KOPĪGAS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
23.5.2007
- –Tunne Kelam, Charles Tannock, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Christopher Beazley, Anna Ibrisagic un Bogdan Klich PPE-DE grupas vārdā,
- –Andres Tarand un Hannes Swoboda PSE grupas vārdā,
- –Toomas Savi, Siiri Oviir, Margarita Starkevičiūtė un Georgs Andrejevs ALDE grupas vārdā,
- –Cristiana Muscardini, Inese Vaidere, Ģirts Valdis Kristovskis, Guntars Krasts, Roberts Zīle, Konrad Szymański, Hanna Foltyn-Kubicka, Ryszard Czarnecki, Gintaras Didžiokas, Adam Bielan, Michał Tomasz Kamiński, Mieczysław Edmund Janowski, Wojciech Roszkowski un Marcin Libicki UEN grupas vārdā,
- –PSE (B6‑0205/2007)
- –UEN (B6‑0214/2007)
- –PPE-DE (B6‑0215/2007)
- –ALDE (B6‑0220/2007)
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Igauniju
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ES prezidentūras 2007. gada 2. maija paziņojumu par situāciju pie Igaunijas vēstniecības Maskavā,
– ņemot vērā EP priekšsēdētāja Hans-Gert Pöttering paziņojumu par situāciju Igaunijā un debates plenārsēdē 2007. gada 9. maijā,
– ņemot vērā daudzos paziņojumus, kuros ES dalībvalstu valdības pauž atbalstu Igaunijai,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,
A. tā kā demonstranti, kas no 2007. gada 26. līdz 28. aprīlim Igaunijas galvaspilsētā un atsevišķās vietās ziemeļaustrumu Igaunijā protestēja pret Igaunijas valdības lēmumu plānu pārvietot padomju „pieminekli Tallinas atbrīvotājiem” no Igaunijas galvaspilsētas centra uz militāro kapsētu dažus kilometrus tālāk, ir atbildīgi par divās naktīs notikušo vardarbību, kas sākās ar demonstrantu uzbrukumu policijai un izraisīja plašu vandālismu Tallinas centrā;
B. tā kā tika novērots, ka policija izmantoja spēku tikai ārkārtējos gadījumos, un Igaunijas tieslietu kanclers nekonstatēja pārkāpumus policijas darbā;
C. tā kā Igaunijas valdība bija iepriekš izskaidrojusi tās lēmuma iemeslus Krievijas Federācijas valdībai, piedāvājot ar to sadarboties pieminekļa pārvietošanā un aicinot Krievijas pārstāvjus piedalīties ekshumācijā, ko Krievijas atbildīgās iestādes atteicās darīt;
D. tā kā ekshumācija notika, stingri ievērojot cienīgas rīcības starptautiskos standartus un normas, un tā kā pieminekli kapsētā no jauna atklāja oficiālā ceremonijā, piedaloties antifašistiskās koalīcijas pārstāvjiem;
E. tā kā vardarbīgās demonstrācijas un uzbrukumi likumībai un kārtībai tika aktīvi organizētas, sadarbojoties spēkiem ārpus Igaunijas;
F. tā kā Krievijā ir izstrādātas vairākas augsta līmeņa deklarācijas, tostarp oficiāls Valsts Domes delegācijas paziņojums par tās vizīti Tallinā, aicinot atkāpties Igaunijas valdību;
G. tā kā Igaunijas ministru prezidents paziņoja, ka šie notikumi veido „labi koordinētu un rupju iejaukšanos Igaunijas iekšējās lietās”;
H. tā kā tūlīt pēc nemieriem Tallinā Igaunijas vēstniecības normālu darbību Maskavā septiņas dienas bloķēja naidīgi noskaņoti demonstranti, kas pārstāvēja Krievijas valdību atbalstošo jauniešu organizāciju „Nashi”, un kā rezultātā pret Igaunijas un Zviedrijas vēstniekiem tika vērsti fiziski uzbrukumi, draudēts sagraut vēstniecības ēku, norauts vēstniecības teritorijā esošais Igaunijas karogs un Igaunija nosaukta par „fašistu” valsti;
I. tā kā sistemātiski kiberuzbrukumi tika organizēti galvenokārt ārpus Igaunijas nolūkā mēģināt bloķēt oficiālās saziņas līnijas un Igaunijas administrācijas tīmekļa vietnes, tā kā šie uzbrukumi tika veikti no Krievijas administrācijas IP adresēm un tā kā internetā turpinājās intensīvi propagandas uzbrukumi un īsziņās tika sūtīti aicinājumi uz bruņotu pretošanos un turpmāku vardarbību;
J. tā kā tikai dažas dienas pēc Tallinas notikumiem tika ieviesti plaša mēroga ierobežojumi Igaunijas eksportam uz Krieviju, uzņēmējsabiedrībām Krievijā apturot līgumus ar Igaunijas firmām, tika apdraudēta Igaunijas energoapgāde un no jūnija beigām tiek pārtraukta vilcienu satiksme starp Igauniju un Sanktpēterburgu;
K. tā kā diemžēl Krievijas varasiestādes, tostarp Krievijas Valsts Domes delegācija, noraidīja dialoga uzsākšanu ar Igaunijas iestādēm un pat atteicās piedalīties kopīgā preses konferencē ārlietu ministrijā;
L. tā kā Igaunijas Pareizticīgo Baznīcas metropolīts Kornelius paziņoja, ka nav pamata starpkopienu konfliktam un ka neredz iemeslu, kāpēc šie nemieri jāuzskata par konfliktu starp igauņu valodā un krievu valodā runājošām kopienām;
M. tā kā situāciju vēl vairāk sarežģīja Krievijas plašsaziņas līdzekļu izplatītā dezinformācija, kas izraisīja turpmākus protestus;
N. tā kā tikai ļoti neliela etnisko krievu iedzīvotāju daļa piedalījās demonstrācijās un izlaupīšanā un ievērojams skaits policistu bija krievu izcelsmes, un kuri teicami pildīja savus pienākumus, un tā kā lielais vairākums aptaujāto atbalstīja Igaunijas valdības rīcību;
O. tā kā Igaunija ir neatkarīga ES un NATO dalībvalsts, un tai ir suverēnas tiesības novērtēt savu neseno traģisko pagātni, sākot ar neatkarības zaudēšanu 1939. gada Hitlera un Staļina pakta rezultātā un beidzot ar 1991. gadu;
P. tā kā rietumu demokrātijas padomju okupāciju Baltijas valstīs un to aneksiju nekad nav atzinušas par likumīgu;
Q. tā kā Eiropas Parlaments 2005. gada 12. maija rezolūcijā secināja, ka „dažām tautām Otrā pasaules kara beigas nozīmēja jaunu tirāniju, ko radīja staļiniskā Padomju Savienība” un apsveica Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstis, kuras ieguvušas brīvību „pēc daudziem gadu desmitiem, kas pavadīti padomju kundzībā vai okupācijā…”;
R. tā kā tikai Krievijas Federācija, kura ir Padomju Savienības juridiskā mantiniece, joprojām noliedz faktu par Baltijas valstu okupāciju un to prettiesisko iekļaušanu Padomju Savienības sastāvā,
1. pauž atbalstu un solidaritāti demokrātiski ievēlētajai Igaunijas valdībai un tās centieniem nodrošināt mieru un stabilitāti, kā arī tiesiskumu visiem Igaunijas iedzīvotājiem;
2. uzskata, ka uzbrukumi vienai no vismazākajām ES dalībvalstīm ir pārbaudījums Eiropas Savienības solidaritātei;
3. uzskata par nepieļaujamiem Krievijas iestāžu dažādos mēģinājumus iejaukties Igaunijas iekšējās lietās;
4. pauž satraukumu par to, ka Krievijas iestādes atbilstīgi neapsargāja Igaunijas vēstniecību Maskavā, un par fiziskajiem uzbrukumiem Igaunijas vēstniekam no „Nashi” demonstrantu puses; aicina Krievijas valdību bez jebkādiem izņēmumiem respektēt Vīnes konvenciju par diplomātu aizsardzību;
5. nosoda Krievijas centienus izdarīt uz Igauniju ekonomisku spiedienu kā ārpolitikas līdzekli, un aicina Krievijas valdību atjaunot normālas ekonomiskās attiecības starp abām valstīm;
6. atgādina Krievijas iestādēm, ka nekontrolēta un atklāti naidīga retorika, ko tās izmanto pret Igauniju, ir klajā pretrunā ar korektas starptautiskas rīcības principiem un ietekmēs ES un Krievijas attiecības kopumā;
7. aicina Eiropas Komisiju un visas dalībvalstis palīdzēt, lai analizētu kiberuzbrukumus Igaunijas tīmekļa vietnēm, un izstrādāt pētījumu par to, kā šāda veida uzbrukumus un draudus varētu novērst ES līmenī, aicina Krieviju sniegt pilnīgu atbalstu šo pētījumu izstrādē;
8. aicina Krievijas valdību uzsākt atklātu dialogu bez aizspriedumiem ar Austrumeiropas un Centrālās Eiropas demokrātiskajām valstīm par 20. gs. vēsturi, kā arī par noziegumiem pret cilvēci, tostarp totalitārā komunistiskā režīma pastrādātajiem noziegumiem;
9. atzinīgi novērtē Igaunijas prezidenta Toomas Hendrik Ilves aicinājumu, kurā uzsvērts, ka personas, kas Igaunijā ieradās Padomju Savienības laikos un tagad dzīvo Igaunijas Republikā, viņu bērni un mazbērni – visi ir Igaunijas tautieši, un ka visiem dažādas izcelsmes Igaunijā dzīvojošajiem cilvēkiem ir pašiem sava ļoti sāpīga vēsturiskā pieredze, pēdējā gadsimta laikā pārdzīvojot trīs secīgas okupāciju varas, un ka ir jāspēj saskatīt un izprast citu traģēdijas, un atgādina visām iesaistītajām pusēm, ka tādēļ ir jāpadziļina dialogs Igaunijā, lai samazinātu plaisu starp dažādām kopienām un turpinātu radīt jaunas iespējas iedzīvotāju, jo īpaši krievu valodā runājošo personu, integrēšanai;
10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Igaunijas valdībai un parlamentam, kā arī Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam.