KOPĪGAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

25.10.2006

Ievērojot Reglamenta 115. panta 5. punktu, iesnieguši:

• –Charles Tannock un Bernd Posselt PPE-DE grupas vārdā,
• –Pasqualina Napoletano un Luis Yañez-Barnuevo García PSE grupas vārdā,
• –Marios Matsakis ALDE grupas vārdā,
• –Raül Romeva i Rueda un Alain Lipietz Zaļo/ALE grupas vārdā,
• –Willy Meyer Pleite un Marco Rizzo GUE/NGL grupas vārdā,

nolūkā aizstāt rezolūciju priekšlikumus, kurus iesniegušas šādas grupas:

• –PSE (B6‑0554/2006)
• –Zaļie/ALE (B6‑0560/2006)
• –PPE-DE (B6‑0561/2006)
• –GUE/NGL (B6‑0564/2006)
• –ALDE (B6‑0569/2006)

par lietu pret Rios Montt

Eiropas Parlamenta rezolūcija par lietu pret Rios Montt

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā tā 2000. gada 18. maija, 2001. gada 14. jūnija, 2002. gada 11. aprīļa, 2003. gada 10. aprīļa un 2005. gada 7. jūlija rezolūcijas par Gvatemalu,

–  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas statūtus, Konvenciju pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem un cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

–  ņemot vērā savu stingro un pastāvīgo apņemšanos nodrošināt atbilstību miera nolīgumiem un cilvēktiesību noteikumu ievērošanu Gvatemalā;

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.  ņemot vērā apsūdzības noziegumos pret cilvēci, kā arī genocīdā bruņotā konflikta laikā Gvatemalā, saskaņā ar kurām 83% konflikta upuru bija maiju etniskās grupas pārstāvji, 200 000 cilvēku tika nogalināti un 45 000 pazuda bez vēsts, 10% iedzīvotāju tika pārvietoti un visas pamatiedzīvotāju kopienas tika iznīcinātas; tā kā šie noziegumi, kā to Eiropas Parlaments pakāpeniski ir atzinis, nevar palikt nesodīti;

B.  tā kā tie, kuri apsūdzēti šo noziegumu plānošanā un izdarīšanā, nav nekad tiesā saukti pie atbildības, un daži no viņiem turpina ieņemt augstus politiskus posteņus;

C.  tā kā 2006. gada decembrī tiks atzīmēta miera līguma parakstīšanas 10. gadadiena un tā kā pasaules mēroga nolīgums par cilvēktiesībām joprojām vēl nav īstenots: cietušie nav saņēmuši nekādu piemērotu atlīdzību par zaudējumiem – ne materiālu, ne simbolisku; šo noziegumu izdarītāji nekad nav publiski atvainojušies, kā arī vairākuma pazudušo cilvēku atrašanās vieta joprojām nav zināma;

D.  tā kā 2006. gada 7. jūlijā Spānijas Audiencia Nacional (tiesa, kas izskata īpaši smagus noziegumus) tiesnesis izdeva orderi septiņu bijušo Gvatemalas diktatoru un militāro virsnieku apcietināšanai, kurus apsūdz genocīdā, spīdzināšanā un nelikumīgā aizturēšanā;

E.  tā kā pirms aresta ordera izdošanas tiesnesis devās uz Gvatemalu, lai veiktu izmeklēšanu, kuru viņš nespēja veikt, jo apsūdzēto personu advokāti iesniedza pārsūdzības Gvatemalas Konstitucionālajā tiesā un Jurisdikcijas strīdu tiesā;

1.  mudina Gvatemalas varas iestādes pilnībā sadarboties un darīt visu iespējamo, lai palīdzētu noskaidrot patiesību par cilvēktiesību pārkāpumiem, un lai nodrošinātu, ka vainīgos sauc pie atbildības, un ka izmeklēšanās iegūtos datus dara zināmus sabiedrībai, kā tas noteikts Spānijas Audiencia Nacional 2006. gada 7. jūlijā izdotajā starptautiskajā aresta orderī pret Jose Efraín Rios Montt, Oscar Humberto Mejía Víctores, Angel Anibal Guevara Rodriguez, German Chupina Barahona, Pedro Garcia Arredondo un Benedicto Lucas Garcia, kuri ir apsūdzēti genocīda, spīdzināšanas, terorisma un nelikumīgas aizturēšanas noziegumos;

2.  aicina attiecīgo valstu valdības, kā arī attiecīgo banku struktūru vadību sadarboties, lai arestētu vainīgo mantu un īpašumus, kā arī lai izpildītu savus finanšu un pilsoņu pienākumus;

3.  mudina Interpolu un Eiropolu pēc attiecīgo iestāžu lūguma veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu personu izdošanu;

4.  vēlreiz apstiprina tā saistības nodrošināt, ka apsūdzētie nepaliek nesodīti;

5.  atzinīgi vērtē virzību uz priekšu vispārējās jurisdikcijas principa piemērošanā attiecībā uz noziegumiem pret cilvēcību, genocīdu un spīdzināšanu;

6.  uzskata, ka ja šie tiesas procesi noritēs veiksmīgi, līdzīgos apstākļos iesniedzot prasību tiesā pret diktatoriem un masveida cilvēktiesību pārkāpējiem ir jāizmanto tāda pati procedūra;

7.  pauž atbalstu Gvatemalas tautai un varas iestādēm, ņemot vērā to neatlaidību tiesiskuma ievērošanā un ekonomiskās, sociālās un politiskās attīstības veicināšanā, kas sniegs ieguldījumu miera un valsts iekšējās samierināšanas panākšanā;

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, Gvatemalas valdībai, Vidusamerikas valstu valdībām un Amerikas Savienoto Valstu valdībai, kā arī Vidusamerikas parlamentam (PARLACEN).