KOPĪGAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
11.12.2006
- –Jacek Saryusz-Wolski, Bernd Posselt, Vytautas Landsbergis un Tunne Kelam PPE-DE grupas vārdā,
- –Hannes Swoboda un Jan Marinus Wiersma PSE grupas vārdā,
- –Paavo Väyrynen ALDE grupas vārdā,
- –Daniel Cohn-Bendit, Hélène Flautre, Milan Horáček, Bart Staes, Rebecca Harms un Angelika Beer Zaļo/ALE grupas vārdā,
- –Esko Seppänen GUE/NGL grupas vārdā,
- –Konrad Szymański, Michał Tomasz Kamiński, Adam Jerzy Bielan, Hanna Foltyn-Kubicka, Ryszard Czarnecki, Inese Vaidere un Ģirts Valdis Kristovskis UEN grupas vārdā
- –Zaļie/ALE (B6‑0631/2006)
- –PPE-DE (B6‑0633/2006)
- –UEN (B6‑0636/2006)
- –GUE/NGL (B6‑0638/2006)
- –ALDE (B6‑0639/2006)
- –PSE (B6‑0641/2006)
Eiropas Parlamenta rezolūcija par 2006. gada 24. novembrī Helsinkos notikušo ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ES un Krievijas Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas stājās spēkā 1997. gadā un zaudē spēku 2007. gadā,
– ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes par cilvēktiesību jautājumiem,
– ņemot vērā pašreizējos Krievijas pienākumus starptautiskajā un Eiropas līmenī kā Lielā astotnieka (G8) un Eiropas Padomes Ministru komitejas priekšsēdētājai,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju, it īpaši 2006. gada 25. oktobra rezolūciju par ES un Krievijas attiecībām, ko pieņēma pēc Krievijas žurnālistes Annas Politovskajas slepkavības, 2006. gada 23. marta rezolūciju par enerģijas piegāžu drošumu Eiropas Savienībā un 2005. gada 26. maija rezolūciju par Krieviju,
– ņemot vērā 2006. gada 24. novembrī Helsinkos notikušās 18. ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,
A. tā kā ES un Krievijas attiecības pēdējos gados ir nepārtraukti paplašinājušās un novedušas pie dziļas un visaptverošas ekonomiskās integrācijas un savstarpējas atkarības, kas visdrīzākajā laikā kļūs vēl daudz ciešāka;
B. tā kā ciešāka sadarbība un labas kaimiņattiecības starp ES un Krieviju ir ļoti svarīgas visas Eiropas stabilitātei, drošībai un uzplaukumam;
C. tā kā šādai paplašinātai sadarbībai ļoti nozīmīga ir stratēģisko partnerattiecību nolīguma noslēgšanau starp Eiropas Savienību un Krieviju, it īpaši attiecībā uz turpmāku tādu ekonomisko attiecību attīstību, kas ir balstītas uz vienlīdzību, pārredzamību un starptautiski atzītu procedūru ievērošanu, lai Eiropā stiprinātu drošību un stabilitāti, rodot miermīlīgus politiskus risinājumus reģionāliem konfliktiem abu partneru kopīgajās kaimiņvalstīs, un lai stiprinātu cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas normu ievērošanu kā šo attiecību pamatu;
D. tā kā par pamatu sarunām attiecībā uz jauna šāda stratēģisko partnerattiecību nolīguma (PSE) noslēgšanu jābūt ātrai četri kopīgo telpu — kopīgās ekonomiskās telpas, brīvības, drošības un tiesiskuma telpas, ārējās drošības telpas un pētniecības, izglītības un kultūras telpas — īstenošanai;
E. tā kā enerģijās piegāžu drošība ir viens no Eiropas sarežģītākajiem uzdevumiem un viena no plašākajām sadarbības jomām ar Krieviju, un tā kā Eiropa ieved apmēram vienu ceturto daļu no tai nepieciešamās gāzes un naftas no Krievijas un ir visuzticamākais Krievijas eksporta patērētājs;
F. tā kā 18. ES un Krievijas augstāka līmeņa tikšanās bija paredzēta kā sākums jaunam posmam ES un Krievijas attiecībās, it īpaši lai uzsāktu sarunas par jaunu pamatnolīgumu starp ES un Krieviju, kas aizstātu pašreizējo Partnerības un sadarbības nolīgumu (PCA), kas zaudē spēku 2007. gadā;
G. tā kā Polija ir boloķējusi sarunu par jauna pamatlīguma noslēgšanu uzsākšanu, padarot sarunu sākšanu atkarīgu no tā, vai Maskava atcels pirms gada ieviesto aizliegumu ievest gaļu un tās izstrādājumus no Polijas;
H. tā kā 10. novembrī Krievija ieviesa jaunu embargo attiecībā uz Polijā ražotiem liellopu un putnu gaļas izstrādājumiem, apgalvojot, ka tā ir norūpējusies par veterināro noteikumu neievērošanu; tā kā Krievija nesen ieviesa arī aizliegumu ievest zivis un zivju izstrādājumus no ES; tā kā pirms šīm augstākā līmeņa sarunām Krievija draudēja paplašināt šo aizliegumu uz visām ES valstīm saistībā ar bažām par Rumānija un Bulgārijā novēroto saslimšanu ar cūku drudzi;
I. tā kā Eiropā lielas bažas ir izraisījušas nesenās ievērojamu Krievijas valdības oponentu slepkavības;
J. tā kā Krievijā, Eiropas Savienībā un citur pasaulē ir tiek paustas bažas par demokrātijas un cilvēktiesību stāvokli Krievijā un par Krievijas policijas un tiesu iestāžu bezspēcīgumu atrast par politiskām slepkavībām vainīgās personas;
K. tā kā uz ES un Krievijas robežām robežšķērsošanas kārtība ir ļoti lēna, tādējādi dažos robežšķērsošanas punktos veidojot neciešami garas smago automašīnu rindas;
L. tā kā Eiropas Savienībai jābūt spējīgai apvienot spēkus un attiecībās ar Krieviju paust kopīgu viedokli,
1. atzīt to, cik nozīmīga ir Krievija kā stratēģisks sadarbības partneris, ar kuru Eiropas Savienībai ir ne tikai kopīgas ekonomiskās un tirdzniecības intereses, bet ar mērķis cieši sadarboties gan starptautiskajā arēnā, gan kopējās kaimiņvalstīs;
2. uzsver, cik nozīmīga ir Eiropas Savienības dalībvalstu vienotība un solidaritāte attiecībās ar Krieviju; tādēļ atzinīgi vērtē ES kopīgo pozīciju, ko izstrādāja Lahti neoficiālajās augstākā līmeņa sarunās un kas ļauj Eiropas Savienībai runāt vienā balsī, tiekoties ar prezidentu Vladimiru Putinu Lahti un Helsinkos;
3. pauž nožēlu, ka šajās augstākā līmeņa sarunās neizdevās uzsākt sarunas par jaunu pamatnolīgumu starp ES un Krieviju un mudina Somijas un Vācija prezidentūras turpināt darbu, lai iespējami īsākā laikā varētu pieņemt pilnvaras sarunām par jaunu pamatnolīgumu un nekavējoties sākt sarunas;
4. atzinīgi vērtē šajās divās augstākā līmeņa sarunās notikušās atklātās diskusijas par demokrātijas un cilvēktiesību jautājumiem; tomēr uzsver, ka pašreizējā situācija Krievijā rada nopietnas bažas par cilvēktiesību, demokrātijas, vārda brīvības ievērošanu, kā arī par pilsoniskās sabiedrības un atsevišķu personu tiesībām apšaubīt valsts iestāžu veikto darbību pareizību un likt tām uzņemties atbildību par savu rīcību;
5. uzsver, ka spēcīgai cilvēktiesību un demokrātisko vērtību aizsardzībai jākalpo par noteicošo principu ES sadarbībā ar Krieviju; mudina Komisiju visās iesaistītajām pusēm nepārprotami likt saprast, ka šīm vērtībām nebūs pakārtota loma ES un Krievijas apspriežamo jautājumu sarakstā;
6. pauž nožēlu, ka ceturtajā ES un Krievijas cilvēktiesību jautājumiem veltītajā apspriežu kārtā netika panākts ievērojams progress šajā jomā, kurai divpusējās attiecībās jābūt par prioritāti; šajā sakarā aicina arī Krievijas valdību dot ieguldījumu ES un Krievijas cilvēktiesību jautājumiem veltīto apspriežu paātrināšanā, kas ir būtiska ES un Krievijas partnerattiecību sastāvdaļa, kā arī ļaut brīvi darboties vietējām un starptautiskām cilvēktiesību organizācijām un citām NVO un aizsargāt cilvēktiesību aizstāvju individuālo drošību;
7. pauž nopietnas bažas par starptautisko cilvēktiesību organizāciju un ANO ekspertu pēdējiem ziņojumiem attiecībā uz spīdzināšanu Krievijas cietumos un policijas iecirkņos, kā arī par slepeniem aizturēšanas centriem Čečenijā, tostarp arī par valsts ierēdņu necilvēcisko un cieņu pazemojošo izturēšanos pret ieslodzītajiem; asi nosoda šādu rīcību un aicina Krievijas varasiestādes izmeklēt šīs nelikumības, nekavējoties pārtraukt jebkāda veida amatpārkāpumus un vainīgos saukt pie atbildības;
8. uzsver, ka ir jāsadarbojas ar Krieviju kā nepieciešamu stratēģisko partneri, lai nodrošinātu mieru, stabilitāti un drošību, cīnītos pret starptautisko terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu, kā arī risinātu citus drošības jautājumus, piemēram, vides un kodolkatastrofas draudus, cīņu pret narkotiku un ieroču kontrabandu, cilvēku tirdzniecību un pārrobežu organizēto noziedzību Eiropas kaimiņvalstīs sadarbībā ar EDSO un citām starptautiskām organizācijām;
9. aicina Komisiju un Padomi kopīgi ar Krievijas valdību īstenot iniciatīvas demokrātijas, drošības un stabilitātes stiprināšanai kopējās kaimiņvalstīs, it īpaši veicot kopīgus pasākumus demokrātijas ieviešanai un cilvēktiesību ievērošanai Baltkrievijā, kā arī ar kopīgiem pūliņiem beidzot atrisināt konfliktus Moldovā, Gruzijā un Kalnu Karabahā; aicina ES un Krieviju kā četrinieka locekļiem uzņemties pienākumus Tuvo un Vidējo Austrumu konflikta risināšanā, kā arī veicināt centienus sarīkot starptautisku miera konferenci par reģionālu miera līgumu Tuvajos un Vidējs Austrumos;
10. norāda, ka ļoti nozīmīgs jautājums ES un Krievijas attiecībās ir progress attiecībā uz robežlīgumu starp Igauniju un Krieviju, kā arī Latviju un Krieviju parakstīšanu un ratificēšanu, un ka šo jautājumu jārisina konstruktīvi un taisnīgi, lai tas atbilstu abu pušu interesēm;
11. pauž nožēlu par pastāvošajiem domstarpībām attiecībā uz lauksaimniecības un zivju izstrādājumu eksportu no ES un Krieviju; uzskata, ka šo ar tirdzniecību saistīto domstarpību ieilgšana nopietni apdraud ES un Krievijas turpmāko attiecību attīstību; tādēļ aicina Komisiju un Krievijas valdību steidzami atrisināt vēl pastāvošās tirdzniecības domstarpības; uzstāj, ka Eiropas Savienībai jāizrāda nepieciešamā solidaritāte ar visām tās dalībvalstīm, it īpaši ar Poliju, kura cieš no Krievijas piekoptās diskriminējošās tirdzniecības politika;
12. pauž nopietnas bažas par slepkavību virkni, kā upuri ir ievērojamas personas, piemēram Anna Politkovskaja, kuras ir opozīcijā Krievijas pašreizējai valdībai vai kas aizstāv Krievijas pilsoņu pamattiesības; uzsver, ka Komisijai un Padomei jāreaģē, izmantojot visus to rīcībā esošos līdzekļus, un norāda, ka partnerība ar Krieviju nopietni cietīs, ja Krievija neparādīs, ka tā ir spējīga un tai pietiek gribas palīdzēt šajās izmeklēšanās, lai atrastu slepkavas, izpildītu savu pienākumu pārraut šo burvju loku un saukt vainīgos pie atbildības;
13. atzinīgi vērtē augstākā līmeņa sarunās panākto nolīgumu pakāpeniski samazināt maksu, ko Krievija iekasē no ES aviosabiedrībā, kas lido pāri Sibīrijai, atrisinot 20 gadus ilgušo abu pušu strīdu un radot ES aviācijas uzņēmumiem iespēju palielināt maršrutu skaitu uz pieaugošajiem tirgiem Āzijā; atzīmē, ka strīds par maksājumiem, kas ES aviosabiedrībām gadā izmaksāja vairāk nekā EUR 250 miljonus, bija viens no pēdējiem šķēršļiem, ko ES noteica pēc tās vienošanās ar Krieviju par šīs valsts iestāšanos Pasaules Tirdzniecības Organizācijā (PTO);
14. atzinīgi vērtē pastiprināto ES un Krievijas dialogu par enerģijas jautājumiem; uzsver stratēģisko nozīmi sadarbībai enerģētikas jomā un nepieciešamību pastiprināt ES un Krievijas attiecības enerģētikas jomā; uzsver, ka turpmākā sadarbība šajā jomā jābalsta un savstarpējas atkarības un pārredzamības principu, kā arī savstarpīguma nozīmi saistībā ar piekļuvi tirgiem, infrastruktūru un investīcijām, ar mērķi izvairīties no oligopolām tirgus struktūrām un lai dažādotu Eiropas Savienības energoapgādi; šajā sakarā prasa, lai Krievija ratificē Enerģētikas hartas nolīgumu un palielina sadarbību saistībā ar enerģijas ietaupījumiem un atjaunojamo enerģiju;
15. aicina Padomi un Komisiju divkāršot centienus atrisināt problēmas saistībā ar robežšķērsošanas punktiem uz ES un Krievijas robežām; norāda, ka ir jāizveido papildu iespējas šķērsot robežu, lai apkalpotu pieaugošo preču plūsmu mudina Krievijas varasiestādes samazināt rindas uz robežām, paātrinot automašīnu pārbaudi un pārceļot dažas no kontroles stacijām no pierobežas zonas dziļāk valsts teritorijā;
16. atzinīgi vērtē saistībā ar ES un Krievijas augstākā līmeņa sarunām notikušā Ziemeļu dimensijas augstākā līmeņa sarunu pozitīvo iznākumu, kurā līdz ar ES, Norvēģiju un Islandi piedalījās arī Krievija; cer, ka Ziemeļu dimensijas dokumenta pieņemšana kalpos par pamatu ciešākai reģionālajai un pārrobežu sadarbībai ar Krieviju;
17. uzsver, ka Eiropas Savienībai tās centienos nostiprināt attiecības ar Krievijas Federāciju ir jārīkojas vienoti un noteikti atzinīgi vērtē Vācijas prezidentūras nodomus piešķirt lielāku nozīmi šim svarīgajam jautājumam;
18. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Krievijas Federācijai.