KOPĪGAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

5.7.2006

Ievērojot Reglamenta 115. panta 5. punktu, iesnieguši:

• –Simon Coveney, John Bowis, Jana Hybášková, Mario Mauro un Bernd Posselt PPE-DE grupas vārdā,
• –Pasqualina Napoletano un Glenys Kinnock PSE grupas vārdā,
• –Johan Van Hecke un Marios Matsakis ALDE grupas vārdā,
• –Margrete Auken un Sepp Kusstatscher Zaļo/ALE grupas vārdā,
• –Luisa Morgantini un Esko Seppänen GUE/NGL grupas vārdā,
• –Cristiana Muscardini UEN grupas vārdā,

nolūkā aizstāt rezolūciju priekšlikumus, kurus iesniegušas šādas grupas:

• –Zaļie/ALE (B6‑0400/2006)
• –GUE/NGL (B6‑0405/2006)
• –PPE-DE (B6‑0406/2006)
• –ALDE (B6‑0410/2006)
• –PSE (B6‑0412/2006)
• –UEN (B6‑0415/2006)

par Somāliju

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Somāliju

Eiropas Parlaments,

–  – ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Somālijā,

–  – ņemot vērā ES Padomes kopējās ārpolitikas un drošības politikas Augstā pārstāvja Javier Solana un komisāra Louis Michel iepriekšējos paziņojumus par Somāliju,

–  – ņemot vērā Saprašanās memorandu, kuru 2006. gada 28. martā parakstīja Somālijas prezidents Abdullahi Yusuf Ahmed un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Manuel Barroso, kā arī Somālijas premjerministrs Ali Mohamed Ghedi un komisārs Louis Michel;

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.  nobažījies par ieilgušo pilsoņu kara stāvokli Somālijā un tā ietekmi uz miera un izlīguma procesu valstī, kā arī drošību un stabilitāti visā Āfrikas ragā;

B.  tā kā islama tiesu milicija 2006. gada 4. jūnijā sagrāba kontroli lielākajā daļā Dienvidsomālijas, tostarp galvaspilsētā Mogadišā, kad tā padzina frakcijas līderus, kuri kontrolēja Mogadišu kopš 1991. gada, kad tika gāzta Muhammad Siyad Barre centrālā administrācija;

C.  tā kā Somālijā vairāk nekā 15 gadus nav bijusi faktiska valsts valdība un Islama tiesu savienība savās kontrolētajās teritorijās ir sākusi veidot radikālas islama tiesas, lai atjaunotu kārtību; tā kā saspīlējums tomēr saglabājas, jo pie varas ir klanu atbalstītāji;

D.  tā kā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome ir prasījusi pieņemt Nacionālo drošības plānu, atbildot uz Āfrikas Savienības prasību par ieroču embargo daļēju atcelšanu attiecībā uz miera uzturēšanas misiju atbalstīšanu ar ANO mandātu;

E.  tā kā pastāv bažas, ka Islama tiesu savienībā ietilpst grupas, kuras apsūdz sakaros ar Al-Quaeda, kā arī starptautiskajā terorismā, kurš var apdraudēt drošību ne tikai kaimiņvalstīs, bet arī Eiropas Savienībā un pārējā pasaulē;

F.  tā kā arābu līga 2006. gada 22. jūnijā Hartumā uzsāka dialogu starp pārējas posma federālajām iestādēm un Islama tiesu savienību, kurā pārejas posma federālā valdība atzina Islama tiesu savienības „realitāti”, un tā savukārt atzina valdības „likumību”; tā kā abas puses tādējādi vienojās nekarot viena pret otru, bet gan turpināt iesaistīties miera un izlīguma dialogā;

G.  tā kā Islama tiesu savienības delegācijas pēdējā tikšanās reizē ar ASV amatpersonām Hartumā ir radušās jaunas izredzes uzticības veidošanas pasākumiem starp dažādām pusēm;

1.  stingri nosoda pēdējās kaujas Mogadišā un tās apkārtnē un notikumus Džoharā un citur valstī, kuros dzīvību zaudēja daudzi Somālijas civiliedzīvotāji, kā arī zviedru ārštata fotogrāfa Martin Adler noslepkavošanu sanāksmē, kurā atbalstīja Islama tiesu savienību;

2.  vēršas pie visām iesaistītajām pusēm ar lūgumu atturēties no jebkādas darbības, kas varētu pastiprināt pašreizējo saspīlējumu, turpināt iet dialoga ceļu un pastiprināt nepieciešamo sadarbību ar pārejas posma federālo valdību un parlamentu kā leģitīmām centrālajām iestādēm Somālijā, ko reglamentē ar Pārejas posma federālo hartu;

3.  aizvien prasa, lai gadījumā, ja starptautiskā kopiena uzskata, ka pārejas posma iestādēm ir ekskluzīva likumība, minētajām iestādēm ir jāpiešķir nepieciešamie resursi vajadzīgo organizāciju, piemēram, policijas spēku, izveidei līdz brīvu vēlēšanu rīkošanai Somālijas iedzīvotājiem;

4.  atbalsta Āfrikas Savienības (ĀS), Arābu līgas un Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) iniciatīvas, tostarp IGAD Ministru padomes ārkārtas sesijā 2006. gada 13. jūnijā Nairobi pieņemto komunikē, kā arī to galveno lomu centienos uzturēt miera un izlīguma procesu Somālijā;

5.  skubina pārējas posma federālās iestādes un Islama tiesu savienību pilnīgi uzņemties saistības Hartumā uzsāktā dialoga īstenošanā;

6.  aicina jaundibināto Starptautisko Somālijas kontaktgrupu, kurā piedalās Āfrikas Savienība (ĀK), Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO), Eiropas Savienība (ES), Amerikas Savienotās Valstis (ASV), Zviedrija, Norvēģija, Itālija, Tanzānija un citas, pievērsties jautājumiem par vadības un iestāžu veidošanu, humāno palīdzību visai somāļu tautai, kā arī par reģionālās stabilitātes un drošības uzlabošanu, sekmējot politikas saskaņošanu starptautiskās kopienas dalībnieku vidū;

7.  aicina ES saskaņā ar ĀK un ciešā sadarbībā ar IGAD un arābu līgu nodrošināt nepieciešamo politisko, finanšu un materiāli tehnisko atbalstu miera procesa veicināšanai, tostarp pēdējā ĀK sammitā 2006. gada jūlijā no jauna apstiprinātās ĀK miera atbalsta misijas spēku izvietošanu;

8.  aicina starptautisko kopienu un jo īpaši ES palielināt humānās palīdzības sniegšanu valsts iekšienē pārvietotajām personām un nabadzīgajām kopienām;

9.  aicina visas iesaistītās puses ievērot starptautiskos tiesību aktus cilvēktiesību jomā un ļaut palīdzības aģentūrām piekļūt nabadzīgajām kopienām, kā arī garantēt humānās palīdzības sniedzēju drošību;

10.  mudina stingri piemērot un uzraudzīt ieroču embargo pret Somāliju, kuru 1992. gadā uzlika ANO un kuru gandrīz nemaz neievēro, kā arī uzstāj, ka daļēja embargo atcelšana nedrīkst būt saistīta ar iespējamo miera atbalsta misiju, kuru īsteno ar ANO mandātu;

11.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, ANO, ĀS un IGAD ģenerālsekretāriem, Somālijas pārējas posma valdības prezidentam, kā arī Islama tiesu savienības priekšsēdētājam.