Dezinformācija un sociālo platformu loma

9.9.2021

Jautājums, uz kuru jāatbild mutiski  O-000060/2021
Komisijai
Reglamenta 136. pants
Raphaël Glucksmann
Īpašā komiteja attiecībā uz ārvalstu iejaukšanos visos demokrātiskajos procesos Eiropas Savienībā, tostarp dezinformāciju vārdā

Eiropas Savienība saskaras ar arvien lielākiem draudiem demokrātijai, ko rada slēpts ārvalstu finansējums, informācijas manipulācija un tiešsaistē veikta cita veida iejaukšanās. Kaut gan tiešsaistes platformas, pateicoties uz uzmanības piesaistīšanu orientētai uzņēmējdarbības modeļu izmantošanai, ir paplašinājušas informācijas ieguves un saziņas iespējas, tostarp disidentiem un trauksmes cēlējiem, šo platformu piekoptā prakse ir veicinājusi arī dezinformācijas, naida runas, uzmākšanās, oponentu apklusināšanas, spiegošanas, manipulāciju ar vēlēšanām un citu noziedzīgu vai ļaunprātīgu darbību apmēru palielināšanos. Jautājumi, kas saistīti ar cīņu pret diskrimināciju, reklāmas sistēmu izmantošanu, uzmākšanos tiešsaistē un cita veida tiešsaistē veiktu iejaukšanos, lielā mērā ir palikuši pašu platformu nodrošinātāju kompetencē, jo trūkst pienācīga regulējuma ES līmenī. Pašregulācijas principa nepilnības šobrīd ir uzskatāmi redzamas. Paredzams, ka vismaz daļa no šīs problēmas tiks risināta ar ierosināto Digitālo pakalpojumu akta paketi, kurā būs noteiktas stingrākas prasības tiešsaistes platformām. Tomēr ir vajadzīgi ne tikai iedarbīgi tiesību akti, bet arī stratēģiska pieeja iestāžu līmenī, politiskā koordinācija, ticami instrumenti un pretpasākumi:

• 1.Kādu politisko koordināciju starp nozarēm un kādu institucionālo struktūru Eiropas Savienībā Komisija ierosina veidot, lai novērstu esošās tiesību aktu nepilnības, ko izmanto ļaunprātīgi aktori, un lai koordinētu kolektīvus pretpasākumus?
• 2.Kāda ir saikne starp ES līmeni, dalībvalstu līmeni un diskusijām par paraugpraksi valstu un reģionu līmenī, piemēram, par instrumentu komplekta izstrādāšanu cīņai pret ārvalstu iejaukšanās un ietekmes operācijām, par ārvalstu finansējuma regulējumu un jaunu instrumentu ieviešanu, kas ļauj pārkāpējiem piemērot naudas sodus?
• 3.Kā Komisija novērtē iespējas ar pašreizējiem tiesību aktu priekšlikumiem iedarbīgi apkarot dezinformāciju un naida runu visās valodās un ko Komisija sagaida no atjauninātā ES prakses kodeksa dezinformācijas jomā un citiem pasākumiem?
• 4.Kā Komisija vērtē tādas prasības kā algoritmu izmantošanas pārredzamība un reglamentēšana, un kā tā raugās uz politisko reklāmu šajā kontekstā? Kā tā plāno risināt problēmas, kas saistītas ar datu pastarpināšanu — darbību kopumu, kas ietver datu vākšanu no dažādiem avotiem, to apvienošanu un apkopoto datu pārdošanu trešām personām?
• 5.Visbeidzot — kāda ir Komisijas nostāja attiecībā uz medijpratības un daudzveidīgas plašsaziņas līdzekļu vides veicināšanu, tostarp spēcīga publiskā sektora, uzticamu precīzas informācijas avotu un autoritatīva un kvalitatīva plašsaziņas līdzekļu satura atbalstīšanu?

Iesniegšanas datums: 9.9.2021

Termiņš: 10.12.2021