KOPĪGAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
12.4.2005
- –Hans-Gert Poettering, Marianne Thyssen, John Bowis, Alexander Radwan un João de Deus Pinheiro PPE-DE grupas vārdā,
- –Martin Schulz, Hannes Swoboda un Robert Goebbels PSE grupas vārdā,
- –Lena Ek un Wolf Klinz ALDE grupas vārdā,
- –Brian Crowley, Cristiana Muscardini, Eoin Ryan, Umberto Pirilli, Roberta Angelilli, Liam Aylward un Guntars Krasts UEN grupas vārdā,
- –PSE (B6‑0225/2005)
- –PPE-DE (B6‑0226/2005)
- –UEN (B6‑0227/2005)
- –ALDE (B6‑0228/2005)
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropadomes 2005. gada 22.–23. marta sanāksmes Briselē rezultātiem
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā prezidentūras secinājumus pēc Eiropadomes sanāksmes 2005. gada 22.–23. martā,
– ņemot vērā Eiropadomes ziņojumu un Komisijas paziņojumu par Eiropadomes sanāksmi 2005. gada 22.–23. martā,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,
I Stabilitātes un izaugsmes pakts
1. atzinīgi vērtē to, ka augstākā līmeņa sanāksme pēc vairākus mēnešus ilgiem pretrunīgiem signāliem ir sasniegusi politisku vienošanos par Stabilitātes un izaugsmes pakta reformēšanu, lai uzlabotu ekonomikas politiku sadarbību un novērošanu, ieviešot lielāku elastību un atjaunojot apņemšanos ievērot fiskālo disciplīnu kā pamatu valūtas stabilitātei, ekonomikas izaugsmei un darbavietu radīšanai;
2. atzinīgi vērtē it īpaši pasākumus pakta preventīvās daļas stiprināšanai, pievēršot lielāku uzmanību parādu apjomiem un ņemot vērā vienošanos saistīt paktu ar Lisabonas mērķiem un politikām, bet izsaka bažas par skaidrības trūkumu pakta daļā, kura attiecas uz piespiedu pasākumiem;
3. aicina Padomi un Komisiju informēt par vienošanos veikt izmaiņas regulās 1466/97 un 1467/97, kā arī pilnībā iesaistīt Eiropas Parlamentu, lai nodrošinātu pievēršanos atlikušajām problēmām;
4. aicina Komisiju pilnībā izmantot iniciatīvas tiesības un tās rīcībā esošās procedūras, lai nodrošinātu pakta pienācīgu īstenošanu un uzņemtos aktīvu lomu makroekonomikas koordinēšanā; izsaka šaubas par šo reformas aspektu, kas neizmanto iespēju palielināt Komisijas lomu;
II Lisabonas procesa atjaunošana
5. atzinīgi vērtē Padomes un Komisija apņemšanos piešķirt Lisabonas stratēģijai jaunu dinamiku, ieviešot jaunu un konkretizētu pieeju, kas pamatojas uz trīsgadu ciklu, kā arī apstiprinājumu daudzām nostājām, ko Parlaments pieņēma pirms augstākā līmeņa sanāksmes, piemēram, atkārtotu norādi uz šīs stratēģijas ekonomiskās, sociālās un vides dimensiju savstarpējo atkarību;
6. sagaida, ka Komisija uzņemsies vadību Lisabonas stratēģijas atjaunošanā, sagatavojot Kopienas Lisabonas programmu, kas nosaka skaidru rīcības ceļvedi Kopienas iestāžu darbībai; uzstāj, ka ir vajadzīga detalizēta apspriešanās ar Parlamentu par tā saturu un par Komisijas un Parlamenta kopīgai plānošanai paredzēta efektīvas sadarbības mehānisma izveidi;
7. atbalsta viedokli, ka dalībvalstīm ir jādod lielāks un praktiskāks ieguldījums izaugsmē un nodarbinātībā, un atbalsta ideju pēc atklātas diskusijas ar ieinteresētajām pusēm un apspriedes ar dalībvalstu parlamentiem izveidot “dalībvalstu reformu programmas”;
8. tomēr pauž nožēlu, ka Eiropadome neatbalstīja augsta līmeņa grupas ieteikumu par to, ka Komisijai katru gadu jāziņo, kuras dalībvalstis vislabāk darbojas Lisabonas mērķu sasniegšanā un kuras dalībvalstis šajā ziņā atpaliek;
9. atgādina, ka ES pilsoņu labklājība ir Eiropas ekonomikas un konkurētspējas panākumu priekšnoteikums; atzinīgi vērtē izredzes uz Zaļo grāmatu par demogrāfiskajām tendencēm ES un atkārtoti uzsver vajadzību pēc tās veikt konkrētus pasākumus;
10. atkārtoti pauž viedokli, ka Lisabonas stratēģijai ir jābūt līdzeklim, kas spēcinātu Eiropas sociālo modeli, palielinot sociālo kohēziju, paaugstinātu nodarbinātības līmeni un kvalitāti, uzlabotu strādājošo spējas adaptēties, sniegtu ieguldījumu cilvēkresursos, modernizētu un nodrošinātu sociālo aizsardzību, veicinātu iespēju vienlīdzību un dzimumu līdzsvaru, kā arī veicinātu līdzsvarotību starp darbu un ģimenes dzīvi;
11. apstiprina vajadzību nodrošināt rūpniecības stabilitāti visā Eiropas teritorijā un vajadzību ievērot aktīvu rūpniecības politiku;
12. atzīmē, ka mazo un vidējo uzņēmumu vitāli svarīgā loma novatorisma, izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā ir skaidri atzīta;
13. piekrīt viedoklim, ka vides politika ir ilgtspējīgas izaugsmes būtiska sastāvdaļa, kas veicina nodarbinātību, un uzsver, kas ir svarīgi koncentrēties uz ekonovatorismu un vides tehnoloģijām, līdz ar to ļaujot ES risināt daudzus uzdevumus dabas resursu un vides jomā, piemēram, saistībā ar bioloģisko daudzveidību un klimata pārmaiņām;
14. atzinīgi vērtē Eiropadomes apņemšanos izveidot pilnvērtīgi funkcionējošu iekšējo tirgu pakalpojumiem, kas savienojami ar Eiropas sociālo modeli, lai uzlabotu konkurētspēju, darbavietu radīšanu un izaugsmi, vienlaikus garantējot sociālo atbildību, kā arī patērētāju tiesību un sociālo un vides standartu aizsardzību; piekrīt, ka visi centieni jāuzsāk ar likumdošanas procesu, lai nodrošinātu plašu vienprātību par visiem šiem mērķiem atbilstošu pakalpojumu direktīvu;
15. piekrīt un apliecina, ka vides un veselības jautājumi REACH ir jāsaskaņo ar vajadzību veicināt Eiropas ražošanas konkurētspēju, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot maziem un vidējiem uzņēmumiem un to novatorismam;
16. uzsver vajadzību ES budžeta un dalībvalstu budžetu līmenī garantēt Lisabonas programmas īstenošanai nepieciešamos finanšu resursus;
17. pieprasa, lai dalībvalstu un ES budžeti, tostarp nākamais finanšu plāns 2007.–2013. g., atspoguļotu Lisabonas procesa mērķus; atzinīgi vērtē Eiropadomes spēcīgo atbalstu Eiropas transporta tīklu prioritārajiem projektiem un aicina Padomi un dalībvalstis paātrināt plānošanu un no dalībvalstu budžetiem piešķirt finanšu resursus, kas vajadzīgi prioritāriem projektiem, it īpaši saistībā ar trūkstošajiem pārrobežu savienojumiem;
18. atzinīgi vērtē Eiropadomes nostāju par svarīgumu un lomu, kas piešķirta kohēzijas politikai un ilgtspējīgam transportam Lisabonas stratēģijas, kā arī izaugsmes un nodarbinātības mērķu atjaunošanā;
19. atzinīgi vērtē to, ka pētniecības un attīstības jomas ieguldījumu kopējais mērķis ir saglabāts 3 % apmērā no ES IKP, pienācīgi atdalot privātos un valsts ieguldījumus; aicina dalībvalstis un ES piešķirt prioritāti pētniecības programmām, kas atbilst mērķiem uzlabot dzīves kvalitāti un stiprināt ilgtspējīgu ekonomiku; norāda, ka ieguldījumi novatorismā un jaunās tehnoloģijās ir būtiski svarīgi, lai risinātu uzdevumus, ar kuriem ES sastopas sakarā ar pasaules globalizāciju;
20. uzskata, ka saskaņotāka Eiropas ieguldījumu iniciatīva ir būtiska, lai nodrošinātu Lisabonas stratēģijas panākumus;
III Ilgtspējīga attīstība
21. piekrīt viedoklim par vides politikas vides politikas nozīmīgo ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā un nodarbinātībā un par to, ka ES jārisina vairākas problēmas, kas ir saistītas ar dabas resursiem un vidi, piemēram, klimata pārmaiņām un vides tehnoloģijām; atzinīgi vērtē vides politikai veltīto īpašo uzmanību, kas palīdz veicināt izaugsmi, nodarbinātību, konkurētspēju un ne mazāk nozīmīgo dzīves līmeni; atbalsta Padomes aicinājumu par ātru ekotehnoloģiju rīcības plāna īstenošanu;
22. ir vīlies par pieņemto grafiku ES Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pārskatīšanai, jo uzskata, ka vides politika varētu pavērt būtiskas iespējas ekonomikas jomā, jo īpaši ņemot vērā tās ietekmi uz rūpniecisko novatorismu; tādēļ mudina Komisiju enerģiski rīkoties un iespējami īsā laikā iesniegt atbilstošus priekšlikumus; uzskata, ka jāpiešķir attiecīgi finanšu līdzekļi, lai īstenotu pārskatītajā Lisabonas stratēģijā noteiktos mērķus;
23. atkārtoti norāda, ka nepieciešama nepārtraukta dabas resursu apsaimniekošana un izmantošana, un aicina Komisiju iekļaut šo apsvērumu tās stratēģijā;
24. uzskata, ka termiņa vidusposma pārskatā īpaša uzmanība jāpievērš tam, kādu ieguldījumu varētu dot jaunās tehnoloģijas ar daudzsološu nākotni, kā arī vides tehnoloģijas un augsti vides standarti veiksmīgā konkurētspējas stratēģijā; aicina vairāk atbalstīt ekotehnoloģijas un ekonovatorismu; plašāk uzsver, ka dzīves kvalitātei ir nozīme kā ieguldījumu un rūpniecības uzņēmumu izvietošanas faktoram; uzskata, ka klimata pārmaiņu neņemšana vērā un bioloģiskās daudzveidības izzušana nopietni apdraudēs spēju sasniegt šos mērķus;
25. atgādina par nepieciešamību nekavējoties ņemt vērā infekcijas slimību briesmas, it īpaši iespējamu vērienīgu gripas pandēmiju, kas varētu skart visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas, piemēram, bērnus un gados vecākus cilvēkus;
IV Klimata pārmaiņas
26. atzinīgi vērtē vēlmi izpētīt iespējas pēc 2012. gada panākt tādu vienošanos par ANO īstenoto procesu saistībā ar klimata pārmaiņām un ES ilgtermiņa stratēģijas izstrādāšanu, kuras mērķis ir panākt emisijas samazināšanu rūpnieciski attīstītajās valstīs par 15–30 % līdz 2020. gadam; uzsver, ka ES jāsaglabā vadošā loma saistībā ar starptautiskajiem centieniem risināt klimata pārmaiņu problēmas un jāiesniedz konkrēti priekšlikumi programmai ar godkārīgiem mērķiem laika posmam pēc 2012. gada;
27. uzsver, ka Kioto protokola mērķi ir būtisks priekšnoteikums pasaules mēroga stratēģijai klimata pārmaiņu jomā un ka tomēr laika posmam pēc 2012. gada jānosaka turpmāki mērķi un līdz 2050. gadam vispārējā emisija jāsamazina uz pusi, lai varētu nodrošināt, ka globālās sasilšanas līmenis nepārsniegtu 2°C, salīdzinot ar pirmsindustrializācijas posma līmeni;
28. uzsver, ka ir vajadzīgas papildu mērķtiecīgas stratēģijas un pasākumi, lai īstenotu 15 dalībvalstu ES noteiktos mērķus saistībā ar Kioto protokolu, jo īpaši enerģētikas un transporta nozarē, kur arī turpmāk ir paredzams nozīmīgs emisiju pieaugums;
29. mudina dalībvalstis īstenot turpmākus pasākumus, lai panāktu lielāku enerģijas ietaupījumu, uzlabotu energoefektivitāti un pārkārtotos uz neizsīkstošajiem enerģijas avotiem, atkārtoti prasa, ka jāpanāk starptautiskas vienošanās, lai jautājumus par starptautisko lidojumu un kuģus satiksmes izraisītajām emisijām iekļautu emisiju samazināšanas mērķos otrajam saistību periodam pēc 2012. gada;
V Gatavošanās ANO augstākā līmeņa sanāksmei
30. atzinīgi vērtē prioritāti, kādu Eiropadome piešķīrusi gatavošanās pasākumiem septembrī paredzētajai ANO augstākā līmeņa sanāksmei par Tūkstošgades attīstības mērķiem; uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm jāpierāda apņemšanās attiecībā uz attīstību un Tūkstošgades attīstības mērķiem, palielinot to ES budžeta daļu, kas tiek piešķirta attīstībai un atbalsta efektivitātes uzlabošanai, piemēram, panākot pilnīgu atbalsta nodrošināšanu attīstības jomā;
31. pilnībā atbalsta Eiropadomes apgalvojumu par to, ka jāpastiprina ES atbalsts Āfrikai; atzinīgi novērtē Komisijas 2005. gadam ieteiktās iniciatīvas attiecībā uz Āfriku; uzsver, ka šāda veida koncentrēšanās uz visnabadzīgākajām valstīm, kas atbilst centieniem Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai un Eiropas Savienības saistībām attiecībā uz nabadzības izskaušanu, jāatbalsta, ievērojami palielinot gan ES, gan dalībvalstu atbalsta līdzekļus;
32. stingri atbalsta ANO Ģenerālsekretāra aicinājumu attīstīto valstu valdību un valstu vadītājiem izstrādāt konkrētus grafikus, kā sasniegt mērķi par 0,7 % no NKP piešķiršanu oficiālajām attīstības palīdzības jomām; mudina ES dalībvalstis nekavējoties apstiprināt Komisijas priekšlikumus par šādu konkrētu grafiku;
33. pilnībā atbalsta ANO ģenerālsekretāra aicinājumu attīstīto valstu valdību un valstu vadītājiem pieņemt lēmumu par vairāku “ātrus rezultātus nodrošinošu” iniciatīvu uzsākšanu, kā tas ieteikts ANO tūkstošgades projektā, kuru vada profesors Jeffrey Sachs;
34. mudina ES dalībvalstis pierādīt to iestāšanos par cilvēktiesību ievērošanu, atbalstot ANO ģenerālsekretāra priekšlikumu aizstāt ANO Cilvēktiesību komiteju ar spēcīgāku un uzticamāku Cilvēktiesību padomi;
VI Ārējās attiecības
35. atgādina, ka Parlaments atkārtoti ir uzsvēris, ka Ķīnai noteikto ieroču embargo pašreizējos apstākļos nedrīkst atcelt, un ar gandarījumu atzīmē, ka Eiropadome neveica pasākumus, lai atceltu šo embargo;
36. atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu izveidot darba grupu, kas ziņos par Horvātijas panākumiem nosacījumu izpildē, lai uzsāktu sarunas par pievienošanos ES, un aicina Padomi un Komisiju pēc iespējas ātrāk nosūtīt uz Horvātiju novērotāju darba grupu, lai nākamajai Padomes sanāksmei nodrošinātu ticamu informāciju, uz kuras pamata pieņemt lēmumus;
37. atkārto savu nostāju par situāciju, kas turpinās saistībā ar Libānu, un atzinīgi vērtē Sīrijas ārlietu ministra paziņojumu, ka viss Sīrijas karaspēks, militārais aprīkojums un izlūkdienests ir pilnībā jāizved līdz 30. aprīlim saskaņā ar ANO Rezolūciju Nr. 1559; aicina ES dalībvalstis un Padomi jautājumu par valsts stabilizāciju uzdot ANO Drošības padomei; izsaka cerību, ka jauna valdība tiks izveidota kā ieguldījums valsts stabilitātē, lai organizētu paredzētās brīvās, taisnīgās un pārredzamās vēlēšanas; mudina Padomi paredzēt ES vēlēšanu novērošanas misiju, tostarp šo vēlēšanu sagatavošanas laikā, ar Libānas varasiestāžu piekrišanu;
38. uzskata, ka nesenie notikumi Kirgizstānā parāda Kirgizstānas iedzīvotāju vēlmi panākt demokrātiskas pārmaiņas, un atbalsta Padomes deklarāciju, kurā jaunieceltajiem vadītājiem ir pieprasīts sākt dialogu, lai garantētu demokrātisku procesu, kurā, samierinot nāciju, tiek panākts tiesiskums un ievērotas cilvēktiesības;
39. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu, Bulgārijas un Rumānijas parlamentiem.