ES ūdens resursu jomas tiesību aktu īstenošana

7.12.2020

Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski  O-000077/2020
Padomei
Reglamenta 136. pants
Christophe Hansen, Sara Cerdas, Nicolae Ştefănuță, Marco Dreosto, Martin Häusling, Joanna Kopcińska, Malin Björk, Eleonora Evi
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā

Parlaments atzinīgi vērtē Komisijas secinājumu par Ūdens pamatdirektīvas[1] (ŪPD) atbilstību mērķim, taču uzskata, ka ir jāpanāk direktīvas labāka un ātrāka īstenošana. Lai gan ar ŪPD ir sekmīgi izveidota pārvaldības sistēma integrētai ūdens resursu apsaimniekošanai simtiem tūkstošu ūdenstilpju Eiropas Savienībā un ir izdevies panākt, ka lēnāka kļūst ūdens stāvokļa pasliktināšanās un ka samazinās ķīmiskais piesārņojums, tomēr par labu ūdens stāvoklis ir atzīts mazāk kā pusē ES ūdenstilpju, kaut arī noteiktais termiņš bija 2015. gads. Turklāt aizvadītajos 10-15 gados uzlabojies ir tikai viens no četriem saldūdens rādītājiem un ir bijušas vairākas problēmas ar ūdens resursu jomas tiesību aktu īstenošanu, lielākoties tādēļ, ka nav bijis pienācīga finansējuma un nozaru politikas nostādnēs pietiekami nav bijuši iestrādāti vides mērķi. Šajā sakarībā vēlamies saņemt Padomes atbildes uz šādiem jautājumiem:

• 1.Kā Padome iestrādās secinājumus, kas formulēti jaunākās ūdens resursu jomas tiesību aktu atbilstības pārbaudes rezultātā, un, konkrēti, tieši kā Padome un dalībvalstis rīkosies, lai nodrošinātu, ka ŪPD noteiktie vides mērķi tiek sasniegti pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā 2027. gadā?
• 2.Rēķinoties ar to, ka nepietiekams finansējums ir bijusi viena no galvenajām problēmām saistībā ar tiesību aktu mērķu sasniegšanu, kā dalībvalstis nodrošinās finansējumu, kas ir nepieciešams, lai īstenotu pasākumus, bez kuriem Eiropas ūdeņos nav iespējams panākt labu ūdens stāvokli?
• 3.Kā dalībvalstis panāks, lai attiecīgo direktīvu mērķi būtu pamatīgāk iestrādāti nozaru politikas nostādnēs, sevišķi lauksaimniecības, enerģētikas un transporta nozarēs?
• 4.Atbilstības pārbaudes procesā noskaidrojās, ka attiecīgo direktīvu īstenošanas ziņā starp dalībvalstīm ir būtiskas atšķirības, piemēram, attiecībā uz konkrētu piesārņojošu vielu monitoringu un noteiktām robežvērtībām saskaņā ar Gruntsūdeņu direktīvu[2]. Kā dalībvalstis centīsies panākt saskaņotāku īstenošanu?
• 5.Vai Padome uzskata, ka jaunākajā daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumā ŪPD atvēlētais finansējums ir pietiekams?
• 6.Kādus vēl pasākumus dalībvalstis veiks, lai panāktu, ka pilnībā ir īstenota ūdens pakalpojumu izmaksu atgūšana (ŪPD 9. pants), un jo īpaši attiecībā uz to, lai pilnībā būtu piemērots princips “lietotājs maksā” un princips “piesārņotājs maksā”?
• 7.Kā dalībvalstis plāno panākt, ka upju baseinu apsaimniekošanas plānu trešajā ciklā mazāk tiek izmantoti atbrīvojumi no ŪPD piemērošanas?

Iesniegšanas datums: 07/12/2020

Termiņš: 08/03/2021

• [1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
• [2] Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīva 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (OV L 372, 27.12.2006., 19. lpp.).