KOPĪGAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
20.3.2006
- –Giles Chichester, Paul Rübig, Jacek Emil Saryusz-Wolski un Alejo Vidal-Quadras Roca, PPE-DE grupas vārdā
- –Robert Goebbels, Reino Paasilinna, Mechtild Rothe un Pasqualina Napoletano, PSE grupas vārdā
- –Lena Ek, Fiona Hall, Anne Laperrouze, Patrizia Toia un Vittorio Prodi, ALDE grupas vārdā
- –Konrad Szymański, Cristiana Muscardini, Umberto Pirilli, Guntars Krasts un Inese Vaidere, UEN grupas vārdā
- –ALDE (B6‑0189/2006)
- –UEN (B6‑0192/2006)
- –PPE-DE (B6‑0198/2006)
- –PSE (B6‑0202/2006)
Eiropas Parlamenta rezolūcija par energoapgādes drošību Eiropas Savienībā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,
A. tā kā energoapgādes drošību jāuzskata par būtisku priekšnoteikumu pasaules drošībai, un tai ir pieaugoša loma Eiropas Savienības vispārējā miera nodrošināšanā,
B. tā kā Komisija ir pieņēmusi Zaļo grāmatu par ilgtspējīgiem, konkurētspējīgiem un drošiem enerģijas avotiem (KOM(2006) 105),
C. tā kā ES enerģētikas politikai ir trīs galvenie mērķi: apgādes drošība, konkurētspēja un vides aizsardzība,
D. tā kā 25 dalībvalstu Eiropas Savienības enerģijas atkarības līmenis ir 48 % (2002) un ir paredzēts, ka līdz 2030. gadam tas pieaugs līdz 71 %, ja netiks veikti papildu pasākumi, un tā kā energoapgādes noteiktība ir svarīgākais energoapgādes drošības nosacījums,
E. tā kā imports sedz 76,6 % no ES naftas pieprasījuma, 53 % no gāzes pieprasījuma, 35,4 % no akmeņogļu pieprasījuma un gandrīz 100 % no urāna produktu pieprasījuma,
F. tā kā primārās enerģijas patēriņš 25 dalībvalstu Eiropas Savienībā 2005. gadā bija 1 700 miljoni tonnu naftas ekvivalenta (mtne), no kurām 38 % bija nafta, 23 % gāze, 18 % akmeņogļu/cietais kurināmais, 15 % kodolenerģija un 6 % atjaunīgie enerģijas avoti (AEA),
G. tā kā 2004. gadā enerģijas galapatēriņš 25 dalībvalstu Eiropas Savienībā bija 28 % rūpniecības nozarē, 31 % transporta nozarē un 41 % celtniecībā,
H. tā kā 25 dalībvalstu Eiropas Savienības bruto elektroenerģijas ražošana sastāv no 31 % kodolenerģijas, 25 % cietā kurināmā (pamatā akmeņoglēm), 18 % gāzes, 14 % atjaunīgajiem enerģijas avotiem un 5 % naftas,
I. tā kā enerģijas galapatēriņa intensitāte 25 dalībvalstu Eiropas Savienībā ir pakāpeniski samazinājusies tā, ka 2004. gadā bija vajadzīga tikai aptuveni 70 % no enerģijas, kuru 1980. gadā izmantoja vienai ražošanas vienībai, tā kā vispārējais primārās enerģijas patēriņš 25 dalībvalstu Eiropas Savienībā pieaug aptuveni par 0,8 % gadā, kas ir līdzvērtīgs 0,5 % uz vienu iedzīvotāju tai pašā laika posmā,
J. tā kā 59 % no Eiropā patērētās naftas 2004. gadā tikuši izlietoti transporta nozarē, 17 % celtniecībā, 16 % mērķiem, kas nav saistīti ar enerģijas izmantošanu, un 8 % rūpniecībā, tā kā Komisija paredz, ka enerģijas pieprasījums transporta nozarē līdz 2030. gadam pieaugs par vismaz 30 % un gaisa transporta nozarē šis pieaugums būs līdz 5 % gadā,
K. tā kā 29 % no 25 dalībvalstu Eiropas Savienībā patērētās naftas 2004. gadā tikuši izlietoti elektrības ražošanai un atlikušie 71 % mērķiem, kas nav saistīti ar enerģijas ražošanu (rūpniecība, sadzīve, u.c.),
L. tā kā pieprasījums pēc akmeņoglēm ES ir mazinājies daudzu gadu garumā, atkarība no importa jau ir sasniegusi 50 % un aug attiecībā pret akmeņogļu patēriņu,
M. tā kā trīspadsmit dalībvalstis iegūst elektrību, izmantojot kodolenerģiju, un dažas valstis ir paziņojušas par pakāpenisku kodolenerģijas nozares samazināšanas politiku,
N. tā kā ES enerģētikas tirgus šobrīd nav integrēts un pietiekami konkurētspējīgs,
O. tā kā ES ir noteikusi mērķi līdz 2010. gadam no 6 % līdz 12 % palielināt atjaunīgo enerģijas avotu (AEA) daļu enerģijas patēriņā un līdz 22,1 % palielināt AEA daļu elektrības ražošanā, tā kā šos mērķus var sasniegt, ja visas dalībvalstis attiecīgi pielāgo to politikas virzienus,
P. tā kā ES ir pieņēmusi direktīvu par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un enerģētikas pakalpojumiem, kas paredz, ka dalībvalstīm jāizstrādā darbības plānu kopums, ar kuru nosaka energotaupības stratēģijas nākamajiem deviņiem gadiem,
Q. tā kā AEA galvenokārt ir vietējas izcelsmes un tos var izmantot visās nozarēs, t.i., elektrības ražošanā, apsildē un dzesēšanā, kā arī transporta nozarē,
R. tā kā saskaņā ar pēdējo Eirobarometra aptauju par enerģiju gandrīz puse visu ES iedzīvotāju (48 %) uzskata, ka to valstu valdībām galveno uzmanību jāpievērš saules enerģijas izmantošanas attīstīšanai, kam seko pastiprināta jaunu enerģijas ieguves tehnoloģiju izpēte (41 %) un vēja enerģijas izmantošanas attīstīšana (31 %), savukārt kā mazāk svarīgus respondenti norādīja naftas atkarības mazināšanu (23 %) un kodolenerģijas izmantošanas attīstīšanu (12 %),
S. tā kā ES jāizmanto tās milzīgais energotaupības potenciāls visās nozarēs, tostarp transporta nozarē, kā arī izstrādājot jaunus atjaunīgos enerģijas avotus un tehnoloģijas,
T. tā kā enerģija ir būtisks priekšnoteikums ekonomikas izaugsmei, nodarbinātībai un sociālajai attīstībai, un energoapgādes traucējumi var radīti nestabilitāti un apdraudēt mieru,
VIENOTA VIEDOKļA IZTEIKšANA
1. atzinīgi vērtē jauno Komisijas Zaļo grāmatu par Eiropas drošas, konkurētspējīgas un ilgtspējīgas enerģētikas politiku, tomēr atzīst, ka Zaļā grāmata neierosina jaunus mērķus un neizvirza konkrētus priekšlikumus, kas atbilstu nesenajiem aicinājumiem izstrādāt kopēju enerģētikas politiku; mudina Komisiju un Padomi nodrošināt ātru politikas procesu norisi, lai īstenotu ambiciozāku Eiropas enerģētikas politiku, tajā pēc iespējas ātrāk ietverot konkrētu rīcības plānu; pieprasa, lai šajā procesā pilnībā apspriestos ar Eiropas Parlamentu;
2. atzīst, ka Zaļajā grāmatā nav ietvertas būtiskas nozares, jo īpaši transports un aviācija, kas ir ļoti atkarīgas no importētajiem enerģijas avotiem; uzskata, ka Zaļā grāmata transporta jomā ir mazāk ambicioza nekā Komisijas ziņojums par CARS–21;
3. atzīmē, ka nesenie Krievijas un tās kaimiņvalstu strīdi par gāzes cenām un nesenais jēlnaftas cenu pieaugums ir atklājis enerģijas piegādes un sadales jomas neaizsargātību; atzīmē, ka enerģētikas politika šaurākā izpratnē ir jāpiesaista ar ārlietu un drošības politikai; aicina Komisiju atbildēt aicinājumam izstrādāt kopēju enerģētikas politiku;
4. aicina ES uzņemties iniciatīvu izveidot plašu sadarbības loku ar lielajām naftas un gāzes patērētājvalstīm – ASV, Japānu un lielajām jaunajām ekonomikām, piemēram, Indiju un Ķīnu – lai izstrādātu saprotamu un vispārēju stratēģiju, ar kuru organizētu pieprasījumu un apvienotu centienus energoražotāju oligopola izlīdzināšanai; uzstāj, ka ar šo stratēģiju arī jāveicina labākās energotaupības un efektivitātes tehnoloģijas un alternatīvo enerģijas avotu izmantošana;
5. atzīst labu politisko attiecību svarīgumu ar ES partnervalstīm, kuras ir lielākās enerģijas piegādātājas, jo īpaši Norvēģiju, kas joprojām ir trešā lielākā naftas ieguvēja pasaulē, kas piedāvā stabilu energoapgādi un kurai ir pārbaudītas attiecības ar Krieviju enerģijas nozarē;
6. piekrīt Padomes secinājumam, ka kopīgam viedoklim par apgādes drošības stratēģiju jāievēro dalībvalstu ģeogrāfiskās, ekonomiskās, reģionālās, klimatiskās un strukturālās atšķirības;
7. aicina katru ES dalībvalsti izstrādāt perspektīvu enerģētikas plānu par vidēji ilga termiņa un ilgtermiņa prognozēm attiecībā uz enerģijas piedāvājuma un pieprasījuma pārvaldi un norādīt pasākumus, kurus tās plāno veikt, lai apmierinātu enerģijas pieprasījumu gan ar pašmāju enerģijas ražošanu, gan tās importu, nosakot pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvara ietekmi attiecībā uz siltumnīcu gāzu emisiju;
8. uzsver, ka aktīva demokrātisku reformu, pilsoniskās sabiedrības attīstības un sociālā progresa atbalsta politika enerģijas ražotājvalstīs un tranzītvalstīs sniegs būtisku ieguldījumu ilgtermiņa politiskajā stabilitātē, kas ir nepieciešama energoapgādes un izplatīšanas drošībai;
9. aicina Komisiju un Padomi ierosināt starptautiski atzītu starpniecības sistēmu strīdu un domstarpību risināšanai energoapgādes un izplatīšanas jomā; uzskata, ka ES var uzsākt šādu procesu, izstrādājot starpniecības sistēmu kā daļu no tās kaimiņattiecību politikas kopā ar citām lielākajām energoapgādes valstīm, kā arī aktīvi sekmējot šīs starpniecības sistēmas izmantošanu pasaules mērogā; tādējādi ES ir jāizstrādā standartizēta pieeja starptautiskajai enerģijas izplatīšanas pārvaldei;
10. uzsver, cik svarīgi ir jaunajā ES enerģētikas diplomātijā iekļaut konstruktīvu dialogu ar visām lielākajām enerģijas patērētājvalstīm, un jo īpaši jaunajām ekonomikām, par energoefektivitāti un enerģijas saglabāšanu, lai pakāpeniski ieviestu vienotas minimālās efektivitātes normas tādām vispārēja lietojuma precēm kā automašīnām, aparatūrai, plaša patēriņa elektronikai, biroja iekārtām un pasaules mērogā veicinātu vides apsvērumu iekļaušanu lēmumos par transportu un enerģiju;
SOLIDARITĀTE EIROPAS SAVIENĪBĀ
11. uzsver, ka, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar infrastruktūras fizisko drošību, kā arī ar apgādes drošību, pastiprinātai dalībvalstu solidaritātei jābūt vienai no kopējas enerģētikas politikas būtiskām sastāvdaļām; turklāt uzskata, ka šāda pastiprināta solidaritāte ievērojami palielinātu ES spēju aizstāvēt tās kopējās enerģētiskās intereses starptautiskā līmenī;
12. atbalsta Eiropas kaimiņattiecību politikas stiprināšanu, īpašu uzsvaru liekot uz sadarbību ar kaimiņvalstīm enerģētikas, tostarp transporta infrastruktūras, jomā, kurai jānodrošina īpašs finansiāls atbalsts; aicina iekļaut enerģētikas politiku rīcības plānā, ko pašreiz izstrādā saistībā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku;
13. aicina enerģētikas politikas īstenošanā valsts līmenī izmantot pieeju, kas pamatojas uz taisnīgumu un atbildību tā, lai pirms stratēģisku lēmumu pieņemšanas notiktu apspriešanās ar arī tām ES dalībvalstīm, kuras šie lēmumi varētu ietekmēt;
LABI FUNKCIONĒJOŠS IEKŠĒJAIS TIRGUS
14. stingri pieturas pie uzskata, ka apgādes drošības uzturēšanā būtiska nozīme ir pašreizējo ES noteikumu transponēšanai visās dalībvalstīs, lai panāktu pilnībā funkcionējošu elektrības un gāzes iekšējo tirgu nolūkā veicināt konkurētspēju, pārredzamību un enerģijas efektīvu izmantošanu;
15. tāpēc pauž nopietnas bažas par izkropļojumiem iekšējā tirgū, kurus rada protekcionistisks atbalsts valstu tirgus līderiem, un mudina Komisiju garantēt iekšējā tirgus noteikumu pilnīgu īstenošanu, lai nodrošinātu godīgu un nediskriminējošu konkurenci un izvairītos no oligopolistisku enerģijas tirgu veidošanās;
16. aicina Padomi piekrist Parlamenta nostājai par Eiropas enerģijas tīklu prioritātēm, lai pabeigtu to trūkstošos posmus un tādējādi novērstu trūkumus, uzlabotu apgādes drošību un pabeigtu iekšējā tirgus izveidi, vajadzības gadījumā atbalstot specifiskus projektus;
17. mudina dalībvalstis izveidot ES iekšējo enerģijas tirgu, panākot līdzsvaru starp iekšējiem un ārējiem apgādes avotiem, nodrošinot valstu energosistēmu savietojamību un radot konkurētspējīgu vidi enerģētikai ar piegādātāju un izplatītāju funkciju nošķiršanas un vienlaicīgi izplatītāju konkurences nodrošināšanas palīdzību;
18. uzskata, ka jau tagad aktīvi jāapsver Kioto konvencijas pamatnoteikumu attīstība laika posmam pēc 2012. gada, lai tirgus dalībnieki varētu ņemt vērā ogļu cenas svarīgākajās ieguldījumu programmās, atzīstot, ka darbaspēka un elektrības izmaksu paaugstināšanās jau ir radījusi izaicinājumu Eiropas konkurētspējai un izaugsmei;
NOTURĪGI ENERĢIJAS AVOTI
19. mudina Komisiju ierosināt konkrētus pasākumus enerģētikas jomā un steidzami veikt plašus ieguldījumus patiesi energoefektīvā ekonomikā, lai ievērojami samazinātu mūsu atkarību no fosilā kurināmā; turklāt mudina Komisiju vienmēr uzstāt uz enerģijas saglabāšanas un efektīvas izmantošanas pamatlomu enerģētiskās atkarības mazināšanā;
20. uzsver atjaunīgo enerģijas avotu un enerģijas efektīvas izmantošanas īpašo nozīmi Eiropas enerģētikas politikā attiecībā uz energoapgādi nākotnē; tāpēc prasa Komisijai un Padomei izstrādāt jaunus tālejošus mērķus laika posmam pēc 2012. gada, kā arī attiecīgus pasākumus, lai visās dalībvalstīs nodrošinātu ātrāku attīstību; uzstāj, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta lēmumu jābūt direktīvai par apkuri un dzesēšanu, kurā izmanto atjaunojamus enerģijas avotus, lai nodrošinātu atjaunojamo enerģijas avotu tālāku iespiešanos kurināmā nozares tirgū;
21. atkārtoti pauž savu stingro atbalstu AEA, aicina dalībvalstis divkāršot centienus, lai sasniegtu mērķi līdz 2010. gadam nodrošināt, ka AEA veido 12% no kopējā enerģijas patēriņa un 22,1% no elektroenerģijas patēriņa, un atzinīgi vērtē to, ka ir pieņemta direktīva par elektroenerģijas iegūšanu no AEA;
22. atzinīgi vērtē Komisijas biomasas rīcības plānā izklāstītās jaunās iniciatīvas un ierosinājumu attiecībā uz biodegvielu un aicina visas ES iestādes paātrināt savus centienus attiecībā uz atjaunojamo enerģijas avotu potenciāla izmantošanu biodegvielas ražošanā, vienlaicīgi pienācīgu uzmanību pievēršot vides apsvērumiem;
23. uzskata, ka Komisijai, sadarbojoties ar attiecīgās rūpniecības nozares pārstāvjiem, steidzami jāiesniedz priekšlikumi attiecībā uz ūdeņraža un kurināmā elementu izmantošanas paātrināšanu nolūkā panākt noturīgus ilgtermiņa uzlabojumus enerģijas efektīvā izmantošanā un saglabāšanā transporta nozarē; atzīmē, ka biomasa parastās sadegšanas ceļā var apmierināt daļu no Eiropas Savienības enerģētiskajām vajadzībām; aicina Komisiju, ņemot vērā papildu ieņēmumus no lauksaimniecības un mežsaimniecības, īstenot intensifikācijas programmu pēc iespējas drīzākai ražošanas, lauksaimniecības un mežsaimniecības atlikumu vākšanas, pirolīzes un saražotās gāzes izmantošanas organizēšanai;
24. atzīst gāzes pieaugošo nozīmi, jo palielinās tās īpatsvars enerģijas kopapjomā, un nepieciešamību izmantot dažādas stratēģijas, lai nodrošinātu gāzes piegādes drošību, piemēram, būvējot SDG termināļus, uzglabāšanas iekārtas un jaunus cauruļvadus,
25. uzskata kodolenerģiju par vienu no jautājumiem Eiropas politiskajās debatēs par dažādo enerģijas veidu kopumu; uzskata, ka gadījumā, ja dažās dalībvalstīs kodolenerģijas nozīme saglabāsies arī turpmāk, lēmumus šajā jomā varēs pieņemt tikai attiecīgo dalībvalstu līmenī saskaņā ar subsidiaritātes principu;
26. piekrīt Komisijas secinājumam, ka galvenā rīcības prioritāte jāpiešķir pieprasījuma pārvaldības pasākumiem nolūkā uzlabot enerģijas izmantošanas efektivitāti un samazināt patēriņu ar saglabāšanas palīdzību; tāpēc pauž dziļu nožēlu par kavēšanos ierosinājumu iesniegšanā attiecībā uz transporta nozari; atzīmē ekonomikas potenciālu, kas rastos, ietaupot vismaz 20% patērētās enerģijas, kā arī atzīmē, ka šis potenciāls palielināsies līdz ar enerģijas cenu pieaugumu, tehnoloģiskajiem uzlabojumiem un apjomradītiem ietaupījumiem;
27. atzīmē, ka celtniecība, kurā izlieto vairāk nekā 40% no ES 25 izlietotās enerģijas kopapjoma, ir vienīgā nozare ar tik lielu enerģijas patēriņu; turklāt atzīmē, ka pieaugošās enerģijas cenas ietekmē ne tikai visu ekonomiku kopumā, bet pirmām kārtām visus sociāli vismazāk nodrošinātos iedzīvotājus; mudina Komisiju un dalībvalstis ierosināt tādus saskaņotus pasākumus Eiropas ēku fonda atjaunināšanai, kuros būtu piedāvāti novatoriski, ciešā sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku izstrādāti risinājumi attiecībā uz finansējumu;
PĒTNIECĪBA UN ATTĪSTĪBA
28. atzīst pieaugošo nozīmi, kāda ir ieguldījumiem pētniecības un attīstības jomā, izmantojot esošās un veicinot jaunas tehnoloģijas nolūkā saglabāt Eiropas pārākumu visjaunāko tehnoloģiju izmantošanā salīdzinājumā ar tās konkurentiem un radīt jaunas ilgtermiņā noturīgas darbavietas, saglabājot atbilstību Lisabonas programmai un nobruģējot ceļu Tūkstošgades attīstības 7. mērķa, kas attiecas uz vides ilgtspējību, sasniegšanai;
29. atzīmē plašās iespējas turpmākiem uzlabojumiem atjaunīgo enerģijas avotu jomā un tāda pasaules tirgus attīstībai, kurš pamatojas uz jaunām, uz AEA balstītām, iekārtām un sistēmām, un aicina Eiropas Savienību Septītās pētniecības pamatprogrammas ietvaros nodrošināt atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas, kurām būtu piešķirti pietiekami līdzekļi, un palīdzēt MVU šajā jomā izmantot savu vadošo tehnoloģisko lomu, lai gūtu panākumus pasaules tirgū;
30. atzīmē, ka visas prognozes liecina par to, ka ilgtermiņā arī turpmāk lielu daļu no elektroenerģijas saražos parastajās spēkstacijās, un tāpēc atbalsta pētniecības un attīstības veicināšanu šādu spēkstaciju efektivitātes un tās paaugstināšanas jomā;
31. uzskata, ka zināšanām par kodolsintēzes tehnoloģiju un tās izmantošanu piemīt stratēģiska vērtība un ir jāturpina to attīstība ES;
32. atzīmē, ka, lai attīstītu jaunas tehnoloģijas enerģētikas jomā, naftas un gāzes sabiedrību īstenotajos pieaugošajos pētniecības un attīstības centienos būtu noderīgas arī brīvprātīgas vienošanās kā daļa no šo sabiedrību korporatīvajiem sociālajiem pienākumiem;
33. prasa arī saskaņā ar Septīto pamatprogrammu īstenot pētniecību biomasas, visu atjaunīgās enerģijas avotu, tostarp viļņu un paisuma enerģijas un enerģijas uzglabāšanas, kā arī ogļu gazificēšanas tehnoloģijas jomā, lai samazinātu piesārņojošu vielu emisijas un izveidotu pasaules tirgu;
34. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.