Procedūra : 2020/2585(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : O-000017/2021

Iesniegtie teksti :

O-000017/2021 (B9-0017/2021)

Debates :

PV 10/06/2021 - 13
CRE 10/06/2021 - 13

Balsojumi :

Pieņemtie teksti :


Deputātu jautājumi
PDF 71kWORD 12k
2021. gada 17. marts
O-000017/2021
Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski  O-000017/2021
Komisijai
Reglamenta 136. pants
Lucia Ďuriš Nicholsonová, Rosa Estaràs Ferragut, Pierfrancesco Majorino, Jordi Cañas, Stefania Zambelli, Katrin Langensiepen, José Gusmão
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā
 Atbilde plenārsēdē 
 Temats: Autisms un iekļaujoša nodarbinātība

Autisms ir sarežģīta mūžilga invaliditāte, ko katra skartā persona pieredz citādi. Tiek lēsts, ka Eiropā autiskā spektra traucējumi ir pieciem miljoniem cilvēku(1). Cilvēki ar autismu neatkarīgi no atbalsta vajadzībām saskaras ar augstu diskriminācijas līmeni visos dzīves aspektos, arī izglītībā un arodmācībās, tāpēc nodarbinātības rādītāji ir vāji. Bezdarbs cilvēkus ar autismu, tostarp tos, kuru izglītības līmenis pārsniedz vidējo, skar nesamērīgi(2). Viņu nodarbinātības līmenis ir zem 10 %(3), tātad daudz zemāks nekā 47 %, kāds ir cilvēkiem ar invaliditāti, un 72 %, kāds ir cilvēkiem bez invaliditātes. Bieži vien viņi ir nepietiekami nodarbināti, strādā nestabilā un/vai īstermiņa darbā ar ļoti zemu atalgojumu, bieži institucionālos apstākļos un aizsargātā vidē, un ir pakļauti augstam nabadzības un sociālās atstumtības riskam. Pandēmijas dēļ viņiem ir mazāk izglītības un nodarbinātības iespēju, jo viņi ir pametuši mācības vai tiek atlaisti no darba un tiek apturēti atbalsta pakalpojumi un pierādījumos balstīti intervences pasākumi. Attiecībā uz viņu tiesībām pilnīgi līdzdarboties sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem un atsaucoties uz jauno stratēģiju invaliditātes jomā(4), Nodarbinātības vienlīdzības direktīvu(5), Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānu, ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem un ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja vēlas uzdot Komisijai šādus jautājumus.

1. Ko Komisija darīs, lai uzlabotu personiskās izaugsmes izredzes un nodarbinātības rādītājus cilvēkiem ar autismu, jo īpaši attiecībā uz aizsardzību, ko paredz tiesiskais regulējums par sociālo nodrošinājumu, darba apstākļiem, minimālo algu un nediskriminēšanu iestādēs; individualizētu un specializētu atbalstu izglītībā un apmācībā, kā arī pāreju starp izglītību un apmācību un nodarbinātību; individualizētām pieejām vajadzību apzināšanai un nodarbināmības uzlabošanai (tostarp ar modificētām darbā pieņemšanas procedūrām un pierādījumos balstītiem darba devēju apmācības kursiem) ar mērķi nodrošināt kvalitatīvu un iekļaujošu nodarbinātību ar vienlīdzīgu atalgojumu, kādu saņem personas bez invaliditātes, kā arī saprātīgiem pielāgojumiem; palīgtehnoloģiju izmantošanu; ES līdzekļu izmantošanu šajā kontekstā?

2. Kā tieši Komisija uzlabos un nodrošinās kvalitatīvu sadalītu datu vākšanu un monitoringu attiecībā uz to, kādā nodarbinātības situācijā ir cilvēki ar autismu, tostarp tie, kuriem ir arī citas veselības problēmas, cita veida invaliditāte, kā arī tiem, kuri dzīvo institucionalizētos apstākļos un aizsargātās vidēs?

3. Kādus konkrētus pasākumus Komisija ierosina, lai ņemtu vērā personu ar autismu dzīves kvalitāti, situāciju daudzveidību un vajadzības, kā arī pandēmijas un intersekcionālās diskriminācijas ietekmi, ar ko viņi saskaras cita starpā izglītības, mājokļu, nodarbinātības, sociālās aizsardzības un iekļautības jomā, un lai nodrošinātu, ka dalībvalstis, īstenojot ES stratēģiju invaliditātes jomā, pievēršas viņu īpašajām vajadzībām?

Iesniegšanas datums: 17.3.2021

Termiņš: 18.6.2021

(1)Pēc izplatības aplēsēm 1 no 100 ir autiskā spektra traucējumi, sk. Elsabbagh, M. et al, “Global Prevalence of Autism and Other Pervasive Developmental Disorders”, Autism Research, 5. sēj., Nr. 3, 2012; Fombonne, E. et al, “Prevalence of Autism Spectrum Disorders in a Total Population Sample”, The American Journal of Psychiatry, 168. sēj., Nr. 9, 2011; Autisma spektra traucējumu monitoringa tīkls, “Prevalence of Autism Spectrum Disorders – Autism and Developmental Disabilities Monitoring Network, 14 Sites, United States, 2008”, Morbidity and Mortality Weekly Report: Surveillance Summaries, 61. sēj., Nr. 3, 2012; Mattila et al 2011; Saemundsen, E. et al, “Prevalence of autism spectrum disorders in an Icelandic birth cohort”, BMJ Open, 2013; Baird, G. et al, “IQ in children with autism spectrum disorders: data from the Special needs and Autism Project (SNAP)”, Psychological Medicine, 41. sēj., Nr. 3, 2011.
(2)Riedel, A. et al, “Well Educated Unemployed – On Education, Employment and Comorbidities in Adults with High-Functioning Autism Spectrum Disorders in Germany”, Psychiatrische Praxis, 43. sēj., Nr. 1, 2016.
(3)“Autism-Europe” prezentācija Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā 2019. gada 5. novembrī, skatīta šeit: https://www.autismeurope.org/wp-content/uploads/2019/11/presentation_employment_autism_final2.pptx.pdf.
(4)Personu ar invaliditāti tiesību stratēģija 2021.–2030. gadam (COM(2021)0101).
(5)Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.).
Jautājuma oriģinālvaloda: EN
Pēdējā atjaunošana: 2021. gada 22. martsJuridisks paziņojums - Privātuma politika