KOPĪGAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

30.1.2006

Ievērojot Reglamenta 108. panta 5. punktu, iesniedza:

• –José-Ignacio Salafranca, José Ribeiro e Castro, Gerardo Galeote Quecedo, João Pinheiro, Charles Tannock, Antonio Tajan un Camiel Eurlings PPE-DE grupas vārdā,
• –Pasqualina Naopletano un Raimon Obiols i Germà PSE grupas vārdā,
• –Cecilia Malmström ALDE grupas vārdā,
• –Michał Tomasz Kamiński UEN grupas vārdā

nolūkā aizstāt rezolūciju priekšlikumus, kurus iesniegušas šādas grupas:

• –PPE-DE (B6‑0075/2006)
• –UEN (B6‑0079/2006)
• –PSE (B6‑0081/2006)
• –ALDE (B6‑0082/2006)

par ES politiku attiecībā uz Kubas valdību

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES politiku attiecībā uz Kubas valdību

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Kubā un it īpaši 2004. gada 17. novembra rezolūciju,

–  ņemot vērā 2005. gada 28. aprīļa rezolūciju par gada ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2004. gadā un ES politiku šajā jomā,

–  ņemot vērā Prezidentūras 2005. gada 14. decembra deklarāciju par „Sievietēm baltā” (Damas de Blanco) un iepriekšējās, 2003. gada marta un 2003. gada 5. jūnija, deklarācijas par situāciju Kubā,

–  ņemot vērā ES kopējo nostāju 96/697/CFSP par Kubu, kuru pieņēma 1996. gada 2. decembrī un kuru periodiski atjaunināja,

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.  tā kā cilvēktiesību (tostarp pilsoņa, politisko, ekonomikas, sociālo un kultūras tiesību) universāluma un nedalāmības aizsardzība vēl arvien ir viens no ES pamatmērķiem;

B.  tā kā daudzi neatkarīgie žurnālisti, mierīgie disidenti un cilvēktiesību aizstāvji (demokrātiskās opozīcijas locekļi un vairumā gadījumu personas, kas saistītas ar Varelas projektu) vēl arvien tiek turēti cietumā necilvēciskos apstākļos un tā kā daži no viņiem ir nopietni slimi un daudzi ir „sieviešu baltā” tuvi radinieki;

C.  tā kā Parlaments 2005. gada Saharova balvu par domas brīvību piešķīra „Sievietēm baltā”, Hauvai Ibrahimai (Hauwa Ibrahim) un starptautiskajai organizācijai “Reportieri bez robežām”;

D.  tā kā Kubas varas iestāžu atteikums ļaut „sievietēm baltā” doties uz Eiropas Parlamenta mītnes vietu, lai saņemtu savu balvu, ir pretrunā ar vienu no cilvēktiesību pamatprincipiem, proti, tiesībām brīvi iebraukt un izbraukt no savas valsts, kā to paredz Vispārējā cilvēktiesību deklarācija;

E.  tā kā Kubas varas iestādes ignorēja EP priekšsēdētāja un citu Eiropas struktūru attiecīgos lūgumus, lai gan tika nodrošināts viss nepieciešamais, lai „sievietes baltā” varētu šo godalgu saņemt personīgi;

F.  tā kā turklāt Eiropas Parlamenta 2002. gada Saharova balvas ieguvējam Osvaldo Paijam Sardiņjasam (Oswaldo Payá Sardiñas) sistemātiski tiek liegta brīvība izbraukt no Kubas un pieņemt Parlamenta un citu Eiropas struktūru ielūgumus;

G.  tā kā 2005. gadā Kubā netika atbrīvots neviens pārliecības dēļ ieslodzītais un tā kā politieslodzīto skaits ne tikai nesamazinājās, bet pat ievērojami palielinājās,

1.  pauž nožēlu, ka Kubas varas iestādēm neizdodas īstenot būtiskus pasākumus, ko no tās sagaida ES attiecībā uz pamattiesību, it īpaši vārda un politiskās biedrošanās brīvības, pilnīgu ievērošanu; nosoda pieaugošās represijas un pārliecības dēļ ieslodzīto skaita palielināšanos;

2.  uzskata par neiedomājamu to, ka Kubā turpinās cilvēku ieslodzīšana viņu ideālu un miermīlīgas politiskās darbības dēļ, un aicina nekavējoties atbrīvot visus pārliecības dēļ politieslodzītos; mudina Padomi un Komisiju turpināt īstenot jebkādus šajā saistībā nepieciešamos pasākumus;

3.  nosoda izbraukšanas aizliegumu „sievietēm baltā”, pieaugošās represijas pret mierīgo opozīciju un jauno apcietināšanas vilni; uzskata, ka šī notikumu attīstība ir pretrunā ar centieniem panākt labākas attiecības starp ES un Kubu, kuras bija Padomes 2005. gada janvārī kopējā nostājā ieviesto izmaiņu galvenais mērķis, un aicina Padomi atbilstīgi rīkoties;

4.  mudina Padomi un Komisiju turpināt īstenot jebkādus pasākumus, kas nepieciešami, lai mēģinātu atbrīvot politieslodzītos un nodrošinātu politisko oponentu un cilvēktiesību aizstāvju mocīšanas tūlītēju pārtraukšanu;

5.  uzsver, ka cilvēktiesību jautājums it īpaši jāizvirza katram augsta līmeņa apmeklētājam no ES;

6.  mudina Kubas varas iestādes nekavējoties atļaut „sievietēm baltā” atstāt salu, lai viņas varētu pieņemt Eiropas Parlamenta ielūgumu, un uzdod priekšsēdētājam darīt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu, ka Saharova balvas saņēmēji tiešām var to saņemt personīgi;

7.  atjauno savu ielūgumu Eiropas Parlamenta 2002. gada Saharova balvas ieguvējam Osvaldo Paijam Sardiņjasam un prasa Kubas varas iestādēm atļaut viņam doties uz Eiropu, lai ierastos Kopienas iestādēs;

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, Kubas valdībai un tautas varas nacionālajai asamblejai, „Sievietēm baltā” un Osvaldo Paijam Sardiņjasam (Eiropas Parlamenta Saharova balvas ieguvējiem).