KOPĪGAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

16.11.2005

Ievērojot Reglamenta 103. panta 4. punktu, iesnieguši:

• –Hans-Gert Poettering, Elmar Brok un Michael Gahler PPE-DE grupas vārdā,
• –Pasqualina Napoletano PSE grupas vārdā,
• –Annemie Neyts-Uyttebroeck un Antoine Duquesne ALDE grupas vārdā,
• –Angelika Beer Zaļo/ALE grupas vārdā,
• –André Brie, Vittorio Agnoletto un Eva-Britt Svensson GUE/NGL grupas vārdā,
• –Cristiana Muscardini, Mogens N.J. Camre, Ģirts Valdis Kristovskis un Romano Maria La Russa UEN grupas vārdā,

nolūkā aizstāt rezolūciju priekšlikumus, kurus iesniegušas šādas grupas:

• –ALDE (B6‑0585/2005)
• –GUE/NGL (B6‑0608/2005)
• –PSE (B6‑0609/2005)
• –UEN (B6‑0610/2005)
• –Zaļie/ALE (B6‑0611/2005)
• –PPE-DE (B6‑0612/2005)

par Irānu

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Irānu

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par Irānu, īpaši 2005. gada 13. oktobra rezolūciju,

–  ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2005. gada 7. novembra secinājumus,

–  ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par Tuvajiem un Vidējiem Austrumiem, īpaši 2003. gada 23. oktobra un 2005. gada 27. janvāra rezolūcijas,

–  ņemot vērā Reglamenta 103.  panta 4.  punktu,

A.  tā kā trešdien, 26. oktobrī Teherānā konferencē ar nosaukumu „Pasaule bez cionisma” Irānas prezidents Mahmoud Ahmadinejad, atsaucoties uz Irānas jaunāko revolucionāru līderi Ayatollah Ruhollah Khomeini, paziņoja, ka Izraēla ir jānoslauka no pasaules kartes;

B.  tā kā starptautiskā sabiedrība nekavējoties asi iebilda pret šādiem aicinājumiem uz vardarbību un kādas valsts gāšanu;

C.  tā kā attiecībā uz prezidenta Ahmadinejad izteikumiem arī Irānā pauž kritisku nostāju, īpaši tādas personas kā agrākais Irānas prezidents Mohammad Khatami;

D.  tā kā Irāna ir iesaistīta sarunās ar ES saistībā ar ierosināto sapratnes dialogu, kas ietver tādus delikātus jautājumus kā kodolprogramma, starptautiskā terorisma apkarošana, ekonomiskā sadarbība un cilvēktiesības;

1.  nosoda Irānas prezidenta izteikumus par Izraēlas valsti, un asi noraida jebkādus aicinājumus iznīcināt jebkuru valsti, kas ir starptautiskās sabiedrības daļa;

2.  aicina Irānas valdību ievērot Apvienoto Nāciju Organizācijas hartas 2. pantā noteiktās starptautiskās saistības, kā arī starptautiskajās attiecībās izvairīties no draudiem vai spēka lietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo veselumu vai politisko neatkarību, vai arī jebkādas citas darbības, kura neatbilst ANO mērķiem;

3.  pauž bažas par šādu izteikumu iespējamām sekām reģionā, kurā vēl joprojām ir izplatīta vardarbība, teroristu uzbrukumi, kā arī ekstrēmo fundamentālistu aicinājumi rīkoties;

4.  atkārtoti pauž savu negrozāmo atbalstu Izraēlas tiesībām pastāvēt starptautiski atzītās robežās un drošībā blakus neatkarīgai un dzīvotspējīgai Palestīnas valstij;

5.  mudina Irānu atzīt Izraēlas valsti un tās tiesības uz miermīlīgu un drošu pastāvēšanu, kā arī izmantot ietekmi Tuvajos un Vidējos Austrumus, lai kustības, ar kurām tai ir sakari, pārliecinātu nelietot vardarbību;

6.  pauž solidaritāti Izraēlas tautai un valstij, un vēlreiz atgādina savu apņemšanos rast divu valstu risinājumu Izraēlas un Palestīnas konfliktā, balstoties uz „četrinieka” (ANO, ES, Krievijas un Amerikas Savienoto valstu) vadīto „ceļa kartes” procesu;

7.  atzinīgi vērtē starptautiskās sabiedrības aso pretreakciju, pilnīgi atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes deklarāciju, ar ko nosoda Irānas prezidenta izteikumu, kā arī atbalsta Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs atgādinājumus Irānai par tās saistībām, pieņemot Apvienoto Nāciju Organizācijas hartu;

8.  kā labu paraugu vērtē Vācijas Musulmaņu galvenās padomes paziņojumu, ka katrai tautai ir jāievēro starptautiskie tiesību akti un citu valstu tiesības, kā arī atzinīgi vērtē reakciju pasaules sabiedrībā, īpaši Irānas izcelsmes cilvēku vidū, kuri ir izrādījuši neapmierinātību ar Irānas prezidenta izteikumiem;

9.  atzinīgi vērtē vairāku vecāko Palestīnas amatpersonu un pārstāvju nostāju, nosodot prezidenta Ahmedinejad viedokli un atbalstot Palestīnas un Izraēlas valstu miermīlīgu līdzāspastāvēšanu;

10.  uzsver, ka prezidenta Ahmedinejad izteikumi rada bažas par Irānas nozīmi reģionā un turpmākiem nodomiem; šajā sakarā aicina Irānu neatbalstīt starptautiskos teroristu grupējumus;

11.  vēlreiz atgādina aicinājumu Irānas varas iestādēm Tuvo un Vidējo Austrumu plašākā reģionā rīkoties preventīvi un pozitīvi, un šajā sakarā uzskata, ka vienošanās kodolieroču jautājumā būtu jāveicina visām iesaistītajām pusēm, lai sekmētu drošību un mieru visiem cilvēkiem;

12.  aicina Padomi un Komisiju rīkoties atbilstīgi 2005. gada 7. novembra Vispārējo lietu padomes sanāksmes secinājumiem un Eiropas Parlamenta 2005. gada 13. oktobra rezolūcijai, lai panāktu diplomātisku risinājumu attiecībā uz bažām par Irānas kodolprogrammu un saglabātu šo nostāju visā turpmākajā sapratnes dialoga darbā;

13.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Irānas Islāma Republikas un Izraēlas valdībām un parlamentiem, Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektoram un ANO ģenerālsekretāram.