KOPĪGĀS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
5.7.2005
- –Maria Martens, John Bowis un Fernando Fernández Martín EPP-ED grupas vārdā,
- –Margrietus van den Berg, Marie-Arlette Carlotti, Glenys Kinnock un Miguel Angel Martínez Martínez PSE grupas vārdā,
- –Thierry Cornillet un Fiona Hall ALDE grupas vārdā,
- –Frithjof Schmidt, Marie-Hélène Aubert, Margrete Auken un Carl Schlyter Zaļie/ALE grupas vārdā,
- –Luisa Morgantini, Gabriele Zimmer un Vittorio Emanuele Agnoletto GUE/NGL grupas vārdā
- –Brian Crowley, Ģirts Valdis Kristovskis un Eoin Ryan UEN grupas vārdā
- –PPE-DE (B6‑0398/2005)
- –UEN (B6‑0402/2005)
- –Verts/ALE (B6‑0403/2005)
- –ALDE (B6‑0406/2005)
- –GUE/NGL (B6‑0407/2005)
- –PSE (B6‑0410/2005)
Eiropas Parlamenta rezolūcija par nabadzību
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā [neformālo apvienību] “Kvintets pret nabadzību”, kas izveidojās pasaules līmeņa sanāksmē cīņai pret nabadzību, kuras laikā formulēja 2005. gada janvārī Vispasaules sociālajā forumā Brazīlijas prezidenta Lulas ierosināto vispasaules aicinājumu cīņai pret nabadzību;
– ņemot vērā 2004. gada 20. septembra Ņujorkas deklarāciju par cīņu pret badu un nabadzību, kuru parakstīja 111 valstu valdības, tostarp visas ES dalībvalstis,
– ņemot vērā Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM) un 2005. gada septembrī paredzēto ANO Augsta līmeņa plenārsēdi, kuras laikā notiks TAM īstenošanas pārskats,
– ņemot vērā Komisijas 2005. gada 12. aprīļa paziņojumus COM(2005)132, COM(2005)133 un COM(2005)134 par progresa kāpināšanu, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus,
– ņemot vērā 2005. gada maijā notikušo Attīstības padomes sanāksmi,
– ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,
A. tā kā vairāk nekā miljards cilvēku dzīvo ārkārtīgā nabadzībā un tā kā Āfrikas Subsahāras reģionā apmēram 300 miljoni cilvēku dzīvo absolūtā nabadzībā, un katru gadu miljoniem cilvēku mirst tāpēc, ka tiem nav pieejama medicīniskā aprūpe, tīrs ūdens, pienācīgs mājoklis un atbilstošs uzturs;
B. tā kā 2005. gada otrā puse sniedz vēsturisku iespēju ES un tās dalībvalstīm uzņemties vadību saistībā ar attīstības jautājumiem G8 augstākā līmeņa tikšanās laikā Glenīglsā, septembrī TAM konferencē Ņujorkā, kā arī decembrī Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ministru konferencē Honkongā;
C. tā kā TAM sasniegšanai un nabadzības apkarošanai pasaulē būs nepieciešama visu donoru līdzdalība, lai palielinātu palīdzības apjomu un kvalitāti, padarītu taisnīgāku tirdzniecību un dzēstu neatmaksājamus parādus, un tā kā divas trešdaļas jaunattīstības valstu tērē parādu atmaksai vairāk nekā pamatpakalpojumiem sociālajā jomā;
D. tā kā liela palīdzības daļa vēl arvien ir “saistīta palīdzība”, tas ir, bieži vien palīdzību sniedz ar nosacījumu, ka preces un pakalpojumus jāpērk no donorvalsts; tā kā ir aplēsts, ka “saistītā palīdzība” palielina iepirkuma izmaksas aptuveni par 5 miljardiem ASV dolāru;
E. lai gan ES valsts palīdzība attīstības jomā ir palielinājusies, lielu šī pieauguma daļu veido parādu dzēšana, un tas ir pretrunā ar Monterejas vienošanos, kura paredz HIPC (lielu parādu apgrūtinātas nabadzīgs valstis) iniciatīvu pilnībā finansēt no papildu līdzekļiem;
F. tā kā neilgi pirms G8 augstākā līmeņa sanāksmes izteiktais Tonija Blēra paziņojums par parādu dzēšanu paredz dzēst 2 miljardus ASV dolāru gadā, to dzēsīs 18 no 165 jaunattīstības valstīm un tas attiecas vienīgi uz starptautiskajām finanšu institūcijām;
Vispārēji jautājumi
1. atzinīgi vērtē Apvienotās Karalistes prezidentūras apņemšanos izvirzīt par prioritāti attīstību un nabadzības apkarošanu, īpašu uzmanību pievēršot Āfrikai, aicina Apvienoto Karalisti, lai tā G8 prezidentūras laikā jautājumu par nabadzību izvirza kā galveno gan starptautisko, gan ES pasākumu darba kārtībā;
2. pauž nopietnas bažas par to, ka Āfrikas Subsahāras reģions vēl arvien nav sasniedzis un nevirzās vismaz uz viena no astoņu TAM mērķu sasniegšanu līdz paredzētajam termiņam 2015. gadā;
3. tāpēc atzinīgi novērtē, ka ES ir izvirzījusi Āfrikas attīstību par prioritāti, kā arī to, ka arvien lielākas pūles tiks veltītas, lai palīdzētu Āfrikas valstīm sasniegt TAM;
4. uzsver, ka Eiropas Savienībai attīstības politikā galvenā uzmanība jāpievērš sievietēm un meitenēm, ja tā vēlas sekmīgi virzīties uz priekšu TAM sasniegšanā;
5. uzskata, ka patiesai cīņai pret nabadzību nepieciešama visaptveroša ilgtspējīgas attīstības politika, lai varētu kāpināt jaunattīstības valstu ražošanas spējas;
6. ir pārliecināts, ka nabadzības apkarošana jābalsta atziņā, ka valstij vai reģionam ir tiesības demokrātiski noteikt savus politikas virzienus, prioritātes un stratēģiju, lai aizsargātu savu iedzīvotāju iztikas līdzekļus, kā arī sociālās, ekonomiskās un kultūras tiesības;
7. atzīmē, ka pilsoniskās sabiedrības organizāciju kā virzošā spēka nozīme ir ļoti liela, jo tās neatlaidīgi atgādina par problēmām, kas saistītas ar attīstību, mobilizē plašas tautas kustības un nodrošina tautas masu paustu pieprasījumu valstu vadītājiem atskaitīties par saistībām, kuras tie ir uzņēmušies; tāpēc atzinīgi vērtē visu pasauli aptverošo iniciatīvu “Vispasaules aicinājums cīņai pret nabadzību”;
8. uzsver, ka ir steidzīgi jāpalielina ieguldījumi jaunattīstības valstīs; tāpēc atzīmē, ka ļoti svarīgas ir diskusijas starptautiskā līmenī, kuru mērķis ir identificēt novatoriskus un papildu līdzekļus, lai finansētu valsts ieguldījumus un politikas virzienus, kas tieši paredzēti Tūkstošgades attīstības mērķiem un veido pamatu izaugsmei, kurā dominē privātais sektors;
9. uzsver, ka palīdzība attīstībai ir tikai viens faktors, kas var veicināt TAM sasniegšanu, un ka ir vajadzīgi arī citi pasākumi, piemēram, nevainojamas, atbildīgas un caurskatāmas struktūras, cilvēktiesību un starptautisku saistību ievērošana, dzimumu līdztiesība, atbilstīgi tirdzniecības un ieguldījumu noteikumi, zināšanu nodošana un drošība;
Palīdzības līmeņi un kvalitāte
10. atzinīgi novērtē Padomes atkārtotu apstiprinājumu gatavībai piešķirt vismaz 0.7 % no IKP palīdzībai līdz 2015. gadam un 0.56 % līdz 2010. gadam; aicina Komisiju un Padomi nodrošināt to, ka dalībvalstis ievēro šos solījumus un izveidot uzraudzības mehānismu, kas ļautu pārskatāmi pārbaudīt dalībvalstu palīdzības līmeņus visās Attīstības padomes turpmākajās sanāksmēs;
11. atzinīgi novērtē jauno dalībvalstu, kuras pievienojās ES pēc 2002. gada, aktīvo iesaistīšanos Kopienas donoru politikā un ar gandarījumu atzīmē šo valstu apņemšanos sasniegt valsts palīdzības attīstības attiecību pret NKI 0.17 % apmērā līdz 2010. gadam un 0.33 % apmērā līdz 2015. gadam;
12. aicina lietderīgāk izmantot pašreizējo palīdzību, jo īpaši mainot prioritāšu secību, lai koncentrētos uz Tūkstošgades attīstības mērķiem, un uzlabojot ES piešķirto līdzekļu uzraudzību, lai novērstu korupciju un uzlabotu pārredzamību;
13. aicina Komisiju veltīt lielākas pūles ES un dalībvalstu palīdzības koordinēšanai; šajā sakarībā prasa, lai ES koordinācijas un papildu stratēģijās tiktu iesaistīts arī privātais sektors, kā arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvji;
14. atzinīgi novērtē Komisijas priekšlikumu sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm regulāri sagatavot ziņojumu par Savienības stāvokli attiecībā uz palīdzības efektivitāti;
15. pauž bažas par to, ka tikai trīs dalībvalstis (Īrija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste) ir pilnībā atbrīvojušas no saistībām divpusējo palīdzību un ka dažas dalībvalstis vēl arvien izvirza prasības attiecībā uz gandrīz visu savu palīdzību; aicina visas ES dalībvalstis piedāvāt palīdzību attīstības valstīm bez saistībām un saskaņā ar ES doktrīnu, kurā palīdzības līgumus pēc iespējas piešķir vietējiem, reģionu un valstu līgumslēdzējiem;
16. aicina ātri pieņemt un īstenot normatīvo priekšlikumu par ES palīdzības atbrīvošanu no saistībām;
17. aicina Komisiju un dalībvalstis tērēt vismaz 20 % no to sniegtās attīstības palīdzības veselībai un izglītībai; atzīmē, ka gan ES, gan dalībvalstis atrodas vēl tālu no šī mērķa; uzsver, ka bez nopietniem ieguldījumiem cilvēka attīstībā un veselības aprūpē nevarēs sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus;
18. uzsver nepieciešamību paātrināt un palielināt palīdzību vakcīnas programmām un programmām tādu slimību kā AIDS, tuberkuloze un malārija apkarošanai, kā arī novārtā atstāto slimību apkarošanai;
19. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt to, ka seksuālās un reproduktīvās veselības un tiesību jautājumus iekļauj TAM septembra darba kārtībā kā ļoti svarīgus un tos atzīst par ļoti nozīmīgiem HIV/AIDS apkarošanā;
Tirdzniecība un saskaņotība
20. aicina ražotājvalstis un īpaši ES nežēlot pūles, lai iegūtu attīstībai labvēlīgus Dohas Attīstības programmas rezultātus, kas nodrošinās palielinātu tirgus pieejamību gan rūpniecības, gan lauksaimniecības precēm, kā arī pakalpojumiem attīstības valstīm, izveidos grafiku, lai novērstu traucējošu lauksaimniecības eksporta atbalstu un nodrošinās efektīvu īpašo un diferencēto pieeju attīstības valstīm;
21. uzsver godīgas tirdzniecības nozīmi nabadzības izskaušanā; atzinīgi novērtē Komisijas jūnijā izteiktos solījumus Eiropas Parlamentam palielināt piešķirto tehnisko un finansēto atbalstu godīgas tirdzniecības procedūrām un apņemšanos palielināt saskaņotību starp visiem ES politikas virzieniem, jo īpaši attīstības, tirdzniecības un lauksaimniecības jomā;
22. aicina nodrošināt pienācīgu ar tirdzniecību saistītu tehnisko palīdzību, tostarp stiprināt spēju palielināt ar tirdzniecību saistītās attīstības iespējas, atbalstīt mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un ievērot starptautiskos standartus sociālajā, darba, vides un veselības jomā;
23. uzsver politikas virzienu saskaņotības lielo nozīmi palīdzības efektivitātes un kvalitātes palielināšanā; aicina ES vadīt pasaules centienus, palielinot tādu savu un dalībvalstu politikas virzienu kā tirdzniecība, lauksaimniecība un migrācija saskaņotību ar attīstības saistībām;
24. aicina ES dalībvalstis padarīt publisku savu eksporta kredītu aģentūru darbu, lai to varētu pārredzami un demokrātiski pārbaudīt;
Parādu dzēšana
25. izsaka gandarījumu par G8 apņemšanos dzēst lielu parādu apgrūtinātos nabadzīgo valstu parādus neatmaksāto saistību apmērā SVF, Pasaules bankai un Āfrikas Attīstības fondam; taču uzsver, ka šī parādu dzēšana neattiecas uz vairākām valstīm, kam ir lieli parādi un zemi ienākumi un ka parāda dzēšana nav universāls līdzeklis nabadzības apkarošanā, jo vairākām nabadzīgam valstīm ir zems parāda līmenis un šāda atbrīvošana no parāda atmaksas var nodarīt morālu ļaunumu, jo tā ne vienmēr atrisina nabadzīgāko un trūcīgāko valstu problēmas;
26. aicina ES dalībvalstis nodrošināt, ka visi dzēstie parādi ir papildus palīdzības saistībām; aicina Apvienoto Karalisti to īpaši uzsvērt G8 augstākā līmeņa sanāksmē Amerikas Savienotajām Valstīm, kas ir solījušas parādu dzēšanu uz lielākas palīdzības piešķiršanas rēķina;
27. uzsver, ka parādi jādzēš pirmkārt vismazāk attīstītajām valstīm un tas jādara tikai ar nosacījumu, ka nauda, ko valdības iegūst no šādas parādu dzēšanas, ir jāizmanto, lai palīdzētu šo valstu visnabadzīgākajiem iedzīvotājiem;
28 uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES dalībvalstīm un to parlamentiem, G8 valstu valdību vadītājiem, ANO ģenerālsekretāram, ĀKK valstu un vismazāk attīstīto valstu valdībām, Āfrikas savienībai, SVF, Pasaules Bankai, G8 valstu vadītājiem, ESAO Attīstības palīdzības komitejai un Parīzes kluba vadībai.