KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Krievijas īstenoto dezinformāciju un vēstures falsificēšanu, lai attaisnotu savu agresijas karu pret Ukrainu
22.1.2025 - (2024/2988(RSP))
nolūkā aizstāt šādus rezolūcijas priekšlikumus:
B10‑0074/2025 (S&D)
B10‑0075/2025 (PPE)
B10‑0076/2025 (Verts/ALE)
B10‑0077/2025 (Renew)
B10‑0079/2025 (ECR)
Rasa Juknevičienė, Michael Gahler, Andrzej Halicki, Sebastião Bugalho, David McAllister, Siegfried Mureşan, Željana Zovko, Isabel Wiseler‑Lima, Nicolás Pascual de la Parte, Mika Aaltola, Krzysztof Brejza, Daniel Caspary, Sandra Kalniete, Seán Kelly, Ondřej Kolář, Łukasz Kohut, Andrey Kovatchev, Miriam Lexmann, Antonio López‑Istúriz White, Danuše Nerudová, Mirosława Nykiel, Ana Miguel Pedro, Paulius Saudargas, Davor Ivo Stier, Michał Szczerba, Alice Teodorescu Måwe, Ingeborg Ter Laak, Matej Tonin, Pekka Toveri, Inese Vaidere, Milan Zver
PPE grupas vārdā
Yannis Maniatis, Nacho Sánchez Amor, Thijs Reuten, Raphaël Glucksmann
S&D grupas vārdā
Adam Bielan, Rihards Kols, Reinis Pozņaks, Jadwiga Wiśniewska, Roberts Zīle, Ondřej Krutílek, Veronika Vrecionová, Jaak Madison, Małgorzata Gosiewska, Cristian Terheş, Maciej Wąsik, Ivaylo Valchev, Aurelijus Veryga, Joachim Stanisław Brudziński
ECR grupas vārdā
Bernard Guetta, Petras Auštrevičius, Malik Azmani, Dan Barna, Benoit Cassart, Olivier Chastel, Karin Karlsbro, Veronika Cifrová Ostrihoňová, Ľubica Karvašová, Ilhan Kyuchyuk, Michał Kobosko, Nathalie Loiseau, Jan‑Christoph Oetjen, Urmas Paet, Marie‑Agnes Strack‑Zimmermann, Eugen Tomac, Hilde Vautmans, Sophie Wilmès, Lucia Yar, Dainius Žalimas
grupas “Renew” vārdā
Sergey Lagodinsky
Verts/ALE grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Krievijas īstenoto dezinformāciju un vēstures falsificēšanu, lai attaisnotu savu agresijas karu pret Ukrainu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Krievijas agresijas karu pret Ukrainu,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par vēsturisko atceri,
– ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus,
– ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtus,
– ņemot vērā Ženēvas konvencijas,
– ņemot vērā Reglamenta 136. panta 2. un 4. punktu,
A. tā kā 2022. gada 24. februārī Krievijas režīms paziņoja par t. s. “speciālās militārās operācijas” sākšanu Ukrainā, pamatojot to ar nepatiesiem apgalvojumiem, ka jāaizsargā civiliedzīvotāji;
B. tā kā Krievijas Federācija kopš 2022. gada 24. februāra īsteno neprovocētu, nepamatotu un nelikumīgu agresijas karu pret Ukrainu, turpinot iepriekšējās, kopš 2014. gada īstenotās agresijas darbības, un turpina pastāvīgi pārkāpt ANO Statūtu principus, veicot agresīvas darbības pret Ukrainas suverenitāti, neatkarību un teritoriālo integritāti, un klaji un rupji pārkāpj starptautiskās humanitārās tiesības, kas noteiktas 1949. gada Ženēvas konvencijās, jo īpaši masveidā veicot mērķtiecīgus uzbrukumus civiliedzīvotājiem, dzīvojamiem rajoniem un infrastruktūrai;
C. tā kā ANO Ģenerālā asambleja 2022. gada 2. marta rezolūcijā Krievijas karu pret Ukrainu nekavējoties kvalificēja kā agresijas aktu, kas ir ANO Statūtu 2. panta 4. punkta pārkāpums, un 2022. gada 14. novembra rezolūcijā atzina nepieciešamību saukt Krievijas Federāciju pie atbildības par tās agresijas karu un likt Krievijai juridiski un finansiāli atbildēt par tās starptautiski prettiesiskajām darbībām, kā arī maksāt reparācijas par nodarīto kaitējumu un zaudējumiem;
D. tā kā Krievijas agresija pret Ukrainu nav izolēts akts, bet gan turpinājums tās imperiālistiskajai politikai, kas ietvēra karu pret Čečeniju un militāro agresiju pret Gruziju 2008. gadā, kā arī Krimas okupāciju un kara sākšanu Donbasā 2014. gadā;
E. tā kā pirms Krievijas pilna mēroga agresijas kara sākuma pret kaimiņvalsti Ukrainu Krievijas Federācijas prezidents nāca klajā ar vairākiem publiskiem paziņojumiem, kuros tika mēģināts attaisnot spēka pielietošanu, balstoties uz vēsturisku revizionismu, nepatiesiem apgalvojumiem un nelikumīgām prasībām atzīt tās ekskluzīvās intereses Ukrainā un citās kaimiņvalstīs;
F. tā kā Krievijas režīms plaši izmanto dezinformāciju, tostarp balstoties uz sagrozītiem vēsturiskiem argumentiem, un ārvalstu īstenotu informācijas manipulāciju un iejaukšanos, lai attaisnotu savu agresijas noziegumu un mudinātu Krievijas iedzīvotājus atbalstīt valsts nelikumīgo režīmu un nelikumīgo agresijas karu pret kaimiņvalsti Ukrainu, kā arī iejauktos citu valstu demokrātiskajos procesos un mazinātu to iedzīvotāju atbalstu turpmākai starptautiskai palīdzībai un atbalstam Ukrainai pret Krievijas agresijas karu; tā kā Krievijas režīms noliedz Ukrainas atšķirīgo nacionālo identitāti, nepatiesi apgalvojot, ka tā ir daļa no “Krievijas pasaules” (“Russkij mir”), kas ir imperiālistiskā ideoloģijā sakņots vēstījums; tā kā Krievija okupētajās Ukrainas teritorijās nojauc holodomora piemiņas vietas un atjauno nojauktos Ļeņina pieminekļus;
G. tā kā Krievija ne tikai nav nedz atzinusi Padomju Savienības nepiedodamo sākotnējo lomu Otrā pasaules kara sākumposmā, piemēram, 1939. gada neuzbrukšanas līgumu starp nacistisko Vāciju un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību (Padomju Savienību) un tā slepenos protokolus, ko parasti dēvē par 1939. gada Molotova-Ribentropa paktu, kurā abi totalitārie režīmi sazvērējās, lai sadalītu Eiropu ekskluzīvās ietekmes sfērās, nedz uzņēmusies atbildību par daudzajām nežēlībām un masu noziegumiem, kas tika pastrādāti Padomju Savienības okupētajās teritorijās, bet tā vietā pašreizējais Krievijas režīms ir instrumentalizējis vēsturi un saistībā ar Otro pasaules karu radījis “uzvaras” kultu, lai tā ideoloģiski mobilizētu valsts iedzīvotājus un manipulētu ar viņiem nolūkā panākt atbalstu nelikumīgajam agresijas karam;
H. tā kā Krievija ir izvērsusi arvien plašāku dezinformācijas kampaņu, kas vērsta uz vēstures revizionismu, lai noliegtu Ukrainas nacionālo identitāti, valstiskumu un pašu pastāvēšanu un lai pamatotu savas pretenzijas uz ekskluzīvām ietekmes sfērām, kas atgādina to, kā Padomju Savienība Molotova-Ribentropa paktā vienojās ar nacistisko Vāciju iekarot un okupēt Polijas un Rumānijas daļas, kā arī Igauniju, Latviju, Lietuvu un Ukrainu; tā kā šodien Krievija ar šādu vēstures revizionismu rada īpašus draudus Polijai un Baltijas valstīm un to suverenitātei;
I. tā kā Uzvaras dienu, ko katru gadu atzīmē 9. maijā, pašreizējais Krievijas režīms ir pārvērtis par kara propagandas līdzekli, balstoties uz vēstījumu par “Eiropas atbrīvošanu no nacisma” un tādējādi ignorējot sekojošo padomju okupāciju Baltijas valstīs un Centrāleiropas pakļaušanu; tā kā šis vēstījums par atbrīvošanu no nacisma šodien tiek izmantots Krievijas agresijas karā pret Ukrainu;
J. tā kā dažās dalībvalstīs komunistiskā simbolika, kā arī Krievijas pašreizējās agresijas simbolika ir aizliegta ar likumu, tā kā kopš 2009. gada visā ES 23. augustā tiek atzīmēta Eiropas totalitāro un autoritāro režīmu upuru piemiņas diena; tā kā kopš 2003. gada Parlaments katru gadu rīko piemiņas pasākumu padomju masu deportāciju upuriem,
1. atkārtoti visstingrākā iespējamā veidā nosoda neizprovocēto, nelikumīgo un nepamatoto Krievijas agresijas karu pret Ukrainu; aicina Krieviju nekavējoties izbeigt visas militārās darbības Ukrainā un pilnībā un bez nosacījumiem izvest visus savus spēkus, pastarpinātos spēkus un militāro aprīkojumu no visas starptautiski atzītās Ukrainas teritorijas, izbeigt Ukrainas civiliedzīvotāju piespiedu deportāciju un atbrīvot visus aizturētos un deportētos Ukrainas iedzīvotājus, jo īpaši bērnus;
2. noraida Krievijas režīma dažādos apgalvojumus kā veltīgu mēģinājumu attaisnot nelikumīgu agresijas karu, kas ir klajā pretrunā ANO Statūtiem un Krievijas Federācijas kā ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles pienākumam uzturēt mieru un stabilitāti, un ko par šādu pārkāpumu nekavējoties atzina citas ANO Drošības padomes pastāvīgās dalībvalstis, kā arī ANO Ģenerālās asamblejas pārliecinošs vairākums; uzsver, ka nekādi politiski, ekonomiski, militāri, vēsturiski vai cita veida apsvērumi nevar būt attaisnojums Krievijas agresijai pret Ukrainu;
3. nosoda to, ka Krievijas režīms sistemātiski falsificē vēsturi un izmanto izkropļotus vēsturiskus argumentus, piemēram, saistībā ar Molotova-Ribentropa paktu, lai tā manipulētu ar Krievijas sabiedrisko domu un mudinātu atbalstīt tādas noziedzīgas darbības kā nelikumīgais agresijas karš pret kaimiņvalsti Ukrainu, mazinātu starptautisko atbalstu un palīdzību Ukrainai un iznīcinātu Ukrainas atšķirīgo kultūras un vēsturisko identitāti; kā nesaderīgu ar starptautiskajām tiesībām nosoda Krievijas apgalvojumu, ka tai ir tiesības uz ekskluzīvu interešu zonām uz citu valstu suverenitātes un teritoriālās integritātes rēķina;
4. nosoda Krievijas Federācijas nespēju noteikt atbildību par padomju noziegumiem un tās apzināto vēstures izpētes ierobežošanu, liedzot piekļuvi padomju arhīviem un slēdzot tos, kā arī to, ka tā ir pieņēmusi tiesību aktus, ar kuriem noteikta kriminālatbildība par padomju un Krievijas noziegumu patiesu atainošanu, un to pilsoniskās sabiedrības organizāciju vajāšanu, kuras izmeklē padomju noziegumus, un to, ka tā ir slavinājusi Staļina totalitārismu un atdarinājusi tā metodes; uzskata, ka nesodāmība un faktu ziņā precīzu vēsturisku un publisku debašu un izglītības trūkums ir veicinājis pašreizējā Krievijas režīma spēju atjaunot imperiālistisku politiku un izmantot vēsturi saviem noziedzīgajiem mērķiem; nosoda to pilsoniskās sabiedrības organizāciju vajāšanu, kuras izmeklē padomju noziegumus vai pašreizējā režīma noziegumus, tostarp biedrības “Starptautiskais Memoriāls”, cilvēktiesību centra “Memoriāls” un Maskavas Helsinku grupas likvidāciju, kā arī Saharova centra piespiedu slēgšanu;
5. atgādina, ka Krievijas Federācijas apzinātie uzbrukumi Ukrainas civiliedzīvotājiem, civilās infrastruktūras iznīcināšana, spīdzināšanas, seksuālās vardarbības un izvarošanas kā kara ieroča izmantošana, tūkstošiem Ukrainas iedzīvotāju deportācija uz Krievijas Federācijas teritoriju, Ukrainas bērnu piespiedu pārvietošana un adopcija, kā arī citi nopietni starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību pārkāpumi ir kara noziegumi, par kuriem vainīgie ir saucami pie atbildības;
6. tādēļ atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu izmeklēšanai, kuru SKT prokurors patlaban veic par stāvokli Ukrainā, pamatojoties uz ziņojumiem par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu; atzinīgi vērtē Ukrainas oficiālo pievienošanos SKT no 2025. gada 1. janvāra kā svarīgu ieguldījumu starptautiskajos centienos saukt pie atbildības par smagiem starptautiskiem noziegumiem; aicina ES turpināt diplomātiskos centienus, lai veicinātu Romas statūtu un visu to grozījumu ratifikāciju visā pasaulē;
7. turklāt atkārtoti aicina izveidot īpašu tribunālu, lai izmeklētu agresijas noziegumu, ko Krievijas Federācijas vadība pastrādājusi pret Ukrainu, un sauktu pie atbildības par to; atkārtoti aicina Komisiju, Padomi un Eiropas Ārējās darbības dienestu sniegt visu politisko, finansiālo un praktisko atbalstu īpašā tribunāla izveidei; pauž pilnīgu atbalstu Starptautiskajam centram saukšanai pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu, kas atrodas Hāgā un sekmē kopējās izmeklēšanas grupas pašreizējos centienus, un uzskata to par pirmo konkrēto soli virzībā uz īpašā tribunāla izveidi;
8. uzstājīgi mudina ES un tās dalībvalstis vēl vairāk, tostarp kopā ar līdzīgi domājošiem partneriem, pastiprināt un koordinēt centienus ātrai un stingrai cīņai pret Krievijas dezinformāciju, informācijas manipulāciju un iejaukšanos un to darīt, lai aizsargātu savu demokrātisko procesu integritāti un stiprinātu Eiropas sabiedrības noturību, cita starpā aktīvi veicinot medijpratību un atbalstot kvalitatīvus medijus un profesionālo žurnālistiku, jo īpaši pētniecisko žurnālistiku, kas atmasko Krievijas propagandu, tās metodes un tīklus, un atbalstot jaunu hibrīdietekmes tehnoloģiju izpēti;
9. aicina ES paplašināt sankcijas pret Krievijas medijiem, kas veic dezinformācijas un informācijas manipulācijas kampaņas, atbalstot un attaisnojot Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, un aicina dalībvalstis šīs sankcijas ātri un stingri ieviest un paredzēt pietiekamus resursus, lai efektīvi vērstos pret šo hibrīdkaru; prasa ES un dalībvalstīm aktīvāk atbalstīt neatkarīgos Krievijas medijus trimdā, lai būtu iespējama viedokļu dažādība krievvalodīgajos medijos;
10. pauž dziļas bažas par jaunāko informāciju, ar kuru nākuši klajā sociālo mediju uzņēmumu vadītāji, kas paziņojuši, ka atvieglo faktu pārbaudes un moderācijas noteikumus, un par to, ka šāda rīcība ļaus Krievijai vēl vairāk izvērst dezinformācijas kampaņu visā pasaulē; aicina Komisiju un dalībvalstis, reaģējot uz šiem uzņēmuma “Meta” un iepriekš arī platformas “X” paziņojumiem, stingri piemērot Digitālo pakalpojumu aktu, arī kā svarīgu Krievijas izvērstās dezinformācijas apkarošanas elementu;
11. aicina ES iedzīvotājus kritiski vērtēt informāciju, izvērtējot tās izcelsmi un mērķus, jo īpaši tad, ja informācija skar ar Krieviju saistītus naratīvus, un veikt faktu kontrolpārbaudi, izmantojot dažādus un uzticamus avotus, un tādējādi pretoties ļaunprātīgu ārvalstu spēku manipulācijas mēģinājumiem;
12. nosoda to, ka Maskava izmanto pareizticību ģeopolitiskiem mērķiem, jo īpaši Krievijas pareizticīgo baznīcu (Maskavas patriarhātu) izmantojot kā instrumentu, ar ko ietekmēt Ukrainas, Gruzijas, Moldovas, Serbijas un citu valstu pareizticīgos iedzīvotājus un īstenot kontroli pār tiem;
13. reaģē uz Ukrainas Augstākās radas 2023. gada 2. maija paziņojumu par “rusicisma” ideoloģiju, nosodot pašreizējā Krievijas režīma nacionālistisko imperiālistisko ideoloģiju, politiku un praksi; uzsver šīs ideoloģijas, politikas un prakses nesaderību ar starptautiskajām tiesībām un Eiropas vērtībām;
14. uzskata, ka Krievijas mēģinājumi sagrozīt, pārskatīt un izkropļot Ukrainas vēsturi grauj visas Eiropas kolektīvo atmiņu un identitāti un apdraud vēsturisko patiesību, demokrātiskās vērtības un mieru Eiropā; tādēļ aicina dalībvalstis vairāk ieguldīt izglītībā un pētniecībā par Eiropas kopīgo vēsturi un Eiropas atceri un atbalstīt projektus, kas veicina labāku izpratni par Eiropas sašķeltības sekām Aukstā kara laikā; pauž atbalstu tam, lai Briselē tiktu uzbūvēts Eiropas mēroga memoriāls 20. gadsimta totalitāro režīmu upuriem; pauž nožēlu par to, ka sabiedriskās vietās joprojām tiek izmantoti totalitāro režīmu simboli, un aicina visā ES aizliegt gan nacistiskos, gan padomju komunistiskos simbolus, kā arī tos, kas simbolizē Krievijas agresiju pret Ukrainu;
15. pauž vēlmi, lai ES un tās dalībvalstis veicinātu labākas zināšanas un izpratni par Eiropas iedzīvotāju ciešanām, ko 20. gadsimtā radīja padomju režīms; šajā sakarībā aicina pieminēt un respektēt padomju noziegumu upurus, piemēram, masu deportācijas, tostarp Krimas tatāru deportācijas un deportācijas no Baltijas valstīm, gulagu sistēmu, holodomoru, masveida slepkavošanu, piemēram, Katiņas slaktiņu un Augšsilēzijas traģēdiju;
16. uzdod priekšsēdētājai šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētājas vietniecei / Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam un Krievijas iestādēm.