Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B6-0149/2007

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0149/2007

Debates :

PV 25/04/2007 - 2
CRE 25/04/2007 - 2

Balsojumi :

PV 25/04/2007 - 11.13
CRE 25/04/2007 - 11.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


KOPĪGAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 158kWORD 95k
24.4.2007
PE 387.119v01-00}
PE 387.121v01-00}
PE 387.124v01-00}
PE 387.126v01-00} RC1
 
B6‑0149/2007}
B6‑0151/2007}
B6‑0154/2007}
B6‑0156/2007} RC1
Ievērojot Reglamenta 103. panta 4. punktu, iesnieguši
   Joseph Daul, Ignacio Salafranca, Elmar Brok, Charles Tannock, Stefano Zappala, Bogdan Klich, Antonio Tajani, Jas Gawronski, Georgios Papastamkos, Robert Sturdy, Alexander Radwan, John Bowis, Georg Jarzembowski un Malcolm Harbour PPE-DE grupas vārdā,
   Jan Marinus Wiersma, Hannes Swoboda un Erika Mann PSE grupas vārdā,
   Alexander Lambsdorff, Sophia in 't Veld, Lapo Pistelli, Margarita Starkevičiūtė un Anneli Jäätteenmäki ALDE grupas vārdā,
   Konrad Szymański, Adam Bielan un Michał Tomasz Kamiński UEN grupas vārdā,
nolūkā aizstāt rezolūciju priekšlikumus, kurus iesniegušas šādas grupas:
   UEN (B6‑0149/2007),
   PSE (B6‑0151/2007),
   ALDE (B6‑0154/2007),
   PPE-DE (B6‑0156/2007),
par transatlantiskajām attiecībām

Eiropas Parlamenta rezolūcija par transatlantiskajām attiecībām 

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par transatlantiskajām attiecībām, jo īpaši divas 2006. gada 1. jūnija rezolūcijas par ES un ASV attiecību uzlabošanu saistībā ar Transatlantisko partnerattiecību nolīgumu un ES un ASV transatlantiskajām attiecībām ekonomikas jomā,

–  ņemot vērā ES un ASV 2004. gada 26. jūnija un 2005. gada 20. jūnija deklarācijas par cīņu pret terorismu un sadarbības nostiprināšanu tādās jomās kā ieroču neizplatīšana un cīņa pret terorismu,

–  ņemot vērā 2006. gada 21. jūnijā Vīnē notikušās ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus,

–  ņemot vērā gaidāmo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi, kas notiks 2007. gada 30. aprīlī Vašingtonā,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu uz kopīgām brīvības, demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas vērtībām balstītas partnerattiecības ir drošības un stabilitātes stūrakmens eiroatlantiskajā telpā;

B.  tā kā cīņā pret starptautisko terorismu jāuzsver tas, cik svarīgi ir pilnībā ievērot starptautiskos tiesību aktus un līgumus attiecībā uz cilvēktiesībām un pamatbrīvībām;

C.  tā kā nemainīgā situācija Gvantanamo un CIP slepenā aizturēšanas programma rada saspīlējumu transatlantiskajās attiecībās, jo ES nav pieņemami šie juridiskie pārkāpumi, kas apdraud tiesiskuma pamatvērtības;

D.  tā kā pašlaik pasaulē notiek lielas politiskas un ekonomiskas pārmaiņas, kas rada nozīmīgas problēmas politikas un ekonomikas jomā un ietver nopietnu apdraudējumu drošības, sociālajā un vides jomā;

E.  tā kā pašreizējā situācija Tuvajos un Vidējos Austrumos ir tāda, kuras dēļ vajadzīga cieša ES sadarbība ar ASV saistībā ar četrinieku, kā arī ar Arābu līgu, lai vairotu stabilitāti reģionā, veicinot mieru, demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu;

F.  tā kā stipras un aktīvas partnerattiecības starp ES un ASV ir būtisks instruments, lai globālo attīstību veidotu kopīgo vērtību interesēs un uz efektīvas daudzpusības un starptautisko tiesību pamata; tā kā ir nepieciešama spēcīga un konsekventa politiskā vadība, lai partneri sasniegtu šo mērķi;

G.  tā kā ASV joprojām nevēlas paplašināt vīzu režīma atcelšanas programmu un turpina vienpusēji piemērot vīzu režīmu vienpadsmit jauno ES dalībvalstu, kā arī Grieķijas pilsoņiem, tādējādi kavējot transatlantisko saikņu veidošanos un radot nevienlīdzību starp ES pilsoņiem;

H.  tā kā transatlantiskais tirgus, kas ir apjomīgākās divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības pasaulē, nodrošina darbu 14 miljoniem cilvēku ES un ASV, veido 40 % no pasaules tirdzniecības apjoma un joprojām ir pasaules ekonomikas dzinējspēks;

I.  tā kā, ņemot vērā transatlantisko partneru nozīmi pasaules ekonomikā, šie partneri ir kopīgi atbildīgi par globālās attīstības veidošanu kopīgo vērtību interesēs ar efektīvas daudzpusības palīdzību, lai nodrošinātu vienlīdzīgāku labklājības sadali un lai veiksmīgi risinātu globālas problēmas tādās jomās kā drošība, pasaules ekonomikas pārvaldība, vide un nabadzības samazināšana;

J.  tā kā uz sadarbību balstītas transatlantiskās ekonomiskās attiecības ir gan ES, gan ASV interesēs, un ir vajadzīga konsekventa politiskā vadība, lai nostiprinātu transatlantisko tirgu, atbalsta Vācijas prezidentūras centienus nākamajā augstākā līmeņa sanāksmē panākt patiesu virzību, lai būtiski stiprinātu normatīvo sadarbību;

K.  tā kā ASV Senāts 2006. gada decembrī vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kurā abi transatlantiskie partneri mudināti sadarboties, lai nostiprinātu transatlantisko tirgu, un uzņemties vadošo lomu ES un ASV augstākā līmeņa 2007. gada sanāksmē, lai vienotos par transatlantiskā tirgus izveides termiņa noteikšanu;

L.  tā kā finanšu pakalpojumi ir viens no ES un ASV attiecību pamatjautājumiem; tā kā turpmāka ciešāka sadarbība, normatīva konverģence un līdzvērtīgi konkurences apstākļi starp ASV un ES, regulējot finanšu pakalpojumus, ir abu pušu interesēs,

Politiskie, drošības un cilvēktiesību jautājumi

1.  atzinīgi vērtē abpusēji panākto ES un ASV attiecību uzlabošanos; uzskata, ka šādos labvēlīgos apstākļos ES un ASV ir nopietnas iespējas cieši sadarboties, lai risinātu daudzus un dažādus vispārējas nozīmes politiskos uzdevumus, jo īpaši, veidojot kopīgu pieeju attiecībā uz Rietumbalkāniem, Dienvidkaukāza reģionu, Centrālāziju, Tuvajiem un Vidējiem Austrumiem, Afganistānu, Vidusjūras reģionu, Latīņameriku un Āfriku;

2.  aicina Padomi un ASV administrāciju aktīvāk rīkoties saistībā ar Tuvo un Vidējo Austrumu četrinieku, lai veicinātu sarunas starp Izraēlu un Palestīnu nolūkā panākt vispārēju miera jautājuma atrisinājumu, kura pamatā ir divas drošas un pastāvēt spējīgas valstis; atbalsta minētā četrinieka prasību sniegt pastāvīgu starptautisku atbalstu palestīniešiem; uzskata, ka jādara viss iespējamais, lai stabilizētu situāciju Libānā; atzinīgi vērtē to, ka ir atsākta Arābu līgas augstākā līmeņa sanāksmē Rijādā pieņemtā plāna īstenošana, atzinīgi vērtē Palestīnas nacionālās vienotības valdības izveidi un mudina abus transatlantiskos partnerus iesaistīties konstruktīvā dialogā ar šo valdību, ņemot vērā Padomes nostāju;

3.  atzinīgi vērtē ASV un Eiropas augsta līmeņa politiķu nesenās vizītes Damaskā; pieprasa saskaņotu ES un ASV rīcību, lai pārliecinātos par Sīrijas beznosacījumu gatavību atsākt sarunas ar Izraēlu un konstruktīvi sadarboties ar starptautisko kopienu;

4.  atzinīgi vērtē ES un ASV ciešo sadarbību jautājumā par Irānas kodolprogrammu un mudina abus partnerus turpināt sadarbību, lai atbalstītu Starptautisko Atomenerģijas aģentūru un izveidotu visaptverošu sistēmu attiecībā uz starptautiskajiem nolīgumiem par masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu nolūkā kopīgi aktualizēt Kodolieroču neizplatīšanas līgumu kā kodolieroču neizplatīšanas galveno mehānismu;

5.  pauž nožēlu par Irānas paziņojumu, saskaņā ar kuru minētā valsts ir iecerējusi sākt urāna bagātināšanu rūpnieciskā līmenī, jo šāds solis būtu tiešā pretrunā Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras valdes vairākkārt izteiktajām prasībām un ANO Drošības padomes Irānai adresētajiem saistošajiem aicinājumiem (Rezolūcijas Nr. 1737 un 1747) pārtraukt visas ar urāna bagātināšanu saistītās darbības;

6.  uzskata, ka cīņa pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu joprojām ir abu partneru lielākais uzdevums drošības jomā; tāpēc uzsver, ka abām pusēm ir jāstiprina sadarbība šajā jomā un jānodrošina atbalsts ANO saistībā ar uzdevumu, kas šai organizācijai jāpilda, nodrošinot abu iepriekšminēto problēmu atrisināšanu;

7.  uzskata, ka ES un ASV ir jānosaka vispārēja un kopīga pamatsistēma to garantiju aizsardzībai, kas nepieciešamas īpašajām ES un ASV partnerattiecībām cīņai pret terorismu, — pamatsistēma, ko varētu attiecināt arī uz visiem aspektiem saistībā ar personu brīvu pārvietošanos starp ES un ASV; uzskata, ka šajā nolūkā ir jāstiprina sakari starp Parlamentu un Kongresu;

8.  atzīst, ka datu un informācijas apmaiņa ir vērtīgs instruments starptautiskajā cīņā pret terorismu un ar to saistīto noziedzību, tomēr uzsver, ka stingras datu aizsardzības garantijas atvieglotu datu apmaiņu, vienlaicīgi nodrošinot privātās dzīves aizsardzību, un ka jebkurā gadījumā šādas datu apmaiņas pamatā jābūt vienam vai vairākiem starptautiskiem nolīgumiem, kas pēc struktūras līdzīgs(-i) ES un ASV nolīgumam par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un izdošanā, kuru pašlaik izskata Kongress;

9.  pauž dziļu nožēlu, ka nolīgumi par pasažieru datu reģistru, SWIFT un par ASV automatizēto atlases sistēmu (ATS) ir radījuši juridisku nenoteiktību attiecībā uz datu aizsardzības garantijām, veicot datu apmaiņu un nosūtīšanu starp ES un ASV, kas nepieciešamas valstu drošības un jo īpaši terorisma novēršanas un apkarošanas nolūkā; uzsver, ka nepieciešamības gadījumā datu apmaiņa jāveic saskaņā ar ES un ASV spēkā esošo nolīgumu par savstarpējo juridisko palīdzību un izdošanu un atbilstīgi EK un ES datu aizsardzību reglamentējošiem tiesību aktiem; uzskata, ka personas datu apmaiņa jāveic, to pienācīgi juridiski pamatojot, tai jāpiemēro skaidri noteikumi un nosacījumi, kā arī jānodrošina atsevišķu pilsoņu privātās dzīves un pilsonisko brīvību atbilstoša aizsardzība;

10.  aicina ASV un visas pārējās valstis, kuras atsevišķām ES dalībvalstīm piemēro ieceļošanas vīzu režīmu, nekavējoties atcelt vīzu režīmu un nodrošināt vienādu attieksmi pret visu ES dalībvalstu pilsoņiem; pauž nožēlu par papildu „informācijas apmaiņas klauzulas” (pasažieru datu reģistra klauzula) iekļaušanu ASV vīzu režīma atcelšanas programmas grozījumu priekšlikumā;

11.  uzsver, ka daudzi pasākumi, kas ietverti tiesību akta priekšlikumā „2007. gada Amerikas Drošības akta uzlabošana”, kad tos būs pieņēmis ASV Kongress, tiešā veidā ietekmēs ES dalībvalstis, īpaši tādās jomās kā policijas un tiesu iestāžu sadarbība cīņā pret terorismu un pamattiesību un garantiju aizsardzība;

12.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšsēdētāja vietnieka F. Frattini apņemšanos izveidot eiroatlantisku sadarbības pamatsistēmu cīņai pret starptautisko terorismu, piemērojot saskaņotus noteikumus par cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību; aicina Komisiju turpināt iesākto, šīs iniciatīvas īstenošanā pilnībā iesaistot arī Eiropas Parlamentu;

13.  atzinīgi vērtē jaunizveidoto augsta līmeņa darba grupu, kuras sastāvā ir Komisijas, Padomes un ASV valdības Tieslietu un Iekšējās drošības departamenta pārstāvji un kura ir politisks pamats ES un ASV dialogam drošības jautājumos;

14.  atgādina Parlamenta pieņemtās rezolūcijas, pieprasot slēgt ieslodzījuma vietu Gvantanamo līcī; aicina Padomi un Komisiju mudināt ASV valdību izveidot mehānismu, kas paātrinātu apsūdzības izvirzīšanu aizturētajām personām vai šo personu atbrīvošanu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; pauž bažas, ka pati ieslodzījuma vietas pastāvēšana Gvantanamo līcī joprojām rada negatīvu iespaidu par to, kādā veidā notiek cīņa pret terorismu; mudina Padomi publicēt skaidru un pārliecinošu deklarāciju, aicinot ASV valdību izbeigt ārkārtas arestus un pārsūtīšanu un lūdzot ASV valdību sniegt paskaidrojumus sakarā ar iespējamu slepeno cietumu pastāvēšanu ārpus ASV teritorijas;

15.  atkārtoti pauž nostāju, ka NATO, kas joprojām ir nozīmīga saikne starp Eiropas valstīm un ASV un kas ir Eiropas drošības garants, ir jāpilnveido savs potenciāls, kļūstot par transatlantisku forumu patiesi vienlīdzīgu partneru politiskām debatēm;

16.  atzinīgi vērtē ASV un ES ciešo sadarbību sarunās par Kosovas turpmāko statusu un uzsver nepieciešamību rast līdzsvarotu un noturīgu risinājumu attiecībā uz tās turpmāko statusu; mudina abus partnerus izmantot augstākā līmeņa sanāksmi 2007. gada aprīlī, lai apliecinātu vienprātīgu atbalstu M. Ahtissari plānam un turpinātu dialogu ar visām ieinteresētajām pusēm; šajā nolūkā iesaka veidot ciešāku NATO un ES sadarbību drošības jomā, jo īpaši, ņemot vērā situāciju Kosovā, kad ES no ANO pārņems pagaidu pārvaldi Kosovā, saglabājot apmēram 16 000 karavīru liela NATO karaspēka klātbūtni; uzskata, ka ES un ASV ciešākas partnerattiecības papildinās, nevis pasliktinās abu valstu attiecības;

17.  aicina ASV divkāršot centienus attiecībā uz savu plānoto pretraķešu aizsardzības sistēmas apspriešanu un izskaidrošanu NATO, lai saglabātu Ziemeļatlantijas alianses un Eiropas vienotību cīņā pret ārēju spiedienu un novērstu atšķirīgu pieeju rašanos dažādās drošības jomās; uzsver to nozīmi, kāda ir sistēmas apspriešanai NATO un Krievijas Apvienotajā pastāvīgajā padomē; uzsver, ka ASV sistēmai ir jābūt savietojamai un sadarbspējīgai ar NATO karadarbības apgabala pretballistisko raķešu aizsardzības sistēmu (TBMD);

18.  aicina ES prezidentūru un ASV valdību darīt zināmu Pasaules Bankas prezidentam Paul Wolfowitz, ka viņa atkāpšanās no amata ir vēlams solis, lai nepieļautu, ka Bankas pretkorupcijas politika tiek apdraudēta;

Ekonomikas un tirdzniecības jautājumi

19.  uzsver, ka 2007. gada 30. aprīļa transatlantiskajai augstākā līmeņa sanāksmei Vašingtonā ir jādod jauns stimuls transatlantiskajām attiecībām, atjaunojot jauno transatlantisko darba kārtību;

20.  stingri atbalsta Eiropadomes Vācijas prezidentūras iniciatīvu sākt Jauno transatlantisko ekonomisko partnerattiecību īstenošanu, kurā iekļauts ceļvedis bezšķēršļu transatlantiskā tirgus izveidošanai, kas nostiprinātu abu partneru situāciju attiecībā uz globālo konkurētspēju un ļautu labāk izmantot savas ekonomikas potenciālu, neapdraudot daudzpusējās tirdzniecības sarunas, tostarp Dohas sarunu kārtu;

21.  aicina Eiropadomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētāju un ASV prezidentu izmantot 2007. gada aprīļa ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes sniegto iespēju sākt sarunas par jaunu Transatlantisko partnerattiecību nolīgumu; nostiprinot arī transatlantisko ES un ASV tirgu, kurā būtu iekļauti ieguldījumi, intelektuālā īpašuma tiesības, jauninājumi, publiskais iepirkums un tirdzniecības un drošības savstarpējā saistība; aicina abus partnerus sākt sarunas, lai panāktu efektīvu vienošanos par sadarbību regulācijas jomā, tostarp kopēju metodoloģiju un pasākumiem, lai nākotnē samazinātu regulējuma atšķirības, izveidotu skaidru regulējošo iestāžu iesaistīšanas sistēmu un pasākumus ražotāju, arodbiedrību un patērētāju grupu iesaistīšanai; aicina abu pušu likumdevējus sistemātiski iesaistīties sarunās;

22.  uzstāj, ka sarunām par bezšķēršļu transatlantisko tirgu nevajadzētu pieļaut sociālo, vides aizsardzības un sanitāro standartu pazemināšanu, tos saskaņojot, un sarunas nedrīkst mazināt ES konkurences politikas neatkarību un integritāti, ne arī vājināt noteikumus par publisko pakalpojumu un kultūras daudzveidības aizsardzību;

23.  pauž bažas par ASV federālā tekošā konta deficīta potenciāli bīstamo ietekmi uz pasaules ekonomiku un starptautisko valūtas tirgu līdzsvaru; aktīvi mudina partnerus apņemties izvairīties no pārmērīga budžeta deficīta, kas palielina ārpolitisko nelīdzsvarotību;

24.  atzinīgi vērtē Vācijas G 8 valstu prezidentūras lēmumu nākamā G 8 valstu augstākā līmeņa sanāksmes darba kārtībā iekļaut starptautiskā kapitāla tirgus regulēšanas jautājumu; pauž bažas par to, ka ASV vienpusīgi pasludināja jaunus principus saistībā ar privātā kapitāla fondiem, kas balstīti uz nesaistošiem pārredzamības pasākumiem; prasa Komisijai nodrošināt vienlīdzīgas īpašumtiesības uzņēmumiem abu pušu teritorijā; pauž ciešu pārliecību, ka ir jāiesaistās dialogā par drošības fondiem un privāto kapitālu, ņemot vērā ar tiem saistīto nemitīgo risku un aizvien pieaugošajām diskusijām par to plašo sociālo un ekonomisko ietekmi; jautā Komisijai, kādas būs tās darbības šajā sakarā, ņemot vērā to, ka ASV sagatavo priekšlikumus; atgādina, ka divas trešdaļas drošības fondu un privātā kapitāla ieguldījumu fondu ir izvietoti ārzonu centros, un tāpēc pieprasa izpētīt to fiskālo ietekmi;

25.  uzsver pārraudzības pasākumu konverģences nozīmi saistībā ar biržu transatlantisko konsolidāciju; atgādina par prasību veicināt dialogu par finanšu tirgus regulējumu, divreiz gadā — pirms un pēc katras ikgadējās ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes — pārskatot transatlantisko finanšu pakalpojumu politiku; mudina ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē vienoties par grāmatvedības standartu savstarpēju atzīšanu, kas balstītos uz uzticamo regulējošu uzraudzību; uzsver, cik liela nozīme ir tam, ka ASV īsteno „Bāzeles II” vienošanos par kapitāla prasībām un ka ASV Vērtspapīru un biržu uzraudzības komisija (SEC) atzīst Starptautiskos finanšu pārskatu standartus; ar nožēlu atgādina par to, ka ES pārapdrošinātājiem ASV ir pilnībā jāuzņemas blakus riski, saskaroties ar ārkārtīgi diskriminējošiem valsts noteikumiem; tādēļ aicina ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē vienoties par to, ka turpmāk transatlantiskie partneri savstarpēji atzīs vienotas prasības par maksātspēju un paziņošanu par maksātspēju; prasa Komisijai nodrošināt, lai biržu un citu finanšu iestāžu transatlantiska apvienošana un/vai pirkšana, tieši vai netieši neradītu situāciju, ka ES teritorijā vienpusīgi tiek uzspiesti ASV likumi, normatīvie akti vari pārraudzība;

26.   aicina abas puses sekmīgi pabeigt PTO Dohas attīstības programmu, pilnībā ievērojot attīstības dimensiju; tādēļ mudina ES un ASV augstākā līmeņa 2007. gada sanāksmē pasludināt ciešu apņemšanos darboties, lai panāktu labu risinājumu līdz 2007. gada vasarai un papildus tirgus piekļuves un pakalpojumu mērķiem, vienoties par kopīgu pieeju, kā veicināt piemērojamu Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) darba pamatstandartu iekļaušanu PTO un divpusējos tirdzniecības nolīgumos, no jauna paziņot par apņemšanos saistībā ar „zaļās kastes” kritērijiem lauksaimniecībā, kopā ar vienotu stratēģiju attiecībā uz savstarpēju atbilstību, biodegvielu, dzīvnieku labturību, dzīvnieku veselību un putnu gripu, kā arī uzsvērt ES un ASV vīnkopības nolīguma nozīmi;

27.  aicina Padomi un Komisiju ar transatlantiskajiem partneriem apspriesties par to, kā panākt progresu attiecībā uz medikamentu pieejamību jaunattīstības valstīm, un stingri iebilst pret ASV iniciatīvu visos divpusējos nolīgumos, par kuriem notiek sarunas ar jaunattīstības valstīm, iekļaut klauzulas, saskaņā ar kurām šīs valstis atsakās izmantot Dohas Nolīguma noteikumu, kas dod tām iespēju ražot un importēt ģeneriskās zāles, kuras nepieciešamas, lai risinātu sabiedrības veselības galvenās problēmas (AIDS, tuberkuloze u. c.); pauž bažas par ASV Kongresa nodomu atļaut paralēli ievest zāles no ES dalībvalstīm, kas varētu radīt šķēršļus ES pacientu apgādē un veicināt zāļu viltošanu; tādēļ prasa ES izskatīt šo jautājumu gaidāmajā augstākā līmeņa sanāksmē;

28.  uzskata, ka ES un ASV, kas veido 38 % no pasaules enerģijas patēriņa, ir jāizrāda iniciatīva un kopīgā alternatīvo enerģijas ražošanas veidu izstrādē un energoefektivitātes paaugstināšanā; aicina abus partnerus palielināt sadarbību enerģētikas, energoapgādes drošības un vides ilgtspējības jomā, izveidot stabilu un paredzamu globālo enerģētikas tirgu, pamatojoties uz tirgus likumiem, un censties panākt enerģijas tirdzniecības noteikumu iekļaušanu PTO noteikumos;

29.  šajā sakarā uzsver attīstīto valstu īpašo atbildību par vadības uzņemšanos emisiju samazināšanā; mudina ASV pārdomāt tās nostāju saistībā ar Kioto Protokola ratifikāciju; turklāt aicina ASV veikt stingrus valsts līmeņa pasākumus, lai noteikti samazinātu emisijas, un nākotnē aktīvi piedalīties starptautiskās sarunās, lai iesaistītos turpmākajā klimata pārmaiņu režīmā; atzinīgi vērtē ASV reģionālās emisiju ierobežošanas un tirdzniecības iniciatīvas un valsts līmeņa darbības, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas; mudina ASV administrāciju, Komisiju, Padomi un dalībvalstis nekavējoties pieņemt efektīvus pasākumus, lai samazinātu gaisa satiksmes ietekmi uz klimata pārmaiņām; aicina klimata pārmaiņu jautājumu regulāri risināt parlamentu sadarbības delegāciju līmenī un saistībā ar Transatlantisko likumdevēju iestāžu dialogu;

30.  sagaida, ka augstākā līmeņa sanāksmē tiks sagatavots pamats G8 valstu augstākā līmeņa sanāksmei jūnijā, lai sāktu Kioto Protokolā paredzētā emisiju samazināšanas režīma īstenošanu, kas iesaistītu ASV un tādas galvenās valstis ar strauji augošu ekonomiku kā Ķīna, Brazīlija, Indija, Meksika, Dienvidāfrika un Indonēzija, lai citu starpā ieviestu efektīvu oglekļa emisiju tirdzniecības sistēmu un veicinātu jaunu tehnoloģiju izstrādi;

31.   atzinīgi vērtē ES un ASV augstākā līmeņa 2006. gada sanāksmē pieņemto kopīgo ES un ASV rīcības stratēģiju intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanai; iesaka pārskatīt abu pušu patentu reformu;

32.  atkārtoti prasa Komisijai(1) steidzamības kārtā izmeklēt tos gadījumus, kuros Eiropas uzņēmumi un nozares, kas darbojas ASV un uz kuriem neattiecas nolīgums par drošības principiem, jo īpaši Eiropas banku, apdrošināšanas sabiedrību, sociālās nodrošināšanas sabiedrību un telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju filiāles ASV, var pašlaik būt spiesti izpaust personu datus ASV iestādēm;

33.  mudina ASV administrāciju, ES prezidentūru un Eiropas Komisiju augstākā līmeņa sanāksmē parakstīt 2007. gada 2. marta Gaisa transporta nolīgumu starp ASV administrāciju un ES Komisiju, kas būtu ASV un ES jaunās sadarbības pirmā posma nolīgums tik svarīgajā transatlantiskās aviācijas jomā; sagaida, ka ASV šo nolīgumu drīzumā ratificēs, un mudina abas puses pēc iespējas drīz sākt sarunas par otrā posma nolīgumu;

34.  aicina Eiropas un Amerikas partnerus ekonomiskajās attiecībās ņemt vērā kultūras un izglītības nozares lomu un īpatnības;

Iestāžu sistēma un Parlamenta loma

35.  uzsver, ka visa šī procesa pilnīga īstenošana būs iespējama tikai, visos līmeņos plaši iesaistot Kongresu, Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentus, un ka pašreizējā parlamentu sadarbība pakāpeniski jāpārveido par de facto transatlantisku asambleju;

36.  aicina ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē atbalstīt partnerattiecību parlamentāro dimensiju un ES Komisijas un ASV administrācijas dialogā ciešāk iesaistīt likumdevējas iestādes, kā arī pilsonisko sabiedrību abās Atlantijas okeāna pusēs;

37.  uzsver EP saistības arī turpmāk veicināt Transatlantisko partnerattiecību stiprību un stabilitāti, iesaistoties Transatlantiskajā likumdevēju iestāžu dialogā; atbalsta centienus izveidot Eiropas Parlamenta un ASV Kongresa agrā brīdinājuma sistēmu likumdošanas jomā;

38.  mudina ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē vienoties par pienācīgu parlamentu iesaistīšanu ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmēs un aicina pirms katras augstākā līmeņa sanāksmes organizēt Transatlantiskajā likumdevēju iestāžu dialogā un augstākā līmeņa grupā iesaistīto pušu sanāksmi, lai apmainīties viedokļiem par darbības programmas īstenošanas rezultātiem un gatavošanos augstākā līmeņa sanāksmei; atgādina par nepieciešamību izveidot stabilu parlamentāro iestāžu sistēmu;

39.  aicina Komisiju pirms iesaistīšanās sarunās ar attiecīgajām ASV iestādēm par jautājumiem, kas skar tiesību aktu pieņemšanu, apspriest savu sarunu stratēģiju ar attiecīgajām Eiropas Parlamenta komitejām;

40.   aicina attiecīgo komiteju 2007. gada budžetā nodrošināt nepieciešamos līdzekļus, lai varētu izveidot pastāvīgu Eiropas Parlamenta pārstāvja amatu Vašingtonā, kas ļautu nodrošināt pienācīgu Parlamenta darbību institucionalizāciju un uzlabot Eiropas Parlamenta un ASV Kongresa sadarbību;

41.   uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, kā arī Amerikas Savienoto Valstu prezidentam un Kongresam.

(1) Eiropas Parlamenta rezolūcija par SWIFT, pasažieru datu reģistra nolīgumu un transatlantisko dialogu šajos jautājumos, P6_TA-PROV(2007)0039

Juridisks paziņojums - Privātuma politika