KOPĪGAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
16.1.2006
- –José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra PPE-DE grupas vārdā,
- –Pasqualina Napoletano un Emilio Menéndez del Valle PSE grupas vārdā,
- –Emma Bonino ALDE grupas vārdā,
- –Cristiana Muscardini, Roberta Angelilli, Inese Vaidere un Konrad Szymański UEN grupas vārdā,
- –PSE (B6‑0026/2006)
- –ALDE (B6‑0030/2006)
- –PPE-DE (B6‑0042/2006)
- –UEN (B6‑0048/2006)
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Afganistānu
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par Afganistānu,
– ņemot vērā jauno parlamentu Afganistānā, kas uzsāka darbu 2005. gada 19. decembrī pēc 18. septembrī notikušajām vēlēšanām,
– ņemot vērā procesa, ko uzsāka ar Bonnas vienošanos 2001. gada decembrī, faktisko noslēgumu, ievēlot Nacionālo asambleju,
– ņemot vērā pašvaldību ievēlēšanu visās 34 provincēs valstī,
– ņemot vērā ES un Afganistānas Partnerattiecību nolīgumu, ko parakstīja 2005. gada 16. novembrī Strasbūrā,
– ņemot vērā starptautiskās konferences atklāšanu 31. janvārī Londonā, kuras mērķis ir ieviest vienošanos pēc Bonnas procesa pabeigšanas, kura attieksies uz starptautiskās palīdzības sniedzēju atbalstu drošības, pārvaldes un attīstības problēmām Afganistānā,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,
A. tā kā jaunās Konstitūcijas pieņemšana 2004. gada janvārī un 2004. gada oktobrī notikušās prezidenta vēlēšanas, kā arī parlamenta un pašvaldību vēlēšanas 2005. gada septembrī, piedaloties miljoniem reģistrēto vēlētāju abās vēlēšanas, bija pārejas perioda svarīgi posmi, kas paredzēti, lai ieviestu pārstāvnieciskas un demokrātiskas iestādes, tādējādi palīdzot radīt mierīgu un ilgstspējīgu nākotni Afganistānai pēc ceturtdaļgadsimta ilgiem konfliktiem un apspiešanas;
B. tā kā atbilstoša drošības līmeņa nodrošināšana Afganistānā vēl aizvien ir prioritāte, galvenokārt dienvidu un dienvidaustrumu provincēs, kurām joprojām ir vajadzīga starptautiskā klātbūtne, lai apkarotu terorismu un atjaunotu mieru visā valstī;
C. tā kā dzimumu diskriminācija, kas sasniedza nepieredzēti lielu apmēru talibu režīma laikā, vēl arvien ir problēma, kas steidzami jārisina, tostarp tradīcijas, piemēram, ieslodzījums mājā un piespiedu laulības;
D. tā kā opija un heroīna ražošanas paplašināšana ietver risku, kas nepārtraukti ietekmē valsts politiku, kropļo tās sabiedrību un izkropļo vājo ekonomiku, kurpretim saliedē korumpēto eliti, kas saistīta ar narkotiku biznesu;
1. pauž atbalstu Afganistānas iedzīvotājiem, kuri Bonnas procesa laikā un, galvenokārt, abās vēlēšanās, parādīja ārkārtēju vēlēšanos pārvarēt pēckonflikta perioda grūtības un parādīja, ka ir apņēmušies ieviest mieru un demokrātiju;
2. atzinīgi vērtē nesen notikušo vēlēšanu panākumus, kuras saskaņā ar Eiropas Savienības Vēlēšanu novērošanas misijas ziņojumu bija ārkārtējs sasniegums, ņemot vērā to sarežģītību un darbības grūtības; tomēr pauž nožēlu par to, ka vēlēšanu laikā nogalināja astoņus kandidātus un vairākus darbiniekus, kas iesaistīti vēlēšanu darbā, un par ES Vēlēšanu novērošanas misijas ziņotajiem pārkāpumiem un krāpšanu vairākās provincēs;
3. atzinīgi vērtē to, ka vēlēšanu kandidātes sievietes bija apmēram 10% no kopējā kandidātu skaita un pateicoties kārtībai rezervēt vietas sievietēm deputātēm, sievietes ieguva 27,3% vietu apakšpalātā un gandrīz 30% vietu pašvaldību padomē; uzskata, ka vēlēšanu likums būtu jāprecizē, lai nodrošinātu, ka tiek paredzēts rezervēto vietu minimālais nevis maksimālais skaits, kas pieejams sievietēm;
4. uzskata, ka pēc vēlēšanām Afganistānas varas iestādes kopumā, proti, prezidents, valdība, Nacionālā asambleja un pašvaldību padomes, uzsāk darbu pilnīgi likumīgi un, ka Afganistānas iedzīvotāju cerības tagad ir jāattaisno ar labu un atbildīgu pārvaldību, sākot ar ilgstspējīgu reformu pieņemšanu, kuru mērķis ir uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, kā arī pieņemot likumīgus pasākumus, dzimumu un etniskās vienlīdzības atbalstīšanai;
5. uzskata, ka Afganistāna pēc šī procesa pabeigšanas tagad ir visā šajā reģionā svarīga valsts, ņemot vērā demokratizāciju, un tāpēc aicina starptautiskās palīdzības sniedzējus, it īpaši Londonas konferences dalībniekus pienācīgi apsvērt šo faktu;
6. uzsver to, cik svarīgi ir uzlabot darbību koordinēšanu starp palīdzības sniedzējiem, tostarp samazinot darbietilpīgās procedūras, ņemot vērā Afganistānas iedzīvotāju neatliekamās vajadzības; tāpēc aicina Apvienot Nāciju Organizāciju vadīt koordinēšanu un aicina Padomi un Komisiju nodrošināt, lai ES dalībvalstis darbotos kopā vienotā nostājā tā, lai labāk rīkotos Afganistānas iedzīvotāju interesēs;
7. uzskata, ka nākamajā partnerības nolīgumā ar Afganistānu vairāk jāuzsver Afganistānas “īpašumtiesību” jēdziens un jāsniedz lielāka atbildība Afganistānas varas iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai stratēģiskas izvēles pieņemšanai savas valsts attīstībai, turpretī ES vairāk piesaistīs palīdzību tieši darbībai, it īpaši labai pārvaldībai, cilvēktiesību ievērošanai un projektu finanšu pareizai vadībai;
8. pieprasa lielāku ES finansējuma pārskatāmību, ņemot vērā to, ka ES ir otrā lielākā līdzekļu ziedotāja Afganistānā, un pieprasa, lai starptautiskās organizācijas, kas vada projektus ar ES līdzfinansējumu, būtu pārskatāmākas attiecībā pret saviem finansējuma avotiem; piekrīt, ka atbalstam jābūt konkrētam un tiešam, nodrošinot apmācības iespējas parlamenta amatpersonām un deputātiem;
9. piekrīt, ka ir jānosaka „pēc Bonnas process” un atbalsta to, ka ANO organizē palīdzības sniedzēju konferenci Londonā 2006. gada janvārī, lai izvērtētu politisko un finansiālo atbalstu, kas nepieciešams starpposma „Afganistānas valsts attīstības plānam”, kuru iesniegs Afganistānas valdība; uzskata, ka stratēģijā jāuzsver ilgtspējība un tādi konkrēti mērķi, kā:
- –nodrošināt cilvēktiesību, un jo īpaši sieviešu tiesību ievērošanu, kā arī tiesiskumu,
- –pārvaldības un iestāžu, jo īpaši rīcības spējīgas pārvaldes, neatkarīgu tiesu iestāžu, kas ir spējīgas cīnīties ar plaši izplatīto korupciju un labi apmācītas policijas veidošana, ņemot vērā to, ka stabilitāte Afganistānā šobrīd ir vairāk apdraudēta no iekšienes, nekā no ārienes,
- –izveidot kontroles mehānismus, lai noteiktu katras iestādes pienākumus un pilnvaras, kā arī veicinātu politisku plurālismu;
10. apstiprina, ka Afganistānas jautājumus jārisina reģionālā kontekstā; tāpēc aicina Padomi un Komisiju izstrādāt politikas virzienus stabilitātei un demokrātijai reģionā;
11. šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka Afganistāna nesen ir pievienojusies Dienvidāzijas reģionālās sadarbības asociācijai (SAARC) un, attiecībā uz reģionālo situāciju, aicina visas kaimiņvalstis atturēties no jebkādas rīcības, kas traucētu Afganistānas suverenitāti;
12. uzskata, ka pienācīgi būtu izveidot Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Afganistānas parlamentu, lai varētu pozitīvi ietekmēt Afganistānas demokratizācijas procesu;
13. lai atbalstītu un pastiprinātu sadarbību ar Afganistānu, aicina Komisiju izpētīt iespējas ES un Afganistānas asociācijas nolīguma izstrādāšanai;
14. nosoda visus teroristu uzbrukumus civiliedzīvotājiem, policijai, vietējiem palīdzības darbiniekiem un starptautiskajiem spēkiem, un apsveic Afganistānas iedzīvotājus, jo īpaši Afganistānas sievietes, kas nepakļaujoties iebiedēšanai un draudiem piedalījās vēlēšanu procesā, gan kā kandidāti vai vēlēšanu darbinieki, vai vietējie novērotāji un vēlētāji;
15. atkārtoti pauž pārliecību, ka Afganistānas varas iestādēm sadarbībā ar starptautiskajiem spēkiem, kas darbojas valstī, jāturpina cīņa pret terorismu un jādara gals frakcionālismam;
16. atzinīgi vērtē starptautisko drošības uzturēšanas spēku darbības izvēršanu valstī, tostarp arī dienvidu provincēs, un atbalsta vienotu vai integrētāku vadības struktūru visu Afganistānā esošo starptautisko spēku darbībām;
17. pauž pārliecību, ka iedzīvotāju atbalsts ir ārkārtīgi nepieciešams, lai cīņa ar terorismu vainagotos panākumiem; tāpēc aicina NATO un koalīcijas spēkus pārskatīt noteikumus par spēka pielietošanu, kā arī visus pasākumus, kas varētu uzlabot drošības standartus un to civiliedzīvotāju aizsardzības līmeni, kurus skar militārā darbība kaujas zonās, un pilnībā ievērot Ženēvas konvenciju; aicina ASV slēgt jebkādas slepenās „tumšās” ieslodzījuma vietas šajā valstī;
18. pauž bažas par nelegālo narkotiku ražošanu, kā uzsvērts nesenajā 2005. gada Pārskatā par opiju Afganistānā, kuru sagatavoja ANO Narkotiku un noziedzības apkarošanas birojs, īpaši attiecībā uz pēdējo statistiku par heroīna patēriņu vietējo iedzīvotāju vidū, kas varētu novest pie ārkārtas situācijas reģionā HIV/AIDS jomā;
19. vērš uzmanību uz ārkārtīgi augstajām izmaksām un nopietniem trūkumiem jautājumos par narkotiku apkarošanas stratēģijas efektivitāti, kas balstīta vienīgi uz izskaušanu un alternatīviem iztikas nodrošināšanas veidiem, un aicina Londonas konferences dalībniekus ņemt vērā priekšlikumu par opija licencētu ražošanu medicīnas vajadzībām, kas jau ir atļauts vairākām valstīm;
20. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, Londonas konferences priekšsēdētājam, Afganistānas valdībai un parlamentam, ANO ģenerālsekretāram un SAARC ģenerālsekretāram, kā arī ASV, Pakistānas, Indijas, Krievijas, Irānas, Uzbekistānas, Turkmenistānas, Tadžikistānas un Ķīnas valdībām.