KOPĪGAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

15.11.2006

Ievērojot Reglamenta 103.  panta 4.  punktu, iesnieguši:

• –Giorgos Dimitrakopoulos un José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra PPE-DE grupas vārdā,
• –Ana Maria Gomes, Jan Marinus Wiersma un Achille Occhetto PSE grupas vārdā,
• –Elizabeth Lynne un Marios Matsakis ALDE grupas vārdā,
• –Angelika Beer, Caroline Lucas, Raül Romeva i Rueda un Bart Staes Zaļo/ALE grupas vārdā,
• –Tobias Pflüger, Mary Lou McDonald, Adamos Adamou, André Brie, Vittorio Agnoletto un Willy Meyer Pleite GUE/NGL grupas vārdā,
• –Mogens N.J. Camre UEN grupas vārdā,

nolūkā aizstāt rezolūciju priekšlikumus, kurus iesniegušas šādas grupas:

• –PPE-DE (B6‑0585/2006)
• –PSE (B6‑0586/2006)
• –GUE/NGL (B6‑0587/2006)
• –UEN (B6‑0593/2006)
• –ALDE (B6‑0594/2006)
• –Zaļie/ALE (B6‑0611/2006)

par Konvenciju saistībā ar bioloģisko un toksīnu ieroču (BTWC), ķekarbumbu un konvencionālo ieroču aizliegšanu

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Konvenciju saistībā ar bioloģisko un toksīnu ieroču (BTWC), ķekarbumbu un konvencionālo ieroču aizliegšanu

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Trešo 1980. gadā pieņemtās Konvencijas par atsevišķiem konvencionāliem ieročiem (CCW) pārskatīšanas konferenci, kura notika 2006. gadā no 7. līdz 17. novembrim Ženēvā,

–   ņemot vērā Sesto 1972. gadā pieņemtās Konvencijas par bioloģiskajiem un toksīnu ieročiem (BTWC) pārskatīšanas konferenci, kura notiks 2006. gadā no 20. novembra līdz 8. decembrim Ženēvā,

–  ņemot vērā 2006. gada 27. februāra ES vienoto rīcību saistībā ar BTWC, kuras mērķis ir veicināt BTWC universālumu un atbalstīt konvencijas dalībvalstis tās īstenošanā, lai garantētu, ka konvencijas dalībvalstis transponē BTWC starptautiskās saistības attiecīgās valsts tiesību aktos un administratīvajos pasākumos,

–  ņemot vērā ES Rīcības plānu saistībā ar BTWC, par kuru vienojās vienlaikus ar Vienoto rīcību, kurā dalībvalstis apņēmās iesniegt Apvienoto Nāciju Organizācijai uzticību veicinošo pasākumu rezultātus un ANO ģenerālsekretāram sarakstus ar attiecīgiem ekspertiem un laboratorijām, lai atvieglotu izmeklēšanu par iespējamu ķīmisko un bioloģisko ieroču lietošanu,

–   ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta kopējo nostāju saistībā ar 2006. gada Pārskatīšanas konferenci par BTWC, kuras mērķi ir turpināt BTWC stiprināšanu un veicināt Sestās pārskatīšanas konferences veiksmīgu noslēgumu;

–  ņemot vērā 2003. gada ES Drošības stratēģiju un 2003. gadā pieņemto ES Stratēģiju par masveida iznīcināšanas ieročiem un to piegādes veidiem un Eiropas Parlamenta 2005. gada 17. novembrī pieņemto rezolūciju par masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu — Eiropas Parlamenta loma;

–  ņemot vērā Reglamenta 103.  panta 4.  punktu,

A.  tā kā BTWC varēja parakstīt no 1972. gada un tā stājās spēkā 1975. gadā, un tā ir pirmais daudzpusīgais atbruņošanās līgums, ar kuru aizliedz ieroču kategoriju kopumā, un pašlaik konvencijai ir 155 dalībvalstis, turpretim 16 ir to parakstījušas, taču vēl nav ratificējušas;

B.  tā kā Sestā pārskatīšanas konference, kura 2006. gadā no 20. novembra līdz 8. decembrim notiks Ženēvā, konvencijas dalībvalstīm būs pirmā iespēja kopš Piektās pārskatīšanas konferences beigām 2002. gadā apspriest konvencijas darbību, un tā kā tas dos iespēju konvencijas dalībvalstīm no jauna apstiprināt apņemšanos pilnībā aizliegt bioloģiskos ieročus un risināt visas problēmas un trūkumus konvencijas darbībā;

C.   tā kā Piektās BTWC pārskatīšanas konferences pirmā daļa 2001. gadā beidzās neveiksmīgi galvenokārt tādēļ, ka ASV administrācija izstājās no sarunām par juridiski saistoša mehānisma izstrādi, kas stiprinātu atbilstību;

D.   ņemot vērā to, ka lai gan parakstītāju skaits pakāpeniski un neatlaidīgi pieaug (2006. gada janvārī ievada pamatnolīgumam to skaits bija 100), ir vēl ļoti daudz jādara, lai CCW kļūtu universāla, un tā kā tās pieciem protokoliem, kuros ietverti praktiskie šīs konvencijas īstenošanas noteikumi, ir ievērojami mazāks parakstītāju skaits,

1.  uzsver, ka Eiropas Savienības mērķim ir jābūt BTWC režīma panākumu turpināšanai, tālākai BTWC stiprināšanai un Sestās pārskatīšanas konferences veiksmīga noslēguma veicināšanai;

2.  atzinīgi vērtē Padomes un Komisijas nepārtraukto diplomātisko darbību, lai uzturētu starptautiskos centienus BTWC stiprināšanā un atzīst ES lomu brīvprātīgu nesaistošu pārbaužu kā „uzticību veicinošu pasākumu” apspriešanas veicināšanā un dalībvalstu likumdošanas stiprināšanā laika periodā pirms pārskatīšanas konferences;

3.  tādēļ piešķir lielu nozīmi rūpīgam un pilnīgam BTWC darbības pārskatam, lai formulētu un apspriestu konvencijas stiprināšanas pasākumus un vienotos par tiem;

4.  aicina Padomi un dalībvalstis veicināt visu valstu pievienošanos BTWC, tostarp aicinot visas valstis, kas nav konvencijas dalībvalstis nekavējoties pievienoties BTWC un strādāt, lai sagatavotu deklarāciju par to, ka bioloģisko un toksīnu ieroču aizliegums ir starptautisko tiesību vispārēji saistošs noteikums;

5.  tādēļ mudina, lai ES izskata šo jautājumu starptautiskos forumos, it īpaši NATO, un pārliecina ASV administrāciju atteikties no tās vienpusīgās nostājas un dot ieguldījumu, lai atkal uzsāktu un stiprinātu daudzpusīgo sistēmu;

6.  aicina Padomi un Komisiju veicināt pilnīgu atbilstību BTWC saistībām un vajadzības gadījumā pastiprināt dalībvalstu īstenošanas pasākumus, tostarp krimināltiesiskos tiesību aktus, un patogēno mikroorganismu un toksīnu kontroli saskaņā ar BTWC;

7.  aicina Padomi un dalībvalstis dot ieguldījumu, lai uzlabotu konvencijas dalībvalstu atbilstības pārbaudes mehānismu, pārredzamības palielināšanai ar lielāku informācijas apmaiņu starp konvencijas dalībvalstīm, tostarp nosakot pasākumus, lai noteiktu un uzlabotu valstu aptveramību un uzticību veicinošo pasākumu mehānisma lietderību;

8.  aicina Padomi un dalībvalstis veicināt atbilstību ANO Drošības Padomes Rezolūcijā Nr. 1540 ietvertajām saistībām, jo īpaši novērst risku, ka bioloģiskos un toksīnu ieročus iegūst vai lieto terorisma nolūkiem, tostarp iespējamo teroristu piekļuvi materiāliem, aprīkojumam vai zināšanām, kuras varētu izmantot bioloģisko un toksīnu ieroču izstrādē un ražošanā;

9.  aicina Padomi un dalībvalstis dot ieguldījumu, lai apspriestu un pieņemtu lēmumus par turpmāku rīcību attiecībā uz darbu, kas līdz šim paveikts saskaņā ar starpsesiju programmu 2003.–2005. gadam, kā arī lai apspriestu un veicinātu vispārēju izpratni un efektīvu rīcību, īpaši saistībā ar: starptautisko spēju palielināšanu reaģēšanā uz iespējamiem bioloģisku un toksīnu ieroču lietošanas vai aizdomīgu slimību izplatīšanās gadījumiem, to izmeklēšanā un seku mīkstināšanā; dalībvalstu un starptautisko institucionālo centienu, kā arī cilvēku, dzīvnieku un augu infekciju slimību uzraudzības, atklāšanas, diagnosticēšanas un apkarošanas mehānismu pastiprināšanu un paplašināšanu; rīcības kodeksa satura izstrādāšanu, šī kodeksa izplatīšanu un pieņemšanu zinātniekiem, kuri strādā jomās, kas attiecas uz konvenciju, lai palielinātu informētību par konvenciju un palīdzētu attiecīgajiem dalībniekiem pildīt to juridiskās, normatīvās un profesionālās saistības, kā arī atbilst ētiskajiem principiem;

10.  aicina Padomi un dalībvalstis atbalstīt nākošo starpsesiju programmu laika posmā starp sesto un septīto Pārskatīšanas konferenci, lai noteiktu konkrētas attīstības jomas un procedūras saskaņā ar šo darba programmu, un lai veicinātu to, ka Septīto BTWC konferenci sasauktu ne vēlāk kā 2011. gadā;

11.  atzinīgi vērtē to, ka Konvencijas par atsevišķiem konvencionālajiem ieročiem V protokols par sprādzienbīstamām kara atliekām stājās spēkā 2006. gada 12. novembrī un tādējādi kļuva par saistošu starptautisko tiesību aktu; uzsver, ka tas nozīmē, ka valstīm ir jāattīra sava teritorija no nesprāgušas munīcijas, lai samazinātu civiliedzīvotāju upurus pēc konfliktu beigām; pasvītro arī to, ka šajā protokolā ir iekļautas saistības pusēm, kas ir atbildīgas par kara atliekām, palīdzēt to novākšanā, pat, ja attiecīgā teritorija ir šo pušu kontrolē; uzstāj, ka šis protokols attiecas uz visa veida nesprāgušu munīciju, tostarp arī šķembu munīciju;

12.  tomēr ir pārliecināts, ka vēl daudz lielākam skaitam valstu ir jāparaksta un jāratificē Konvencija par atsevišķiem konvencionālajiem ieročiem (CCW) un tās pieci protokoli, un aicina Padomi un Komisiju darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka visas ES dalībvalstis pienācīgi paraksta un ratificē V protokolu un lai arī visas valstis, kuras saņem atbruņošanās palīdzību, to paraksta un ratificē, pat ja līdz šim tās nav pievienojušās CCW (piem., Libāna);

13.  aicina ES un dalībvalstis pieprasīt — paturot prātā CCW mērķi izveidot protokolus par attiecīgām ieroču sistēmām (vajadzības gadījumā un gaidot, kamēr pieņem konkrētu konvenciju šajā jomā) — izstrādāt konkrētu VI protokolu, lai nepārprotami aizliegtu visu veidu šķembu munīcijas (šķembu bumbu) ražošanu, krājumu veidošanu, pārvietošanu un izmantošanu;

14.  aicina ES dalībvalstis, Padomi un Komisiju cītīgi strādāt, lai nodrošinātu, ka pārredzamā nākotnē gan BTWC, gan CCW ir nodrošinātas ar pastāvīgu sekretariātu to veiksmīgai īstenošanai, saskaņā ar Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas (OPCW) principiem, ko šim nolūkam izveidoja ar Konvenciju par ķīmiskajiem ieročiem;

15.  uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, BTWC un CCW dalībvalstīm un attiecīgajām specializētajām nevalstiskajām organizācijām.