KOPĪGAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

10.01.2005

Ievērojot Reglamenta 103. panta 4. punktu, iesnieguši:

• –Elmar Brok, Antonio Tajani un James Elles PPE-DE grupas vārdā,
• –Jan Marinus Wiersma PSE grupas vārdā,
• –Cecilia Malmström ALDE grupas vārdā,
• –Anna Elzbieta Fotyga and Konrad Szymański UEN grupas vārdā

nolūkā aizstāt priekšlikumus, kurus iesniegušas šādas grupas:

• –ALDE (B6‑0021/2005)
• –PSE (B6‑0025/2005)
• –UEN (B6‑0026/2005)
• –PPE-DE (B6‑0028/2005)

par transatlantiskajām attiecībām

Eiropas Parlamenta rezolūcija par transatlantiskajām attiecībām

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 1990. gada deklarāciju par ES un ASV transatlantiskajām attiecībām un 1995. gada Jauno transatlantisko programmu,

–  ņemot vērā Parlamenta 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju par transatlantisko partnerattiecību stāvokli pirms 2004. gada 25.–26. jūnijā Dublinā paredzētās ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes,

–  ņemot vērā 2004. gada 25.–26. jūnijā Dublinā notikušās ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.  tā kā attiecībām starp Eiropas un ASV pilsoniskajām sabiedrībām ir stipri pamati un tās balstās uz kopējām vērtībām, piemēram, demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu, ilgtspējīgu ekonomiku un ilgtspējīgu attīstību;

B.  uzsverot, ka cīņa pret terorismu, var būt sekmīga tikai tad, ja rīkojas tādu pastiprinātu transatlantisko partnerattiecību ietvaros, kas konsekventi apliecina tās pamatvērtības, uz kurām šī sadarbība ir balstīta;

C.  tā kā jaunā situācija Tuvajos Austrumos dod iespēju kopīgai iniciatīvai šajā reģionā, lai panāktu pilnīgu un visaptverošu problēmas risinājumu;

D.  tā kā ieilgusī situācija Gvantanamo līcī rada jaunu saspīlējumu transatlantiskajās attiecībās, jo ES nav pieņemami šie tiesību normu un tiesu prakses pārkāpumi, kas grauj tiesiskuma pamatvērtības;

E.  tā kā ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē Dublinā panāca zināmu progresu, lai dotu stimulu ekonomisko partnerattiecību stiprināšanai, piemēram, izmantojot pasākumus ar mērķi veicināt progresu finanšu tirgu jomā un sarunās par Transatlantisko aviācijas nolīgumu, un tā kā augstākā līmeņa sanāksme kopīgos paziņojumos pievērsās situācijai Tuvajos Austrumos kopumā, kā arī jautājumiem par cīņu pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu;

F.  tā kā nekavējoties ir jāpārskata 1995. gada Jaunā transatlantiskā programma, lai ņemtu vērā pašreizējo situāciju,

1.  cer, ka ASV prezidenta Buša otrreizējais pilnvaru termiņš un jaunā administrācija radīs jaunu pieeju ES un ASV transatlantiskajām attiecībām; paziņo par Eiropas Savienības, it īpaši Eiropas Parlamenta, gatavību sadarboties un kopīgi risināt globālas problēmas, kam nepieciešamas globāli centieni un vienota pieeja; šajā sakarā apsveic Prezidenta Buša vizīti Eiropas Savienības iestādēs 2005. gada februārī;

2.  atzinīgi vērtē progresu transatlantisko partnerattiecību stiprināšanā, kas panākts pēdējā ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē, kas notika 2004. gada 26. jūnijā Īrijā; uzskata, ka gatavība kopējai rīcībai daudzās jomās ir labs rādītājs partnerattiecību nākotnei, kas atspoguļo atziņu, ka kopīgs darbs ir labāks nekā šķelšanās;

3.  apzinās, ka vairākās politikas jomās, piemēram, attiecībā uz Starptautisko krimināltiesu un Kioto, ES un ASV ir atšķirības analīzē, diagnozē un politiskajā pieejā; ir norūpējies par iespējami bīstamo ASV budžeta deficīta pieauguma ietekmi uz globālo ekonomiku un starptautisko valūtas tirgu līdzsvaru; aicina turpināt diskusijas par šīm politikas jomām, kurās ES un ASV nostājas joprojām krasi atšķiras, un cer ka jaunā administrācija strādās pie ES un ASV partnerattiecību nostiprināšanas;

4.  iesaka reģionālai un globālai sadarbībai un problēmu risināšanai veidot transatlantisku “rīcības kopienu”, galveno uzmanību pievēršot šādām trim kopējas rīcības jomām:

• a)Tuvo Austrumu miera iniciatīvas izstrādāšanai, vienojoties ar šī reģiona valstu valdībām un tautām, lai dotu ieguldījumu esošo konfliktu risināšanā, tostarp demokrātijas veicināšanai Palestīnā, Irānā un Irākā;
• b)centieniem rast vispārēju drošību, kas jāīsteno, ievērojot šādus principus:
• -cīņu pret starptautisko terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, kā arī agrāk panāktās vienošanās par ieroču kontroli un daudzpusēju atbruņošanos atjaunošanu dažādos līmeņos — gan ANO ietvaros, gan divpusējā līmenī;
• -vajadzību vērsties pret terorisma avotiem, piemēram, koordinējot palīdzību attīstības jomā un atbalstot jaunus demokrātiskos procesus, pilnībā ievērojot cilvēktiesības un starptautiskās tiesības; aicina abus partnerus aktīvi iesaistīties ANO reformā, it īpaši attiecībā uz tās Drošības padomi, kā arī tās sastāvu, lai darītu to efektīvāku un atbildīgāku un palielinātu tās spēju īstenot lēmumus;
• -vajadzību efektīvi risināt — pamatojoties uz kopējiem tūkstošgades attīstības mērķiem — jaunas globālas problēmas, kas ietekmē daudzas valstis, it sevišķi nabadzības samazināšanai, infekcijas slimībām un vides stāvokļa pasliktināšanai, jo īpaši veicinot dialogu par klimata aizsardzību un transporta emisijām; šajā sakarā uzskata, ka cunami izraisītā katastrofa rada iespēju līdztekus ANO sniegt kopēju, labi koordinētu palīdzību un materiālu atbalstu katastrofas skartajām valstīm, pēc kuras būtu jāseko ilgtermiņa rehabilitācijas un atjaunošanas programmai, kas veltīta ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai reģionā;
• c)jaunu stimulu ekonomiskās partnerības stiprināšanai, koncentrējoties uz konkrētām idejām, kā maksimāli veicināt transatlantisko ekonomisko integrāciju, strādāt pie visaptveroša transatlantiska aviācijas līguma un finanšu tirgu reglamentēšanas dialoga pastiprināšanas, lai veicinātu rosīgu un atvērtu transatlantisku kapitāla tirgu; uzskata, ka šo dialogu varētu izmantot par paraugu citās jomās, lai panāktu progresu ceļā uz nosprausto mērķi līdz 2015. gadam izveidot transatlantisko tirgu;

5.  uzskata, ka iepriekš minētajām iniciatīvām līdz 2005. gada decembrim jānoved pie vienošanās starp transatlantiskajiem partneriem par to, lai koriģētu 1995. gada Jauno transatlantisko programmu, nomainot to ar “Transatlantisko partnerattiecību nolīgumu”, kam jāstājas spēkā 2007. gadā;

6.  uzskata, ka pilnībā jāizmanto “Transatlantisko likumdevēju dialoga” (LTD) iespējas, ka abām pusēm nekavējoties jāievieš agrā brīdinājuma sistēma un ka esošā parlamentu apmaiņas programma pakāpeniski jāpārveido de facto “Transatlantiskā asamblejā”;

7.  uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un Amerikas Savienoto Valstu Prezidentam un Kongresam.