KOPĪGAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
26.10.2005
- –José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Agustín Díaz de Mera García Consuegra un Charles Tannock PPE-DE grupas vārdā,
- –Pasqualina Napoletano, Ana Maria Gomes, Iratxe García Pérez un Karin Scheele PSE grupas vārdā,
- –Cecilia Malmström ALDE grupas vārdā,
- –Raül Romeva i Rueda, Alyn Smith, Hélène Flautre un Bernat Joan i Marí Zaļo/ALE grupas vārdā,
- –Willy Meyer Pleite, Vittorio Agnoletto, Jonas Sjöstedt, Miguel Portas, Luisa Morgantini, Tobias Pflüger un Pedro Guerreiro GUE/NGL grupas vārdā,
- –PSE (B6‑0561/05)
- –Zaļie/ALE (B6‑0566/05)
- –PPE-DE (B6‑0568/05)
- –ALDE (B6‑0571/05)
- –GUE/NGL (B6‑0574/05)
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Rietumsahāru
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par Rietumsahāru, īpaši 2005. gada 28. aprīļa rezolūciju nr. 1598 (2005) un rezolūciju nr. 1495 (2003), ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2005. gada 11. oktobrī,
– ņemot vērā ģenerālsekretāra pēdējo ziņojumu Drošības padomei par Rietumsahāru (2005. gada aprīlis),
– ņemot vērā neseno ANO ģenerālsekretāra speciālā pārstāvja un īpašā sūtņa Rietumsahārā norīkošanu,
– ņemot vērā tā rezolūcijas par Rietumsahāru,
– ņemot vērā īpaši tā ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2004. gadā),
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,
A. dziļi nobažījies par pēdējiem Amnesty international un Vispasaules organizācijas pret spīdzināšanu (OMTC) ziņojumiem, kuros pieminēti smagi cilvēktiesību pārkāpumi attiecībā uz sahravi iedzīvotājiem,
B. tā kā Taisnīguma un samierināšanas komisijas veiktā izmeklēšana par nelegālajos aizturēšanas centros dzīvību zaudējušām personām noteica 57 cilvēku apbedījuma vietas, kuri ir piespiedu pazušanas upuri, no kuriem 43 ir sahravi;
1. atzinīgi vērtē visu Marokas karagūstekņu atbrīvošanu, ko veica Polisario fronte; prasa Marokas varas iestādēm nekavējoties atbrīvot cilvēktiesību aizstāvjus Aminattou Haidar un Ali Salem Tamek, kā arī 35 citus sahravi politiskos ieslodzītos un noskaidrot vairāk nekā 500 sahravi bezvēsts pazudušo likteni, tai skaitā to, kuri pazuduši kara darbības gaitā;
2. prasa Marokai un Polisario frontei cieši sadarboties ar Starptautisko Sarkanā krusta komiteju (CICR), lai lemtu par to personu likteni, kuras ir bezvēsts prombūtnē kopš konflikta sākuma;
3. prasa sahravi iedzīvotāju aizsardzību, viņu pamattiesību īpaši vārda brīvības, pārvietošanās brīvības ievērošanu, atbilstīgi Vispārējai Cilvēktiesību deklarācijai, starptautiskajiem līgumiem un konvencijām cilvēktiesību jomā;
4. atbalsta Rietumsahāras konflikta taisnīgu un galīgu atrisinājumu, pamatojoties uz starptautiskajām tiesībām un likumību, atbilstīgi attiecīgajām ANO Drošības padomes rezolūcijām, īpaši rezolūcijai nr. 1495;
5. prasa Marokas Karalistei un Polisario frontei, kaimiņvalstīm, kā arī Eiropas Savienībai cieši un atklāti sadarboties ar ANO, lai pabeigtu Rietumsahāras dekolonizācijas procesu;
6. prasa Padomei un dalībvalstīm aktīvi atbalstīt ANO pūliņus, aicinot aizsargāt Rietumsahāras, kas nav autonoma teritorija, ir dekolonizācijas procesa objekts, dabas bagātības, kā noteikts ANO ģenerālsekretāra vietnieka juridiskajos jautājumos Hans Correl juridiskajā atzinumā (2002);
7. atzinīgi vērtē to, ka ANO ģenerālsekretārs iecēlis savu personīgo sūtni Rietumsahārā, vēstnieka Van Valsum personā un Francisco Bastagali norīkošanu speciālā pārstāvja statusā, kas atbild par Apvienoto Nāciju misiju referendumam Rietumsahārā (MINURSO), kas veicinās miera procesa atsākšanu Rietumsahārā;
8. aicina jauno ANO ģenerālsekretāra speciālo sūtni sagatavot ziņojumu Ārlietu komitejai un tās apakškomitejām, kā arī tā delegācijai Magrebā;
9. prasa Marokas valdībai nodrošināt neatkarīgajiem novērotājiem, cilvēktiesību aizsardzības organizācijām un starptautiskās preses pārstāvjiem brīvu piekļuvi Rietumsahāras teritorijai;
10. uzskata, ka tā delegācijas Rietumsahāras apmeklējums sniegs Eiropas Parlamentam jaunu informāciju par situāciju un ir pārliecināts, ka minētā delegācija noteiktajā laikā , t.i. 2006. gada janvārī, netraucēti varēs veikt savu misiju;
11. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ANO ģenerālsekretāram, Āfrikas Savienības priekšsēdētājam, kā arī Marokas valdībai un Polisario frontes vadībai.