KOPĪGAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
5.4.2006
- –Michael Gahler, Maria Martens, Anders Wijkman, Simon Coveney, Bernd Posselt un Charles Tannock PPE-DE grupas vārdā,
- –Pasqualina Napoletano, Glenys Kinnock un María Elena Valenciano Martínez-Orozco PSE grupas vārdā,
- –Johan Van Hecke, Fiona Hall un Marios Matsakis ALDE grupas vārdā,
- –Margrete Auken un Hélène Flautre Zaļo/ALE grupas vārdā,
- –Vittorio Agnoletto GUE/NGL grupas vārdā,
- –Ģirts Valdis Kristovskis un Eoin Ryan UEN grupas vārdā,
- –PPE-DE (B6‑0250/2006),
- –ALDE (B6‑0251/2006),
- –Zaļie/ALE (B6‑0255/2006),
- –PSE (B6‑0257/2006),
- –GUE/NGL (B6‑0260/2006),
- –UEN (B6‑0267/2006),
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Dārfūru
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas šajā jautājumā, tostarp 2004. gada 16. septembra rezolūciju par humānās palīdzības stāvokli Sudānā, kā arī ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas 2005. gada 21. aprīļa rezolūciju (Nr. ACP‑EU 3777/05) par stāvokli Sudānā,
– ņemot vērā Āfrikas Savienības Miera un drošības padomes 2006. gada 10. marta paziņojumu,
– ņemot vērā 2004. gada 8. aprīļa Humāno vienošanos par uguns pārtraukšanu,
– ņemot vērā Āfrikas Savienības misijas Sudānā mandātu, kura termiņš tika pagarināts 2004. gada oktobrī,
– ņemot vērā Abudžā notiekošās miera sarunas,
– ņemot vērā Parlamenta 2004. gada februāra misijas un 2004. gada augusta–septembra misijas atzinumus, kā arī ĀKK un ES kopīgās 2005. gada marta misijas atzinumus,
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,
A. tā kā ziņojumā ANO Drošības padomei Jan Pronk konstatēja, ka nogalināšana, izvarošana un cilvēktiesību pārkāpumi Dārfūrā turpinās, turklāt izvarošana un seksuālā vardarbība nemazinoties turpinās gan valsts iekšienē pārvietoto personu nometnēs, gan ārpus tām;
B. tā kā vienošanās par uguns pārtraukšanu reģionā netiek ievērota, tā kā Sudānas Atbrīvošanas armijas (SLA) dumpinieki aizvien biežāk ir pārkāpuši aizliegumu atklāt uguni un tā kā Kustības par taisnīgumu un vienlīdzību (JEM) dumpinieki ir apgalvojuši, ka pieprasīs reģiona pašnoteikšanās tiesības, ja vien drīzumā netiks rasts konflikta risinājums;
C. tā kā Sudānas valdība turpina aktīvi atbalstīt tā saukto Džandžavīdu miliciju, ne tikai apbruņojot bandas, bet arī ar transportlīdzekļu palīdzību tieši piedaloties uzbrukumos ciemiem[1], un tā kā aculiecinieki ir ziņojuši par uguni, ko atklāj no valdībai piederoša helikoptera[2];
D. tā kā Āfrikas Savienības misijas Sudānā mandāts ir pagarināts līdz šā gada 30. septembrim, un pēc šī datuma ANO tieši garantēs starptautisko spēku klātbūtni;
E. tā kā Sudānas valdība ir izteikusies, ka šāda ANO operācija būtu līdzvērtīga koloniālismam, un draudējusi izstāties no Āfrikas Savienības, ja šī operācija tiktu īstenota;
F. tā kā AMIS misija sākotnēji bija pilnvarota aizsargāt Āfrikas Savienības novērotājus, kuri uzraudzīja, lai netiek pārkāpta Humānā vienošanās par uguns pārtraukšanu; tā kā 2004. gada oktobrī šis mandāts tika pagarināts, lai dotu AMIS iespēju aizsargāt civiliedzīvotājus, kuri, saskaņā ar misijas viedokli, atradās tuvējā apkaimē un dzīvoja nenovēršamos draudos; tā kā šīs misijas mandāta pamatā nekad nav bijusi civiliedzīvotāju aizsardzība;
G. tā kā Dārfūras konflikts un izvairīšanās no soda arvien vairāk ietekmē stabilitāti kaimiņvalstī, proti, Čadas austrumu daļā, kā arī apdraud mieru un drošību pasaulē;
H. tā kā Sudānas valdība neļāva ANO ģenerālsekretāra vietniekam humānās palīdzības jautājumos un ārkārtas palīdzības koordinatoram Jan Egeland 2006. gada 3. aprīlī apmeklēt Dārfūru; tā kā pašlaik humānajai palīdzībai un humānās palīdzības sniedzējiem Dārfūra ir visgrūtāk pieejama, salīdzinot ar situāciju pēdējo divu gadu laikā;
I. tā kā 2005. gada martā ANO Drošības padome sakarā ar situāciju Dārfūrā griezās pie Starptautiskās Krimināltiesas (ICC), kas pēc šī fakta uzsāka izmeklēšanu, kuras rezultātā Hāgas Tiesā līdz šim ir iesniegts saraksts ar 51 aizdomās turamā vārdiem;
J. tā kā, lai izvairītos no to Sudānas amatpersonu izdošanas ICC, kuras tiek turētas aizdomās par kara noziegumu izdarīšanu, Sudānas valdība Dārfūrā ir izveidojusi īpašas tiesas, kam jāizskata kara noziegumi un cilvēktiesību pārkāpumi;
K. tā kā līdz šim minētās īpašās tiesas nav ierosinājušas lietas pret amatpersonām, milicijas spēku pārstāvjiem vai citām personām, kuras ir atbildīgas par smagu cilvēktiesību pārkāpumu izdarīšanu Dārfūrā;
L. tā kā šā gada 6. martā Al Shareif nometnes apkaimē tika izdarīts uzbrukums četru pusaudžu meiteņu grupai, pēc kura sekojošās cīņas rezultātā iestājās uzbrucēja nāve; tā kā policija ir nodevusi šo četru meiteņu lietu prokuratūrai, izvirzot apsūdzību slepkavībā;
M. tā kā Krievija un Ķīna turpina apgādāt Sudānas valdību ar ieročiem; tā kā pēdējo sešu mēnešu laikā abas minētās valstis ir konsekventi kavējušas ANO Drošības padomi uzsākt sankcijas pret Sudānu,
1. pauž nožēlu, ka visas konfliktā iesaistītās puses turpina vardarbību un izvarošanu, un nosoda Sudānas valdības nepārtraukto atbalstu Džandžavīdu milicijai[3];
2. mudina ANO Drošības padomi rīkot sanāksmi, lai izskatītu jautājumu par genocīdam līdzvērtīgu vardarbību Dārfūrā, un uzņemties atbildību par civiliedzīvotāju aizsardzību, saskaņā ar ANO Hartas VII nodaļu izstrādājot precīzu mandātu, kas stātos spēkā 2006. gada 1. oktobrī vai pirms šī datuma (pēc tam, kad 2006. gada 30. septembrī būs beidzies Āfrikas Savienības misijas Dārfūrā mandāta termiņš);
3. aicina ANO Drošības padomi paplašināt ieroču embargo Dārfūrā, attiecinot to uz visu Sudānas teritoriju, un atbalstīt Āfrikas Savienības centienus Dārfūrā pilnībā izmantot darbības spēju un nelokāmi īstenot savu mandātu civiliedzīvotāju aizsardzībai līdz brīdim, kad to pārņems ANO misija;
4. uzsver, ka AMIS spēki ir pilnvaroti galvenokārt novērot, lai netiek pārkāpta humānā vienošanās par uguns pārtraukšanu; kritizē starptautisko sabiedrību par novēlotu rīcību civiliedzīvotāju aizsardzībai;
5. aicina dalībvalstis pildīt saistības, ko tās ir uzņēmušās: nodrošināt militāro novērotāju, virsnieku personāla un civilās policijas spēku klātbūtni, lai paaugstinātu drošību Dārfūrā un garantētu pašreizējai AMIS misijai pietiekamu finansējumu un materiālo nodrošinājumu, ļaujot tai cik vien iespējams plašāk īstenot savu ierobežoto mandātu;
6. atzinīgi vērtē ANO Drošības padomes šā gada martā pieņemtos lēmumus par aizliegumu veikt uzbrukuma lidojumus Dārfūrā; pieprasa, lai virs Dārfūras tiek efektīvi ieviesta lidojumu aizlieguma zona;
7. aicina Eiropas Savienību, ASV un citus starptautisko attiecību dalībniekus īstenot ikvienu pasākumu, kas nepieciešams, lai noziegumi vairs nepaliktu nesodīti, piemērojot Drošības padomes noteikto sankciju režīmu un nodrošinot, ka šis režīms ietver mērķtiecīgas sankcijas pret personām, kuras kavē ANO spēku izvietošanu vai citādi veicina vardarbību pret civiliedzīvotājiem;
8. pieprasa, lai starptautiskā sabiedrība atbalsta izmeklēšanu, ko Starptautiskā Krimināltiesa veic par starptautisko humāno un cilvēktiesību likumu pārkāpumiem Dārfūrā;
9. pievienojas ANO augstajam komisāram bēgļu jautājumos, aicinot izbeigt Sudānas bēgļu piespiedu iesaukšanu Čadas obligātajā karadienestā; pieprasa izveidot Čadas un Sudānas robežuzraudzības spēkus, kā to paredz abu valstu prezidentu 2006. gada 10. februārī parakstītā vienošanās;
10. asi nosoda Sudānas valdības aizliegumu ANO ģenerālsekretāra vietniekam humānās palīdzības jautājumos un ārkārtas palīdzības koordinatoram Jan Egeland apmeklēt Dārfūru;
11. aicina Āfrikas Savienību arī turpmāk pildīt vadošo lomu Abudžas miera sarunās un pieprasa ikvienam tajās iesaistītajam dalībniekam strādāt, lai šīs sarunas vainagotos ar panākumiem;
12. aicina Sudānas valdību strādāt, cieši sadarbojoties ar NVO, lai nodrošinātu savas tautas labklājību; mudina Sudānas valdību pārskatīt 2006. gada likumu par brīvprātīgo un humāno palīdzību, lai nodrošinātu šā likuma atbilstību starptautisko cilvēktiesību standartiem; uzstājīgi pieprasa, lai Sudānas Humānās palīdzības komisija (HPK) veicina vīzu un ieceļošanas atļauju izsniegšanu humānās palīdzības darbiniekiem un izbeidz starptautisko NVO vajāšanu; kritizē HPK atkarību no Sudānas valdības;
13. aicina Sudānas valdību atbrīvot Amouna Mohamed Ahmed (17), Fayza Ismail Abaker (16), Houda Ismail Abdel Rahman (17) un Zahra Adam Abdela (17), kamēr nav pabeigta izmeklēšana, un uzskata, ka šīm jaunietēm kā ar nolūku veiktas izvarošanas upuriem būtu jāsniedz atbilstoša palīdzība;
14. kritizē Krievijas un Ķīnas centienus bloķēt ANO Drošības padomes pasākumu īstenošanu Dārfūrā; mudina starptautisko sabiedrību izdarīt lielāku spiedienu uz šīm valstīm, lai novērstu iespēju, ka šo valstu ekonomiskā ieinteresētība naftas ieguvē un ieroču tirdzniecībā destabilizē miera procesu Dārfūrā;
15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Sudānas valdībai, ANO Drošības padomei, Jan Pronk, Jan Egeland, Kofi Annan, kā arī ĀKK valstu valdību vadītājiem.
- [1] Saskaņā ar informāciju, ko Āfrikas Savienības Uguns pārtraukšanas komisija sniegusi ziņojumā Nr. 96/05 par uguns pārtraukšanas pārkāpumiem sakarā ar iespējamo GoS uzbrukumu Umm Zoor tirgum 2005. gada 16. jūlijā, kurā secināts, ka uguns pārtraukšanas pārkāpumā ir vainojami Džandžavīdu un Sudānas valdības spēki.
- [2] Saskaņā ar ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja (OHCHR) jaunāko ziņojumu par Sudānu, kas publicēts 2006. gada 27. janvārī (10.–11. lpp.).
- [3] Saskaņā ar Āfrikas Savienības Uguns pārtraukšanas komisijas sniegto informāciju ziņojumā Nr. 96/05 par uguns pārtraukšanas pārkāpumiem (sk. C apsvēruma 1. zemsvītras piezīmi) un ņemot vērā ANO īpašā sūtņa Dārfūrā Jan Pronk 2006. g. 21. marta apgalvojumu, ka Āfrikas Savienības komandieri atklāti runā par valdības sabiedroto spēku nepārtrauktu atbalstu milicijai.