Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B10-0191/2024Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B10-0191/2024

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES nelokāmā atbalsta Ukrainai stiprināšanu saistībā ar Krievijas agresijas karu un pieaugošo militāro sadarbību starp Ziemeļkoreju un Krieviju

26.11.2024 - (2024/2940(RSP))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 136. panta 2. un 4. punktu
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B10‑0191/2024 (Verts/ALE)
B10‑0192/2024 (PPE)
B10‑0193/2024 (S&D)
B10‑0198/2024 (Renew)
B10‑0200/2024 (ECR)

Michael Gahler, Danuše Nerudová, Sandra Kalniete, Andrzej Halicki, David McAllister, Sebastião Bugalho, Željana Zovko, Siegfried Mureşan, Nicolás Pascual de la Parte, Isabel Wiseler‑Lima, Mika Aaltola, Wouter Beke, Krzysztof Brejza, Daniel Caspary, Jan Farský, Rasa Juknevičienė, Andrey Kovatchev, Andrius Kubilius, Miriam Lexmann, Antonio López‑Istúriz White, Mirosława Nykiel, Ana Miguel Pedro, Paulius Saudargas, Davor Ivo Stier, Michał Szczerba, Alice Teodorescu Måwe, Ingeborg Ter Laak, Matej Tonin, Pekka Toveri, Inese Vaidere
PPE grupas vārdā
Yannis Maniatis, Nacho Sánchez Amor, Sven Mikser, Thijs Reuten, Raphaël Glucksmann, César Luena, Evin Incir
S&D grupas vārdā
Joachim Stanisław Brudziński, Adam Bielan, Rihards Kols, Mariusz Kamiński, Reinis Pozņaks, Alexandr Vondra, Veronika Vrecionová, Michał Dworczyk, Sebastian Tynkkynen, Roberts Zīle, Assita Kanko, Charlie Weimers, Aurelijus Veryga, Jaak Madison, Jadwiga Wiśniewska, Maciej Wąsik, Małgorzata Gosiewska
ECR grupas vārdā
Petras Auštrevičius, Malik Azmani, Dan Barna, Benoit Cassart, Olivier Chastel, Veronika Cifrová Ostrihoňová, Engin Eroglu, Bart Groothuis, Karin Karlsbro, Ľubica Karvašová, Michał Kobosko, Moritz Körner, Ilhan Kyuchyuk, Nathalie Loiseau, Jan‑Christoph Oetjen, Urmas Paet, Marie‑Agnes Strack‑Zimmermann, Hilde Vautmans, Lucia Yar, Dainius Žalimas
grupas “Renew” vārdā
Villy Søvndal
Verts/ALE grupas vārdā
Per Clausen, Hanna Gedin, Jonas Sjöstedt, Li Andersson, Merja Kyllönen, Jussi Saramo


Procedūra : 2024/2940(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
RC-B10-0191/2024
Iesniegtie teksti :
RC-B10-0191/2024
Debates :
Pieņemtie teksti :

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES nelokāmā atbalsta Ukrainai stiprināšanu saistībā ar Krievijas agresijas karu un pieaugošo militāro sadarbību starp Ziemeļkoreju un Krieviju

(2024/2940(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Ukrainu un Krieviju, jo īpaši 2024. gada 17. jūlija rezolūciju par vajadzību ES turpināt atbalstu Ukrainai[1] un 2024. gada 19. septembra rezolūciju par ES dalībvalstu nepārtrauktu finansiālo un militāro atbalstu Ukrainai[2], un iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Korejas pussalā,

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, Hāgas konvencijas, Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus, kā arī Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,

 ņemot vērā Helsinku Nobeiguma aktu, Parīzes Hartu jaunai Eiropai un Budapeštas memorandu par drošības garantijām,

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/792 (2024. gada 29. februāris), ar ko izveido Ukrainas mehānismu[3], Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/2773 (2024. gada 24. oktobris), ar ko izveido Ukrainas aizdevumu sadarbības mehānismu un sniedz ārkārtas makrofinansiālu palīdzību Ukrainai[4], un cita veida ES atbalstu Ukrainai,

 ņemot vērā Korejas Republikas ārlietu ministra Čo Tējula (Cho Tae-yul) un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzepa Borela 2024. gada 4. novembra kopīgo paziņojumu par KTDR un Krievijas sadarbību,

 ņemot vērā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzrunu Eiropas Parlamentā 2024. gada 19. novembrī, kad apritēja 1000 dienu kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā,

 ņemot vērā Kodolieroču neizplatīšanas līgumu un ANO Drošības padomes rezolūcijas par Ziemeļkoreju, tostarp ANO Drošības padomes 2006. gada 14. oktobra Rezolūciju 1718 (2006),

 ņemot vērā Ziemeļatlantijas Padomes 2024. gada 8. novembra paziņojumu par Korejas Tautas Demokrātisko Republiku,

 ņemot vērā 2010. gada ES un Korejas Republikas stratēģisko partnerību,

 ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. un 4. punktu,

A. tā kā Krievija kopš 2022. gada 24. februāra īsteno nelikumīgu, neizprovocētu un nepamatotu agresijas karu pret Ukrainu, turpinot 2014. gadā Krievijas sākto agresiju, tostarp Krimas nelikumīgu aneksiju un Doneckas un Luhanskas reģionu daļu okupāciju, pastāvīgi, klaji un rupji pārkāpjot ANO Statūtu principus un starptautiskās humanitārās tiesības, kas noteiktas 1949. gada Ženēvas konvencijās;

B. tā kā Krievijas spēki ir sistemātiski un neselektīvi uzbrukuši dzīvojamiem rajoniem un civilajai infrastruktūrai, nogalinot tūkstošiem Ukrainas civiliedzīvotāju un iznīcinot publisko un privāto īpašumu; tā kā Krievijas spēki ir atbildīgi par piespiedu deportācijām un personu, tostarp bērnu, pazušanu, civiliedzīvotāju, karavīru un karagūstekņu nelikumīgu ieslodzīšanu, spīdzināšanu, sodīšanu ar nāvi un par terora aktu veikšanu, tostarp par kara ieroci izmantojuši seksuālu vardarbību un masveida izvarošanu, kā arī turpina mainīt okupēto Ukrainas teritoriju etnisko sastāvu;

C. tā kā Krievija ir saasinājusi tās gaisa uzbrukumus pret Ukrainu, pret elektroenerģijas ražošanas un pārvades infrastruktūru visā valstī izmantojot ievērojamu skaitu raķešu un bezpilota lidaparātu, tādējādi izraisot elektroenerģijas piegādes traucējumus un nepieciešamību pēc taupības pasākumiem, par kuriem elektroenerģijas sistēmas stabilizācijas nolūkā ir paziņojis “Ukrenergo”, kas ir Ukrainas elektroenerģijas primārais piegādātājs;

D. tā kā ES un tās dalībvalstis ir solidarizējušās ar Ukrainu un sniedz ievērojamu humāno, finansiālo un militāro palīdzību, lai atbalstītu Ukrainas aizsardzību līdz tās uzvarai un atveseļošanai; tā kā tomēr militārās palīdzības līmenis gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā joprojām nav pietiekams un pēc lēmumu pieņemšanas par ieroču un munīcijas piegādi Ukrainai faktiskās piegādes joprojām kavējas; tā kā ievērojams skaits sistēmu, ko Ukrainai bija paredzēts saņemt pēc NATO augstākā līmeņa sanāksmē pieņemtā lēmuma, vēl nav piegādātas;

E. tā kā vairākas trešās valstis, jo īpaši Irāna, Ziemeļkoreja un Baltkrievija, ir veikušas ievērojamas ieroču un munīcijas piegādes uz Krieviju un Baltkrievija ir atļāvusi Krievijai izmantot tās teritoriju, lai uzbruktu Ukrainai;

F. tā kā 2024. gada 18. jūnijā parakstītais Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Ziemeļkoreju bruņotas agresijas gadījumā paredz abpusēju militāru palīdzību, arī ar kodolieročiem un parastajiem ieročiem, tādējādi padziļinot militārās saites starp abām nācijām; tā kā šāda notikumu attīstība rada būtiskas drošības problēmas gan Āzijā, gan Eiropā, vēl vairāk apgrūtinot globālās stabilitātes saglabāšanu;

G. tā kā Ziemeļkoreja un Krievija ir tiešā veidā saasinājušas konfliktu Ukrainā, izvietojot Ziemeļkorejas karaspēku kopā ar Krievijas spēkiem, kas iezīmē bīstamu kara paplašināšanu un nopietni ietekmē reģionālo un globālo drošību; tā kā Ziemeļkorejas ieroču nodošana Krievijai, tostarp munīcijas un militārā ekipējuma piegāde, ir nepārprotams ANO Drošības padomes sankciju pārkāpums, kuru mērķis ir nepieļaut ieroču izplatīšanu no Ziemeļkorejas;

H. tā kā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir ziņojis, ka Ukrainas robežu tuvumā jau ir izvietoti 11 000 Ziemeļkorejas karavīru un ka šis kontingents, iespējams, varētu vēl pieaugt; tā kā apmaiņā pret munīciju un karaspēku Ziemeļkoreja no Krievijas saņem tik ļoti nepieciešamo pārtiku, naftu un naudu un, iespējams, arī palīdzību kodolieroču izstrādē un raķešu tehnoloģijas zinātību;

I. tā kā Ziemeļkoreja ir saasinājusi savus draudus, atteikusies no tās apvienošanās politikas un turpina provokācijas reģionā, jo īpaši izmantojot raķešu izmēģinājumus un militāras demonstrācijas, kas palielina militāra konflikta risku un apdraud centienus panākt miermīlīgu risinājumu Korejas konfliktā;

J. tā kā tiek ziņots, ka konfliktam Ukrainā Krievijas bruņotie spēki ir savervējuši simtiem Jemenas hutiešu algotņu, ko īstenoja kontrabandas operācijā, kas apliecina aizvien ciešāko saikni starp Maskavu un hutiešu nemiernieku grupu;

K. tā kā Irāna ir nodevusi Krievijai tuva darbības rādiusa ballistisko raķešu “Fath-360” sūtījumus; tā kā, reaģējot uz to, ES, Francija, Vācija un Apvienotā Karaliste ir ieviesušas jaunas sankcijas pret Irānu;

L. tā kā Ķīna patlaban ir lielākā divējāda lietojuma preču un militāro preču piegādātāja, kas uztur Krievijas militāro spēju un agresijas karu pret Ukrainu; tā kā ES rīcībā ir pārliecinoši pierādījumi, ka Ķīnas rietumu Siņdzjanas reģionā Krievijas armijas vajadzībām tiek ražoti bruņoti bezpilota lidaparāti;

M. tā kā jaunievēlētās Eiropas Parlamenta un Komisijas priekšsēdētājas nekavējoties apsolīja turpināt nelokāmo atbalstu Ukrainai; tā kā ir sagaidāms, ka ievēlētais Amerikas Savienoto Valstu prezidents darīs to pašu; tā kā jebkas cits, izņemot Ukrainas uzvaru, tiktu plaši uztverts gan kā Eiropas, gan Amerikas Savienoto Valstu stratēģiska sakāve, un tam būtu tālejošas sekas attiecībā uz to drošību;

N. tā kā ASV prezidents Džo Baidens ir atļāvis Ukrainai izmantot ASV izgatavotās armijas taktisko raķešu sistēmas (ATACMS) Krievijas Federācijas Kurskas reģionā; tā kā Francija un Apvienotā Karaliste ir piegādājušas Ukrainai spārnotās raķetes “Storm Shadow/SCALP” un abas valstis ir atļāvušas tās izmantot pret mērķiem Krievijā; tā kā Vācija turpina ievērot savu politiku un atturas no tāla darbības rādiusa raķešu “Taurus” piegādes Ukrainai;

O. tā kā saskaņā ar starptautiskajām tiesībām Ukrainas tiesības uz pašaizsardzību ietver samērīgu militāru darbību ārpus tās teritorijas; tā kā tiek ziņots, ka Ukraina ir izmantojusi tai nodotās tāla darbības rādiusa ieroču sistēmas pret militāriem mērķiem Krievijas teritorijā pēc tam, kad sniedzējvalstis nesen atcēla ierobežojumus;

P. tā kā Krievija 2024. gada 21. novembrī uzbruka Ukrainas pilsētai Dņipro, izmantojot vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti;

Q. tā kā kopš 2022. gada februāra ES ir pieņēmusi 14 sankciju paketes, kuru mērķis jo īpaši ir pēc iespējas ierobežot Kremļa iespējas finansēt tā izraisīto karu; tā kā šīs sankcijas ikreiz tiek noteiktas uz sešiem mēnešiem; tā kā priekšlikums pagarināt sankciju ilgumu līdz trim gadiem netika pieņemts; tā kā minēto priekšlikumu bloķēja Ungārijas veto, kas kavē drošu, ilgtermiņa stabilitāti un atbalstu šai aizdevumu struktūrai;

R. tā kā ES kopējais militārais atbalsts Ukrainai, ko nodrošina Eiropas Miera mehānisms (EMM) un tiešā veidā dalībvalstis, sasniedz aptuveni 43,5 miljardus EUR; tā kā 2024. gada augustā ES, izmantojot EMM, mobilizēja pirmo maksājumu 1,4 miljardu EUR apmērā, ko veido neparedzēta papildu peļņa no iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem un kas paredzēts, lai atbalstītu turpmāku militāro palīdzību Ukrainai;

S. tā kā ES kopā ar G7 valstīm ir pieņēmusi Ukrainas aizdevumu sadarbības mehānismu, kas paredz neparedzēto papildu peļņu no iesaldētajiem Krievijas aktīviem izmantot, lai atmaksātu ES piešķirtos aizdevumus Ukrainai; tā kā šie iesaldētie aktīvi Ukrainas finansiālajam atbalstam vēl netiek tieši izmantoti, bet gan tikai no tiem gūtā neparedzētā papildu peļņa; tā kā Eiropas Savienība Ukrainas aizdevumu sadarbības mehānisma ietvaros sniegs jaunu makrofinansiālo palīdzību līdz pat 35 miljardiem EUR;

T. tā kā Ungārija bloķē gan nesen iedibināto 5 miljardus EUR vērto Ukrainas palīdzības fondu, kas 2024. gada martā tika izveidots EMM ietvaros, gan EMM līdzekļu astoto izmaksu dalībvalstīm, kuras gandrīz divus gadus sniegušas militāro palīdzību Ukrainai; tā kā Ungārijas premjerministrs un ārlietu ministrs devās uz Maskavu un iesaistījās sarunās ar agresorvalsti;

U. tā kā prezidents Volodimirs Zelenskis savā 2024. gada 19. novembra runā Augstākajā radā iepazīstināja ar Ukrainas iekšējās noturības plānu, kas ietver desmit galvenos punktus — vienotību, kaujasspēju, bruņojumu, naudu, enerģiju, drošību, saliedētību, cilvēkkapitālu, kultūras suverenitāti un kara veterānu atbalstīšanu; tā kā 2022. gada septembrī prezidents Volodimirs Zelenskis nāca klajā ar Ukrainas miera formulu, kurā izklāstītas desmit prasības taisnīgam mieram Ukrainā un noteikumos balstītās kārtības atjaunošanai,

1. atkārtoti nosoda Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, kas, neskaitot 2014. gadā sākto agresiju, ilgst jau vairāk nekā 1000 dienu, kā arī trešo valstu iesaistīšanos un atbalstu šajā karā; pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt visas militārās darbības Ukrainā, bez nosacījumiem izvest visus spēkus un militāro aprīkojumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas, atbrīvot Ukrainas karagūstekņus un nelikumīgi aizturētos Ukrainas civiliedzīvotājus, atdot atpakaļ nolaupītos Ukrainas bērnus un kompensēt Ukrainai kaitējumu, kas nodarīts tās iedzīvotājiem, zemei, dabai un infrastruktūrai;

2. nosoda arī Krievijas nepārtraukto agresijas kara saasināšanu, jo īpaši civiliedzīvotāju un kritiskās infrastruktūras bombardēšanu, vēršanos pie Ziemeļkorejas, lai nodrošinātu karaspēku cīņai pret Ukrainas armiju, un jaunu ballistisko raķešu izmēģināšanu Ukrainā; uzskata, ka šie nesenie saasinājumi ir aizsākuši jaunu kara posmu un rada jaunu apdraudējumu Eiropas drošībai kopumā; aicina ES, tās dalībvalstis un citus Ukrainas partnerus attiecīgi reaģēt;

3. atgādina, ka Krievijas paustie kodoldraudi neatturēs ES no turpmākas palīdzības sniegšanas Ukrainai tās pašaizsardzībai; mudina visas valstis noraidīt to, ka tiktu normalizēta iebiedēšana ar kodolieroču draudu palīdzību;

4. pauž pilnīgu solidaritāti ar Ukrainas tautu; atkārtoti apliecina ES nelokāmo atbalstu Ukrainas suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās un uzsver, ka ir jāpalielina un jāpaātrina ES solidaritāte, sniedzot Ukrainai politisko, militāro, humāno, ekonomisko un finansiālo palīdzību līdz Ukrainas uzvarai, lai izbeigtu Krievijas agresijas karu un Ukraina varētu atbrīvot visus savus iedzīvotājus; atkārto, ka Ukrainai kā agresijas upurim ir leģitīmas tiesības uz pašaizsardzību saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 51. pantu; atkārtoti apstiprina ES apņemšanos panākt taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā, pamatojoties uz tās suverenitāti un teritoriālo integritāti, un pauž atbalstu Ukrainas miera formulai kā starptautiskās iesaistīšanās pamatam;

5. aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi strādāt, lai uzturētu un panāktu pēc iespējas plašāku starptautisko atbalstu Ukrainai un rastu karam miermīlīgu risinājumu, kam jābalstās uz Ukrainas neatkarības, suverenitātes un teritoriālās integritātes pilnīgu ievērošanu, starptautisko tiesību principiem, saukšanu pie atbildības par Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem un agresijas noziegumu un Krievijas reparācijām un citiem maksājumiem par Ukrainā nodarīto milzīgo materiālo un nemateriālo kaitējumu; uzsver, ka sarunas par Ukrainu nedrīkst notikt bez Ukrainas līdzdalības; aicina ES un dalībvalstis iesaistīties Ukrainas miera formulas īstenošanā un otrā miera samita rīkošanai nepieciešamo apstākļu veidošanā, sadarbojoties arī ar valstīm no globālajiem dienvidiem; pauž pārliecību, ka ES un tās dalībvalstīm ir jāpiedalās Ukrainas nākotnes drošības garantiju noteikšanā, kuru pamatā ir Ukrainas miera formula un uzvaras plāns, skaidra stratēģija, precīzi mērķi un konkrēts ceļvedis; pauž nožēlu par Vācijas kanclera neseno telefonsarunu ar Vladimiru Putinu;

6. nosoda Irānu, Baltkrieviju un Ziemeļkoreju par to militāro atbalstu Krievijai un jo īpaši visu Ziemeļkorejas militāro atbalstu Krievijai, kas vēl vairāk saasina konfliktu; atkārtoti uzsver, ka gan Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, gan Ziemeļkorejas dalība karā, kā arī tās kodolprogrammas un raķešu programmas nopietni apdraud noteikumos balstīto starptautisko kārtību; nosoda to, ka ir parakstīts un ratificēts Līgums par visaptverošu stratēģisko partnerību starp Krieviju un Ziemeļkoreju, proti, valsti, kurai piemērots visplašākais ANO noteikto sankciju režīms; mudina Ziemeļkoreju atsaukt tās karaspēku un izbeigt militāro sadarbību ar Krieviju; aicina Krieviju izbeigt visu veidu militāro un tehnoloģisko sadarbību ar Ziemeļkoreju un pildīt savas saistības saskaņā ar Kodolieroču neizplatīšanas līgumu un vairākām ANO Drošības padomes rezolūcijām; brīdina par šīs militārās partnerības nopietnajām sekām — tā var iedvesmot citus autokrātiskus režīmus aktīvi iesaistīties militāros konfliktos;

7. visstingrākajā iespējamajā veidā nosoda Ķīnas divējāda lietojuma preču un militāro preču piegādi Krievijai; atgādina Ķīnai, ka tās kā ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles pienākums ir aizstāvēt noteikumos balstīto starptautisko kārtību, un tāpēc aicina Pekinu izbeigt jebkādu militāru vai ar divējāda lietojuma precēm saistītu palīdzību Krievijai un tās agresijas karam pret Ukrainu; uzsver, ka atteikšanās mainīt nostāju šajā jautājumā var nopietni ietekmēt ES un Ķīnas divpusējās attiecības; uzsver Ķīnas būtisko ietekmi uz Ziemeļkoreju un Krieviju un mudina Ķīnu palīdzēt mazināt spriedzi un novērst turpmāku karadarbības saasināšanos; pauž nopietnas bažas par to, kā Eiropas atkarība no Ķīnas ietekmē uzticēšanos dalībvalstu spējai aizsargāt savu un visas ES drošību;

8. mudina starptautisko sabiedrību ātri un izlēmīgi rīkoties, lai risinātu šo satraucošo eskalāciju; aicina stiprināt starptautisko sadarbību, lai novērstu ieroču sūtījumus no Ziemeļkorejas uz Krieviju, tostarp pastiprināt uzraudzības un izpildes mehānismus ANO satvarā un daudzpusējās aliansēs; mudina ES veikt izlēmīgus pasākumus, lai piemērotu sankcijas Ziemeļkorejas fiziskām un juridiskām personām, kas ir iesaistītas ieroču un karaspēka pārvadājumos, kā arī starpniekiem, kuri veicina šādus darījumus; atzinīgi vērtē starptautiskās sabiedrības centienus vērsties pret Ziemeļkorejas nelikumīgo ieroču tirdzniecību un uzsver, ka ir pastāvīgi jāizdara spiediens uz Phenjanu, lai tā izbeigtu destabilizējošas darbības; aicina visas ES un ANO dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka tiek īstenotas visas ANO Drošības padomes rezolūcijas par Ziemeļkoreju, un proaktīvi bloķēt visus ceļus, pa kuriem Ziemeļkoreja var iegūt finansējumu, materiālus vai zināšanas savām nelikumīgajām ieroču programmām;

9. mudina dalībvalstis vēl vairāk paplašināt un pastiprināt sankciju režīmu pret Ziemeļkoreju, Baltkrieviju un Irānu, ņemot vērā šo valstu militāro atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu, un iekļaut ES sankciju sarakstos visas galvenās Ķīnas struktūras un personas, kas tieši atbalsta Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un Krievijas aizsardzības un drošības sektoru;

10. pauž dziļas bažas par iespējamību, ka Ziemeļkorejai varētu tikt nodotas ar kodolraķetēm vai ballistiskajām raķetēm saistītas tehnoloģijas, kas kaitētu starptautiskajiem ieroču neizplatīšanas centieniem un nopietni apdraudētu mieru un stabilitāti Korejas pussalā un pasaulē; aicina ES un tās dalībvalstis sadarbībā ar G7 un G20 partneriem izstrādāt un sekmēt ANO ekspertu grupai alternatīvu mehānismu, lai nodrošinātu pret Ziemeļkoreju noteikto sankciju efektīvu uzraudzību un izpildi;

11. pauž dziļas bažas par pastāvīgiem un smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem Ziemeļkorejā, kur režīma represīvā politika un sistemātiska pamatvajadzību neievērošana ir izraisījusi plašas ciešanas valsts iedzīvotājiem; nosoda resursu novirzīšanu militārām darbībām un ārējiem konfliktiem, tostarp Krievijas agresijas kara atbalstam, uz steidzamu humanitāro vajadzību rēķina Ziemeļkorejā; aicina ES un starptautiskos partnerus pastiprināt centienus, lai sauktu Ziemeļkorejas režīmu pie atbildības par tā cilvēktiesību pārkāpumiem; mudina palielināt atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un cilvēktiesību aizstāvjiem, kas dokumentē pārkāpumus un sniedz palīdzību Ziemeļkorejas pilsoņiem; mudina Ķīnas valdību pārtraukt izraidīšanas praksi un nodrošināt Ziemeļkorejas bēgļiem piekļuvi starptautiskajai aizsardzībai; aicina Ziemeļkoreju piešķirt ANO cilvēktiesību struktūrām piekļuvi valstij, lai izvērtētu cilvēktiesību situāciju, piespiedu pazušanas gadījumus un aizturēto personu un atgriezto bēgļu apstākļus, tostarp Kim Cheol-ok un Dienvidkorejas misionāru Kim Jung-wook, Kim Kook-kie un Choi Chun-gil lietas;

12. uzsver, ka ir vajadzīga visaptveroša ES stratēģija, lai risinātu plašākas sekas, ko rada autoritāras alianses, jo īpaši starp Krieviju, Ziemeļkoreju, Baltkrieviju, Irānu, Ķīnu un citām valstīm, kas grauj noteikumos balstītu starptautisko kārtību; aicina ES un tās dalībvalstis aktīvi censties veicināt pasaules kodolieroču neizplatīšanas režīmu un ciešāk sadarboties ar starptautiskajiem partneriem, lai mazinātu spriedzi Indijas un Klusā okeāna reģionā;

13. aicina ES un tās dalībvalstis vēl vairāk pastiprināt militāro atbalstu Ukrainai, tostarp nodrošinot Ukrainas spēkiem lidaparātus, tāla darbības rādiusa raķetes, ieskaitot TAURUS raķetes, modernas pretgaisa aizsardzības sistēmas, ieskaitot PATRIOT un SAMP/T, un munīciju, kā arī MANPADS, artilēriju un apmācības programmas, un aicina paātrināt apsolītā ekipējuma piegādi, lai segtu Ukrainas steidzamās vajadzības; atkārtoti pauž savu nostāju, ka visām ES dalībvalstīm un NATO sabiedrotajiem kopīgi un individuāli būtu jāapņemas sniegt militāru atbalstu Ukrainai ne mazāk kā 0,25 % apmērā no to IKP gadā; atzinīgi vērtē ES un Ukrainas kopīgo drošības saistību parakstīšanu un aicina Komisiju un dalībvalstis ātri rīkoties, lai uzņemtās saistības efektīvi īstenotu; aicina Komisiju un Padomi par prioritāti noteikt to, lai Eiropas IRIS2 kosmosa sakaru spējas būtu pilnībā darbotiesspējīgas, un pēc iespējas ātrāk piešķirt Ukrainai (un Taivānai) piekļuvi tām;

14. aicina Padomi paplašināt sankcijas pret Krieviju; prasa noteikt turpmākas sankcijas pret nozarēm, kas Krievijai ir īpaši ekonomiski nozīmīgas (metalurģijas, kodolenerģijas, ķīmijas, lauksaimniecības nozarēm un banku sektoru), un Krievijas izejvielām, piemēram, alumīnijam, tērauda produktiem, urānam, titānam un niķelim, noteikt pilnīgu embargo Krievijas fosilā kurināmā un sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) importam Eiropas Savienībā un saskaņoti ar G7 partneriem vēl vairāk samazināt Krievijas naftas produktu cenas griestus, lai izbeigtu piedalīties Krievijas nelikumīgā agresijas kara finansēšanā; prasa noteikt stingrākas un mērķtiecīgākas sankcijas pret Krievijas ēnu floti; uzsver, ka ir jāpārtrauc jebkāda sadarbība ar Krieviju kodolenerģijas jomā;

15. jo īpaši aicina tās dalībvalstis, kuras nepilda savas saistības attiecībā uz aizsardzības ražojumu ražošanu un tiešu atbalstu attiecīgajām ražošanas jaudām, iesaistīties kopuzņēmumos ar Ukrainu vai tieši veikt pasūtījumus Ukrainā; aicina dalībvalstis paātrināt tiešos ieguldījumus Ukrainas militāri rūpniecisko spēju palielināšanā, ievērojot Dānijas izmantoto modeli; aicina ES iekļaut šo modeli Ukrainas palīdzības fondā;

16. aicina ES iestādes un dalībvalstis aktīvi sekmēt vienotības saglabāšanu attiecībā uz sankcijām, ātri pieņemt 15. sankciju paketi; mudina dalībvalstis aktīvi izdarīt spiedienu uz Ungāriju, lai tā pārstātu bezatbildīgi bloķēt Eiropas Miera mehānismu, arī jaunizveidoto Ukrainas palīdzības fondu, jo šī rīcība nav ļāvusi atbrīvot 6,6 miljardus EUR daļējai līdzekļu atmaksai dalībvalstīm, kuras Ukrainai sniedz militāro atbalstu; uzsver, ka gadījumā, ja EMM turpina būt bloķēts līdz nākamajai Eiropadomes sanāksmei, ir steidzami un nekavējoties jāizveido jauns formāts, kas ietver tikai tās dalībvalstis, kuras vēlas un spēj sniegt Ukrainai militāro palīdzību, vai arī ir jāatmaksā valstu iemaksas, lai nekavētu divpusējās palīdzības netraucētu finansēšanu;

17. mudina Padomi un dalībvalstis sistemātiski risināt jautājumu par sankciju apiešanu, ko veic ES bāzēti uzņēmumi un privātpersonas, trešās personas un trešās valstis, kā arī pieņemt un stingri īstenot ierobežojošus pasākumus pret visām personām un struktūrām, kas veicina sankciju apiešanu un Krievijas militārajam kompleksam piegādā militāras un divējāda lietojuma tehnoloģijas un aprīkojumu, un nodrošināt, ka netiek izmantotas regulējuma nepilnības, lai Krievijai piegādātu ieročus vai līdzekļus; uzskata, ka ir būtiski pastiprināt ES ražoto augsto tehnoloģiju iekārtu eksporta un uzturēšanas kontroli, kā arī pastiprināt tiesībaizsardzības pasākumus un sadarbību, lai novērstu sankciju apiešanu; prasa steidzami pastiprināt ES dalībvalstu tirdzniecības pārskatīšanu ar Vidusāzijas valstīm, kā arī ar Turciju, Azerbaidžānu un citām valstīm, jo ir skaidrs, ka tās tiek izmantotas, lai apietu ES sankcijas;

18. atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis pārskatīt Krievijai noteikto sankciju pašreizējo ilgumu, pagarinot to spēkā esības termiņu no pašreizējiem sešiem mēnešiem līdz stingrākam un stratēģiskākam trīs gadu termiņam; norāda, ka šāds pasākums uzlabotu ES ārpolitiskās nostājas konsekvenci un paredzamību, kā arī pasargātu to no vienprātības prasību ļaunprātīgas izmantošanas, pastiprinātu sankciju ietekmi un skaidri apliecinātu apņemšanos aizstāvēt starptautisko tiesību ievērošanu un Eiropas drošību, kā arī samazinātu administratīvo slogu, ko rada bieža atjaunošana;

19. atzinīgi vērtē ASV prezidenta Džo Baidena lēmumu atļaut Ukrainai izmantot modernas raķešu sistēmas pret militāriem mērķiem Krievijas teritorijā un uzsver, ka šī atļauja ir saskaņā ar Ukrainas likumīgajām tiesībām uz pašaizsardzību saskaņā ar ANO Statūtu 51. pantu; aicina ES un tās dalībvalstis pieņemt līdzīgus pasākumus, atceļot ierobežojumus militāro sistēmu izmantošanai likumīgām aizsardzības operācijām ārpus Ukrainas robežām, lai atturētu Krieviju no turpmākas agresijas;

20. aicina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar jauno administrāciju Vašingtonā, lai stiprinātu abpusēji izdevīgu transatlantisko sadarbību, uzsverot kopīgās stratēģiskās intereses atbalstīt Ukrainu, un uzsver, ka Krievija un tās sabiedrotie rada ne tikai draudus Eiropas stabilitātei, bet arī nopietnus draudus pasaules drošībai un noteikumos balstītai starptautiskajai kārtībai; cer, ka nākamā prezidenta Trampa administrācija saglabās atbalstu Ukrainai un paliks nelokāma savā uzticībā NATO, un tikmēr mudina ES un tās dalībvalstis pārvērst vārdus darbos un izveidot īstu aizsardzības savienību, arī kā NATO Eiropas pīlāru, sākot ar aizsardzības spēju stiprināšanu;

21. aicina, stiprinot sadarbību ar Starptautisko Krimināltiesu un citām tiesu iestādēm, saukt pie atbildības par kara noziegumiem un starptautisko tiesību pārkāpumiem, ko izdarījusi Krievija un tās sabiedrotie, tostarp Ziemeļkoreja; mudina ES un starptautiskos partnerus pastiprināt centienus saukt pie atbildības visus vainīgos;

22. aicina Komisiju ierosināt papildu pasākumus Ukrainas ekonomikas atbalstam, sniedzot papildu finansiālu atbalstu un sekmējot ieguldījumu iespējas; atzinīgi vērtē vienošanos ar Padomi par makrofinansiālo palīdzību Ukrainai līdz pat 35 miljardiem EUR, izmantojot iesaldētos Krievijas aktīvus, kā arī jauno Ukrainas aizdevumu sadarbības mehānismu; aicina ātri īstenot abus instrumentus, lai Ukraina pēc iespējas ātrāk varētu izmantot šīs jaunās finansējuma iespējas;

23. atkārtoti aicina ES un tās dalībvalstis veikt būtiskākus pasākumus, lai rastu radošus risinājumus saskaņā ar pamatotu tiesisko režīmu, kas ļautu konfiscēt ES iesaldētos Krievijas valstij piederošos aktīvus un tos izmantot, lai novērstu dažādas sekas, ko radījis Krievijas agresijas karš pret Ukrainu, tostarp lai novērstu turpmākus postījumus un cilvēku upurus, atjaunotu valsti un izmaksātu kompensācijas Krievijas agresijas upuriem; uzsver, ka jebkuras turpmākas Krievijas prasības attiecībā uz šiem aktīviem var tikt izpildītas tikai pēc tam, kad būs pilnībā ņemtas vērā Ukrainai pienākošās nesamaksātās reparācijas; uzsver Ukrainas mehānisma kā ilgtermiņa finansiālā atbalsta un kā atjaunošanas un atveseļošanas pasākumu mehānisma nozīmi, kā arī mudina to ātri un efektīvi īstenot; aicina Komisiju, pamatojoties uz gūto pieredzi saistībā ar Ukrainas mehānismu, ierosināt ilgtermiņa finansiālo palīdzību Ukrainas atjaunošanai, kas turpinātos arī pēc 2027. gada;

24. uzsver, ka ir jārada stabilāka un paredzamāka ES un Ukrainas tirdzniecības attiecību sistēma; šajā ziņā aicina Komisiju pasteidzināt apspriešanos ar Ukrainu saskaņā ar Asociācijas nolīguma 29. pantu un mudina abas puses vienoties par iespējami vērienīgāko liberalizācijas līmeni; aicina Komisiju cieši iesaistīt Parlamentu padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas (DCFTA) pārskatīšanā; atzīmē vairāku dalībvalstu vienpusēji noteiktos ierobežojumus lauksaimniecības pārtikas produktu importam no Ukrainas, kas skar ES ekskluzīvo kompetenci tirdzniecības jomā saskaņā ar kopējo tirdzniecības politiku un ES saistības saskaņā ar padziļināto un visaptverošo brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Ukrainu; aicina Komisiju, apspriežoties ar Ukrainu un attiecīgajām dalībvalstīm, rast Eiropas risinājumus iespējamiem tirgus kropļojumiem, ko varētu radīt Ukrainas lauksaimniecības pārtikas produktu ieplūdes pieaugums;

25. aicina — ņemot vērā bargos ziemas mēnešus — būtiski palielināt ES humāno palīdzību, lai risinātu smago stāvokli, ko izraisījuši Krievijas sistemātiskie uzbrukumi civilajai infrastruktūrai, jo īpaši enerģētikas infrastruktūrai, kā rezultātā miljoniem ukraiņu ir palikuši bez pamatpakalpojumiem; atzinīgi vērtē daudzu Ukrainas un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbu, kas tiek veikts, sniedzot palīdzību nolaupīto Ukrainas bērnu, karagūstekņu un nelikumīgi aizturēto Ukrainas civiliedzīvotāju ģimenēm, un to nerimstošos centienus atgriezt mājās šo ģimeņu tuviniekus; aicina ES, tās dalībvalstis un starptautisko sabiedrību atbalstīt šo organizāciju darbību un izmantot visus pieejamos starptautiskos forumus, lai izdarītu spiedienu uz Krieviju un panāktu, ka Krievija atdod atpakaļ nolaupītos ukraiņu bērnus, Ukrainas karagūstekņus un nelikumīgi aizturētos Ukrainas civiliedzīvotājus;

26. pauž nožēlu par to, ka Krievija apzināti nogalina Ukrainas karagūstekņus un nežēlīgi izturas pret viņiem, un aicina Krieviju ievērot tās starptautiskās saistības, jo īpaši Ženēvas konvenciju, un ļaut starptautiskām organizācijām, piemēram, Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai, apmeklēt karagūstekņus un novērtēt viņu veselības stāvokli; aicina ES, tās dalībvalstis un starptautisko sabiedrību, jo īpaši ANO, pārskatīt un pielāgot starptautiskās konvencijas un attiecīgo starptautisko organizāciju darbu pašreizējiem apstākļiem, lai tās vairāk atbilstu karagūstekņu vajadzībām;

27. ar bažām norāda, ka Krievija aktīvi vervē personas no attālākajiem reģioniem, tostarp Āfrikas, Tuvajiem Austrumiem un Latīņamerikas, izmantojot maldināšanu vai piespiešanu, lai nosūtītu viņus cīnīties karā pret Ukrainas tautu; aicina ANO, Āfrikas Savienību, kā arī valstis, pie kuru iedzīvotājiem mērķtiecīgi vēršas Maskava, veikt aktīvus pasākumus, lai novērstu šo vervēšanu;

28. atkārtoti uzsver Dienvidkorejas konstruktīvo nozīmi noteikumos balstītā starptautiskajā kārtībā, tostarp tās nelokāmo atbalstu Ukrainai; aicina ES un tās dalībvalstis sadarboties ar Dienvidkoreju un censties mainīt tās nostāju attiecībā uz Ukrainas apbruņošanu, lai nodrošinātu būtiskus militāros resursus Ukrainas aizsardzības operāciju atbalstam; atzinīgi vērtē pirmo ES un Korejas Republikas stratēģisko dialogu, kas notika 2024. gada 4. novembrī Seulā, un tam sekojošo ES un Dienvidkorejas drošības un aizsardzības partnerību; atbalsta ciešākas ES attiecības ar Dienvidkoreju un pastiprinātu divpusējo sadarbību drošības un aizsardzības jomā; aicina ES un tās dalībvalstis sadarbībā ar Ukrainu un Dienvidkoreju veicināt Korejas Tautas armijas karavīru iespējamo pārbēgšanu un būt gatavām tai; aicina ES un tās dalībvalstis paplašināt sadarbību ar Dienvidkoreju attiecībā uz Ukrainas nākotni, galveno uzmanību pievēršot Ukrainas centieniem pievienoties ES, drošības garantijām un valsts atjaunošanai; aicina ciešāk sadarboties ar citiem līdzīgi domājošiem partneriem, jo īpaši Japānu, Austrāliju un Taivānu, un uzsver, ka ir vajadzīgs plašāks dialogs Indijas un Klusā okeāna reģionā;

29. aicina ES un tās dalībvalstis turpināt sniegt atbalstu Krievijas demokrātiskajai opozīcijai, nodrošināt tās aizsardzību un mudināt to cīnīties pret Putina režīmu, jo īpaši pret Krievijas sabiedrībā valdošo militāro, šovinistisko un imperiālistisko noskaņojumu, kā arī stingri paust un aktīvi censties sniegt atbalstu Ukrainai;

30. nosoda nesenās darbības Baltijas jūrā, kuru rezultātā ir nodarīts kaitējums Eiropas kritiskajai infrastruktūrai; uzsver, ka ir steidzami jāizmeklē šie nopietnie incidenti un jāpublisko informācija par vainīgajiem un viņu nodomiem; uzsver, ka vairāki Eiropas valdību pārstāvji uzskata, ka nesenākais incidents ir nopietns sabotāžas akts; aicina Komisijas priekšsēdētājas vietnieku / Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un dalībvalstis reaģēt ar atbilstošiem pasākumiem pret visiem valsts vai nevalstiskajiem aktoriem, kas par to ir atbildīgi, ja pierādījumi liecina par viņu iesaistīšanos;

31. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētājas vietniekam / Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Ukrainas prezidentam, valdībai un Augstākajai radai, Krievijas valdībai, Dienvidkorejas un Ziemeļkorejas valdībām un citām attiecīgajām valdībām, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijai.

Pēdējā atjaunošana: 2024. gada 27. novembris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika