KOPĪGAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
25.10.2006
- –José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Charles Tannock, Laima Liucija Andrikienė, Árpád Duka-Zólyomi, Tunne Kelam un Vytautas Landsbergis, PPE-DE grupas vārdā
- –Jan Marinus Wiersma un Hannes Swoboda, PSE grupas vārdā
- –Annemie Neyts-Uyttebroeck, Jelko Kacin, Marios Matsakis, Georgs Andrejevs un Henrik Lax, ALDE grupas vārdā
- –Elisabeth Schroedter, Zaļo/ALE grupas vārdā
- –Helmuth Markov, GUE/NGL grupas vārdā
- –Adam Jerzy Bielan, Hanna Foltyn-Kubicka, Michał Tomasz Kamiński, Zdzisław Zbigniew Podkański, Konrad Szymański, Inese Vaidere, Guntars Krasts, Ģirts Valdis Kristovskis, Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk un Janusz Wojciechowski, UEN grupas vārdā
- –GUE/NGL (B6‑0539/2006)
- –UEN (B6‑0540/2006)
- –PPE-DE (B6‑0541/2006)
- –Zaļie/ALE (B6‑0546/2006)
- –PSE (B6‑0551/2006)
- –ALDE (B6‑0552/2006)
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Moldovu (Piedņestru)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Moldovā un Piedņestrā, un jo īpaši 2006. gada 16. marta rezolūciju,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu ar Moldovu, kas stājās spēkā 1998. gada 1. jūlijā,
– ņemot vērā Eiropas Savienības ar kaimiņattiecību politiku saistīto rīcības plānu attiecībā uz Moldovu, kurā ir noteiktas pamatnostādnes stratēģiskajai sadarbībai starp Moldovas Republiku un Eiropas Savienību un kas tika pieņemts 2006. gada 22. februārī,
– ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) 1999. gadā Stambulā notikušajā augstākā līmeņa sanāksmē un 2002. gadā Portu notikušajā Ministru padomes sanāksmē pieņemtos paziņojumus,
– ņemot vērā Ukrainas iniciatīvu „Risinājumu meklēšana, nostiprinot demokrātiju”, kuru 2005. gada aprīlī ir ierosinājis Ukrainas Valsts prezidents Viktors Juščenko,
– ņemot vērā prezidentūras 2006. gada 18. septembra paziņojumu par “referendumu” Moldovas Republikas Piedņestras reģionā,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,
A. tā kā „referendums” Moldovas Republikas Piedņestras reģionā notika 2006. gada 17. septembrī ar mērķi panākt pilnīgu reģiona neatkarību un tā iespējamo pievienošanos Krievijas Federācijai;
B. tā kā starptautiskā sabiedrība nav atzinusi ne „referendumu”, ne tā rezultātus, jo to pilnīgi vienpusīgi Piedņestrā īstenoja represīvs režīms, tādējādi Moldovā bloķējot konflikta politiska risinājuma iespēju sarunu ceļā, kā arī jautājumu ierosinošais formulējums un brīva un taisnīga balsojuma pamatnosacījumu neesamība, piemēram, plašsaziņas līdzekļu brīvība, pulcēšanās brīvība un politiskais plurālisms jāaplūko kā referenduma rezultātu iepriekšēja ietekmēšana;
C. tā kā konflikts starp Piedņestras separātisko režīmu un centrālo valdību Moldovā lielā mērā ir veicinājis nestabilitāti visā valstī;
D. tā kā sarunas par Piedņestras statusu ir uzsāktas 1992. gadā un vēl arvien turpinās tā sauktajā „pieci plus divi veidā”, tajās piedaloties Moldovas Republikai, Moldovas Republikas Piedņestras reģionam, Krievijai, Ukrainai un EDSO, un šajās sarunās Eiropas Savienībai un ASV ir novērotāja statuss; tā kā 2006. gada aprīlī sarunas tika pārtrauktas;
E. tā kā Eiropas Savienība nesen ir veikusi svarīgus pasākumus, lai veicinātu saikni ar Moldovas Republiku un pieņemtu rezolūciju par Piedņestras konfliktu, izveidojot pastāvīgo Eiropas Komisijas delegāciju Čisinau, ieceļot ES īpašo pārstāvi Moldovas jautājumos, kuram ir pilnvaras sniegt ieguldījumu noturīgā Piedņestras konflikta noregulēšanā, un izveidojot ES robežsardzes palīdzības misiju, kas darbojas Moldovā un Ukrainā;
F. tā kā atbilstīgi ANO Attīstības programmas ziņojumā par 2005. gadu Moldovas Republika ir nabadzīgākā valsts Eiropā, un situācija attiecībā uz Piedņestru ievērojami traucē tās sociāli ekonomisko attīstību;
G. tā kā Krievijas Federācija ar šā gada sākumu ir noteikusi aizliegumu lauksaimniecības ražojumu (vīna, augļu un dārzeņu) importēšanai no Moldovas un Gruzijas, kas ievērojami kaitē abu valstu ekonomikas attīstībai;
H. tā kā savstarpēji nesaistītas neatkarības kustības Piedņestrā, Dienvidosetijā un Abhāzijā neatbalsta neviena starptautiska organizācija, un EDSO un Apvienoto Nāciju Organizācijas aizbildnībā turpinās centieni atjaunot Moldovas un Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti;
1. stingri nosoda jebkuru Moldovas Piedņepras reģiona mēģinājumu vienpusīgi deklarēt neatkarību, organizējot tā saukto referendumu;
2. aicina Krievijas Federācijas valdību atturēties atbalstīt šo kustību un jo īpaši tā saukto referendumu īstenošanu par reģiona neatkarību; aicina Krievijas Federācijas valdību pilnība atbalstīt daudzpusējos centienus konflikta noregulēšanā tās kaimiņvalstīs; turklāt aicina Krievijas Federācijas valdību pārtraukt Piedņestras režīma atbalstīšanu, kurš apdraud Moldovas Republikas teritoriālo integritāti, kā arī pildīt tās saistības par Krievijas armijas vienību un ieroču atvilkšanu no Moldovas Republikas suverēnās teritorijas, kuras tā Eiropas Padomē uzņēmusies 1996. gadā un kas tika atspoguļotas EDSO augstākā līmeņa sanāksmes lēmumos (1999. gadā Stambulā un 2002. gadā Portu); izsaka bažas, kas šajā jautājumā nav panākti rezultāti;
3. pilnībā noraida „referenduma” organizēšanu par Moldovas Piedņestras reģiona neatkarību un tā iespējamo pievienošanos Krievijas Federācijai un tā rezultātus, tā kā tas ir krasā pretrunā ar starptautiski atzīto Moldovas Republikas suverenitāti un teritoriālo integritāti un tā kā Piedņestras represīvais režīms nepieļauj tautas gribas brīvu izpausmi;
4. uzsver, ka Piedņestras problēmas atrisināšana ir izšķirošs faktors politiskās stabilitātes un ekonomiskās labklājības veicināšanā Moldovas Republikā un visā reģionā; uzsver, ka ir nepieciešams atrisināt konfliktu miera ceļā saskaņā ar ANO Hartu un konvencijām un EDSO deklarācijām, kā arī pilnībā respektējot Moldovas Republikas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās valsts robežās;
5. aicina visas konfliktā iesaistītās puses atturēties no jebkādiem pasākumiem, kas izraisītu turpmāku situācijas eskalāciju un nekavējoties atsākt 5+2 sarunas, un darboties, lai panāktu ātru un pārredzamu konflikta risinājumu;
6. aicina Padomi, tās dalībvalstis un Komisiju arī turpmāk sniegt atbalstu reģionālo konfliktu risināšanā ES un Krievijas Federācijas kopīgajās kaimiņvalstīs un mudina tās apspriest šos jautājumus nākamajās sanāksmēs ar Krievijas Federācijas Valsts prezidentu un valdību;
7. aicina Moldovas valdību īstenot uzticēšanos veicinošus pasākumus un iesniegt jaunus priekšlikumus Piedņestras iedzīvotājiem, kuros ir paredzēti stimuli, lai tie turpmāk neierobežoti atbalstītu valsts atkalapvienošanos miera ceļa, nodrošinot minoritāšu tiesību saglabāšanu uz valodu un vietējo autonomiju;
8. nosoda neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu, nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju ilgstošo apspiešanu, tirdīšanu un iebaidīšanu, ko veic Piedņestras režīms, kas pats sevi proklamējis;
9. izsaka nožēlu, ka nav panākti būtiski rezultāti ES sarunās ar Moldovu par vīzu atvieglojumiem un atpakaļuzņemšanas līgumu; aicina Padomi un Komisiju paātrināt procedūru, lai noslēgtu vīzu atvieglojuma nolīgumu ar Moldovu un nodrošinātu tā īstenošanu; uzskata par netaisnīgu un diskriminējošu to, ka Piedņestras iedzīvotāji, kuriem ir Krievijas Federācijas pilsoņu pases, gūst labumu tādējādi, ka var vieglāk ceļot uz ES salīdzinājumā ar Moldovas Republikas pilsoņiem, kas veicina vēl lielāku spriedzi attiecībā uz Piedņestras reģionu un apgrūtina konflikta risināšanu;
10. pauž gandarījumu par Ukrainas 2006. gada marta lēmumu pie tās robežas ar Piedņestru ieviest jaunus muitas noteikumus, kas atbilst starptautiskajam tiesību normām;
11. atzinīgi vērtē rezultātus, ko panākusi 2005. gada martā ES izveidotā robežsardzes palīdzības misija (BAM) uz robežas starp Moldovu un Ukrainu, kurai ir svarīga nozīme korupcijas, nelegālas tirdzniecības un kontrabandas apkarošanā, uzlabojot pārredzamību un izveidojot Moldovas Republikā attiecīgas operatīvās un institucionālās iespējas, lai nodrošinātu efektīvu robežkontroli un tādējādi dotu ieguldījumu iespējamā Piedņestras konflikta atrisināšanā;
12. izsaka pārliecinošu un ilgstošu atbalstu Moldovas tautas centieniem nodibināt Moldovas Republikā neierobežoti darbojošos demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu, kas ir būtiski, lai nodrošinātu rezultātus reformu īstenošanā;
13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Moldovas valdībai un parlamentam, Rumānijas valdībai, Ukrainas valdībai, Krievijas Federācijas valdībai, ASV valdībai, EDSO ģenerālsekretāram un Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.