KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par postošajiem plūdiem Centrāleiropā un Austrumeiropā, cilvēku bojāeju un ES gatavību reaģēt uz šādām katastrofām, ko saasina klimata pārmaiņas
18.9.2024 - (2024/2817(RSP))
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B10‑0057/2024 (PPE)
B10‑0058/2024 (The Left)
B10‑0059/2024 (Renew)
B10‑0060/2024 (ECR)
B10‑0061/2024 (S&D)
B10‑0063/2024 (Verts/ALE)
Bartosz Arłukowicz, Andrey Novakov, András Tivadar Kulja, Siegfried Mureşan, Lídia Pereira, Peter Liese, Ioan‑Rareş Bogdan, Daniel Buda, Andrzej Buła, Dan‑Ştefan Motreanu, Virgil‑Daniel Popescu, Adina Vălean, Dolors Montserrat, Bogdan Andrzej Zdrojewski, Gheorghe Falcă, Mircea‑Gheorghe Hava, Miriam Lexmann, Zoltán Tarr, Dóra Dávid, Gabriella Gerzsenyi, Andrzej Halicki, Krzysztof Hetman, Monika Hohlmeier, Adam Jarubas, Dariusz Joński, Kinga Kollár, Eszter Lakos, Magdalena Adamowicz, Krzysztof Brejza, Borys Budka, Kamila Gasiuk‑Pihowicz, Marcin Kierwiński, Łukasz Kohut, Ewa Kopacz, Janusz Lewandowski, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Jagna Marczułajtis‑Walczak, Mirosława Nykiel, Jacek Protas, Bartłomiej Sienkiewicz, Michał Szczerba, Michał Wawrykiewicz, Marta Wcisło, Daniel Caspary, Christine Schneider, Andrea Wechsler, Ralf Seekatz
PPE grupas vārdā
Mohammed Chahim, Tiemo Wölken, Marcos Ros Sempere, Andreas Schieder, Krzysztof Śmiszek, Dan Nica, Klára Dobrev, Victor Negrescu, Maria Grapini, Mihai Tudose, Gabriela Firea, Adrian‑Dragoş Benea, Claudiu Manda, Gheorghe Cârciu, Ştefan Muşoiu, Vasile Dîncu, Csaba Molnár, Joanna Scheuring‑Wielgus, Robert Biedroń, Sakis Arnaoutoglou, Evelyn Regner, Hannes Heide, Elisabeth Grossmann, Günther Sidl
S&D grupas vārdā
Waldemar Buda, Roberts Zīle, Pietro Fiocchi, Ivaylo Valchev, Ondřej Krutílek, Claudiu‑Richard Târziu, Veronika Vrecionová, Geadis Geadi, Georgiana Teodorescu, Gheorghe Piperea, Şerban‑Dimitrie Sturdza, Adrian‑George Axinia, Waldemar Tomaszewski, Alexandr Vondra, Daniel Obajtek, Małgorzata Gosiewska, Jacek Ozdoba, Patryk Jaki, Adam Bielan, Joachim Stanisław Brudziński, Michał Dworczyk, Jadwiga Wiśniewska, Kosma Złotowski, Marlena Maląg, Arkadiusz Mularczyk, Beata Szydło, Dominik Tarczyński, Mariusz Kamiński, Tobiasz Bocheński, Maciej Wąsik, Bogdan Rzońca, Anna Zalewska
ECR grupas vārdā
Michal Wiezik, Martin Hojsík, Ľudovít Ódor, Veronika Cifrová Ostrihoňová, Lucia Yar, Ľubica Karvašová, Marjan Šarec, Dan Barna, Sigrid Friis, Yvan Verougstraete, Grégory Allione, Benoit Cassart, Olivier Chastel, Hilde Vautmans, Vlad Vasile‑Voiculescu, Anna Stürgkh, Ilhan Kyuchyuk, Gerben‑Jan Gerbrandy, Michał Kobosko
grupas “Renew” vārdā
Sara Matthieu
Verts/ALE grupas vārdā
Jonas Sjöstedt, Younous Omarjee
grupas “The Left” vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par postošajiem plūdiem Centrāleiropā un Austrumeiropā, cilvēku bojāeju un ES gatavību reaģēt uz šādām katastrofām, ko saasina klimata pārmaiņas
Eiropas Parlaments,
− ņemot vērā ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un jo īpaši 2015. gada Parīzes nolīgumu, kas stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī,
− ņemot vērā ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību,
− ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus,
− ņemot vērā Komisijas 2019. gadā veikto atbilstības pārbaudi attiecībā uz Ūdens pamatdirektīvu, Gruntsūdeņu direktīvu, Vides kvalitātes standartu direktīvu un Plūdu direktīvu (SWD(2019)0439),
− ņemot vērā Komisijas 2021. gada 24. februāra paziņojumu “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” (COM(2021)0082),
− ņemot vērā savu 2020. gada 17. decembra rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām[1],
− ņemot vērā Komisijas 2023. gada 26. jūlija vadlīnijas par dalībvalstu pielāgošanās stratēģijām un plāniem,
− ņemot vērā savu 2022. gada 15. septembra rezolūciju par sausuma, ugunsgrēku un citu ekstrēmu laikapstākļu radītajām sekām: ES centienu pastiprināšana klimata pārmaiņu apkarošanai[2],
− ņemot vērā savu 2023. gada 15. jūnija rezolūciju par ES Globālās klimata krīzes upuru piemiņas dienu[3],
− ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras (EVA) 2024. gada 11. marta ziņojumu Nr. 1/2024 par Eiropas klimatisko risku novērtējumu,
− ņemot vērā Komisijas 2024. gada 12. marta paziņojumu “Klimatisko risku pārvaldība cilvēku un labklājības aizsardzībai” (COM(2024)0091),
− ņemot vērā EVA 2024. gada 15. maija ziņojumu Nr. 3/2024 par reaģēšanu uz klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku veselību Eiropā, kurā galvenā uzmanība pievērsta plūdiem, sausumam un ūdens kvalitātei,
− ņemot vērā Dialoga par klimatnoturību galīgo ziņojumu, kas publicēts 2024. gada jūlijā,
− ņemot vērā Komisijas 2024. gada 29. maija paziņojumu par Savienības civilās aizsardzības mehānisma izvērtējumu — stiprinot ES gatavību ārkārtas situācijām (COM(2024) 212),
− ņemot vērā Komisijas 2024. gada 18. septembra paziņojumu par postošajiem plūdiem Centrāleiropā un Austrumeiropā, cilvēku bojāeju un ES gatavību reaģēt uz šādām katastrofām, ko saasina klimata pārmaiņas,
– ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. un 4. punktu,
A. tā kā Centrāleiropu un Austrumeiropu, sevišķi Austriju, Čehiju, Poliju, Rumāniju, Slovākiju, Ungāriju un Vāciju, ir skārušas spēcīgas lietusgāzes un vēji, kas izraisījuši plūdus, kuru rezultātā bojā gājuši cilvēki un ir nodarīti vērienīgi postījumi; tā kā ir skarta ievērojama minēto valstu teritorijas daļa, jo īpaši mazāk attīstītie reģioni ar vājāku infrastruktūru un lauksaimniecības reģioni;
B. tā kā atsevišķus ekstrēmus laikapstākļu notikumus nevar tieši saistīt ar konkrētu cēloni; tā kā saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes un Eiropas klimatisko risku novērtējuma (EUCRA) datiem ir skaidri redzams, ka klimata krīze izraisa biežākus un intensīvākus ekstrēmu laikapstākļu notikumus, piemēram, plūdus, vētras un karstuma viļņus, un tās ietekmē nokrišņi un vētras kļūst spēcīgāki, karstuma viļņi — karstāki un sausuma periodi — sausāki;
C. tā kā pirmajā EUCRA un Komisijas paziņojumā par klimata risku pārvaldību — cilvēku un labklājības aizsardzību ir norādīts, ka Eiropa ir visstraujāk sasilstošais kontinents pasaulē un klimata pārmaiņu seku rezultātā visā Eiropā arvien biežāk ir sastopamas tādas ekstrēmas dabas parādības kā savvaļas ugunsgrēki, sausums un plūdi; tā kā vidējā temperatūra 2024. gada vasarā bija augstākā Eiropas teritorijā reģistrētā šajā gadalaikā — tā pārsniedza gan 1991.–2020. gada vidējo rādītāju par 1,54 °C, gan iepriekšējo 2022. gada rekordu[4]; tā kā minētajā 14 mēnešu periodā vidējā globālā virsmas gaisa temperatūra pārsniedza 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni;
D. tā kā tikai pēdējo 30 gadu laikā vien plūdi Eiropā ir skāruši 5,5 miljonus cilvēku, nogalinot gandrīz 3000 personu un radot ekonomiskus zaudējumus vairāk nekā 170 miljardu EUR apmērā; tā kā klimata pārmaiņas ievērojami palielina plūdu risku visā Eiropā[5];
E. tā kā dažās Centrāleiropas un Austrumeiropas skarto reģionu daļās tikai četru dienu laikā nolija trīs ceturtdaļas no gada vidējā nokrišņu daudzuma; tā kā efektīva un koordinēta sadarbība starp glābšanas dienestiem un ātra pārrobežu apmaiņa ar resursiem un speciālajām zināšanām ir palīdzējusi glābt dzīvības un novērst vēl lielāku kaitējumu; tā kā koordinācija ES līmenī, resursu apvienošana un paraugprakses apmaiņa ir būtiski aspekti sekmīgai katastrofu seku likvidēšanai;
F. tā kā 2024. gada septembra plūdu laikā vairākas dalībvalstis (Vācija, Polija, Slovākija, Rumānija un Ungārija) aktivizēja Copernicus operatīvos satelīta kartēšanas pakalpojumus;
G. tā kā 2024. gada paziņojumā, kurā analizēta Savienības civilās aizsardzības mehānisma (UCPM) darbība, Komisija ir konstatējusi, kādas ir vajadzības un ar kādām grūtībām Eiropai nākas saskarties civilās aizsardzības jomā, un sniedz ieteikumus, kā panākt efektīvāku šī mehānisma darbību; tā kā paziņojumā arī uzsvērts, ka Eiropai ir aktuālas aizvien sarežģītākas un daudzveidīgākas problēmas un apdraudējums, ko cita starpā rada konfliktu skaita pieaugums, gan cilvēka izraisītu, gan dabas katastrofu (piemēram, ekstrēmu laikapstākļu notikumu) skaita pieaugums un aizvien lielāks drošības apdraudējums, turklāt paziņojumā ir uzskatāmi analizēts, kā šie procesi rada nopietnu saspīlējumu ES katastrofu riska pārvaldības sistēmā un UCPM operatīvajā darbībā;
H. tā kā Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF) tika izveidots, reaģējot uz tūkstošgades plūdiem, kas jau minēto reģionu skāra 1997. un 2002. gadā; tā kā pat pēc daudzgadu finanšu shēmas (DFS) pārskatīšanas ESSF budžets joprojām nav pietiekams, lai pienācīgi reaģētu uz lielām dabas katastrofām un paustu Eiropas solidaritāti katastrofu skartajiem reģioniem;
I. tā kā dabas katastrofām ir negatīva ilgtermiņa ietekme uz dažādu ES apgabalu, reģionu un dalībvalstu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;
J. tā kā kohēzijas politikai, kurai raksturīga koncentrēšanās uz reģioniem, teritoriālā pieeja, stratēģiskā plānošana un efektīvs izpildes modelis, vajadzētu uzņemties galveno lomu tādās jomās kā katastrofu novēršana, atgūšanās no simetriskiem un asimetriskiem satricinājumiem un cīņa pret klimata pārmaiņām,
K. tā kā dabā balstīti risinājumi ir būtiski tam, lai novērstu klimata izraisītas katastrofas, kas saistītas ar laikapstākļiem; tā kā palienes un veselīgi meži, augsnes un purvi, mitrāji un kūdrāji, kā arī pilsētu dabiskās zaļās zonas un lauku apvidi slāpē klimata ietekmi, jo saglabā ūdeni un mazina plūdu un sausuma ietekmi;
L. tā kā plūdu riska izpētei un novēršanai ir vajadzīga visaptveroša pieeja, kurā ņemti vērā dažādi faktori, tostarp rūpniecība, transports, apdrošināšanas saistību uzņemšanās prakse, zemes izmantošanas plānošana un vēsturiskais palieņu iedalījums, demogrāfiskās pārmaiņas, finansiālā atbildība un citi būtiski aspekti; tā kā EVA ir norādījusi, ka plūdi un citi ekstrēmi laikapstākļi vairāk skar neaizsargātās iedzīvotāju grupas un reģionus;
Vispārīga informācija
1. pauž visdziļāko līdzjūtību un solidaritāti ar upuriem, viņu ģimenēm, un cilvēkiem un kopienām, ko skāruši pašreizējie ekstrēmie laikapstākļi un smagie plūdi Centrāleiropā un Austrumeiropā, tostarp Austrijā, Čehijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā, Vācijā un Ungārijā;
2. atzinīgi vērtē profesionālo un brīvprātīgo ugunsdzēsības dienestu, glābšanas organizāciju, brīvprātīgo un militāro dienestu nenogurstošos centienus un apņēmību plūdu un citu dabas katastrofu skartajās valstīs visā Eiropā, kā arī valstu, reģionālo un vietējo iestāžu un to sabiedrības pārstāvju centienus, kuri riskēja ar dzīvību, lai glābtu citus un aizsargātu mājokļus un infrastruktūru; uzsver, ka neatliekamās palīdzības dienestiem ir bijusi ārkārtīgi svarīga loma dzīvību glābšanā, neaizsargāto teritoriju evakuācijā un īpašuma aizsardzībā bieži vien sarežģītos apstākļos un ka to nenogurstošajiem centieniem un vēlmei rīkoties, pat riskējot ar savu dzīvību, ir bijusi izšķiroša nozīme katastrofas ierobežošanā;
3. pauž dziļas bažas par to, ka ES un pasaulē aizvien biežāk vērojami intensīvāki ekstrēmu laikapstākļu notikumi, tostarp spēcīgi nokrišņi, plaša mēroga plūdi, karstuma viļņi un savvaļas ugunsgrēki, un par to, kā tas nopietni un tieši ietekmē cilvēku un dzīvnieku veselību, iztikas avotus, mājokļus, infrastruktūru, ekonomiku, lauksaimniecību, nodrošinātību ar pārtiku un ekosistēmas; uzsver saikni starp klimata pārmaiņām un ekstrēmiem laikapstākļu notikumiem un to, cik svarīgi ir šo jautājumu efektīvi un saskaņoti risināt, stiprinot kolektīvo reakciju ES un starptautiskā līmenī, izmantojot efektīvus civilās aizsardzības, pielāgošanās klimata pārmaiņām un to mazināšanas pasākumus, lai aizsargātu cilvēkus, viņu iztikas avotus, ekonomiku un ekosistēmas;
4. uzsver — lai Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķis būtu sasniedzams, visām iesaistītajām valstīm ir vajadzīgi kopīgi centieni un turpmāka rīcība; mudina visas ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām puses, tostarp ES, īstenot globālos centienus, par kuriem panākta vienošanās globālās izsvēršanas lēmumā, vērienīgi īstenojot un palielinot nacionāli noteikto devumu saskaņā ar Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķi; atgādina, ka saskaņā ar Eiropas Klimata aktu ES ir jāturpina centieni, lai sasniegtu šo ilgtermiņa mērķi klimata pārmaiņu mazināšanas jomā un veicinātu noturību pielāgošanās jomā;
Civilās aizsardzības un katastrofu seku likvidēšanas finansējums
Civilā aizsardzība
5. aicina Komisiju un dalībvalstis būt gatavām nekavējoties atbalstīt jebkuru dalībvalsti, kas lūdz ārkārtas palīdzību saskaņā ar UCPM; atzinīgi vērtē Ukrainas valdības apņemšanos atbalstīt ES, nosūtot neatliekamās palīdzības dienesta personālu un ekipējumu;
6. uzsver, ka UCPM ir jānodrošina ar pietiekamiem un uzlabotiem resursiem, lai palielinātu gatavību un uzlabotu spēju veidošanu; tādēļ pauž nožēlu par UCPM (rescEU) paredzētā budžeta samazinājumiem par EUR 37 miljoniem (saistībās) un EUR 154,9 miljoniem (maksājumos); prasa palielināt gan finansējumu attiecīgajām budžeta pozīcijām, gan nākamajā DFS paredzētos līdzekļus; aicina Komisiju apsvērt iespēju attiecīgajās ES finansēšanas programmās iekļaut katastrofu riska mazināšanas un pārvaldības jautājumus, ņemot vērā, ka visi šajā jomā izmantotie līdzekļi palīdzēs novērst ievērojamus izdevumus reaģēšanas un atjaunošanas jomā;
7. aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus saistībā ar tās 2024. gada 29. maija paziņojumā sniegtajiem ieteikumiem un nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem, kā stiprināt ES civilās aizsardzības mehānisma operatīvās reaģēšanas spējas; aicina Komisiju tās jaunā sastāva pilnvaru pirmajā gadā ātri pabeigt plānoto ES civilās aizsardzības mehānisma, tostarp Ārkārtas reaģēšanas koordinācijas centra, pārskatīšanu un nākt klajā ar konkrētiem pasākumiem, lai vēl vairāk stiprinātu un attīstītu ES kolektīvo spēju reaģēt uz dabas katastrofām, piemēram, izveidot ES civilās aizsardzības spēkus pārtikas, ūdens, zāļu un medicīniskā aprīkojuma stratēģisko rezervju nodrošināšanai, atbalstīt uz mobilajām ierīcēm balstītu agrīnās brīdināšanas rīku ieviešanu iedzīvotājiem, kopīgi piešķirt jaunus publiskā iepirkuma līgumus civilās aizsardzības līdzekļu modernizācijai un atbalstīt programmas, kuru mērķis ir nodrošināt apmācību, aprīkojumu un apmaiņu ar brīvprātīgajiem civilās aizsardzības pakalpojumiem; aicina Komisiju un dalībvalstis paātrināt jaunās pastāvīgās rescEU flotes izveidi un nodrošināt, ka tā saņem pienācīgu finansējumu;
Finansiālais atbalsts un budžeta instrumenti
8. prasa nekavējoties sniegt ES finansiālo un tehnisko palīdzību skartajām valstīm;
9. aicina aktivizēt tādus mehānismus kā ESSF; tomēr uzskata, ka ESSF budžetam vajadzētu būt samērīgam ar dabas katastrofu pieaugošo skaitu un smagumu visā Eiropā; mudina Komisiju palielināt Eiropas Solidaritātes rezerves (ESR) budžetu; mudina Komisiju izpētīt visus iespējamos veidus, kā paātrināt ESSF mobilizēšanu; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi nākamajā DFS nodrošināt pienācīgu finansējumu ESSF; turklāt uzsver, ka ir vajadzīga saprātīga elastība attiecībā uz termiņiem, kad saņēmējvalstis saskaras ar pamatotu kavēšanos un problēmām, piesakoties piešķirtajam finansējumam un izmantojot to; arī prasa izveidot ārkārtas finansējuma pozīciju, lai veicinātu skarto teritoriju, infrastruktūras un iztikas avotu ātru atveseļošanu, kā arī investēt preventīvos pasākumos, lai mazinātu turpmāku ekstrēmu laikapstākļu notikumu ietekmi;
Reģionālā politika
10. aicina Komisiju sniegt tehnisku un finansiālu atbalstu reģioniem, kurus nesamērīgi skārušas klimata pārmaiņu saasinātas dabas katastrofas, tostarp šim nolūkam izmantojot kohēzijas politikas instrumentu, nodrošinot, ka neviena dalībvalsts vai reģions netiek atstāts novārtā centienos uzlabot klimatnoturību un gatavību katastrofām; uzsver, ka ir svarīgi, lai palīdzība un finanšu resursi skartajās teritorijās tiek darīti pieejami pēc iespējas ātrāk, vienkāršāk un elastīgāk;
11. stingri atbalsta ar reģionālo un vietējo noturību saistīto ES ieguldījumu pastiprināšanu nākamajā DFS, jo īpaši kohēzijas politikas ietvaros; atzīst, ka ir jāparedz elastīga reģionālā finansējuma izmantošana krīzes situācijās, lai nodrošinātu papildu investīcijas projektiem, kuru objekti pirms to pilnīgas pabeigšanas jau ir bojāti vai iznīcināti; ierosina kohēzijas politikā izveidot īpašu prioritāro virzienu vietējām un reģionālajām iestādēm, lai augšupējā procesā, kas uzsākts reģionālā un vietējā līmenī, atbalstītu jaunās prioritātes; uzskata, ka vajadzētu vadīties pēc pielāgotu investīciju principa, koncentrējoties uz atbalstu konkrētām vajadzībām uz vietas;
12. atzīst, ka turpmākajā ES kohēzijas politikā lielāka uzmanība būtu jāpievērš klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem; tādēļ prasa garantēt investīcijas pielāgošanās klimata pārmaiņām, katastrofu novēršanas un gatavības jomā, izmantojot vai nu īpašu tematisko koncentrāciju, vai īpašu prioritāro virzienu reģionālās attīstības jomā un kohēzijas politikas vispārējā satvarā, tematisko koncentrāciju vai konkrētu veicinošu nosacījumu, lai atbalstītu jaunas prioritātes augšupējā procesā un tādējādi nodrošinātu ilgtspējīgas investīcijas vietējā, reģionālā un valsts infrastruktūrā un riska pārvaldībā mazāk attīstītos pilsētu un lauku apvidos, tostarp pierobežas reģionos, salās un tālākajos reģionos;
13. uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt un uzturēt īpaši pielāgotas ES programmas un pasākumus reģioniem, kam ir raksturīgas dabas katastrofas; atzīst, ka reģionālā finansējuma kontekstā ir vajadzīga integrēta elastība krīzes situācijā;
14. uzskata, ka no ES budžeta veikto reģionālo investīciju plānošanai un īstenošanai arī turpmāk būtu jāpiemēro dalīta pārvaldība, lai varētu reaģēt uz dalībvalstu, reģionu un pilsētu, lauku un attālo teritoriju vajadzībām, jo īpaši pilsētu un lauku teritorijas pielāgot tādiem jauniem uzdevumiem kā plūdu novēršana;
15. uzsver, ka starp dalībvalstīm pastāv atšķirības vietējo un reģionālo iestāžu kompetenču ziņā; atgādina, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir būtiski dalībnieki tādu projektu plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā, kuriem būtu jāveicina pielāgošanās klimata pārmaiņām, risku novēršana un gatavība uz vietas; prasa uzlabot vietējiem apstākļiem pielāgotu pieeju, lai gatavības katastrofām pasākumus un pārvaldību pietuvinātu reģionālajai un vietējai specifikai;
16. uzsver, ka ES reģionālā politika ir palīdzējusi attīstīt attiecīgās vietējo un reģionālo pašvaldību spējas, un aicina stiprināt to lomu; uzsver, ka tehniskās, finansiālās un administratīvās spējas ir būtiski svarīgas tam, lai nodrošinātu, ka pārvaldes iestādes un vietējās un reģionālās iestādes iegūst tehniskās zināšanas, jo īpaši par klimata pārmaiņām, un var tās izmantot pilsētu un lauku plānošanā un pārvaldībā; pauž pārliecību, ka tā varēs uzlabot projektu priekšlikumu izstrādi un novērtēšanu, efektīvāk sadalīt resursus un pienācīgāk izpildīt budžetu, neradot būtisku risku, ka ES investīciju saistības tiks atceltas;
17. prasa pašreizējās tehniskās palīdzības un konsultāciju programmās īpaši pievērsties mazākām pašvaldībām un pārrobežas, attāliem un lauku apgabaliem, kā arī tālākajiem un salu reģioniem, lai palīdzētu tiem risināt jaunos uzdevumus, piemēram, zaļo pārkārtošanos un klimata pārmaiņas; šajā sakarībā uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt tehniskās palīdzības instrumentus, sadarbojoties Eiropas Investīciju bankai un Komisijai; aicina sniegt atbalstu mērķtiecīgi, ES finansējumu 100 % apmērā piešķirot tehnisko, finansiālo un administratīvo spēju veidošanai, projektu izstrādei un sagatavošanai, projektu ieceres noteikšanai un izstrādei un stratēģiskās plānošanas spēju veidošanai, tostarp plānošanas instrumentiem;
18. prasa Komisiju nākt klajā ar tādām iniciatīvām kā, piemēram, ES Pilsētas mēru pakts klimata un enerģētikas jomā, vairāk iesaistīt procesā, kurā izstrādā un ievieš nākamās paaudzes investīciju instrumentus gatavības katastrofām nodrošināšanai; atzīst, ka pilsētu mēriem un vietējām pašvaldībām paredzēts atbalsts politikas veidošanai un izpildei palīdz panākt ievērojami labākus rezultātus politikas īstenošanas jomā;
19. mudina stiprināt reģionālās sadarbības sistēmas starp Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm un mudina izmantot starptautiskas speciālās zināšanas, lai atbalstītu atjaunošanas un rehabilitācijas centienus nolūkā veicināt kopīgas katastrofu pārvaldības stratēģijas, dalīties paraugpraksē un uzlabot pārrobežu ūdens apsaimniekošanu;
Pielāgošanās klimata pārmaiņām
20. aicina Komisiju ātri nākt klajā ar Eiropas plānu pielāgošanās klimata pārmaiņām jomā, par kuru tā paziņoja nākamās Eiropas Komisijas politiskajām pamatnostādnēs 2024.–2029. gadam, tostarp ar konkrētiem tiesību aktu priekšlikumiem, lai koordinētu centienus uzlabot pielāgošanos un noturību saskaņā ar Eiropas Klimata akta un Parīzes nolīguma mērķiem nolūkā stiprināt mūsu sabiedrības noturību un pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei, nodrošināt regulārus zinātniski pamatotus riska novērtējumus, izmērāmus noturības mērķrādītājus un atbalstīt un koordinēt dalībvalstu darbības gatavības, plānošanas un pārrobežu sadarbības jomā;
21. šajā sakarībā uzsver, ka steidzami ir vajadzīgas papildu investīcijas plūdu pārvaldības un riska novēršanas pasākumos, tostarp uzlabotās agrīnās brīdināšanas sistēmās, reāllaika monitoringa sistēmās, plūdu pārvaldības infrastruktūrā un dabā balstītos risinājumos, kā arī ilgtermiņa investīcijas zaļajā un zilajā infrastruktūrā, piemēram, pasākumos, kas paredz atbrīvot vairāk vietas strautiem un upēm, atjaunojot dabiskās palienes, vecās upju gultnes, mitrājus un mežus, un uzlabot ūdens aizturi, atjaunojot ainavu ūdens uztveršanas (“sūkļa”) funkciju; aicina izmantot visas iespējamās sinerģijas starp plānošanas instrumentiem, ko izstrādā dalībvalstis, piemēram, dabas atjaunošanas plāniem, augsnes rajonu plāniem, integrētiem apsaimniekošanas plāniem saskaņā ar Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu[6] un plūdu riska pārvaldību, vienlaikus izvairoties no maladaptācijas;
22. šajā sakarībā aicina Komisiju samazināt birokrātiskos šķēršļus un paātrināt apstiprināšanas procedūras plūdu pārvaldības infrastruktūru remontam un būvniecībai un dabā balstītu risinājumu ieviešanai, lai bez liekas kavēšanās varētu īstenot steidzami nepieciešamos aizsardzības pasākumus; uzsver, ka tam ir vajadzīgas laika ziņā efektīvākas procedūras, precīzi noteikti pienākumi un skaidra koncentrēšanās uz nepieciešamajiem būvdarbiem;
23. uzsver vairākus veiksmīgu plūdu novēršanas un aizsardzības pasākumu piemērus, bieži vien ar ES fondu atbalstu, kas ir palīdzējuši dažiem reģioniem un kopienām aizsargāties pret šobrīd notiekošo plūdu smagākajām sekām, šeit jāmin, piemēram, Racibórz Dolny rezervuārs un apkārtējie sausie polderi Polijā, kuriem ir bijusi būtiska nozīme kaitējuma ierobežošanā Vroclavā, kā arī Donavas palienes un citi preventīvie pasākumi Lejasaustrijā un Vīnē;
24. prasa Komisijai novērtēt spēkā esošo plūdu novēršanas tiesību aktu īstenošanu Eiropas Savienībā un iepriekšējo ES finansēto projektu efektivitāti, sniedzot ieteikumus par ES līdzekļu labāku izmantošanu; aicina dalībvalstis atjaunināt plūdu novēršanas rīcības plānus, lai noteiktu augsta plūdu riska zonas un zonas, kurās būtu jāaptur būvniecības plāni nolūkā uzlabot risku novēršanu un civilo aizsardzību;
25. uzsver, ka ir ļoti svarīgi novērst sociālekonomisko nevienlīdzību, lai varētu taisnīgi pielāgoties klimata pārmaiņām; uzsver, ka dažādas neaizsargātas iedzīvotāju grupas savā starpā atšķiras un tādēļ ir vajadzīga mērķorientēta pieeja attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām un gatavību katastrofām un to novēršanu;
26. uzsver, ka plūdi, sausums, dabas ugunsgrēki un citi ekstrēmi laikapstākļu notikumi rada lielas problēmas daudzām ekonomikas nozarēm, jo īpaši lauksaimniecības nozarei un lauksaimniekiem, kuri cieš papildu zaudējumus un nespēj ievākt ražu; aicina Komisiju vairāk pievērsties šādu ar klimatu saistītu apdraudējumu ietekmei uz pārtikas ražošanu, nodrošinātību ar pārtiku un lauksaimnieku ienākumiem;
27. iesaka preventīvos pasākumus balstīt uz modernāko Copernicus produktu un tālizpētes datu izmantošanu;
28. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.
- [1] OV C 445, 29.10.2021., 156. lpp.
- [2] OV C 125, 5.4.2023., 135. lpp.
- [3] OV C, C/2024/488, 23.1.2024., ELI: https://eur-lex.europa.eu/eli/C/2024/488/oj?eliuri=eli%3AC%3A2024%3A488%3Aoj&locale=lv.
- [4] Copernicus, Summer 2024 – Hottest on record globally and for Europe [2024. gada vasara — karstuma rekords pasaulē un Eiropā].
- [5] Eiropas klimatisko risku novērtējums.
- [6] OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp., ELI: https://eur-lex.europa.eu/eli/dir/1991/271/oj?eliuri=eli%3Adir%3A1991%3A271%3Aoj&locale=lv.