KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES dalībvalstu nepārtrauktu finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai
18.9.2024 - (2024/2799(RSP))
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B10‑0028/2024 (Verts/ALE)
B10‑0031/2024 (S&D)
B10‑0033/2024 (Renew)
B10‑0036/2024 (PPE)
B10‑0039/2024 (ECR)
Michael Gahler, Andrzej Halicki, Sebastião Bugalho, David McAllister, Siegfried Mureşan, Željana Zovko, Andrius Kubilius, Pekka Toveri, Rasa Juknevičienė, Isabel Wiseler‑Lima, Antonio López‑Istúriz White, Nicolás Pascual De La Parte, Mika Aaltola, Wouter Beke, Gheorghe Falcă, Niclas Herbst, Sandra Kalniete, Marcin Kierwiński, Łukasz Kohut, Ondřej Kolář, Vangelis Meimarakis, Danuše Nerudová, Ana Miguel Pedro, Hélder Sousa Silva, Davor Ivo Stier, Michał Szczerba, Alice Teodorescu Måwe, Ingeborg Ter Laak, Riho Terras, Matej Tonin, Inese Vaidere
PPE grupas vārdā
Yannis Maniatis, Sven Mikser
S&D grupas vārdā
Aurelijus Veryga, Adam Bielan, Mariusz Kamiński, Tobiasz Bocheński, Roberts Zīle, Michał Dworczyk, Veronika Vrecionová, Jadwiga Wiśniewska, Ondřej Krutílek, Reinis Pozņaks, Rihards Kols, Sebastian Tynkkynen, Małgorzata Gosiewska, Assita Kanko
ECR grupas vārdā
Helmut Brandstätter, Petras Auštrevičius, Dan Barna, Benoit Cassart, Olivier Chastel, Bart Groothuis, Karin Karlsbro, Ľubica Karvašová, Ilhan Kyuchyuk, Nathalie Loiseau, Urmas Paet, Eugen Tomac, Hilde Vautmans, Lucia Yar, Dainius Žalimas
grupas “Renew” vārdā
Sergey Lagodinsky, Markéta Gregorová
Verts/ALE grupas vārdā
Hanna Gedin, Jonas Sjöstedt, Li Andersson, Jussi Saramo, Merja Kyllönen, Per Clausen
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES dalībvalstu nepārtrauktu finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu un Krieviju kopš 2022. gada 1. marta, jo īpaši 2024. gada 17. jūlija rezolūciju par vajadzību ES turpināt atbalstu Ukrainai[1],
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, Hāgas konvencijas, Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus, kā arī Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,
– ņemot vērā Pasaules Bankas, Ukrainas valdības, Eiropas Komisijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas 2024. gada 14. februāra ziņojumu “Ukraina. Trešais ātrais postījumu un vajadzību novērtējums (RDNA3), 2022. gada februāris–2023. gada decembris”,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/792 (2024. gada 29. februāris), ar ko izveido Ukrainas mehānismu[2],
– ņemot vērā Eiropadomes secinājumus un 2023. gada 12. jūlija kopīgo deklarāciju par atbalstu Ukrainai,
– ņemot vērā 2024. gada 27. jūnija kopīgās drošības saistības starp Eiropas Savienību un Ukrainu,
– ņemot vērā Francijas, Vācijas un Apvienotās Karalistes ārlietu ministru 2024. gada 10. septembra paziņojumu par Irānas veikto ballistisko raķešu nodošanu Krievijai,
– ņemot vērā NATO 2022. gada stratēģisko koncepciju,
– ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. un 4. punktu,
A. tā kā Krievija kopš 2022. gada 24. februāra īsteno nelikumīgu, neizprovocētu un nepamatotu agresijas karu pret Ukrainu, turpinot iepriekšējās, kopš 2014. gada veiktās agresīvās darbības, ieskaitot Krimas aneksiju un pēc tam notikušo Doneckas un Luhanskas reģionu daļu okupāciju, un turpina pastāvīgi pārkāpt ANO Statūtu principus ar savu agresiju, kas vērsta pret Ukrainas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti, kā arī klaji un rupji pārkāpt starptautiskās humanitārās tiesības, kas noteiktas 1949. gada Ženēvas konvencijās;
B. tā kā ANO Ģenerālā asambleja 2022. gada 2. marta rezolūcijā Krievijas karu pret Ukrainu nekavējoties kvalificēja kā agresijas aktu, kas ir ANO Statūtu 2. panta 4. punkta pārkāpums, un 2022. gada 14. novembra rezolūcijā atzina nepieciešamību saukt Krievijas Federāciju pie atbildības par tās agresijas karu un likt tai juridiski un finansiāli atbildēt par tās starptautiski prettiesiskajām darbībām, tostarp atlīdzinot nodarītos zaudējumus un kaitējumu;
C. tā kā Starptautiskā Krimināltiesa (SKT) ir izdevusi vairākus apcietināšanas orderus pret Krievijas amatpersonām, kas ir atbildīgas par kara noziegumiem, konkrēti, par uzbrukumu vēršanu pret civilajiem objektiem, iedzīvotāju nelikumīgu deportēšanu un aizvešanu no okupētajām Ukrainas teritorijām uz Krievijas Federāciju, Krievijai tā nodarot kaitējumu ukraiņu bērniem; tā kā 2024. gada septembrī Mongolija neizpildīja SKT izdoto Vladimira Putina apcietināšanas orderi;
D. tā kā Ukraina un tās iedzīvotāji ir izrādījuši nelokāmu apņēmību sekmīgi aizstāvēt savu valsti par spīti lielajiem zaudējumiem civiliedzīvotāju un militārpersonu upuru ziņā; tā kā Krievijas spēki joprojām veic sistemātiskus un neselektīvus uzbrukumus dzīvojamiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai Ukrainā, kuros gājuši bojā tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju, īsteno piespiedu deportācijas un izraisa personu, tostarp bērnu, pazušanu, nelikumīgi iesloga un spīdzina Ukrainas pilsoņus Krievijā un Krievijas okupētajās Ukrainas teritorijās, soda ar nāvi Ukrainas civiliedzīvotājus, kareivjus un karagūstekņus, kā arī visā valstī izdara terora aktus, turklāt par kara ieroci izmanto seksuālu vardarbību un masveida izvarošanu; tā kā miljoniem ukraiņu, kas bēg no Krievijas agresijas, joprojām ir pārvietoti gan Ukrainas iekšienē, gan ārpus tās;
E. tā kā kopš 2024. gada 24. augusta Krievija īsteno līdz šim visintensīvāko aviācijas uzlidojumu kampaņu pret Ukrainu, izmantojot lielu skaitu ballistisko raķešu, slīdbumbu, dronu un citu ieroču pret Harkivu, Kijivu, Poltavu, Sumiem, Odesu un Ļvivu, kur tikai 70 km no Polijas robežas nesenā uzbrukumā ar droniem un raķetēm tika nogalināti septiņi civiliedzīvotāji; tā kā Krievija ir faktiski sabojājusi vai iznīcinājusi līdz 80 % no valsts enerģētikas infrastruktūras, tāpēc gaidāmajos ziemas mēnešos Ukrainai draud smaga humanitārā krīze, tā kā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām šādi sistemātiski uzbrukumi ir kara noziegumi;
F. tā kā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka 2024. gada 12. septembrī kravas kuģim, kurš Melnajā jūrā veda labību un bija ceļā uz Ēģipti, trāpīja Krievijas raķete, kas nozīmē, ka pārtikas nodrošinājums atkal ir kļuvis par uzbrukumu mērķi; tā kā Krievijas droni un raķetes, kas vērstas pret Ukrainu, arvien vairāk pārkāpj ES un NATO gaisa telpu, apdraudot mūsu austrumu reģionu iedzīvotājus;
G. tā kā humanitārā situācija Ukrainā, jo īpaši frontes līniju tuvumā, ir kļuvusi arvien smagāka; tā kā saskaņā ar ANO datiem nesenie Krievijas uzbrukumi kritiskajai civilajai infrastruktūrai ir atstājuši desmitiem tūkstošu ukraiņu bez pamatpakalpojumiem un vairāk nekā 14,6 miljoniem cilvēku, kas ir aptuveni 40 % Ukrainas iedzīvotāju, 2024. gadā būs vajadzīga humānā palīdzība; tā kā Harkivas apgabalā maijā notikušās pastiprinātās karadarbības dēļ to cilvēku skaits Ukrainā, kuriem nācās pamest savu dzīvesvietu, bija lielākais kopš 2023. gada; tā kā ANO ziņo, ka finansējuma trūkuma dēļ humānās palīdzības darbinieki Ukrainā pašlaik nespēj pilnībā apmierināt kritiskās vajadzības; tā kā konflikta ieilgšanas dēļ turpmākajos mēnešos neatliekamas vajadzības saglabāsies un pasliktināsies; tā kā infrastruktūras iznīcināšana Ukrainā, kur sievietes bieži veic medmāsu, medicīnisko un aprūpes darbu, postoši ietekmē sieviešu veselību;
H. tā kā Ungārija, pārkāpjot Pagaidu aizsardzības direktīvu[3], ir izdevusi dekrētu, ar kuru tiek atcelts valsts finansēts patvērums bēgļiem no Rietumukrainas, tādējādi atstājot bez pajumtes daudzus cilvēkus, lielākoties sievietes un bērnus;
I. tā kā Ukrainas valdības, Pasaules Bankas grupas, Komisijas un Apvienoto Nāciju Organizācijas kopīgi publicētajā ātrajā postījumu un vajadzību novērtējumā (RDNA3) sniegtā jaunākā aplēse ir tāda, ka, pamatojoties uz 2023. gada 31. decembra situāciju, Ukrainas atjaunošanas un atveseļošanas kopējās izmaksas nākamajā desmitgadē būs vismaz 486 miljardi USD salīdzinājumā ar gadu iepriekš aplēstajiem 411 miljardiem USD;
J. tā kā ES un tās dalībvalstis līdz šim Ukrainai ir sniegušas vairāk nekā 100 miljardus EUR lielu finansiālo, humāno un militāro palīdzību un palīdzību bēgļiem; tā kā ES 2022. un 2023. gadā sniedza Ukrainai makrofinansiālo atbalstu vairāk nekā 25 miljardu EUR apmērā un ir izveidojusi Ukrainas mehānismu — īpašu finanšu instrumentu, kas ļaus 2024.–2027. gadā sniegt Ukrainai līdz 50 miljardiem EUR paredzama un elastīga finansiālā atbalsta veidā; tā kā 2024. gada jūlijā ES veica pirmo regulāro maksājumu aptuveni 4,2 miljardu EUR apmērā no jaunizveidotā Ukrainas mehānisma; tā kā šis maksājums seko iepriekšējam pagaidu un priekšfinansējuma atbalstam, tādējādi kopš mehānisma izveides 2024. gada martā veidojot 12,2 miljardus EUR;
K. tā kā Krievija 2024. gadā ir ievērojami palielinājusi savus militāros izdevumus un militāro ražošanu; tā kā Krievija izmanto arī Baltkrievijas munīcijas krājumus un paļaujas uz vairāku valstu, galvenokārt Irānas un Ziemeļkorejas, militāro atbalstu; tā kā tiek ziņots, ka Ķīna sniedz Krievijai būtisku palīdzību, lai stiprinātu tās militārās spējas, un šī palīdzība ietver ne tikai divējāda lietojuma tehnoloģijas; tā kā saskaņā ar valdības avotu sniegto informāciju Irāna nesen nosūtīja Krievijai tuva darbības rādiusa ballistiskās raķetes Fath-360; tā kā Francija, Vācija un Apvienotā Karaliste ir paziņojušas par jaunu sankciju kopumu pret Irānu;
L. tā kā ES un tās dalībvalstis kopā ar starptautiskajiem partneriem un NATO sabiedrotajiem turpina sniegt militāro atbalstu Ukrainai, lai palīdzētu tai īstenot savas leģitīmās tiesības uz pašaizsardzību pret Krievijas agresijas karu saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu; tā kā Eiropas Savienības militārās palīdzības misija Ukrainas atbalstam (EUMAM Ukraine) ir apmācījusi vairāk nekā 52 000 Ukrainas bruņoto spēku locekļus gan kombinēto spēku apmācībā, gan specializētā apmācībā; tā kā NATO nodrošinās ikgadēju finansiālu ieguldījumu Ukrainai 40 miljardu EUR apmērā;
M. tā kā militārās palīdzības līmenis gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā joprojām ir zems un pēc lēmumu pieņemšanas par ieroču un munīcijas piegādi Ukrainai faktiskās piegādes joprojām kavējas; tā kā daudzas dalībvalstis nepilda savus solījumus un daži vadošie līdzekļu devēji pat ir paziņojuši par plāniem 2025. gadā ievērojami samazināt savu devumu militārajā palīdzībā Ukrainai; tā kā ES ir nolēmusi izmantot neparedzēto papildu peļņu no iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem, lai atbalstītu Ukrainu, jo īpaši sniegtu papildu militāro palīdzību; tā kā nav izveidots tiesiskais regulējums, kas ļautu patiešām uzkrāt un pārdalīt kapitāla pieaugumu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem;
N. tā kā papildus iepriekš minētajam Ungārija bloķē gan nesen iedibināto 5 miljardus EUR vērto Ukrainas palīdzības fondu (UAF), kas 2024. gada martā tika izveidots Eiropas Miera mehānisma (EMM) ietvaros, gan EMM līdzekļu astoto izmaksu dalībvalstīm, kuras vairāk nekā 18 mēnešus sniegušas militāro palīdzību Ukrainai;
O. tā kā kopš 2022. gada februāra ES ir pieņēmusi 14 Eiropas sankciju paketes, kuru mērķis ir graut Krievijas spēju īstenot nelikumīgo agresijas karu;
P. tā kā ES dalībvalstis turpina iepirkt no Krievijas fosilo kurināmo un urānu, tā stimulējot Krievijas ekonomiku un vairojot karošanai izmantojamos resursus; tā kā kopš pilna mēroga agresijas kara pret Ukrainu sākuma Eiropas Savienībai ir pārdots Krievijas fosilais kurināmais vairāk nekā 200 miljardus EUR vērtībā, kas ir divreiz vairāk nekā Ukrainai tajā pašā laikposmā piešķirtais kopējais finansējums; tā kā ES ir piešķīrusi atbrīvojumu Krievijas jēlnaftai, ko pa cauruļvadu “Družba” importē uz Ungāriju, Slovākiju un Čehiju; tā kā augošais Krievijas gāzes imports Azerbaidžānā rada bažas par Azerbaidžānu kā alternatīvu Krievijas gāzes piegādēm, jo Baku, nespējot apmierināt Eiropas pieprasījumu, varētu Eiropas patēriņam piedāvāt Krievijas gāzi, it kā tā būtu Azerbaidžānas gāze,
1. visstingrākajā veidā nosoda agresijas karu, ko Krievija turpina vērst pret Ukrainu, un Baltkrievijas iesaistīšanos šajā karā un pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt visas militārās darbības Ukrainā, bez nosacījumiem izvest no Ukrainas starptautiski atzītās teritorijas visus spēkus un militāro aprīkojumu un kompensēt Ukrainai kaitējumu, kas nodarīts tās iedzīvotājiem, zemei, dabai un infrastruktūrai;
2. pauž nedalītu solidaritāti ar Ukrainas tautu, pilnībā atbalsta Ukrainas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās un uzsver, ka šis agresijas karš ir klajš un smags ANO Statūtu un starptautisko tiesību pamatprincipu pārkāpums; vēlreiz pauž atbalstu ES un tās dalībvalstu apņēmībai sniegt humāno palīdzību, militāro atbalstu, ekonomisko un finansiālo palīdzību un politisko atbalstu visos iespējamos veidos līdz Ukrainas uzvarai, lai galu galā apturētu Krievijas agresijas karu un Ukraina varētu atbrīvot visus savus iedzīvotājus un atjaunot pilnīgu kontroli savās starptautiski atzītajās robežās; uzsver, ka galīgais mērķis joprojām ir panākt Ukrainā taisnīgu un ilgstošu mieru atbilstoši Ukrainas nosacījumiem, nodrošinot tās iedzīvotāju drošību un cieņpilnu dzīvi mierīgā un stabilā Eiropā;
3. aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi strādāt, lai uzturētu un panāktu pēc iespējas plašāku starptautisko atbalstu Ukrainai un rastu karam miermīlīgu risinājumu, kam jābalstās uz Ukrainas neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes pilnīgu ievērošanu, starptautisko tiesību principiem, saukšanu pie atbildības par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem un agresijas noziegumu un Krievijas reparācijām un citiem maksājumiem par Ukrainā nodarīto milzīgo kaitējumu; aicina ES aktīvi iesaistīties Ukrainas miera formulas īstenošanā un pamata veidošanā otrā miera samita rīkošanai;
4. aicina Komisiju sadarbībā ar partnervalstīm drīzumā nākt klajā ar priekšlikumu par ilgtermiņa finansiālo palīdzību Ukrainas atjaunošanai, jo īpaši gādājot par Ukrainas mehānisma ātru īstenošanu un pamatojoties uz šo mehānismu, lai nodrošinātu pastāvīgu un pienācīga līmeņa atbalstu un atjaunošanai paredzētus resursus, kas būtu samērojami ar mūsu politisko atbalstu Ukrainai;
5. aicina visas dalībvalstis palielināt finansējumu Ukrainai un atturēties no savu iemaksu samazināšanas; atkārtoti pauž stingru pārliecību, ka Krievijai ir jāsniedz finansiāla kompensācija par milzīgo kaitējumu, ko tā nodarījusi Ukrainai; atzinīgi vērtē Padomes lēmumu ārkārtas ieņēmumus no imobilizētiem Krievijas valsts aktīviem novirzīt Ukrainas palīdzības fondam un Ukrainas mehānismam un pauž atzinību arī par G7 lēmumu piedāvāt Ukrainai aizdevumu 50 miljardu USD apmērā, kas nodrošināts ar imobilizētiem Krievijas valsts aktīviem; prasa panākt strauju progresu tā G7 lēmuma īstenošanā, kas paredz piedāvāt Ukrainai aizdevumu 50 miljardu USD apmērā, kurš nodrošināts ar imobilizētiem Krievijas valsts aktīviem, lai garantētu līdzekļu savlaicīgu izmaksāšanu Ukrainai; aicina ES kopā ar līdzīgi domājošiem partneriem turpināt darbu, pieņemot nepieciešamos tiesību aktus par sankcijām un izveidojot pienācīgu tiesisko režīmu ES iesaldēto Krievijas valstij piederošo aktīvu konfiskācijai;
6. aicina ievērojami palielināt ES humāno palīdzību, lai 2025. gadā turpinātu sniegt pilnīgu atbalstu Ukrainai; norāda, ka humānā palīdzība, visticamāk, būs vajadzīga arī turpmākajos gados, un uzsver, ka ES jābūt gatavai apmierināt šīs vajadzības, plānojot ilgtermiņā un paredzot atbilstošus līdzekļus; aicina neitrālās valstis palielināt humāno palīdzību Ukrainai;
7. atkārto, ka Ukrainai kā agresijas upurei ir leģitīmas tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantu; atgādina, ka ievērojamā, lai gan joprojām nepietiekamā militārā palīdzība, ko sniedz ES, ASV un līdzīgi domājoši partneri, ir paredzēta, lai Ukraina varētu efektīvi aizstāvēties pret valsti agresori un atjaunot pilnīgu kontroli pār visu savu starptautiski atzīto teritoriju;
8. aicina dalībvalstis nekavējoties atcelt ierobežojumus Ukrainai piegādāto Rietumu ieroču sistēmu izmantošanai pret leģitīmiem militāriem mērķiem Krievijas teritorijā, jo tas ierobežo Ukrainas spēju pilnībā izmantot savas tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām un pakļauj Ukrainu uzbrukumiem, kas vērsti pret tās iedzīvotājiem un infrastruktūru;
9. uzsver, ka nepietiekama munīcijas un ieroču piegāde un to izmantošanas ierobežojumi var apdraudēt līdz šim īstenotos centienus, un pauž dziļu nožēlu par to, ka samazinās Ukrainai sniegtās dalībvalstu divpusējās militārās palīdzības finansiālais apmērs, neraugoties uz šā gada sākumā izskanējušiem apņēmīgajiem paziņojumiem; tāpēc atkārtoti aicina dalībvalstis pildīt 2023. gada martā pausto apņemšanos piegādāt Ukrainai vienu miljonu munīcijas lādiņu un paātrināt ieroču, jo īpaši modernu pretgaisa aizsardzības sistēmu un citu ieroču un munīcijas, tostarp “Taurus” raķešu, piegādi, reaģējot uz skaidri konstatētām vajadzībām; aicina ātri īstenot ES un Ukrainas kopīgās drošības saistības; atkārtoti pauž savu nostāju, ka visām ES dalībvalstīm un NATO sabiedrotajiem kopīgi un individuāli būtu jāapņemas sniegt militāru atbalstu Ukrainai ne mazāk kā 0,25 % apmērā no to IKP gadā;
10. uzsver, ka ir jāpastiprina dalībvalstu sadarbība pretgaisa aizsardzības jomā, lai nodrošinātu aizsardzību pret draudiem, kas skar arī ES un NATO gaisa telpu;
11. aicina Komisiju iesaistīties stratēģiskajā komunikācijā dalībvalstīs, lai izskaidrotu Ukrainas aizsardzības nozīmi plašākas Eiropas stabilitātes nodrošināšanā un garantētu, ka ES iedzīvotāji ir labi informēti par to, cik šī palīdzība ir svarīga gan Ukrainas suverenitātei, gan mieram un drošībai visā ES; atzinīgi vērtē un uzteic dažu dalībvalstu publiskos centienus un iedzīvotāju kolektīvās finansēšanas iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt pastāvīgu ieroču piegādi Ukrainai; turklāt mudina visā ES īstenot līdzīgas iniciatīvas, lai veicinātu solidaritāti un sabiedrības iesaistīšanos šajā kritiskajā jautājumā;
12. aicina ES un tās dalībvalstis pildīt 2022. gada Versaļas deklarācijā noteiktās saistības un paātrināt Stratēģiskā kompasa pilnīgu īstenošanu, uzlabojot Eiropas militāro sadarbību rūpniecības un bruņoto spēku līmenī, lai ES kļūtu par spēcīgāku un spējīgāku drošības garantu, kura darbības ir savietojamas ar NATO darbībām un papildina tās; uzsver, ka būtu jāveic konkrēti pasākumi, lai pievienošanās Eiropas Savienībai procesa laikā Ukrainu integrētu ES aizsardzības un kiberdrošības politikā un programmās; mudina ES iestādes paātrināt Eiropas aizsardzības industrijas stratēģijas pieņemšanu, lai nodrošinātu aizsardzības ražojumu savlaicīgu pieejamību un piegādi, kas savukārt ļautu savlaicīgi sniegt militāro atbalstu Ukrainai; aicina dalībvalstis pildīt savu apņemšanos izveidot militāro ražošanu Ukrainas teritorijā; uzsver, cik svarīgi ir sadarboties ar Ukrainas aizsardzības industriju un to ilgtermiņā integrēt ES aizsardzības tehnoloģiskajā un industriālajā bāzē;
13. pauž atzinību Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupai par tās būtisko lomu starptautiskā atbalsta koordinēšanā un mudina ES dalībvalstis palielināt savu ieguldījumu Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanā;
14. mudina dalībvalstis aktīvi izdarīt spiedienu uz Ungāriju, lai tā beigtu bloķēt EMM, tostarp jaunizveidoto Ukrainas palīdzības fondu;
15. stingri nosoda seksuālas un ar dzimumu saistītas vardarbības izmantošanu par kara ieroci un uzsver, ka tas ir kara noziegums; prasa uzņemošajām valstīm un tranzītvalstīm garantēt piekļuvi seksuālās un reproduktīvās veselības un ar to saistīto tiesību pakalpojumiem, jo īpaši ārkārtas kontracepcijai, pēckontakta profilaksei un abortiem, tostarp garantēt to arī izvarošanas upuriem;
16. atkārtoti aicina ES pastiprināt centienus, lai risinātu smago situāciju, kurā atrodas uz Krieviju piespiedu kārtā deportētie cilvēki un Krievijā piespiedu adoptētie bērni, tostarp piemērot sankcijas personām, kuras ir tieši atbildīgas par Ukrainas bērnu piespiedu pārvietošanu un nepamatoto aizturēšanu un ir iesaistītas šajās darbībās;
17. mudina Ungāriju atsaukt dekrētu, ar kuru ir atcelta valsts finansētas pajumtes nodrošināšana Rietumukrainas bēgļiem, un pildīt ES Pagaidu aizsardzības direktīvā noteiktos pienākumus;
18. aicina Padomi saglabāt un paplašināt tās sankciju politiku pret Krieviju un Baltkrieviju, kā arī pret trešām valstīm un struktūrām, kas Krievijas militāro kompleksu nodrošina ar militārām un divējāda lietojuma tehnoloģijām un ekipējumu, un vienlaikus uzraudzīt, izvērtēt un uzlabot šīs politikas efektivitāti un ietekmi; nosoda Irānas nesen veikto ballistisko raķešu nodošanu Krievijai; mudina dalībvalstis vēl vairāk paplašināt un stiprināt sankciju režīmu pret Irānu un Ziemeļkoreju, ņemot vērā šo valstu militāro atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, un ES sankciju sarakstā iekļaut vēl citas Ķīnas struktūras un personas par to sniegto atbalstu Krievijas aizsardzības un drošības nozarei; aicina Padomi sistemātiski cīnīties pret to, ka ES reģistrēti uzņēmumi, trešās personas un trešās valstis apiet sankcijas; aicina Padomi izstrādāt jaunu horizontālu sankciju režīmu, lai cīnītos pret šādu apiešanu; šim nolūkam būs nepieciešams vispārīgāks un holistiski piemērojams apiešanas novēršanas instruments visos ES īstenotajos režīmos;
19. uzsver, ka spēkā esošajām sankcijām, kā arī finansiālajam un militārajam atbalstam, kas tiek sniegts Ukrainai, joprojām nebūs pietiekami spēcīga ietekme, kamēr vien ES atļaus importēt Krievijas fosilo kurināmo; prasa aizliegt importēt Krievijas labību, potašu un mēslošanas līdzekļus, kā arī izejvielas, tostarp alumīniju, tērauda izstrādājumus, urānu, titānu, niķeli, koksni un koksnes izstrādājumus, kā arī gāzi un naftu; aicina ES un tās dalībvalstis pilnībā aizliegt reeksportētos Krievijas rafinētos naftas produktus; turklāt aicina ieviest izcelsmes noteikumu dokumentāciju, kas nodrošinātu informāciju par ES importēto naftas produktu patieso izcelsmi;
20. aicina G7 valstis efektīvāk piemērot cenu griestus, kas noteikti pa jūru piegādātajai Krievijas naftai, un novērst nepilnības, ko Krievija izmanto, lai savas naftas produktus pārfasētu un pārdotu par tirgus cenām; aicina ES un tās dalībvalstis stingri kontrolēt Krievijas “ēnu floti”, kas ne tikai pārkāpj ES un G7 sankcijas, bet arī tās tehnisko trūkumu un biežo avāriju dēļ rada milzīgu ekoloģisku apdraudējumu ekosistēmai;
21. prasa noteikt pilnīgu embargo Krievijas sašķidrinātajai dabasgāzei un vērst sankcijas pret “Gazprom” un Krievijas naftas uzņēmumiem; aicina ES nākt klajā ar prasību, ka Arc-7 ledus klases tankkuģi, ar kuriem tiek eksportēta Krievijas sašķidrinātā dabasgāze, ir jāiekļauj ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja un ES sankciju sarakstos, tādējādi liedzot tiem piekļuvi ostām vai Rietumu jūras pārvadājumu pakalpojumiem; aicina ES un tās dalībvalstis piemērot mērķtiecīgas sankcijas jūras kuģiem, ko Krievija izmanto, lai apietu naftas un gāzes eksportam noteiktās sankcijas un apkalpotu savus energoprojektus Arktikā;
22. prasa noteikt sankcijas Krievijas kodolnozarei un mērķtiecīgas sankcijas pret personām, kas izdarījušas kodoldrošuma un kodoldrošības pārkāpumus Zaporižjas atomelektrostacijā;
23. nosoda aizvien lielāko skaitu hibrīduzbrukumu, ko Krievija veic pret ES, tās dalībvalstīm un kandidātvalstīm, lai vājinātu Eiropas atbalstu Ukrainai, izmantojot manipulācijas ar informāciju, sabotāžu, slēptus destabilizācijas mēģinājumus un korupciju; aicina ES un tās dalībvalstis strādāt stratēģiski un proaktīvi, lai vērstos pret hibrīddraudiem, stiprinātu ES stratēģisko komunikāciju un novērstu Krievijas iejaukšanos politiskajos, vēlēšanu un citos demokrātiskajos procesos ES un tās kaimiņvalstīs;
24. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ukrainas prezidentam, valdībai un Augstākajai radai, Krievijas valdībai un citām attiecīgajām valdībām, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijai.
- [1] Pieņemtie teksti, P10_TA(2024)0003.
- [2] OV L, 2024/792, 29.2.2024., ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2024/792/oj.
- [3] Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.). ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2001/55/oj.