KOPĪGAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
20.3.2006
- –José Ribeiro e Castro PPE-DE grupas vārdā,
- –Margrietus van den Berg, Glenys Kinnock un Marie-Arlette Carlotti PSE grupas vārdā,
- –Thierry Cornillet ALDE grupas vārdā,
- –Frithjof Schmidt Zaļo/ALE grupas vārdā,
- –Francis Wurtz un Willy Meyer Pleite GUE/NGL grupas vārdā,
- –Ģirts Valdis Kristovskis un Eoin Ryan UEN grupas vārdā
- –PPE-DE (B6‑0191/2006)
- –ALDE (B6‑0193/2006)
- –Zaļie/ALE (B6‑0194/2006)
- –GUE/NGL (B6‑0196/2006)
- –UEN (B6‑0199/2006)
- –PSE (B6‑0200/2006)
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Kotonū nolīguma pārskatīšanu un finansējuma noteikšanu 10. Eiropas Attīstības fondam
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2005. gada 24. jūnijā Luksemburgā parakstīto ĀKK un EK partnerattiecību nolīgumu un it īpaši Ia pielikumu par “daudzgadu sadarbības programmu saskaņā ar [pārskatīto Kotonū] nolīgumu”,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Ceļā uz pilnu sadarbības ar ĀKK valstīm integrāciju ES budžetā” (KOM(2003)590),
– ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 15. un 16. decembra secinājumus, it īpaši 70. punktu un II pielikumu par dalībvalstu attiecīgo ieguldījumu ĀKK valstīs,
– ņemot vērā Parlamenta rezolūcijas: 2004. gada 1. aprīļa rezolūciju par Eiropas Attīstības fonda iekļaušanu budžetā, 2005. gada 8. jūnija rezolūciju par paplašinātās Eiropas Savienības politikas uzdevumiem un budžeta līdzekļiem 2007.–2013. gadam un 2005. gada 17. novembra rezolūciju par Āfrikas attīstības stratēģiju,
– ņemot vērā dalībvalstu 2005. gada apņemšanos, it īpaši to, ka:
- –ES un tās dalībvalstis līdz 2015. gadam sasniegs ANO noteikto mērķi 0,70% no ES NKI, kas palielinātu ES iemaksas tūkstošgades attīstības mērķiem no EUR 33 miljardiem 2003. gadā līdz vairāk nekā EUR 84 miljardiem 2015. gadā (Eiropadome, 2005. gada jūnijs),
- –līdz 2010. gadam ES sasniegs vidējā termiņa mērķi 0,56%, kas nodrošinās attīstības palīdzības summu EUR 67 miljardu apmērā (ES Padomes sammits, 2005. gada jūnijs);
- –ES un citi donori dubultos palīdzību Āfrikai un tādējādi 2010. gadā nodrošinās Āfriku ar palīdzību attīstības jomā USD 25 miljardu apmērā[1] (G8 sammits, 2005. gada jūlijs),
– ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,
A. tā kā pārskatītā Kotonū nolīguma Ia pielikumā teikts, ka “Šajā jaunajā laikposmā Eiropas Savienība turpina atbalstīt ĀKK valstis vismaz tādā pašā mērā kā no 9. EAF, neieskaitot atlikumu; tam, pamatojoties uz Kopienas aplēsēm, pieskaita sekas, ko radījusi inflācija, izaugsme Eiropas Savienībā un 10 jauno dalībvalstu pievienošanās 2004. gadā”;
B. tā kā Komisijas sākotnēji aprēķinātā 10. EAF (2008–2013, t.i., 6 gadi) apjoms bija EUR 24 948 miljoni, bet Eiropadome 2005. gada 15. un 16. decembra Briseles sanāksmē vienojās par EUR 22 682 miljoniem;
C. tā kā šāds samazinājums par EUR 2 miljardiem neatbilst Eiropas Savienības saistībām, kas minētas pārskatītā Kotonū nolīguma Ia pielikumā, un neatspoguļo daudzos 2005. gadā dotos politiskos solījumus par attīstības palīdzības būtisku palielinājumu;
D. tā kā ĀKK valstis nebūtu piekritušas pārskatītajam Kotonū nolīgumam, bez Ia pielikuma par finansēšanu, un tādēļ ES dalībvalstis nedrīkst atkāpties no saviem solījumiem;
E. tā kā, pirms Eiropas Parlaments var dot piekrišanu pārskatītajam Kotonū nolīgumam, ir nepieciešams ieviest skaidrību;
F. tā kā EAF iekļaušana budžetā nav ne brīnumzāles visu problēmu risināšanai ne šķērslis ES un ĀKK partnerības efektivitātei;
G. tā kā ir attaisnojoši apsvērt EAF reformu 40 gadus pēc tā dibināšanas, un pašreizējā sistēma nav atrisinājusi visas problēmas saistībā ar līdzekļu atbrīvošanai nepieciešamo laiku un neizmantoto apropriāciju uzkrāšanu (EUR 11 miljardi);
H. tā kā 2007. gadā ir ieplānota Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās ES;
I. tā kā Kotonū nolīgumam 2005. gada 15. decembrī pievienojās Austrumtimora;
J. ņemot vērā aizjūras zemju un teritoriju pārstāvju paustās bažas par AZT izslēgšanu no 10. EAF un neskaidrību attiecībā uz sadarbību starp AZT un ES;
K. tā kā Kotonū nolīguma pamatmērķi ir nabadzības izskaušana, ilgtspējīga attīstība un ĀKK valstu pakāpeniska integrācija pasaules ekonomikā; tā kā visas ĀKK un ES valstis ir apņēmušās sasniegt tūkstošgades attīstības mērķus;
L. tā kā saskaņā ar pārskatīto Kotonū nolīgumu politiskais dialogs ir ļoti nozīmīgs un attīstības palīdzībai jāveicina cilvēktiesību ievērošana, demokrātijas principi un laba pārvaldība, kā arī ilgtspējīga attīstība,
1. pauž nožēlu, ka 10. EAF kopējā summa, par ko nolēma Eiropadome, ir mazāka nekā Komisijas sākotnēji aprēķinātā;
2. pauž nožēlu, ka lielais daudzums 2005. gada politisko apņemšanos atbalstīt būtisku palielinājumu oficiālajai palīdzībai attīstības jomā neatspoguļojas būtiskā dalībvalstu iemaksu palielinājumā EAF; uzsver, ka piedāvātais apjoms 10. EAF būs tikai 0,028% no dalībvalstu NKP;
3. pauž nožēlu, ka no vienas puses dalībvalstis ir uzņēmušās saistības palielināt palīdzību attīstības jomā, bet no otras puses, ja 10. EAF finansējums paliek tajā apjomā, ko noteikusi Eiropadome, tad kopējā Komisijas pārvaldītā palīdzība attīstības jomā samazināsies no 19% līdz 14% 2015. gadā, de facto paveicot attīstības politikas renacionalizāciju;
4. aicina dalībvalstis apsvērt iespēju būtiski palielināt iemaksas 10. EAF;
5. aicina Padomi un Komisiju paskaidrot, kā tiks finansēti attīstības jautājumi ekonomisko partnerattiecību nolīgumos, par kuriem pašlaik notiek sarunas;
6. mudina Padomi nodrošināt vairāk naudas programmām „palīdzība tirdzniecībai” un uzstāj, lai šādām programmām nenovirzītu resursus, kas jau paredzēti citām attīstības darbībām, piemēram, tūkstošgades attīstības mērķiem;
7. aicina Padomi nodrošināt, ka Rumānijas un Bulgārijas iemaksas 10. EAF būs kā papildu ieguldījums, kad šīs valstis pievienosies ES;
8. aicina Padomi ņemt vērā Austrumtimoras pievienošanos partnerības nolīgumam un to, ka šai jaunajai valstij paredzētā palīdzība jāpiešķir papildus un saskaņā ar formulu, kas aprakstīta pārskatītā Kotonū nolīguma Ia pielikumā;
9. aicina Padomi un Komisiju pēc iespējas ātrāk paskaidrot jautājumu par turpmāko finansējumu sadarbībai ar AZT;
10. aicina Padomi un Komisiju paskaidrot Āfrikas Savienības turpmāko finansēšanu, tostarp precizēt finansējuma apjomu no MEDA programmas;
11. atgādina, ka visiem EAF izdevumiem jāatbilst palīdzības attīstības jomā atbilstības kritērijiem, kā noteikusi ESAO Attīstības palīdzības komiteja;
12. aicina Komisiju uzņemties vadību sadarbības nodrošināšanā starp dalībvalstīm, lai uzlabotu gan ES, gan divpusējā attīstības finansējuma efektivitāti;
13. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju ES Padomei, ES dalībvalstīm un to valdību vadītājiem, ĀKK valstu valdībām un Komisijai.
- [1] Salīdzinot ar 2004. gadu, palīdzības apjoms ir divreiz lielāks.