KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par demokrātiskās krīzes padziļināšanos Gruzijā pēc nesenajām parlamenta vēlēšanām un iespējamo vēlēšanu rezultātu viltošanu
26.11.2024 - (2024/2933(RSP))
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B10‑0179/2024 (Renew)
B10‑0180/2024 (Verts/ALE)
B10‑0182/2024 (PPE)
B10‑0183/2024 (S&D)
B10‑0184/2024 (ECR)
Rasa Juknevičienė, Antonio López‑Istúriz White, Michael Gahler, Andrzej Halicki, David McAllister, Sebastião Bugalho, Željana Zovko, Isabel Wiseler‑Lima, Nicolás Pascual de la Parte, Mika Aaltola, Wouter Beke, Krzysztof Brejza, Daniel Caspary, Sandra Kalniete, Łukasz Kohut, Andrey Kovatchev, Ana Miguel Pedro, Davor Ivo Stier, Riho Terras, Matej Tonin, Milan Zver
PPE grupas vārdā
Yannis Maniatis, Nacho Sánchez Amor, Sven Mikser, Tobias Cremer
S&D grupas vārdā
Joachim Stanisław Brudziński, Adam Bielan, Rihards Kols, Mariusz Kamiński, Małgorzata Gosiewska, Roberts Zīle, Assita Kanko, Reinis Pozņaks, Ondřej Krutílek, Alexandr Vondra, Sebastian Tynkkynen, Veronika Vrecionová, Charlie Weimers, Jadwiga Wiśniewska
ECR grupas vārdā
Urmas Paet, Petras Auštrevičius, Malik Azmani, Dan Barna, Michał Kobosko, Moritz Körner, Ilhan Kyuchyuk, Nathalie Loiseau, Jan‑Christoph Oetjen, Marie‑Agnes Strack‑Zimmermann, Hilde Vautmans, Lucia Yar, Dainius Žalimas
grupas “Renew” vārdā
Markéta Gregorová
Verts/ALE grupas vārdā
Hanna Gedin, Jonas Sjöstedt
Eiropas Parlamenta rezolūcija par demokrātiskās krīzes padziļināšanos Gruzijā pēc nesenajām parlamenta vēlēšanām un iespējamo vēlēšanu rezultātu viltošanu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekš par Gruziju pieņemtās rezolūcijas, jo īpaši 2024. gada 9. oktobra rezolūciju par demokrātijas vājināšanos un politiskā plurālisma apdraudējumu Gruzijā[1],
– ņemot vērā Asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses[2],
– ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (EDSO ODIHR) vadītās starptautiskās vēlēšanu novērošanas misijas (I-EOM) sākotnēji paziņotos konstatējumus un secinājumus par parlamenta vēlēšanām Gruzijā 2024. gada 26. oktobrī un Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas delegācijas vadītāja 2024. gada 27. oktobra paziņojumu,
– ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Josep Borrell 2024. gada 29. oktobra paziņojumu par jaunākajiem notikumiem pēc parlamenta vēlēšanām Gruzijā, kā arī Augstā pārstāvja un Komisijas 2024. gada 27. oktobra kopīgo paziņojumu par parlamenta vēlēšanām Gruzijā,
– ņemot vērā Francijas Republikas prezidenta Emanuela Makrona, Vācijas Federatīvās Republikas kanclera Olafa Šolca un Polijas Republikas premjerministra Donalda Tuska 2024. gada 7. novembra kopīgo paziņojumu par stāvokli Gruzijā,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas priekšsēdētāja, Delegācijas attiecībām ar Dienvidkaukāzu priekšsēdētāja un Delegācijas Euronest parlamentārajā asamblejā priekšsēdētāja 2024. gada 28. oktobra kopīgo paziņojumu par parlamenta vēlēšanām Gruzijā,
– ņemot vērā ES ministru 2024. gada 28. oktobra kopīgo paziņojumu par vēlēšanām Gruzijā,
– ņemot vērā organizācijas “Friends of Georgia” (“Gruzijas draugi”), kura pārstāv valstu parlamentus, 2024. gada 6. novembra kopīgo paziņojumu “On international inquiry commission to investigate irregularities of elections in Georgia” (“Par starptautiskas izmeklēšanas komisijas izveidi nolūkā izmeklēt pārkāpumus vēlēšanu norisē Gruzijā”),
– ņemot vērā, to, ka Eiropadome 2023. gada 14.–15. decembra augstākā līmeņa sanāksmē piešķīra Gruzijai ES kandidātvalsts statusu,
– ņemot vērā Komisijas 2024. gada 30. oktobra paziņojumu “2024. gada paziņojums par ES paplašināšanās politiku” (COM(2024)0690), kurā iekļauts pirmais progresa ziņojums par Gruziju,
– ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. un 4. punktu,
A. tā kā 2024. gada 26. oktobrī Gruzijā notika parlamenta vēlēšanas; tā kā pēdējos mēnešus pirms vēlēšanām bija vērojami izteikti uzbrukumi demokrātijai Gruzijā, piemēram, sasteigti tika pieņemti tiesību akti, kurus kā nedemokrātiskus kritizēja Apvienoto Nāciju Organizācija, Eiropas Padomes komisija “Demokrātija caur tiesībām” (Venēcijas komisija) un ES; tā kā priekšvēlēšanu periods neatbilda demokrātijas standartiem, jo valdošā partija “Gruzijas sapnis” un varas iestādes veicināja baiļu atmosfēru, tostarp arestēja opozīcijas politiķus, pilsoniskās sabiedrības līderus, žurnālistus, pētniekus un citas pret valdību kritiski noskaņotas personas, un veica kratīšanas viņu mājās un iebiedēja viņus, kā arī vērsa pret viņiem vardarbību;
B. tā kā kampaņas laikā valdošā partija “Gruzijas sapnis” izmantoja Gruzijas sabiedrībā iemiesojušās bailes no kara, visu laiku klāstīja, ka tā ir “miera partija”, un apgalvoja, ka opozīcija (ko tā devēja par “Globālā kara partiju”) ievilks valsti karā ar Krieviju, jo tā liks darīt Rietumi; tā kā gan pirms, gan pēc vēlēšanām Krievijas Federācijas vadītāji un tās propagandisti atklāti atbalstīja “Gruzijas sapni”; tā kā valdošās partijas vadītāji kampaņas laikā nāca klajā ar publiskiem paziņojumiem, kuros pauda nodomu pēc vēlēšanām aizliegt galvenās opozīcijas partijas, un tas rada bažas par politiskā procesa godīgumu un iekļautību;
C. tā kā Gruzijas 2024. gada 26. oktobra parlamenta vēlēšanās bija izvēle starp kandidātiem, taču tās bija saistītas ar nopietniem pārkāpumiem, dokumentos fiksētiem ziņojumiem par manipulācijām ar balsošanu un vēlētāju brīvas gribas apspiešanu, jo īpaši ar balsu pirkšanu, novērotāju aizskaršanu, neļaušanu medijiem iekļūt vēlēšanu iecirkņos, vēlētāju iebiedēšanu vēlēšanu iecirkņos un to tuvumā, lauku apvidos — vēlētāju izsekošanu un personu apliecinošu dokumentu konfiskāciju, kas pēc tam tika nodoti valdošajai partijai lojālajiem aktīvistiem, lai viņi ar tiem balso, organizētu vēlētāju transportēšanu, naida runu, Gruzijas pilsoņu nepietiekamām iespējām balsot ārvalstīs un neticamām atšķirībām starp sieviešu un vīriešu vēlētāju aktivitāti lauku apvidos; tā kā publiskajā sektorā strādājošie un sociālo pabalstu saņēmēji saskārās ar spiedienu atbalstīt valdošo partiju;
D. tā kā starptautiskie novērotāji konstatēja, ka padziļinās politiskā sašķeltība un pastāv būtiska nelīdzsvarotība finanšu līdzekļu sadalē, kā arī valdošajai partijai ir daudz priekšrocību, kas jau tā nevienlīdzīgos konkurences apstākļus padara vēl nevienlīdzīgākus; tā kā kampaņas finanšu pārraudzības efektivitāti mazināja ierobežotā tiesisko aktu piemērošana un bažas par pārraudzības iestādes objektivitāti un politisko instrumentalizāciju;
E. tā kā Gruzijas parlamenta vēlēšanas 2024. gada 26. oktobrī izcēlās ar to, ka pirmo reizi vēlēšanas valstī pilnībā notika, ievērojot proporcionālu vēlēšanu sistēmu, izmantojot elektroniskas ierīces vēlētāju identifikācijai un balsu skaitīšanai; tā kā šīs tehnoloģijas radīja bažas par pārredzamību un balsojuma aizklātumu un aizdomas par neatkarīgas pārbaudes trūkumu;
F. tā kā ar nesenajiem grozījumiem Vēlēšanu kodeksā, tostarp dzimumu kvotu atcelšanu, tika mainīts Centrālās vēlēšanu komitejas (CEC) sastāvs, kas līdz ar Likuma par ārvalstu ietekmes pārredzamību pieņemšanu ir ierobežojuši pamatbrīvības, stigmatizējuši pilsoniskās sabiedrības organizācijas un apdraudējuši Gruzijas demokrātisko institūciju integritāti;
G. tā kā neatkarīgas un uzticamas Gruzijas vēlēšanu novērošanas misijas ir secinājušas, ka pirms vēlēšanām izdarītu spaidu, vēlēšanu dienā veiktu manipulāciju un novērotāju piekļuves ierobežošanas dēļ vēlēšanas neatspoguļo Gruzijas tautas patieso gribu; tā kā ar sistemātisku personas apliecību konfiskāciju, datu vākšanu un nepiederošu personu klātbūtni tika veidota spaidus radoša vide, kas nostiprināja valsts struktūru līdzdalību vēlēšanu rezultātu viltošanas veicināšanā; tā kā vēlēšanu dienā tika plaši pārkāpts balsošanas aizklātuma princips; tā kā vēlētāju iebiedēšanas, novērotāju apgrūtināšanas un balsošanas procedūru manipulāciju dēļ vēlēšanas nav uzskatāmas par godīgām un taisnīgām;
H. tā kā liels ziņojumu skaits par nelikumīgu rīcību vēlēšanās sakrita ar plaši izplatītām vēlētāju aktivitātes un par valdošo partiju nodoto balsu īpatsvara anomālijām;
I. tā kā gandrīz visas aptaujas pirms vēlēšanām liecināja, ka “Gruzijas sapnis” negūs vairākumu; tā kā neatbilstību starp vēlētāju aptauju rezultātiem pirms vēlēšanām un CVK paziņotajiem vēlēšanu rezultātiem nevar izskaidrot ar statistikas kļūdas robežu;
J. tā kā Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili ir publiski paudusi savu nosodījumu, nosaucot vēlēšanas par negodīgām, atsakās atzīt to rezultātus un ir pieprasījusi veikt starptautisku izmeklēšanu sarīkot jaunas vēlēšanas; tā kā prezidente apstiprināja, ka rezultātu atzīšana nozīmētu „pieņemt Gruzijas pakļaušanu Krievijai”, un nodēvēja vēlēšanu procesu par „Krievijas īpašo operāciju”; tā kā četras opozīcijas koalīcijas, kas pārsniedza vēlēšanu slieksni, noraidīja vēlēšanu rezultātus un atteicās leģitimizēt no tiem izrietošo parlamenta sastāvu; tā kā četri opozīcijas bloki — Apvienotā nacionālā kustība, koalīcija “Stipra Gruzija”, “Pārmaiņu koalīcija” un “Gaharijs Gruzijai” — atteicās no iegūtajiem deputātu mandātiem un nepiedalījās 11. parlamenta sasaukuma atklāšanā, apgalvojot, ka 2024. gada 26. oktobra parlamenta vēlēšanas ir nelikumīgas; tā kā 2024. gada 13. novembrī Gruzijas premjerministrs Irakli Kobakhidze, atkārtojot augustā paustos paziņojumus, atkārtoti pauda plānus konstitucionāli aizliegt lielākās opozīcijas partijas, ja tās atteiksies pieņemt izcīnītos deputātu mandātus; tā kā tādējādi Gruzija ir nonākusi konstitucionālā krīzē;
K. tā kā jaunais parlaments tika sasaukts 2024. gada 25. novembrī, taču opozīcijas deputāti nepiedalījās; tā kā par parlamenta konstitutīvo sesiju prezidente Salome Zurabišvili teica, ka „šodien Gruzijas parlaments vairs nepastāv”, jo “Gruzijas sapnis” ir sabradājis Konstitūciju;
L. tā kā priekšsēdētājas vietnieks / Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos savā pēc vēlēšanām sniegtajā paziņojumā atgādināja, ka starptautiskie novērotāji nav pasludinājuši vēlēšanas par brīvām un godīgām, prasīja veikt pārredzamu izmeklēšanu par nelikumībām un izdarīto spiedienu uz vēlētājiem un viņu iebiedēšanu, un uzsvēra vajadzību pavērst pretējā virzienā demokrātijas lejupslīdes tendenci Gruzijā;
M. tā kā Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans devās uz Tbilisi, lai apsveiktu partiju “Gruzijas sapnis”, vēl pirms vēlēšanu galīgo rezultātu izsludināšanas un bez apspriešanās ar citiem ES līderiem un bija vienīgais ES līderis, kas tā rīkojās;
N. tā kā Gruzijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas iesniedza sūdzības tiesā un aicināja izmeklēt krāpšanu vēlēšanās, taču daudzos gadījumos izmeklēšanas iestādes nesāka izmeklēšanu un pienācīgi nepārbaudīja pārkāpumus; tā kā Gruzijas Centrālā vēlēšanu komisija līdz šim ir atteikusies publicēt prasītos elektroniskās balsošanas sistēmas revīzijas rezultātus un ir apstiprinājusi vēlēšanu rezultātus, neraugoties uz iepriekš minētajiem pārkāpumiem;
O. tā kā Gruzijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju tiesiskajai rīcībai sekoja iestāžu īstenoti represīvi pasākumi pret pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, tostarp nepamatota izsaukšana uz nopratināšanu un lieli naudas sodi par atklātu runāšanu par krāpšanu vēlēšanās;
P. tā kā Gruzijas tiesas ir turpinājušas paātrināti izskatīt un masveidā noraidīt prasības, ko iesniegušas opozīcijas partijas un vietējie novērotāji, kuri apgalvo, ka ir pieļauti balsošanas pārkāpumi, un vienlaikus noraidīt pieteikumus par liecinieku izsaukšanu uz nopratināšanu un pieteikumus, kas liktu Gruzijas Centrālā vēlēšanu komisijai nodot vēlēšanu zīmju un biļetenu piegādes un saņemšanas dokumentus, kuri iegūti un izmantoti balsošanā;
Q. tā kā, neraugoties uz daudzajām sūdzībām un neatkarīgo vēlēšanu novērotāju aicinājumiem anulēt rezultātus, 2024. gada 16. novembrī Gruzijas Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja 2024. gada 26. oktobrī notikušo parlamenta vēlēšanu galīgo kopsavilkuma protokolu, kurā uzvara ar 53,92 % balsu tika piešķirta valdošajai partijai “Gruzijas sapnis”;
R. tā kā 2024. gada 28. oktobrī Tbilisi sākās protesti, kuros tūkstošiem cilvēku pulcējās, lai apstrīdētu valdošās partijas pasludinātās uzvaras leģitimitāti; tā kā demonstrācijas turpinājās 2024. gada 4. novembrī, kad pieauga to mērogs un jauda; tā kā policija vardarbīgi izklīdināja demonstrāciju Tbilisi, pielietojot nesamērīgu vardarbību pret miermīlīgajiem protestētājiem un žurnālistiem, un vairāki demonstranti tika aizturēti;
S. tā kā saskaņā ar Gruzijas Konstitūcijas 78. pantu “konstitucionālās iestādes savas kompetences ietvaros veic visus pasākumus, lai panāktu Gruzijas pilnīgu integrāciju Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā”;
T. tā kā Gruzijai kā ES kandidātvalstij būtu pilnībā jāievēro asociācijas nolīgums un jāizpilda Komisijas 2023. gada 8. novembra ieteikumā izklāstītie deviņi pasākumi; tā kā, lai gan Eiropadome 2023. gada decembrī Gruzijai piešķīra kandidātvalsts statusu, tās pievienošanās process ES ir de facto apturēts Gruzijas valdības kopš 2024. gada pavasara veiktās rīcības dēļ;
U. tā kā oligarham Bidzina Ivanishvili kā partijas “Gruzijas sapnis” goda priekšsēdētājam un faktiskajam vadītājam, kuram ir arī būtiska ietekme uz Gruzijas ekonomiku, ir bijusi izšķiroša nozīme demokrātijas vājināšanā valstī un tās eiroatlantiskās ievirzes graušanā par labu virzībai uz Krievijas ietekmi,
1. pauž nožēlu par to, ka Gruzija, kas ir ES kandidātvalsts, 2024. gada 26. oktobrī rīkoja parlamenta vēlēšanas, kurās netika ievēroti ne starptautiskie demokrātisku vēlēšanu standarti, ne arī tās kā EDSO locekles apņemšanās rīkot brīvas un godīgas vēlēšanas; uzsver, ka vēlēšanu integritātes pārkāpumi nav savienojami ar standartiem, kas tiek sagaidīti no ES kandidātvalsts; uzsver, ka vēlēšanu norise bija vēl viena demokrātijas regresa izpausme, par ko pilnībā atbildīga ir valdošā partija;
2. stingri nosoda daudzos un nopietnos vēlēšanu pārkāpumus, tostarp dokumentētos gadījumus, kad notikusi iebiedēšana, manipulācijas ar balsošanu, viltus vēlēšanu zīmju ievietošana urnās, iejaukšanās vēlēšanu novērotāju un mediju darbā, kad ziņots par manipulācijām, kurās iesaistītas elektroniskās balsošanas iekārtas, kas ļāvušas vairākas reizes balsot ar vienu personu apliecinošu dokumentu, kā arī finanšu resursu ievērojamo nelīdzsvarotību, ieņemamā amata sniegto priekšrocību izmantošanu un smagu procesuālu pārkāpumu neizmeklēšanu;
3. uzskata, ka saņemtie ziņojumi par plašā mēroga vēlēšanu rezultātu viltošanu grauj vēlēšanu procesa integritāti, vājina rezultātu leģitimitāti un sabiedrības uzticēšanos jaunajai valdībai, un liecina, ka vēlēšanās nav uzticami atspoguļota Gruzijas tautas griba;
4. pieņem zināšanai, ka Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili ir paudusi stingru nosodījumu par nesenajām vēlēšanām, nosaucot tās par negodīgām, kā arī paziņojusi, ka neatzīs vēlēšanu rezultātus; atzinīgi vērtē Gruzijas prezidentes Salomes Zurabišvili centienus virzīt valsti atpakaļ uz demokrātiskā un eiropeiskā attīstības ceļa;
5. uzskata, ka starptautiskajai sabiedrībai nevajadzētu atzīt vēlēšanu rezultātus, ņemot vērā to, ka vēlēšanu leģitimitāti nopietni apdraud tik liels daudzums pārkāpumu; tāpēc atsakās jebkādi atzīt parlamenta vēlēšanu rezultātus un prasa organizēt atkārtotas vēlēšanas, kas jau labākā vēlēšanu gaisotnē tiktu sarīkotas gada laikā, rīkošanu uzņemoties objektīvai un neatkarīgai valsts vēlēšanu struktūrai stingrā starptautiskā pārraudzībā, lai nodrošinātu patiesi godīgu un pārredzamu vēlēšanu procesu;
6. atbalsta aicinājumu veikt neatkarīgu un pārredzamu starptautisku izmeklēšanu saistībā ar apgalvojumiem par vēlēšanu manipulācijām, vēlētāju iebiedēšanu un sistēmiskiem pārkāpumiem pirmsvēlēšanu periodā un vēlēšanu dienā;
7. atzinīgi vērtē Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) lēmumu uz Gruziju nosūtīt tehnisko misiju; aicina EĀDD un Komisiju misijai piešķirt plašas pilnvaras, kuras neaprobežotos ar EDSO vēlēšanu novērošanas satvaru un metodiku, kas ievērojami atšķiras no ES vēlēšanu novērošanas metodikas, jo, izmantojot EDSO metodiku, ne vienmēr ir iespējams pietiekamā apmērā fiksēt visas norises valstī pirms vēlēšanu dienas, jo īpaši tādās valstīs kā Gruzija, kur pastāv iedibināta sistēma spiediena izdarīšanai uz valsts amatpersonām, vēlētāju iebiedēšanai un vietējo vēlēšanu novērotāju darba traucēšanai;
8. pauž bažas par to, ka prokuratūra ir konfiscējusi vēlētāju verifikācijas ierīces un vēlēšanu dokumentāciju; aicina iestādes atļaut vēlētājiem pārbaudīt savu dalību vēlēšanās saskaņā ar augstākajiem datu aizsardzības standartiem; uzsver, ka ir svarīgi aizsargāt visus ar vēlēšanām saistītos datus un nodrošināt to pieejamību attiecīgajām ieinteresētajām personām, jo tajos varētu būt būtiski pierādījumi par iespējamiem pārkāpumiem;
9. pauž nopietnas bažas par to, ka Gruzijas tiesu iestādes ir koordinēti noraidījušas daudzas sūdzības par krāpšanos vēlēšanās un manipulācijām un ka Gruzijas Centrālā vēlēšanu komisija nav pilnībā izmeklējusi nevienu no atklātībā nākušajiem vēlēšanu starpgadījumiem; uzskata, ka, nereaģējot uz patiesajām sabiedrības bažām un vietējo un starptautisko novērotāju ziņojumiem, Gruzijas iestādes apzināti noved valsti līdz draudošai iekšpolitiskai krīzei un starptautiskai izolācijai no Gruzijas demokrātiskajiem partneriem;
10. pauž dziļas bažas par būtisko sieviešu politiskās pārstāvības samazināšanos Gruzijā, ko vēl vairāk pasliktina dzimumu kvotu atcelšana, un aicina veikt izmaiņas tiesību aktos, lai veicinātu dzimumu līdztiesību politikā;
11. aicina ES un tās dalībvalstis piemērot individuālas sankcijas Gruzijas amatpersonām un politiskajiem līderiem, kas ir atbildīgi par demokrātijas regresu, vēlēšanu tiesību aktu un standartu pārkāpumiem, administratīviem pārkāpumiem un valsts iestāžu ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, premjerministram Irakli Kobakhidze, Tbilisi mēram un valdošās partijas “Gruzijas sapnis” ģenerālsekretāram Kakha Kaladze, Gruzijas parlamenta priekšsēdētājam Shalva Papuashvili un partijas “Gruzijas sapnis” priekšsēdētājam Irakli Garibashvili, un attiecināt šīs sankcijas arī uz tiesnešiem, kuri piespriež politiski motivētus sodus; vēlreiz stingri aicina Padomi un ES demokrātiskos partnerus piemērot tūlītējas un mērķorientētas individuālas sankcijas pret Bidzina Ivanishvili, tostarp iesaldējot visus šīs personas aktīvus, par viņa lomu Gruzijas politiskā procesa vājināšanā un viņa rīcību pret valsts konsitūcijā deklarētajām, tostarp viņa centieniem valsti atkal iekļaut Krievijas ietekmes sfērā;
12. uzsver, ka pamattiesību ievērošana ir būtiska ES vīzu režīma liberalizācijas kritēriju izpildes rādītājs, un mudina Komisiju un Padomi pārskatīt Gruzijas bezvīzu režīmu, paredzot iespēju to apturēt, ja tiek atzīts, ka nav ievēroti ES standarti attiecībā uz demokrātisku pārvaldību un brīvībām;
13. aicina ES stingri ierobežot oficiālos ES līmeņa kontaktus ar Gruzijas valdību un parlamentu;
14. nosoda Ungārijas premjerministra Viktora Orbana viesošanos Gruzijā kā ES nostājas pārkāpumu un kārtējo mēģinājumu graut ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku; atkārtoti uzsver, ka premjerministrs Viktors Orbans nerunāja visas ES vārdā;
15. atgādina, ka jaunu antidemokrātisku tiesību aktu, piemēram, Likuma par ārvalstu ietekmes pārredzamību un Likuma par ģimenes vērtībām un nepilngadīgo aizsardzību, pieņemšanas dēļ Gruzijas integrācijas process ES principā ir apturēts; atgādina, ka ES ir arī iesaldējusi līdzekļu piešķiršanu Gruzijai; uzsver, ka pastāvīgā demokrātijas lejupslīde Gruzijā ir ne tikai nožēlu raisošs pavērsiens, ņemot vērā, ka Gruzija reiz bija eiroatlantiskās integrācijas centienu izpildes pirmrindniece, bet ka tā ir arī jāvērš pretējā virzienā, lai Gruzijas attiecības ar ES varētu atgriezties iepriekšējā gultnē; pauž nožēlu par to, ka politiskā vide Gruzijā liecina par valdošās partijas centieniem nostāties uz autoritāra kursa pretēji Gruzijas tautas vēlmei tuvināties Eiropai; vēlreiz pauž nelokāmu atbalstu Gruzijas demokrātiskajai attīstībai un tās tautas eiroatlantiskajiem centieniem; atgādina Gruzijas valdībai, ka lielākā daļa iedzīvotāju stingri atbalsta valsts virzību uz Rietumiem un pievienošanos ES;
16. pauž satraukumu par iebiedēšanas un polarizācijas gaisotni, ko veicina Gruzijas valdības pārstāvju un politisko līderu paziņojumi, kā arī par uzbrukumiem politiskajam plurālismam, tostarp par draudiem aizliegt opozīcijas partijas un arestēt partijas "Gaharija Gruzijai" vadītājus un pat tikai atbalstītājus; brīdina Gruzijas iestādes, ka jebkādi mēģinājumi aizliegt likumīgi izveidotas politiskās partijas atsvešinātu Gruziju no ES un padarītu neiespējamu jebkādu virzību uz pievienošanos ES;
17. stingri nosoda Krievijas sistemātisko iejaukšanos demokrātiskajos procesos Gruzijā, tostarp ar vēlētāju iebiedēšanu, balsu pirkšanu un dezinformāciju, piemēram, konspirācijas teoriju, ka eksistē “globāla kara partija”; nosoda, ka priekšvēlēšanu laikā valdošās partijas amatpersonas un tām izpatīkošie mediji izplatīja un pastiprināja dezinformējošus vēstījumus; aicina Gruzijas iestādes nodrošināt faktos balstītu informāciju un saziņu, atturēties no propagandas, kas vērsta pret ES un kas ir pretrunā izvirzītajam pievienošanās ES mērķim, un stiprināt Gruzijas sabiedrības noturību pret Krievijas īstenoto dezinformāciju un propagandu;
18. atgādina, ka Eiropadome 2023. gada 14.–15. decembra augstākā līmeņa sanāksmē piešķīra Gruzijai kandidātvalsts statusu ar nosacījumu, ka tiks veikti attiecīgie pasākumi, kas izklāstīti Komisijas 2023. gada 8. novembra ieteikumā; uzsver, ka nesenās parlamenta vēlēšanas nepārprotami ir pretrunā šim mērķim; piekrīt Komisijas 2024. gada paplašināšanās dokumentu kopumā sniegtajam novērtējumam, kurā teikts, ka Gruzijas pievienošanās ES process ir jāaptur uz nenoteiktu laiku, jo Gruzijas valdība ir sākusi īstenot demokrātijas vājināšanu; uzsver, ka partijas “Gruzijas sapnis” īstenotā politika nav savienojama ar Gruzijas eiroatlantisko integrāciju;
19. atkārtoti pauž nelokāmu atbalstu Gruzijas tautas likumīgajiem centieniem tuvināties Eiropai un vēlmei dzīvot plaukstošā un demokrātiskā valstī, kurā nebūtu korupcijas, kura pilnībā respektētu pamattiesības, aizsargātu cilvēktiesības un garantētu atvērtu sabiedrību, neatkarīgus medijus un brīvas un godīgas vēlēšanas; mudina Gruzijas iestādes nodrošināt iedzīvotāju tiesības pulcēties un bez iemesla neizmantot pret viņiem spēku;
20. aicina Padomi, Komisiju, EĀDD un jauno PV/AP visaptveroši pārskatīt un pārstrādāt ES politiku attiecībā uz Gruziju; aicina Komisiju iesaldētos 120 miljonus EUR, kas sākotnēji bija paredzēti Gruzijas iestāžu atbalstam, izmantot tam, lai palielinātu ES atbalstu Gruzijas pilsoniskajai sabiedrībai, jo īpaši nevalstiskajam sektoram un neatkarīgajiem medijiem, uz kuriem valdošā politiskā partija un iestādes arvien vairāk izdara nepamatotu spiedienu, kā arī atbalstīt programmas, kas atbalsta demokrātijas noturību un vēlēšanu godīgumu; atzinīgi vērtē PV/AP J. Borrell priekšlikumu to darīt; prasa pielāgot ES finansēšanas mehānismus, lai ņemtu vērā vajadzības, kas rodas, ja vide kļūst naidīgāka un mazāk demokrātiska;
21. vēlreiz stingri uzsver savu steidzamo prasību nekavējoties humānu apsvērumu dēļ atbrīvot bijušo prezidentu Mihailu Saakašvili; uzsver, ka Gruzijas valdība ir pilnībā un nenoliedzami atbildīga par bijušā prezidenta Mihaila Saakašvili dzīvību, veselību, drošību un labbūtību un ka tā pilnībā jāsauc pie atbildības par jebkādu viņam nodarītu kaitējumu;
22. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, kā arī Gruzijas prezidentei, valdībai un parlamentam.
- [1] Pieņemtie teksti, P10_TA(2024)0017.
- [2] OV L 261, 30.8.2014., 4. lpp., ELI: http://data.europa.eu/eli/agree_internation/2014/494/oj.