas vārdā
 Temats: Ungārijas iejaukšanās plašsaziņas līdzekļu darbā Slovēnijā un Ziemeļmaķedonijā

Slovēnijas tīmekļa portāls “Necenzurirano” nesen publicēja ziņas par politiskās izlūkošanas operāciju, apstiprinot Ziemeļmaķedonijas TV kanāla “TV Nova” 2018. gada 8. maija ziņojumā “Orbāns rīkojas, lai glābtu Gruevska ruporus” paustos apgalvojumus. Ungārijas līderi, izmantojot Slovēnijas bankas un palīdzības sniedzējus, izstrādāja starptautisku operāciju, lai vāktu politiskos izlūkdatus un iegūtu atbalstu plašsaziņas līdzekļiem, kuri ir saistīti ar Ziemeļmaķedonijas opozīcijas partiju VMRO-DPMNE. Šīs operācijas mērķis ir gāzt premjerministra Z. Zaeva valdību 2020. gada 12. aprīļa vēlēšanās un izbeigt Prespas nolīgumu. Nozīmīga loma bijusi vairākiem Janeza Janšas Slovēnijas Demokrātiskajai partijai (SDS) pietuvinātiem Ungārijas plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem, kurus finansē premjerministram V. Orbānam pietuvināti uzņēmumi. “Necenzurirano” rīcībā nonāca dati un informācija, kas apliecināja, ka vismaz trīs ar “Fidesz” cieši saistīti uzņēmumi vienā savas darbības posmā 2018. gada augustā ieguva 4 miljonus EUR, no kuriem 1,5 miljoni EUR palika Slovēnijā, bet 2,5 miljoni EUR tika pārskaitīti uz Ziemeļmaķedoniju. Slovēnijas Žurnālistu asociācija konstatēja, ka mēģinājumi diskreditēt Ziemeļmaķedonijas valdību un uzbrukumu intensitāte ir sasniegusi apmērus, kas jau apdraud plašsaziņas līdzekļu brīvību un demokrātiju.

1. Kā Komisija var nodrošināt, ka dalībvalstis neiejaucas kandidātvalstu un citu dalībvalstu demokrātiskajos procesos, un kā tā var turpmāk novērst līdzīgu iejaukšanos?

2. Vai Komisija ir jau prasījusi vai prasīs ES delegācijai Skopjē / Komisijas pārstāvniecībai Ļubļanā izmeklēt šo jautājumu, un vai šie konstatējumi tiks publiskoti?

3. Vai Komisija veiks atbilstošus pasākumus, lai noteiktu Google, Facebook un citiem lielajiem interneta uzņēmumiem pienākumu norādīt juridisko personu, kas samaksājusi par saturu un reklāmu un ir atbildīga par viltus ziņu izplatīšanu (kā tas tika veikts, reaģējot uz “Cambridge Analytica” lietu)?

4. Vai Komisija jautās Ungārijas valdībai, vai tā ir iejaukusies kandidātvalsts un dalībvalsts demokrātiskajos procesos?

5. Kā Komisija vērtē šo notikumu ietekmi uz plašsaziņas līdzekļu brīvību Ziemeļmaķedonijā un Slovēnijā?

Iesniegšanas datums: 21/02/2020

Termiņš: 22/05/2020

Jautājuma oriģinālvaloda: EN
Pēdējā atjaunošana: 2020. gada 10. novembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika