Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B6-0050/2008

Iesniegtie teksti :

RC-B6-0050/2008

Debates :

PV 30/01/2008 - 7

Balsojumi :

PV 31/01/2008 - 8.12
CRE 31/01/2008 - 8.12

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2008)0035

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 115kWORD 77k
28.1.2008
PE401.031v01-00}
PE401.032v01-00}
PE401.033v01-00}
PE401.034v01-00}
PE401.036v01-00} RC1
 
B6‑0050/2008}
B6‑0051/2008}
B6‑0052/2008}
B6‑0053/2008}
B6‑0055/2008} RC1
Ievērojot Reglamenta 108. panta 5. punktu, iesniedza:
   Lívia Járóka PPE-DE grupas vārdā,
   Jan Marinus Wiersma, Hannes Swoboda, Katalin Lévai, Adrian Severin un Jan Andersson PSE grupas vārdā,
   Viktória Mohácsi un Alfonso Andria ALDE grupas vārdā,
   Elly de Groen-Kouwenhoven, Milan Horáček un Gisela Kallenbach Zaļo/ALE grupas vārdā,
   Giusto Catania, Vittorio Agnoletto, Mary Lou McDonald un Dimitrios Papadimoulis GUE/NGL grupas vārdā,
nolūkā aizstāt rezolūciju priekšlikumus, kurus iesniegušas šādas grupas:
   PPE-DE (B6‑0050/2008)
   ALDE (B6‑0051/2008)
   Zaļie/ALE (B6‑0052/2008)
   PSE (B6‑0053/2008)
   GUE/NGL (B6‑0055/2008)
par Eiropas stratēģiju romu jautājumā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas stratēģiju romu jautājumā 

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā EK līguma 3., 6., 7., 29. un 149. pantu, ar kuriem dalībvalstīm uzliek par pienākumu nodrošināt visiem pilsoņiem vienlīdzīgas iespējas,

–  ņemot vērā EK līguma 13. pantu, ar ko Eiropas Kopienai tiek dotas iespējas veikt attiecīgas darbības, lai cīnītos pret diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes dēļ,

–  ņemot vērā tā 2005. gada 28. aprīļa rezolūciju par romu stāvokli Eiropas Savienībā, 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par sieviešu stāvokli Eiropas Savienībā un 2007. gada 14. novembra rezolūciju par to, kā piemērojama Direktīva 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā,

–  ņemot vērā Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, un Direktīvu 2000/79/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, kā arī pamatlēmumu par cīņu pret rasismu un ksenofobiju,

–  ņemot vērā Pamattiesību aģentūras 2007. gadā publicēto ziņojumu par rasismu un ksenofobiju ES dalībvalstīs,

–  ņemot vērā 2005. gadā uzsākto „Romu integrācijas desmitgadi” un izveidoto fondu romu izglītībai, ko veikušas vairākas ES dalībvalstis, kandidātvalstis un citas valstis, kurās aktīvi darbojas Eiropas Savienības iestādes,

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas 4. pantu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

–  ņemot vērā EDSO dalībvalstu, tostarp ES dalībvalstu un kandidātvalstu, pieņemto visaptverošo rīcības plānu, kurā uzmanība pievērsta romu un sintu stāvokļa uzlabošanai EDSO dalībvalstu teritorijā un kurā šīs valstis inter alia apņemas pastiprināt centienus, lai romu un sintu tauta varētu pilntiesīgi un vienlīdzīgi iekļauties mūsu sabiedrībā un lai izbeigtu šo tautu diskrimināciju,

–  ņemot vērā Eiropas Pamattiesību hartu un Pamattiesību aģentūras statūtus,

–  ņemot vērā 2007. gadā Eiropas Komisijas publicēto ziņojumu „Etniskās mazākumtautības darba tirgū — steidzama nepieciešamība uzlabot sociālo iekļaušanu”, kuru sagatavoja augsta līmeņa padomdevēja ekspertu grupa jautājumos par etnisko mazākumtautību sociālo integrāciju un par to pilntiesīgu dalību darba tirgū,

–  ņemot vērā Reglamenta 108. panta 5. punktu,

A.  tā kā Eiropā dzīvojošie 12–15 miljoni romu, no kuriem aptuveni10 miljoni dzīvo Eiropas Savienībā, cieš no rasu diskriminācijas un daudzos gadījumos saskaras ar nesaudzīgu strukturālo diskrimināciju, nabadzību un sociālo atstumtību, kā arī dažādām diskriminācijas izpausmēm dzimuma, vecuma, invaliditātes un dzimumorientācijas dēļ; tā kā vairākums romu Eiropā pēc paplašināšanās 2004. gadā un 2007. gadā kļuva par ES pilsoņiem, iegūstot tiesības kā ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā;

B.  tā kā romu, kuri daudzās Eiropas valstīs vēsturiski bijuši sabiedrības daļa un devuši tai savu ieguldījumu, stāvoklis ES atšķiras no citu Eiropas mazākumtautību apstākļiem, un tāpēc ir pamatoti īpaši Eiropas mēroga pasākumi;

C.  izsakot nožēlu par to, ka Eiropas Savienības pilsoņi, kas ir romi, īstenojot ES pilsoņu pamattiesības brīvi pārvietoties un veikt uzņēmējdarbību, bieži tiek diskriminēti rases dēļ;

D.  tā kā daudzi romi— gan personas, gan to kopienas, — kas nolēmuši apmesties uz dzīvi citā ES dalībvalstī, nevis tajā, kurā viņi ir valsts piederīgie, ir īpaši neaizsargātos apstākļos;

E.  atzīstot, ka nav panākts progress gan dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs, apkarojot diskrimināciju pret romiem rases dēļ un aizstāvot viņu tiesības uz izglītību, nodarbinātību, veselības aizsardzību un mājokli;

F.  tā kā ES dalībvalstīs turpinās nošķiršanas pieļaušana izglītības jomā; atzīstot, ka šāda diskriminācija attiecībā uz piekļuvi kvalitatīvai izglītībai pastāvīgi ietekmē romu bērnu spēju attīstību un viņu tiesības attīstīties, iegūstot izglītību;

G.  tā kā ir plaši izplatīti standartam neatbilstīgi un antisanitāri dzīves apstākļi un ir liecības par geto rajonu izveidošanu, un tādējādi romi regulāri ir vai nu piespiedu padzīšanas upuri, vai tiek atturēti no šādu apdzīvotu vietu pamešanas;

H.  tā kā kopumā romu kopienās ir nepieņemami augsts bezdarba līmenis un līdz ar to ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai atvieglotu darba vietu pieejamību; uzsverot to, ka gan Eiropas darba tirgus, gan Eiropas sabiedrība kopumā tikai iegūs, integrējot romus;

I.  tā kā ES regulējums paredz dažādus mehānismus un instrumentus, kurus var izmantot, lai uzlabotu romu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, nodarbinātībai, mājoklim un veselības aizsardzībai, īpaši sociālās integrācijas, reģionālā un nodarbinātības politika;

J.  atzīstot, ka romu kopienu sociālā integrācija vēl joprojām ir mērķis, kas jāīsteno, un ka jāizmanto ES instrumenti, lai panāktu efektīvas un redzamas pārmaiņas šajā jomā;

K.  atzīstot nepieciešamību nodrošināt romu aktīvu līdzdalību politiskajā dzīvē, it īpaši attiecībā uz lēmumiem, kas ietekmē romu kopienu dzīvi un labklājību;

L.  tā kā romufobija jeb naids pret čigāniem Eiropā joprojām ir plaši izplatīts, un to veicina un izmanto ekstrēmisti, un tas var izpausties kā rasistiski uzbrukumi, naidīgas runas, spēka pielietošana, nelikumīga izraidīšana un policijas veikta vajāšana;

M.  tā kā vairākums romu sieviešu saskaras ar divkāršu diskrimināciju — kā romu personas un kā sievietes,

N.  tā kā pilnīgi jāatzīst pret romiem vērstais holokausts (Porajmos), kas pielīdzināms nacistu izdarītajiem noziegumiem, kurus pastrādāja, lai fiziski iznīcinātu Eiropas romus, kā arī ebrejus un citas iedzīvotāju grupas,

1.  pilnībā un bez atrunām nosoda jebkādas rasisma un diskriminācijas izpausmes pret romiem un citiem, kurus apzīmē kā „čigānus”;

2.  atzinīgi vērtē Eiropadomes sanāksmes 2007. gada 14. decembra prezidentvalsts secinājumus, kuros„ apzinās ļoti īpašo situāciju, kādā atrodas romi Eiropas Savienībā, aicina dalībvalstis un Eiropas Savienību izmantot visus līdzekļus, lai uzlabotu viņu integrāciju”, un „aicina Komisiju pārbaudīt pašreizējo politiku un rīcībā esošos instrumentus un līdz 2008. gada jūnija beigām ziņot Padomei par sasniegto progresu”;

3.  uzskata, ka ES un dalībvalstis ir kopīgi atbildīgas, lai veicinātu romu iekļaušanu un īstenotu viņu Eiropas pilsoņu pamattiesības, un ka steidzami jāpastiprina centieni, lai sasniegtu redzamus panākumus šajā jomā; aicina dalībvalstis un ES iestādes sekmēt nepieciešamos pasākumus, lai radītu atbilstīgu sociālu un politisku vidi romu integrācijas īstenošanai;

4.  mudina jauno Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru savas darba programmas svarīgākajās prioritātēs iekļaut pret čigāniem vērstas diskriminācijas izskaušanu;

5.  vēlreiz apliecina ES nozīmīgo lomu, cīnoties ar romu diskrimināciju, kas bieži ir neviendabīga, un tādēļ ir nepieciešama vispusīga pieeja ES līmenī, apzinoties, ka dalībvalstu valdībām ir izšķiroša nozīme, pirmām kārtām parādot politisko gribu, ieguldot laiku un resursus romu aizsardzībā, kā arī atbildot par viņu atbalstīšanu un iespēju palielināšanu;

6.  mudina Eiropas Komisiju izstrādāt Eiropas Pamatstratēģiju romu integrācijai ar mērķi ES līmenī nodrošināt saskaņotu politiku romu sociālai iekļaušanai un mudina Eiropas Komisiju vienlaikus veidot visaptverošu Kopienas rīcības plānu romu integrēšanai, paredzot finanšu atbalstu, lai īstenotu mērķi, ko izvirza Eiropas Pamatstratēģija romu integrācijai;

7.  aicina Eiropas Komisiju izveidot nodaļu, kas nodarbotos ar romu jautājumu un koordinētu Eiropas Pamatstratēģijas īstenošanu romu integrācijai, veicinātu dalībvalstu sadarbību, koordinētu dalībvalstu kopīgo rīcību un nodrošinātu romu jautājuma risināšanu visās attiecīgajās iestādēs;

8.  atzinīgi vērtē Komisijas ierosinātās iniciatīvas, tostarp deklarēto paziņojumu par pārskatīto stratēģiju saistībā ar cīņu pret diskrimināciju, gaidāmo Zaļo grāmatu par izglītības jautājumiem, proti, to bērnu izglītošanu, kuru vecāki ir migranti vai nelabvēlīgu mazākumtautību pārstāvji, kā arī nodomu veikt papildu pasākumus, lai nodrošinātu Direktīvas 2004/43/EK īstenošanu; jo īpaši atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot romu augsta līmeņa forumu kā struktūru, kas izstrādātu efektīvu politiku romu jautājumu risināšanai;

9.  mudina Komisiju pārbaudīt iespējas, ka nostiprināt tiesību aktus, kas vērsti pret diskrimināciju izglītības jomā, koncentrējoties uz desegregāciju, un ziņot Parlamentam par rezultātiem gada laikā pēc šīs rezolūcijas pieņemšanas; atgādina, ka vienādas piekļuves nodrošināšanai kvalitatīvai izglītībai jākļūst par prioritāti saskaņā ar Eiropas stratēģiju romu jautājumā; mudina Komisiju divkāršot centienus, lai finansētu un atbalstītu tādus pasākumus dalībvalstīs, kuru mērķis ir integrēt romu bērnus tradicionālajā izglītībā agrīnā vecumā; mudina Komisiju atbalstīt programmas, kas sekmē pozitīvu rīcību attiecībā uz romiem vidusskolas un augstākās izglītības jomā, tostarp arodizglītības, pieaugušo izglītības, mūžizglītības un universitātes izglītības jomā; mudina Komisiju atbalstīt arī citas programmas, kas paredz pozitīvus un veiksmīgus desegregācijas risinājumus;

10.  prasa Komisijai atbalstīt romu integrāciju darba tirgū, īstenojot pasākumus, kas paredz arī finansiālu atbalstu apmācībai un pārkvalifikācijai, pasākumus, kas veicina pozitīvu rīcību darba tirgū un pret diskrimināciju vērstu nodarbinātības jomas tiesību aktu stingru piemērošanu, kā arī pasākumus romu pašnodarbinātības un mazu uzņēmumu atbalstam;

11.  aicina Komisiju apsvērt iespēju veidot mikrokredītu shēmu, kā to ierosina darīt augsta līmeņa padomdevēja grupa savā 2007. gada ziņojumā, lai mudinātu veidot mazos uzņēmumus un aizstātu augļošanu, kas kropļo daudzas nelabvēlīgās kopienas;

12.  aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis atbalstīt sistēmiskas valsts programmas, kuru mērķis ir uzlabot romu kopienu iedzīvotāju veselības stāvokli; mudina visas dalībvalstis bez kavēšanās pārtraukt atsevišķu romu kopienu, tostarp arī, bet ne tikai, to kopienu, kas atrodas izolētās ģeogrāfiskās teritorijās, sistēmisku izslēgšanu no veselības aprūpes pakalpojumiem un nekavējoties attiecīgi risināt šo jautājumu, kā arī izskaust ekstrēmus cilvēktiesību pārkāpumus veselības aprūpes sistēmā, kur tādi notikuši vai notiek, tostarp rasu segregāciju veselības aprūpes iestādēs un romu sieviešu piespiedu sterilizāciju;

13.  mudina Komisiju, izmantojot esošos pozitīvos risinājumus, atbalstīt programmas, lai tajās dalībvalstīs, kur tādi ir, novāktu graustus, kuros dzīvo romi un kuri rada nopietnus sociālus, vides un veselības apdraudējumus, kā arī atbalstīt citas programmas, ar kurām paredz labvēlīgus un veiksmīgus risinājumus mājokļu nodrošināšanai romiem, tostarp romu migrantiem;

14.  mudina Komisiju un Padomi saskaņot ES politiku romu jautājumā un „Romu integrācijas desmitgades” pasākumus, kā arī izmantot pašreizējās ierosmes, piemēram, izveidoto fondu romu izglītībai, EDSO rīcības plānu un Eiropas Padomes ieteikumus, lai pastiprinātu centienu iedarbīgumu šajā jomā;

15.  uzsver, cik svarīgi ir iesaistīt vietējās pašvaldības to pasākumu efektīvā īstenošanā, kas sekmē romu integrāciju un diskriminācijas izskaušanu;

16.  aicina dalībvalstis iekļaut romu kopienu visus iedzīvotājus, lai romu cilvēkiem piešķirtu lielākas iespējas pilnībā izmantot ES paredzētos stimulus, ar ko atbalsta ierosmes, kuru mērķis ir veicināt romu tiesību īstenošanu un viņu kopienu integrēšanu gan izglītības, gan nodarbinātības, gan pilsoniskās iesaistīšanās jomā, ņemot vērā, ka veiksmīga integrācija paredz arī augšupējo pieeju un kopēju atbildību; uzsver, cik svarīgi ir attīstīt romu cilvēkresursus un profesionālās spējas, lai sekmētu romu iesaistīšanu valsts pārvaldē visos līmeņos, tostarp Eiropas iestādēs;

17.  atgādina, ka visas kandidātvalstis pievienošanās sarunās un pievienošanās procesā apņēmās uzlabot romu kopienu iekļaušanu un veicināt tiesību uz izglītību, nodarbinātību, veselības aprūpi un mājokli ievērošanu; prasa Komisijai veikt novērtēšanu, kā visās ES dalībvalstīs pilda šīs saistības un kāds ir romu stāvoklis patlaban;

18.  aicina Komisiju un attiecīgās iestādes veikt vajadzīgos pasākumus, lai pārvietotu cūku fermu no bijušās koncentrācijas nometnes teritorijas Lety (Čehijā) un izveidotu piemiņas vietu vajāšanas upuriem;

19.  uzskata, ka Eiropas Parlamentam vairāk jāiedziļinās dažādos to uzdevumu aspektos, kurus izvirza Eiropas politika attiecībā uz romu integrāciju;

20.  uzdod Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī Eiropas Padomei un EDSO.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika