2. Protokols Nolīgumam starp Eiropas Kopienu, Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā, par piekļuvi Eurodac tiesībaizsardzības nolūkos ***
viss teksts, izņemot vārdus “un zinātnē balstīta pieeja un jāapvieno visas nozares, lai tās ievirzītu vienā un tajā pašā virzienā viena mērķa īstenošanai”
2.daļa:
šie vārdi
§ 9
1.daļa:
“uzskata, ka juridiski saistoša ES apņemšanās ne vēlāk kā līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti būs spēcīgs instruments, ar ko mobilizēt pārejai nepieciešamos sabiedrības, politiskos, ekonomiskos un tehnoloģiskos spēkus;”
2.daļa:
“stingri uzsver, ka pāreja ir īstenojama visu dalībvalstu kopīgiem spēkiem un ka katrai dalībvalstij ir jāpalīdz, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Eiropas Savienībā būtu panākta klimatneitralitāte; aicina Komisiju līdz 2020. gada martam iesniegt priekšlikumu par Eiropas Klimata aktu;”
§ 14
1.daļa:
“uzsver, ka neto emisijas būs jāsamazina gandrīz līdz nullei visās ekonomikas nozarēs, lai kopīgi veicinātu mērķi panākt klimatneitralitāti;”, izņemot vārdus “gandrīz līdz nullei visās ekonomikas nozarēs”
2.daļa:
“gandrīz līdz nullei visās ekonomikas nozarēs”
3.daļa:
“aicina Komisiju vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumus, kas balstās uz ietekmes novērtējumiem, lai līdz 2021. gada jūnijam pārskatītu ES tiesību normas klimata un enerģētikas jomā un tādējādi sasniegtu vērienīgākus vidējā termiņa un ilgtermiņa mērķus klimata jomā; aicina Komisijai izmantot arī papildu potenciālu veicināt rīcību klimata jomā, ko sniedz citi spēkā esošie ES tiesību akti, piemēram, Ekodizaina direktīva, ES tiesību akti par atkritumiem, ar aprites ekonomiku saistītie pasākumi un noteikumi fluorēto gāzu jomā; turklāt uzsver, ka dabā balstīti risinājumi var palīdzēt dalībvalstīm sasniegt savus SEG emisiju samazināšanas un bioloģiskās daudzveidības mērķus, taču uzstāj, ka tiem būtu jāpapildina SEG emisiju samazināšana to izcelsmes vietā;”
§ 23
1.daļa:
“uzsver, ka ir ļoti svarīgi Eiropā nodrošināt labi funkcionējošu, pilnībā integrētu, uz patērētājiem vērstu un konkurētspējīgu enerģijas tirgu; uzsver pārrobežu starpsavienojumu nozīmi pilnībā integrēta enerģijas tirgus izveidē; atzinīgi vērtē paziņojumu, ka Komisija līdz 2020. gada vidum ierosinās pasākumus gudrai integrācijai, un uzsver, ka turpmākai ES enerģijas tirgus integrācijai būs liela nozīme energoapgādes drošības uzlabošanā”
2.daļa:
“un SEG neto nulles emisiju ekonomikas izveidē; uzsver, ka pienācīgi finansēta Energoregulatoru sadarbības aģentūra ir vajadzīga tam, lai stiprinātu un palielinātu reģionālo sadarbību starp dalībvalstīm;”
§ 33
1.daļa:
“aicina izstrādāt jaunu un vērienīgu aprites ekonomikas rīcības plānu, ar mērķi samazināt ES ražošanas un patēriņa kopējo ietekmi uz vidi un resursiem, vienlaikus nodrošinot spēcīgus stimulus inovācijai, ilgtspējīgiem uzņēmumiem un klimatneitrālu un netoksisku aprites produktu tirgiem, par galvenajām prioritātēm nosakot resursu efektīvu izmantošanu, piesārņojuma pilnīgu izskaušanu un atkritumu rašanās novēršanu; uzsver spēcīgo sinerģiju starp klimata politiku un aprites ekonomiku, jo īpaši energoietilpīgās un oglekļietilpīgās nozarēs;” izņemot vārdus “klimatneitrālu un”
2.daļa:
“klimatneitrālu un”
3.daļa:
“aicina noteikt ES līmeņa mērķi attiecībā uz resursu efektīvu izmantošanu;”
§ 36
1.daļa:
" mudina Komisiju vēl vairāk pastiprināt ES pasākumus pret plastmasas piesārņojumu, jo īpaši jūras vidē, un prasa noteikt plašākus ierobežojumus vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, kā arī rast tiem piemērotus aizstājējus; atbalsta tādu tiesību aktu izstrādi, ar kuriem novērš pārmērīgu iepakojumu un nodrošina, ka, vēlākais līdz 2030. gadam, tiek panākts, ka ES tirgū nav atļauts nekāda veida iepakojums, kas nav atkārtoti izmantojams vai pārstrādājams ekonomiski izdevīgā veidā, vienlaikus nodrošinot pārtikas nekaitīgumu; prasa veikt pasākumus, lai nodrošinātu iepakojuma depozīta sistēmu pārrobežu koordināciju;” izņemot vārdus “un prasa noteikt plašākus ierobežojumus vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem,”
2.daļa:
“un prasa noteikt plašākus ierobežojumus vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem,”
3.daļa:
“mudina Komisiju visaptverošā veidā risināt mikroplastmasas problēmu, tostarp pieņemot ar nolūku pievienotās mikroplastmasas lietošanas visaptverošu pakāpenisku izbeigšanu, un veicot jaunus pasākumus, tostarp regulatīvus pasākumus, pret netīšu plastmasas noplūdi, piemēram, no tekstilmateriāliem, riepām un plastmasas granulām; norāda, ka Komisija ir iecerējusi izstrādāt tiesisko regulējumu attiecībā uz bioloģiski noārdāmu un biobāzētu plastmasu; uzsver, ka ir nepieciešama patiesa aprites ekonomika attiecībā uz plastmasu;”
§ 45
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “un ka visi attiecīgie ES fondi (Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments, programma InvestEU u.c.), kā arī transporta nozarei paredzēto EIB aizdevumu politika būtu tam jāpielāgo;”
2.daļa:
šie vārdi
§ 53
1.daļa:
“uzsver, ka ilgtspējīgai lauksaimniecībai un lauksaimniekiem būs svarīga nozīme Eiropas zaļā kursa problēmu risināšanā; uzsver Eiropas lauksaimniecības nozīmi un tās potenciālu dot ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, aprites ekonomikā un bioloģiskās daudzveidības palielināšanā, kā arī veicināt atjaunojamo izejvielu ilgtspējīgu izmantošanu;”
2.daļa:
“uzsver, ka ir jānodrošina ES lauksaimniekiem nepieciešamie instrumenti, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un pielāgotos tām, piemēram, ieguldījumi pārejā uz ilgtspējīgākām lauksaimniecības sistēmām; uzsver, ka stratēģijai “no lauka līdz galdam” vajadzētu būt vērstai uz lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju un augsnes degradācijas vērienīgu samazināšanu;”
§ 60
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “uzturvērtības marķējumu” un “un vides un dzīvnieku labturības marķējumu”
2.daļa:
šie vārdi
§ 61
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdu “agroekoloģijai”
2.daļa:
šis vārds
§ 80
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “un papildu investīcijas, kas vajadzīgas, lai īstenotu Eiropas zaļā kursa mērķus, kuri krietni pārsniedz konservatīvo summu 260 miljardu EUR apmērā”
pievieno vārdus “stingri uzsver, ka nevienai cenu noteikšanas sistēmai nevajadzētu aizstāt vai vājināt pašreizējos vai turpmākos CO2 standartus vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem un radīt papildu slogu tieši patērētājiem;”
§ 99
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “jo īpaši saistībā ar Eiropas zaļo kursu,”
2.daļa:
šie vārdi
PPE:
§ 1
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdu “vēlākais”
2.daļa:
šis vārds
§ 24
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “steidzami” un “līdz 2020. gadam”
2.daļa:
“steidzami”
3.daļa:
“līdz 2020. gadam”
§ 49
1.daļa:
“ar nepacietību gaida turpmākos Komisijas priekšlikumus par stingrākiem gaisa piesārņotāju emisiju standartiem transportlīdzekļiem ar iekšdedzes dzinēju (Euro 7) un pārskatītiem CO2 emisiju standartiem vieglajiem automobiļiem un furgoniem, kā arī kravas automobiļiem,”
2.daļa:
“nodrošinot virzību uz bezemisiju mobilitāti no 2025. gada;”
3.daļa:
“aicina Komisiju izstrādāt aprites cikla novērtēšanas metodes; atgādina par Komisijas paziņojumam “Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” pievienotās padziļinātās analīzes secinājumu, ka scenārijos līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti jāparedz, ka visiem ES tirgū laistajiem jaunajiem automobiļiem no 2040. gada vajadzēs būt bezemisiju transportlīdzekļiem, un aicina izstrādāt saskaņotu politikas satvaru un pārejas shēmas, lai atbalstītu šo attīstību;”
4.daļa:
“norāda, ka būs jāpārskata pašreizējie noteikumi, lai ļautu vadošajām valstīm piemērot stingrākus pasākumus valsts līmenī, ja dalībvalstis tā nolemj;”
§ 56
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “ķīmisko” un “saistoši”
2.daļa:
“ķīmisko”
3.daļa:
“saistoši”
§ 65
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “gan prasīgi gan izpildāmi tiesiskie akti un saistoši” un “un platību”
2.daļa:
“gan prasīgi gan izpildāmi tiesiskie akti un saistoši”
3.daļa:
“un platību”
§ 72
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “un jāatjauno zivju krājumu biomasa, pārsniedzot maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu,”
2.daļa:
šie vārdi
§ 73
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “vismaz līdz 30 %”
2.daļa:
šie vārdi
§ 75
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “un augsnes”
2.daļa:
šie vārdi
§ 83
1.daļa:
“uzsver, ka ir jānovērš pašreizējā tirgus nelīdzsvarotība starp ilgtspējīgu finanšu produktu zemo piedāvājumu un augsto pieprasījumu; atkārto ilgtspējīga finansējuma nozīmi un”
2.daļa:
“uzskata, ka ir svarīgi, lai galvenās starptautiskās finanšu iestādes ātri pieņemtu un attīstītu ilgtspējīgu finansējumu nolūkā nodrošināt ES finanšu sistēmas ilgtspējas līmeņa pilnīgu pārredzamību un panākt pasaules ekonomikas veiksmīgu dekarbonizāciju; uzskata, ka ir jāizmanto ilgtspējīgas finanšu stratēģijas veiksmīgā pieredze, un uzsver, ka strauji jāīsteno ES „Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”
3.daļa:
“tostarp zaļais marķējums finanšu produktiem, zaļais obligāciju standarts”
“un atzinīgi vērtē starptautiskas platformas ilgtspējīga finansējuma jomā izveidošanu”
GUE/NGL:
§ 3
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “centrālo elementu Eiropas stratēģijā, kas vērsta uz jaunu ilgtspējīgu izaugsmi, tomēr”, “un konkurētspējīgu” un “kurā ekonomikas izaugsme notiek neatkarīgi no ES globālā SEG emisiju apjoma, resursu izmantošanas un atkritumu radīšanas”
2.daļa:
šie vārdi
§ 6
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “uz ilgtermiņa ilgtspējīgu izaugsmi”
2.daļa:
šie vārdi
§ 10
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “pamatojoties uz ietekmes novērtējumiem”
2.daļa:
šie vārdi
§ 15
1.daļa:
“uzskata, ka jauni un palielināti SEG mērķi prasa, lai ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) būtu piemērota šim mērķim;”
2.daļa:
“aicina Komisiju ātri pārskatīt ETS direktīvu, tostarp lineāro samazinājuma koeficientu, noteikumus par bezmaksas kvotu piešķiršanu un iespējamo nepieciešamību noteikt oglekļa minimālo cenu;”
§ 30
1.daļa:
“uzsver, ka rūpniecības un MVU stratēģijās ir jānosaka skaidri ceļveži, lai nodrošinātu visaptverošu stimulu kopumu un finansēšanas iespējas inovācijai, revolucionāru tehnoloģiju un jaunu ilgtspējīgu uzņēmējdarbības modeļu ieviešanai, kā arī nevajadzīgo regulatīvo šķēršļu novēršanai; aicina ES sniegt atbalstu klimata pārmaiņu mazināšanas un resursu efektīvas izmantošanas līderus, izmantojot tehnoloģiski neitrālu pieeju, kas atbilst vislabākajām pieejamām zinātnes atziņām un ES ilgtermiņa klimata un vides mērķiem;”
2.daļa:
“uzsver videi nekaitīgas oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas nozīmi, lai smago rūpniecību padarītu klimatneitrālu gadījumos, kad nav pieejamas tiešas emisiju samazināšanas iespējas;”
§ 91
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “uzsver, ka Eiropas pusgadu, kā tas tagad darbojas, nevajadzētu vājināt;”
2.daļa:
šie vārdi
ECR:
grozījums Nr. 41
1.daļa:
“uzstāj, ka līdz 2020. gadam” un “ir steidzami jāpārtrauc tiešo un netiešo fosilā kurināmā subsīdiju piešķiršana; uzsver, ka ES nākotnes enerģētikas sistēmas pamatā vajadzētu būt atjaunojamiem enerģijas avotiem ar strauju pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā, ņemot vērā atšķirības starp dalībvalstīm, sākot ar pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā subsīdijām līdz 2020. gadam;”
2.daļa:
“uzskata gāzi par pārejas energoavotu; uzsver, ka, lai sasniegtu ES klimata un ilgtspējas mērķus, visām nozarēm ir pakāpeniski jāpalielina tīru atjaunojamo energoresursu izmantošana;”
grozījums Nr. 50
1.daļa:
“uzskata, ka ierosinātā divpakāpju pieeja Eiropas Zaļā kursa paziņojumā attiecībā uz ES NND pārskatīšanu raida neviennozīmīgu signālu pārējām Parīzes nolīguma dalībvalstīm attiecībā uz ES nostāju jautājumā par tās 2030. gada uzstādījumu;”
2.daļa:
“uzsver, ka pārspīlējot grūtības panākt dekarbonizācijas mērķus no 50 % līdz 55 % apmērā, vadošā loma globālajā līmenī apliecināta netiek, bet gan radītas iespējas vēl vairāk attaisnot mazdūšību NND noteikšanā;”
Verts/ALE:
grozījums Nr. 31
1.daļa:
“iebilst pret mēģinājumiem attiecināt ES ETS arī uz autotransportu un ēkām,”
2.daļa:
“jo šajās nozarēs siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas standarti jau ir noteikti, un šo nozaru iekļaušana ES ETS varētu radīt pārmērīgu un apgrūtinošu regulējumu un potenciāli lielu finansiālo slogu patērētājiem;”
ID, PPE, GUE/NGL:
§ 16
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “ja visā pasaulē joprojām pastāvēs atšķirīgi klimata mērķu līmeņi;”, “norāda uz Komisijas viedokli, ka šāds mehānisms būtu alternatīva pašreizējiem oglekļa emisiju pārvirzes pasākumiem saskaņā ar ES ETS” un “un jānodrošina efektīva oglekļa cena ES, vienlaikus veicinot oglekļa cenu noteikšanu citās pasaules daļās;”
2.daļa:
“ja visā pasaulē joprojām pastāvēs atšķirīgi klimata mērķu līmeņi;”
3.daļa:
“norāda uz Komisijas viedokli, ka šāds mehānisms būtu alternatīva pašreizējiem oglekļa emisiju pārvirzes pasākumiem saskaņā ar ES ETS”
4.daļa:
“un jānodrošina efektīva oglekļa cena ES, vienlaikus veicinot oglekļa cenu noteikšanu citās pasaules daļās;”
§ 22
1.daļa:
“uzsver to, ka, lai sasniegtu ES klimata un ilgtspējas mērķus, visām nozarēm ir jāpalielina atjaunojamo energoresursu izmantošana un jāpārtrauc fosilo kurināmo izmantošana; prasa pirms nākošā kopīgu interešu projektu (KIP) saraksta pieņemšanas pārskatīt Eiropas energoinfrastruktūras (TEN-E) pamatnostādnes, lai saskaņotu tiesisko regulējumu ar viedo tīklu ieviešanas prioritāti un novērstu piesaisti oglekļietilpīgiem ieguldījumiem; uzsver nepieciešamību īstenot stratēģisku pieeju attiecībā uz ES enerģētikas kopām ar mērķi izmantot efektīvākos ieguldījumus atjaunojamos enerģijas avotos; tādēļ atzinīgi vērtē paziņojumu par atkrastes vēja enerģijas stratēģiju; uzskata, ka ES politikai būtu īpaši jāveicina inovācija un ilgtspējīgas enerģijas uzglabāšanas un zaļā ūdeņraža izmantošana;” viss teksts izņemot vārdus “un jāpārtrauc fosilo kurināmo izmantošana;” un “tādēļ atzinīgi vērtē paziņojumu par atkrastes vēja enerģijas stratēģiju;”
2.daļa:
“un jāpārtrauc fosilo kurināmo izmantošana;”
3.daļa:
“tādēļ atzinīgi vērtē paziņojumu par atkrastes vēja enerģijas stratēģiju;”
4.daļa:
“uzsver, ka ir jānodrošina, lai tādu enerģijas avotu kā dabasgāze izmantošana būtu tikai pārejas pasākums, ņemot vērā mērķi vēlākais līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti;” izņemot vārdu “tikai”
5.daļa:
“tikai”
ID, Renew, GUE/NGL:
§ 27
1.daļa:
“kopumā atbalsta ideju par tirgus pasākumiem kā vienu no instrumentiem klimata mērķu sasniegšanai;”
2.daļa:
“tomēr pauž iebildumus par iespējamo ēku emisiju iekļaušanu ES ETS, jo tas atbrīvotu publisko sektoru no pienākuma rīkoties un varētu sadārdzināt īrniekiem un mājokļu īpašniekiem rēķinus par patērēto enerģiju; uzskata, ka šādi pasākumi būtu turpmāk jāanalizē;”
PPE, GUE/NGL:
§ 43
1.daļa:
“atkārtoti norāda, ka Eiropas vienotā gaisa telpa (SES) spēj samazināt aviācijas radītās emisijas bez lielām izmaksām,”
2.daļa:
“bet pati par sevi tā neradīs ievērojamu aviācijas radīto emisiju samazinājumu saskaņā ar ES ilgtermiņa mērķi;”
3.daļa:
“prasa skaidru regulatīvo ceļvedi aviācijas dekarbonizācijai, pamatojoties uz tehnoloģiskiem risinājumiem, infrastruktūru, prasībām attiecībā uz ilgtspējīgām alternatīvām degvielām un efektīvām darbībām apvienojumā ar stimuliem modālai pārejai;”
§ 82
1.daļa:
“atzinīgi vērtē jauno enerģētikas aizdevumu politiku un jauno stratēģiju rīcībai klimata jomā un vides ilgtspējai, ko EIB pieņēma 2019. gada 14. novembrī, un uzskata to par pozitīvu soli, lai panāktu Eiropas zaļā kursa īstenošanu; atzinīgi vērtē to, ka EIB tiks pārveidota par ES jauno Klimata banku, līdz 2025. gadam panākot, ka 50 % tās operāciju tiek veltītas rīcībai klimata jomā un vides ilgtspējai, līdz 2021. gadam pārtraucot atbalsta sniegšanu fosilā kurināmā projektiem un līdz 2020. gadam panākot, ka visas darbības tiek saskaņotas ar Parīzes nolīguma mērķiem; mudina EIB aktīvi atbalstīt projektus, kas sekmē taisnīgas pārkārtošanās nodrošināšanu, piemēram, saistībā ar pētniecību, inovāciju un digitalizāciju, MVU piekļuvi finansējumam un sociālajām investīcijām un prasmēm;”
2.daļa:
“atzinīgi vērtē nesen ieceltās ECB priekšsēdētājas paziņojumus, ka iestādei gan monetārajā, gan banku uzraudzības jomā būtu jāveicina cīņa pret klimata pārmaiņām; mudina Komisiju šajā sakarībā sadarboties ar ECB, lai nodrošinātu saskaņotu rīcību, kas apsolīta Eiropas zaļā kursa paziņojumā,”
3.daļa:
“neskarot Līgumos noteiktās ECB pilnvaras;”
§ 90
1.daļa:
“uzsver, ka ievērojamai zaļajam kursam nepieciešamā finansējuma daļai būs jānāk no dalībvalstu budžetiem;”
2.daļa:
“pauž bažas par to, ka bez ilgtspējīgas fiskālās politikas un ticamas finanšu situācijas dalībvalstīs var tikt apdraudēts jebkāds turpmākais zaļā kursa finansēšanas modelis;”
3.daļa:
“tādēļ prasa ieviest ilgtspējīgas publiskās investīcijas veicinošu satvaru, lai sasniegtu Eiropas zaļajā kursā noteiktos mērķus,”
4.daļa:
“taču uzsver, ka neviens izvēlētais finansēšanas modelis nedrīkst apdraudēt publisko finanšu ilgtspēju Eiropas Savienībā; tomēr uzsver, ka ilgtspējīgām investīcijām saskaņā ar Eiropas zaļo kursu vajadzētu būt patiesi papildinošām un nevajadzētu novest pie tirgus finansējuma izspiešanas;”
5.daļa:
“šajā sakarā norāda uz iespējām, ko sniedz privātās un publiskās investīcijas, lai gūtu labumu no dominējošās zemu procentlikmju vides;”
ID, GUE/NGL:
§ 46
1.daļa:
“atzinīgi vērtē Komisijas nodomu iekļaut jūrniecības nozari emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;”
2.daļa:
“uzsver, ka ES būtu jāaizstāv vērienīgi mērķi attiecībā uz SEG emisiju samazināšanu jūrniecības nozarē gan starptautiskā, gan ES līmenī, savukārt nekādi jauni ES pasākumi nedrīkstētu apdraudēt zem ES dalībvalstu karoga peldošo kuģu starptautisko konkurētspēju; uzskata, ka ES un starptautiskajiem pasākumiem būtu jāiet roku rokā, lai izvairītos no dubulta regulējuma radīšanas nozarei, un ka jebkādai rīcībai vai rīcības trūkumam pasaules līmenī nevajadzētu kavēt ES spēju veikt vērienīgākus pasākumus Savienībā;”
3.daļa:
“turklāt uzsver, ka ir nepieciešami pasākumi, lai atteiktos no smagās degvieleļļas izmantošanas, un ka steidzami nepieciešamas investīcijas jaunu tehnoloģiju pētniecībā, lai dekarbonizētu kuģniecības nozari, un bezemisiju un videi nekaitīgu kuģu izstrādē;”
§ 47
1.daļa:
“atbalsta”
2.daļa:
“ierosinātos pasākumus, kas paredzēti, lai samazinātu emisijas aviācijas nozarē”
3.daļa:
“un stiprinātu ETS saskaņā ar ES mērķiem klimata jomā, un”
4.daļa:
“pakāpenisku pārtraukšanu piešķirt bezmaksas kvotas aviokompānijām, kas veic ES iekšējos lidojumus;”
5.daļa:
“tajā pašā laikā aicina”
6.daļa:
“Komisiju un dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai stiprinātu starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmu (CORSIA) un”
7.daļa:
“atbalstīt to, ka Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) pieņem ilgtermiņa mērķi samazināt aviācijas nozares emisijas, vienlaikus nodrošinot ES leģislatīvo autonomiju ETS direktīvas ieviešanā;; uzsver, ka Eiropas Parlaments un Padome kā likumdevēji ir vienīgās iestādes, kas var lemt par jebkādiem turpmākiem ETS direktīvas grozījumiem; uzsver, ka ETS direktīva būtu jāgroza tikai tad, ja tas ir saskaņā ar visas ES ekonomikā uzņemtajām saistībām samazināt SEG emisijas;”
Renew, GUE/NGL, Verts/ALE:
§ 51
1.daļa:
“pieņem zināšanai Komisijas plānus apsvērt Eiropas emisijas kvotu tirdzniecības paplašināšanu, tajā iekļaujot autotransporta radītās emisijas;”
2.daļa:
“noraida tiešu iekļaušanu ES ETS;” viss teksts, izņemot vārdu “tiešu”
3.daļa:
“tiešu”
ID, PPE:
§ 57
1.daļa:
“ar bažām konstatē, ka lauksaimniecība, zivsaimniecība un pārtikas ražošana joprojām ir uzskatāmi par lielākajiem sauszemes un jūras bioloģiskās daudzveidības zuduma faktoriem;”
2.daļa:
“uzskata, ka no pārtikas nodrošinājuma viedokļa īpašas bažas rada apputeksnētāju, tostarp bišu, izzušana, jo no apputeksnētājiem atkarīgiem kultūraugiem ir svarīga nozīme mūsu uzturā;”
3.daļa:
“aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka steidzami tiek pilnībā pieņemtas Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2013. gada pamatnostādnes par bitēm,”
4.daļa:
“un mudina dalībvalstis attiecīgi pielāgot savas pesticīdu vērtēšanas procedūras;”
1/20 deputātu, PPE, GUE/NGL:
§ 89
1.daļa:
“uzskata, ka plānotajai valsts atbalsta vadlīniju pārskatīšanai būtu jāatspoguļo Eiropas zaļā kursa politikas mērķi un jātiecas pastiprināt un vienkāršot investīcijas ilgtspējīgos risinājumos, nodrošināt ogļu un fosilā kurināmā tiešo un netiešo subsīdiju ātru izbeigšanu Eiropas Savienībā un sniegt SEG samazināšanas un vides mērķiem pilnībā atbilstošas vadlīnijas valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm, kurām būs būtiska loma Eiropas zaļā kursa efektīvā un inovatīvā īstenošanā; uzskata, ka pārskatīšanā būtu jāparedz iespēja sniegt valsts atbalstu strukturālām pārmaiņām, kas saistītas ar ogļu izmantošanas pakāpenisku izbeigšanu, ievērojot tos pašus nosacījumus, kādi ir Taisnīgas pārkārtošanās fondam;”, izņemot vārdus “ātru” un “un fosilā kurināmā”
2.daļa:
“ātru”
3.daļa:
“un fosilā kurināmā”
4.daļa:
“uzsver, ka šādai pārskatīšanai nevajadzētu vājināt spēcīgo ES konkurences noteikumu kopumu;”
6. Izstāšanās līgumā iekļauto noteikumu par pilsoņu tiesībām īstenošana un uzraudzība
grozījums Nr. 1 § 56 (2. daļa un 3. daļa); § 58 (2. daļa)
Pieprasījumi balsot atsevišķi
ID:
§ 16, 29, 30, 38, 58; § 9, 29, 30, 43, 46
Pieprasījumi balsot pa daļām
ECR:
§ 18
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “prasa izveidojot efektīvu un neatkarīgu sūdzību mehānismu iedzīvotāju un ieinteresēto personu grupām, kuras skar cilvēktiesību pārkāpumi;”
2.daļa:
šie vārdi
§ 34
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “atkārtoti aicina ES dalībvalstis un Eiropas Padomes dalībvalstis, kuras Stambulas konvenciju vēl nav ratificējušas un īstenojušas, to izdarīt pēc iespējas drīzāk;”
2.daļa:
šie vārdi
ID:
§ 3
1.daļa:
“uzsver, ka visām valstīm, kas ievēro starptautiski atzītas pamatbrīvības, uzskatot tās par demokrātijas stūrakmeņiem, ir jābūt priekšgalā gan tādas demokrātiskas pārvaldības prakses izplatīšanā, kuras pamatā ir cilvēktiesības un tiesiskums visā pasaulē, gan cilvēktiesību aizsardzībai paredzēto starptautisko likumdošanas instrumentu stiprināšanā; uzsver problēmas, ko rada kaitīgas ietekmes, kuras grauj demokrātisku pārvaldību un cilvēktiesībām būtiskas vērtības, tādējādi apdraudot demokrātisko valstu pozitīvos centienus;”
2.daļa:
“pauž dziļas bažas par saiknēm starp autoritāriem režīmiem un populistiskām nacionālistiskām partijām un valdībām; uzskata, ka šādas saiknes mazina uzticību ES centieniem veicināt pamatvērtības;”
§ 7
1.daļa:
“pauž nopietnas bažas par to, ka pieaug to slepkavību un gan fizisku uzbrukumu, gan nomelnošanas gadījumu skaits, kā arī to nāvessoda izmantošanas, vajāšanas, apcietināšanas, aizskaršanas un iebiedēšanas gadījumu skaits, kuros notikusi vēršanās pret cilvēktiesību aizstāvjiem visā pasaulē, jo īpaši žurnālistiem, zinātniekiem, juristiem, politiķiem un pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, tostarp sieviešu tiesību aktīvistiem, vides un zemes aizstāvjiem un reliģisko minoritāšu aizstāvjiem, galvenokārt valstīs ar augstu korupcijas līmeni un sliktu reputāciju tiesiskuma uzturēšanas un tiesu uzraudzības jomā; pauž īpašas bažas par to, ka aizvien biežāk notiek uzbrukumi, kas pastrādāti ārvalstīs, dažos gadījumos pārkāpjot ar diplomātiskām privilēģijām un imunitāti saistītos likumus un normas; prasa nodrošināt tiesiskumu un pārskatatbildību par minētajiem uzbrukumiem visaugstākajā lēmumu pieņemšanas līmenī; norāda, ka visi cilvēktiesību aizstāvji, īpaši sievietes, saskaras ar īpašiem riskiem un viņiem ir vajadzīga pienācīga aizsardzība;”
2.daļa:
“nosoda to, ka atsevišķas valdības ir pieņēmušas tiesību aktus, ar ko ierobežo pilsoniskās sabiedrības vai sociālas kustības darbības, tostarp slēdzot NVO vai iesaldējot to līdzekļus;”
3.daļa:
“ir dziļi nobažījies par represīvu kiberdrošības un pretterorisma tiesību aktu izmantošanu, lai ierobežotu cilvēktiesību aizstāvju darbības;”
§ 56
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “jārada likumīgi migrācijas kanāli un” un “kad tas ir iespējams, tostarp saskaņā ar neizraidīšanas principu;”
2.daļa:
“jārada likumīgi migrācijas kanāli un”
3.daļa:
“kad tas ir iespējams, tostarp saskaņā ar neizraidīšanas principu;”
§ 57
1.daļa:
“prasa pievērsties bēgļu krīzes ārējai dimensijai un cita starpā rast ilgtspējīgus konfliktu risinājumus, veidojot sadarbību un partnerības ar attiecīgajām trešām valstīm; uzskata, ka starptautisko bēgļu un cilvēktiesību tiesību aktu ievērošana ir būtisks sadarbības ar trešām valstīm pamatelements;”
2.daļa:
“uzsver, ka atbilstoši globālajiem paktiem par migrāciju un bēgļiem ir jāveic reāli pasākumi, lai uzlabotu bēgļu iespējas pašnodrošināties, paplašinātu piekļuvi trešo valstu risinājumiem, uzlabotu cilvēktiesību stāvokli migrācijas pārvaldībā, jo īpaši izcelsmes vai tranzīta valstīs, un nodrošinātu drošu un cieņpilnu atgriešanos;”
3.daļa:
“aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz politiku sadarbībai ar trešām valstīm un līdzekļu piešķiršanu šīm valstīm sadarbībai migrācijas jomā; uzskata, ka ir svarīgi, lai attīstībai un sadarbībai paredzētie resursi netiktu novirzīti no to mērķiem un lai no tiem labumu negūtu tie, kas ir atbildīgi par cilvēktiesību pārkāpumiem; aicina ES atbalstīt UNHCR iniciatīvu līdz 2024. gadam izskaust bezvalstniecību ES iekšienē un ārpus tās;”
§ 58
1.daļa:
“pauž nosodījumu par bēgļu un migrantu nāves gadījumiem un viņu tiesību pārkāpumiem Vidusjūrā;”
2.daļa:
“nosoda arī uzbrukumus NVO, kuras palīdz šiem cilvēkiem; aicina ES un tās dalībvalstis palielināt humāno palīdzību piespiedu kārtā pārvietotajām personām; aicina ES un tās dalībvalstis sniegt atbalstu bēgļus uzņemošajām kopienām; uzstāj, ka globālo paktu par migrāciju un bēgļiem īstenošanai tāpēc ir jānotiek saskaņoti ar ANO Programmas 2030. gadam īstenošanu, kā noteikts IAM, un papildus ir jāveic lielāki ieguldījumi jaunattīstības valstīs;”
Renew:
§ 30
1.daļa:
“aicina PV/AP un Padomi pievērst īpašu uzmanību cilvēktiesību situācijai nelegāli okupētās teritorijās; atkārtoti norāda, ka teritorijas vai tās daļas nelikumīga okupācija ir pastāvīgs starptautisko tiesību pārkāpums; uzsver, ka saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām okupācijas spēkiem ir pienākums uzņemties atbildību pret civiliedzīvotājiem;”
2.daļa
“pauž nožēlu par to, ka Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā ir atjaunoti pārstāvji no valsts, kura ir okupējusi citas valsts teritoriju;”
ECR, PPE:
§ 8
1.daļa:
“uzsver, ka ir svarīgi veicināt dzimumu līdztiesību un sieviešu un meiteņu tiesības visā pasaulē; uzsver, ka, neraugoties uz progresu, sievietes un meitenes joprojām cieš no diskriminācijas un vardarbības; uzsver, ka vairumam sabiedrību joprojām ir grūti nodrošināt sievietēm un meitenēm vienlīdzīgas tiesības saskaņā ar likumu, kā arī vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei, pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai, vienlīdzīgai darba samaksai un politiskai un ekonomiskai pārstāvībai; pauž bažas par pastāvīgo plašo vēršanos pret sieviešu tiesībām”
2.daļa:
“un seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītajām tiesībām,”
3.daļa:
“kā arī par šīs tiesības ierobežojošiem tiesību aktiem daudzviet pasaulē; uzsver, ka sieviešu dzimumorgānu kropļošana un bērnu laulības ir vieni no visizplatītākajiem cilvēktiesību pārkāpumu veidiem; pauž bažas par to, ka sievietes, kuras izrāda ticību vai pārliecību, ir pakļautas dubultam vajāšanas riskam; atzinīgi vērtē ES un ANO iniciatīvu “Spotlight”, kas paredzēta vardarbības pret sievietēm un meitenēm izbeigšanai, un prasa to nostiprināt;”
§ 35
1.daļa:
“apstiprina, ka piekļuve veselībai ir viens no cilvēktiesību veidiem un ka seksuālā un reproduktīvā veselība un ar to saistītās tiesības balstās cilvēka pamattiesībās un ir būtiski cilvēka cieņas elementi; norāda, ka nepietiekama piekļuve vitāli svarīgām precēm un sociālajiem pakalpojumiem (piemēram, ūdenim, uzturam, veselības aprūpei, izglītībai un sanitārijai), kā arī grūtības piekļūt seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei ir nepieļaujams cilvēktiesību pārkāpums; nosoda sieviešu seksuālo un reproduktīvo tiesību pārkāpumus, tostarp piekļuves liegšanu attiecīgiem pakalpojumiem; uzsver, ka būtu jānodrošina visām sievietēm pienācīga un cenas ziņā pieejama veselības aprūpe, tostarp garīgās veselības aprūpe, piemēram, psiholoģiskais atbalsts, viņu seksuālo un reproduktīvo tiesību vispārēja ievērošana un iespējas tās īstenot un iegūt izglītību, kā arī iespējas brīvi pieņemt atbildīgus lēmumus par savu veselību, tostarp seksuālo un reproduktīvo veselību; norāda, ka šiem pakalpojumiem ir būtiska nozīme sieviešu dzīvību glābšanā un zīdaiņu un bērnu mirstības mazināšanā; uzskata par nepieņemamu to, ka sieviešu un meiteņu seksuālās un reproduktīvās tiesības joprojām ir ideoloģisku cīņu krustpunktā, tostarp daudzpusējos apstākļos;” izņemot vārdus “ka seksuālā un reproduktīvā veselība un ar to saistītās tiesības”, “seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei”, “sieviešu seksuālo un reproduktīvo tiesību pārkāpumus, tostarp”, “seksuālo un reproduktīvo tiesību” un “un iespējas tās īstenot un”, “tostarp seksuālo un reproduktīvo veselību” un “seksuālās un reproduktīvās tiesības”
2.daļa:
vārdi “ka seksuālā un reproduktīvā veselība un ar to saistītās tiesības”, “sieviešu seksuālo un reproduktīvo tiesību pārkāpumus, tostarp”, “seksuālo un reproduktīvo tiesību” un “tās īstenot”, “tostarp seksuālo un reproduktīvo veselību” un “seksuālās un reproduktīvās tiesības”
3.daļa:
vārdi “seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei” un “seksuālo un reproduktīvo tiesību” un “un iespējas tās īstenot un”
4.daļa:
“uzsver, ka bruņotos konfliktos cietušām sievietēm un meitenēm ir tiesības saņemt nepieciešamo medicīnisko aprūpi; uzsver sieviešu lomu konfliktu novēršanā un atrisināšanā, miera uzturēšanā, humānajā palīdzībā un pēckonflikta atjaunošanas darbībās, kā arī cilvēktiesību un demokrātisko reformu veicināšanā;”
F apsvērums
1.daļa:
“tā kā pat šajā desmitgadē mēs esam liecinieki acīmredzamiem ierobežojumiem un uzbrukumiem, kas vērsti pret dzimumu līdztiesību un sieviešu tiesībām starptautiskā līmenī;”
2.daļa:
“tā kā seksuālā un reproduktīvā veselība un ar to saistītās tiesības balstās”
3.daļa:
“cilvēka pamattiesībās un ir būtiski svarīgi cilvēka cieņas aspekti;”
4.daļa:
“tā kā vardarbība pret sievietēm un meitenēm ir viens no pasaulē visizplatītākajiem cilvēktiesību pārkāpumu veidiem, kas sastopams visos sabiedrības slāņos un ir ievērojams šķērslis dzimumu līdztiesības panākšanai; tā kā visaptverošā un saistošā ES dzimumu līdztiesības stratēģijā — tieši tādā, kādu ir prasījis Parlaments, — ir jāparedz dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana visās ES politikas jomās un jāpastiprina gaidāmā ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāna III ietekme;”
8. Gada ziņojums par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu
“pauž nožēlu par to, ka transatlantiskā partnerība saskaras ar daudzām problēmām un traucējumiem, taču tā joprojām ir neaizvietojams garants drošībai un labklājībai abās Atlantijas okeāna pusēs;”
2.daļa:
“pauž nožēlu par ASV pakāpenisko atkāpšanos no daudzpusējās, uz noteikumiem balstītās pasaules kārtības;”
§ 46
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētājas lēmumu piecu gadu laikā izveidot īstenu un funkcionējošu Eiropas aizsardzības savienību” un “šajā sakarībā”
2.daļa:
šie vārdi
§ 56
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “uzskata, ka ES ir jāturpina centieni, lai saglabātu vienošanos par Irānas kodolprogrammu” un “Kopīgo visaptverošo rīcības plānu (KVRP) un”
2.daļa:
šie vārdi
§ 70
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “un ES stratēģiskās autonomijas”
2.daļa:
šie vārdi
Renew:
§ 17
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “neveicot paralēlus pasākumus;”
2.daļa:
šie vārdi
9. Gada ziņojums par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu
viss teksts, izņemot vārdus “lai mazinātu džihādistu aktivitātes palielināšanos un migrācijas krīzes”
2.daļa:
šie vārdi
ECR:
§ 21
1.daļa:
“uzskata, ka Eiropas stratēģiskās autonomijas princips ir balstīts uz Savienības spēju stiprināt savu brīvību novērtēt autonomu operatīvo spēju, ko veido uzticami militārie spēki, rūpniecisko spēju saražot militārajiem spēkiem nepieciešamo ekipējumu un politisko spēju pieņemt lēmumus, ja apstākļi to prasa, un atspoguļo mērķi uzņemties lielāku atbildību par Eiropas drošību, lai aizstāvētu savas intereses un vērtības kopā ar partneriem, kad tas ir iespējams, un vienatnē, kad tas ir nepieciešams; uzsver, ka enerģētiskā drošība ir svarīga stratēģiskās autonomijas sasniegšanā;”
2.daļa:
“pauž stingru pārliecību, ka Eiropas stratēģiskajai autonomijai būtu jāietver spēja izvietot militāros spēkus ES perifērijā;”
ID:
§ 16
1.daļa:
“uzsver, ka ES un NATO stratēģiskajai partnerībai ir ļoti būtiska nozīme ES un tās kaimiņvalstu drošības apdraudējumu novēršanā; uzsver, ka ES stratēģiskā autonomija nekonkurē ar NATO un neapdraud pašreiz Eiropā izveidoto drošības arhitektūru;”
2.daļa:
“uzsver, ka spēcīgāka Eiropa stiprina NATO un ļauj ES veiksmīgāk risināt globālas problēmas kopā ar NATO;”
§ 37
1.daļa:
“atkārtoti norāda uz Rietumbalkānu stratēģisko nozīmi ES drošības un stabilitātes garantēšanā; uzsver nepieciešamību uzlabot ES iesaisti, integrāciju un koordināciju reģionā, tostarp piešķirot ES KDAP misijām attiecīgas pilnvaras;”
2.daļa:
“atkārtoti norāda, ka ES politika attiecībā uz Rietumbalkāniem ir vērsta uz to, lai palīdzētu reģiona valstīm pielāgoties ES acquis un virzīties uz pievienošanos ES, tādējādi palielinot Eiropas kā vienota veseluma miera un stabilitātes pārvaldību;”
§ 111
1.daļa:
viss teksts izņemot vārdus “atzinīgi vērtē paziņojumu par Komisijas Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāta izveidi un to, ka tas ir iekļauts iekšējā tirgus komisāra atbildības jomā;”
2.daļa:
šie vārdi
Renew:
§ 75
1.daļa:
“aicina Padomi pieņemt Parlamenta nostāju attiecībā uz 5. pantu gaidāmajā EAF izveides regulā; uzsver nepieciešamību nekavējoties pabeigt EAF izveidi; norāda, ka šis instruments vēl nav galīgi apstiprināts — 2019. gada aprīlī tika panākta tikai daļēja un politiska vienošanās; uzsver, ka ir svarīgi saglabāt Parlamenta nostāju attiecībā uz EAF piešķirto summu, trešo valstu līdzdalību un atbilstīgas intelektuālā īpašuma politikas ieviešanu saistībā ar drošību un aizsardzību, lai aizsargātu pētniecības rezultātus; aicina Komisiju noteikt, ka trešo valstu līdzdalība ir saistāma ar savstarpēju ieroču tirgus atvēršanu;”
2.daļa:
“aicina Komisiju noteikt, ka trešo valstu līdzdalība ir saistāma ar savstarpēju ieroču tirgus atvēršanu;”
3.daļa:
“šajā sakarībā atgādina, ka aizsardzības pētniecība ir ārkārtīgi jutīgs un stratēģisks jautājums gan rūpniecības konkurētspējas, gan Savienības stratēģiskās autonomijas ziņā; aicina ņemt vērā sākotnējo pieredzi, kas gūta, īstenojot EDIDP (jo īpaši saistībā ar atkāpju piemērošanu atbalsttiesīgiem subjektiem), kā arī izmēģinājuma projektu un sagatavošanas darbību aizsardzības pētniecībai; aicina dalībvalstis — tā kā tās ir aizsardzības rūpniecības produktu galalietotāji — pilnībā iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā, lai nodrošinātu, ka iekļautās programmas atbilst KDAP un dalībvalstu stratēģiskajām vajadzībām; uzskata, ka EAF panākumi būs atkarīgi no tā spējas ņemt vērā iesaistīto valstu aizsardzības īpatnības, popularizēt aizsardzības materiālus, kas var tikt izvietoti, un nodrošināt pietiekamus budžeta resursus, vienlaikus nodrošinot to, ka netiek dublētas rūpnieciskās prasmes, tiek papildinātas valsts aizsardzības investīcijas un sadarbība nekļūst pārāk sarežģīta un tiek balstīta uz ES bruņojuma un militārā ekipējuma kopīgu standartizāciju un sadarbspēju; uzskata, ka Eiropas aizsardzības rūpniecības veidošana, reglamentējot to, kā trešās puses, kas neatrodas ES, kontrolētas struktūras var piekļūt fonda finansētiem projektiem, pilnībā atbilst Eiropas stratēģiskās autonomijas mērķiem un nav pretrunā ES un tās dalībvalstu drošības un aizsardzības interesēm;”
GUE/NGL:
grozījums Nr. 2
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “un militāro”
2.daļa:
šie vārdi
ECR, ID:
§ 12
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “aicina Eiropadomi par politisku prioritāti noteikt kvalificēta vairākuma balsošanu Padomē kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) jomā gadījumos, kad tas ir atļauts LES;” un “aicina dalībvalstis izstrādāt efektīvu integrētu pieeju krīžu un konfliktu risināšanai, kurā pēc iespējas labāk un līdzsvarotāk apvienoti civilie un militārie līdzekļi; uzskata, ka Savienības spēja pienācīgi reaģēt uz jaunām krīzēm un konfliktiem ir atkarīga arī no lēmumu pieņemšanas ātruma;”
2.daļa:
“aicina Eiropadomi par politisku prioritāti noteikt kvalificēta vairākuma balsošanu Padomē kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) jomā gadījumos, kad tas ir atļauts LES;”
3.daļa:
“aicina dalībvalstis izstrādāt efektīvu integrētu pieeju krīžu un konfliktu risināšanai, kurā pēc iespējas labāk un līdzsvarotāk apvienoti civilie un militārie līdzekļi; uzskata, ka Savienības spēja pienācīgi reaģēt uz jaunām krīzēm un konfliktiem ir atkarīga arī no lēmumu pieņemšanas ātruma;”
10. Eiropas Parlamenta nostāja attiecībā uz konferenci par Eiropas nākotni
“ierosina, ka konferences plenārsēdei būtu jānodrošina atklāts forums diskusijām starp dažādiem dalībniekiem bez iepriekš noteikta iznākuma, vienlaikus iekļaujot pilsoņu agoru ieguldījumu un neierobežojot darbības jomu ar iepriekš noteiktām politikas jomām vai integrācijas metodēm; ierosina, ka varētu maksimāli tikt noteiktas iepriekš definētas, bet neizsmeļošas politikas prioritātes,”
2.daļa:
“piemēram: Eiropas vērtības, pamattiesības un brīvības, ES demokrātiskie un institucionālie aspekti, vides problēmas un klimata krīze, sociālais taisnīgums un vienlīdzība, ekonomikas un nodarbinātības jautājumi, tostarp nodokļi, digitālā pārveide, drošība un ES loma pasaulē; uzsver, ka šis ir neizsmeļošs politikas virzienu kopums, kas varētu kalpot kā norādes konferencei; ierosina izmantot īpašas Eirobarometra aptaujas, lai atbalstītu darba kārtības noteikšanu un debates saistībā ar konferences procesu;”
ECR:
§ 14
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “ES līmeņa sociālos partnerus, iekļaujot sastāvā divus locekļus no katra no tiem;”
2.daļa:
šie vārdi
ID:
§ 9
1.daļa:
viss teksts, izņemot vārdus “pilsoņu agoras, jauniešu agoras, vadības komiteja un izpildu koordinācijas padome;”
2.daļa:
šie vārdi
§ 18
1.daļa:
“uzsver nepieciešamību sniegt atbalstu sagatavošanas sesijās un no vispāratzītu un pieredzējušu pilsoniskās sabiedrības organizāciju puses un citiem ekspertiem;”
2.daļa:
“atzīst NVO, universitāšu, pētniecības centru un ideju laboratoriju pieredzes nozīmi visā Eiropā un aicina tās atbalstīt konferences procesu dažādos līmeņos un sniegt atbalstu dažādajām struktūrām;”
Verts/ALE:
grozījums Nr. 24
1.daļa:
svītro vārdus “Komisijas pārstāvji (trīs atbildīgie komisāri);”
2.daļa:
iekļauj vārdus “valstu un reģionālo parlamentu pārstāvji, pilsoņu agoru pārstāvji;”
Dažādi
Grozījums Nr. 68 bija atcelts.
Rezolūcijas priekšlikumu B9-0036/2020 ir parakstījis arī Dragoş Pîslaru (Renew grupa).