KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

12.3.2008

Ievērojot Reglamenta 115. panta 5. punktu, iesniedza:

• –Bernd Posselt, Jana Hybášková, Christopher Beazley, Tunne Kelam, Thomas Mann PPE-DE grupas vārdā,
• –Marios Matsakis, Janusz Onyszkiewicz ALDE grupas vārdā,
• –Ryszard Czarnecki, Adam Bielan, Hanna Foltyn-Kubicka, Ewa Tomaszewska, Konrad Szymański, Wojciech Roszkowski, Mieczysław Edmund Janowski, Marcin Libicki, Ģirts Valdis Kristovskis, Roberts Zīle UEN grupas vārdā,
• –Bart Staes, Milan Horáček Zaļo/ALE grupas vārdā,

nolūkā aizstāt rezolūciju priekšlikumus, kurus iesniegušas šādas grupas:

• –PPE-DE (B6‑0124/2008)
• –ALDE (B6‑0127/2008)
• –Zaļie/ALE (B6‑0128/2008)
• –UEN (B6‑0130/2008)

par Krieviju

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Krieviju

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā mērķi konsolidēt demokrātiju un politiskās brīvības Krievijas Federācijā, kas noteikts Partnerības un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Krievijas Federāciju, no otras puses[1], kurš stājās spēkā 1997. gadā un kura termiņš izbeidzas 2007. gadā,

–  ņemot vērā ES un Krievijas apspriedes cilvēktiesību jomā,

–  ņemot vērā ES un Krievijas mērķi, kas tika izvirzīts kopējā paziņojumā Sanktpēterburgas 2003. gada 31. maija augstākā līmeņa sanāksmē, izveidot kopēju ekonomisko telpu, kopēju brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kopīgu sadarbības telpu ārējās drošības jomā, kopēju pētniecības un izglītības telpu, iekļaujot arī kultūras aspektus;

   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju, jo īpaši 2006. gada 25. oktobra rezolūciju par ES un Krievijas attiecībām pēc tam, kad tika noslepkavota Krievijas žurnāliste Anna Politkovskaya, 2007. gada 26. aprīļa rezolūciju par Krieviju, 2007. gada 12. novembra rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Mafrā un 2006. gada 13. decembra rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmi Helsinkos 2006. gada 24. novembrī,

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.  tā kā ciešāka sadarbība un labas kaimiņattiecības starp ES un Krieviju ir ļoti svarīgas visas Eiropas stabilitātei, drošībai un uzplaukumam; tā kā Stratēģiskā partnerības nolīguma noslēgšana starp ES un Krievijas Federāciju joprojām ir ārkārtīgi nozīmīga, lai attīstītu un intensificētu šo divu partneru sadarbību, jo īpaši attiecībā uz jautājumiem politikas, drošības, ekonomiskās un enerģētikas sadarbības jomās, bet arī attiecībā uz tiesiskuma, demokrātijas principu un norišu, kā arī cilvēka pamattiesību ievērošanu;

B.  tā kā Krievijas Federācija ir ne vien ANO dalībvalsts, bet arī pilntiesīga Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas locekle un tādējādi apņēmusies ievērot demokrātijas un demokrātisku vēlēšanu principus, kā arī ievērot vārda un pulcēšanās brīvību, kurus noteikušas šīs organizācijas; tā kā šie principi un vērtības ir arī Eiropas Savienības un Krievijas stratēģisko partnerattiecību pamatā;

C.  tā kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācija kā Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs (ODIHR) bija spiesta atcelt savu plānoto vēlēšanu uzraudzības misiju Krievijā, jo Krievijas valdība būtiski ierobežoja tās novērotājus;

D.  tā kā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas novērotāju vadītājs paziņoja, ka līdztiesīga kandidātu piekļuve plašsaziņas līdzekļiem nav uzlabojusies, tādējādi radot šaubas par vēlēšanu taisnīgumu;

E.  tā kā bijušais ministru prezidents un pašreizējais Tautas Demokrātiskās savienības vadītājs Mikhail Kasyanov tika reģistrēts kā kandidāts 2007. gada 14. decembrī, bet vēlāk Centrālā vēlēšanu komisija viņu diskvalificēja, paziņojot, ka pārāk daudzi no 2 miljoniem atbalstītāju parakstu ir viltoti; tā kā Mikhail Kasyanov iesniedza apelāciju pret šo lēmumu Augstākā tiesā, kas noraidīja šo pārsūdzību 2008. gada 6. februārī;

F.  tā kā saskaņā ar vadošo opozīcijas spēku ziņojumiem Krievijas varas iestādes, jau sākot sagatavošanas darbus parlamenta un prezidenta vēlēšanām, palielināja spiedienu uz opozīcijas grupām un nevalstiskajām organizācijām, lai tās atturētu no jebkādas rīcības, kas vērsta pret prezidentu un valdību, novēršot, ka plašsaziņas līdzekļi ziņo par šādām darbībām;

G.  tā kā demokrātija Krievijā ir novājināta, jo īpaši, pakļaujot valdības kontrolei visus galvenos TV kanālus un lielāko daļu radiostaciju, izplatoties pašcenzūrai drukātajos plašsaziņas līdzekļos, ieviešot jaunus ierobežojumus attiecībā uz tiesībām organizēt publiskas demonstrācijas un pasliktinoties NVO darbības videi;

H.  tā kā 2008. gada 3. martā opozīcijas partiju koalīcija "Cita Krievija" organizēja "Disidentu gājienu", lai protestētu pret prezidenta vēlēšanām Krievijā pagājušajā svētdienā; tā kā pilsētas varas iestādes atteicās piešķirt atļauju šim protestam, aizbildinoties ar to, ka Kremli atbalstošā Jaunās Krievijas grupa jau plānojusi pulcēšanos ļoti lielā galvaspilsētas pulcēšanās vietā; tā kā "Cita Krievija" nolēma tomēr rīkot gājienu un iesniegt apelāciju par pilsētas varas iestāžu lēmumu,

I.  tā kā vairāki opozīcijas protestu dalībnieki tika apcietināti, kad policijas patruļas un milicija tērpušies bruņucepurēs un ar masu nekārtībām paredzētiem vairogiem satrieca demonstrāciju Turgeņeva laukumā Maskavas centrā; tā kā apcietināto vidū bija Labējo Spēku savienības vadītājs Nikita Belykh; tā kā partijas Yabloko Sanktpēterburgas nodaļas vadītājs Maksim Reznik arī tika apcietināts 2008. gada 3. martā;

1.  nosoda policijas un milicijas nesamērīgo spēka pielietošanu pret demonstrantiem 2008. gada 3. martā Maskavā un aicina varas iestādes izmeklēt šos notikumus un saukt vainīgos pie atbildības;

2.  aicina Krievijas varas iestādes atbrīvot visus opozīcijas aktīvistus, kas atrodas apcietinājumā un atturēties no politiski motivētiem tiesas procesiem, kas vērsti pret opozīciju;

3.  izsaka nožēlu par to, ka, jo īpaši prezidenta vēlēšanu sagatavošanas laikā bija vērojama netaisnīga attieksme pret opozīcijas kandidātiem; nožēlo to, ka šīs vēlēšanas netika izmantotas kā iespēja stiprināt demokrātiju un tiesiskumu Krievijā;

4.  nožēlo to, ka Krievijas varas iestādes uzskatīja EDSO/ODIHR paredzēto vēlēšanu uzraudzības misiju par iejaukšanos tās iekšējās lietās; pauž nelokāmu atbalstu šo misiju nozīmīgajam darbam un atgādina Krievijai par tās saistībām un atbildību kā EDSO un Eiropas Padomes loceklei, tostarp attiecībā uz tiesībām pulcēties un veikt miermīlīgas demonstrācijas;

5.  atzinīgi vērtē jaunievēlētā Krievijas prezidenta apņemšanos garantēt tiesiskumu un demokrātiju un pauž cerību ka Dmitry Medvedev piešķirs prioritāti attiecību padziļināšanai ar Eiropas Savienību;

6.  aicina jaunievēlēto Krievijas prezidentu pārskatīt attieksmi pret ieslodzītajām amatpersonām, (kuru vidū ir arī Mihail Khodorkovsky un Platon Lebedev), kuru ieslodzīšanu lielākā daļa novērotāju vērtē kā politiski motivētu; uzsver, ka šāda rīcība veicinātu uzticēšanos Krievijas varas iestādēm un padarītu vēl ciešākas Krievijas Federācijas un Eiropas Savienības partnerattiecības;

7.  aicina jauno Krievijas prezidentu un valdību kopā ar Eiropas Savienību radīt apstākļus, kas nepieciešami tūlītējai sarunu sākšanai par jauno Partnerattiecību un sadarbības nolīgumu starp ES un Krieviju; šajā sakarā vēlreiz uzsver, ka jebkura turpmāka nolīguma ar Krievijas Federāciju nozīmīgai daļai jābūt tiesiskumam, demokrātijai un cilvēktiesībām;

8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un Krievijas Federācijas valdībām un parlamentiem, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.

• [1]  OV L 327, 28.11.1997., 1. lpp.