Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B6-0338/2008Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B6-0338/2008

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

7.7.2008

Ievērojot Reglamenta 103. panta 4. punktu, iesniedza:
nolūkā aizstāt rezolūciju priekšlikumus, kurus iesniegušas šādas grupas: par Ķīnu

Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
RC-B6-0338/2008
Iesniegtie teksti :
RC-B6-0338/2008
Pieņemtie teksti :

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Ķīnu

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Tibetu, it īpaši 2007. gada 15. februāra rezolūciju par Ķīnas valdības un Dalailamas sūtņu dialogu un 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju,

–  ņemot vērā 2007. gada 13. decembra rezolūciju par ES un Ķīnas augstākā līmeņa sanāksmi un ES un Ķīnas dialogu cilvēktiesību jomā,

–  ņemot vērā 2008. gada 22. maija rezolūciju par dabas katastrofu Ķīnā,

–  ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par Tibetu,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.  tā kā ES un Ķīnas attiecību pamatā ir jābūt savstarpēji atzītām kopīgām vērtībām;

B.  tā kā demokrātiskām vērtībām un cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanai ir jāveido ES un Ķīnas attiecību pamats;

C.  tā kā Ķīnā ir notikusi iespaidīga ekonomiskā izaugsme un tādējādi pēdējās desmitgades laikā tā ir ievērojami palielinājusi savu ietekmi pasaulē, atbilstīgi uzlabojot savu politisko sistēmu;

D.  tā kā joprojām tiek ziņots par politiskajām represijām, biežu nāvessoda piemērošanu un reliģiskās pārliecības, vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvības sistemātisku ierobežošanu;

E.  tā kā olimpiskās spēles Pekinā ir jāizmanto kā īpaša iespēja sākt demokrātiskas reformas Ķīnā un gūt nozīmīgus panākumus, it īpaši etnisko minoritāšu, piemēram, tibetiešu un uiguru, jautājumā;

F.  tā kā, neskatoties uz Ķīnas varas iestāžu apgalvojumiem, situācija Tibetā nav ne tuvu normāla, turklāt starptautiskajiem plašsaziņas līdzekļiem un starptautiskajām novērotāju aģentūrām joprojām tiek liegta pieeja reģionam un informācijas plūsmai ir noteikti stingri ierobežojumi;

G.  tā kā pēc demonstrācijām līdz šim apmēram 40 cilvēku ir atzīti par vainīgiem un notiesāti par sabiedrisko pakalpojumu traucēšanu, pašvaldību ēku izlaupīšanu un demolēšanu, kā arī uzbrukumiem policijai; tā kā, neskatoties uz to, ka tiesas procesi tika pasludināti par publiskām tiesas prāvām, spriedumi tika nolasīti aiz slēgtām durvīm un bija nesamērojami ar pastrādātajiem nodarījumiem, piespriežot cietumsodu no trīs gadiem līdz mūža ieslodzījumam; tā kā tiesas sēdes absolūti nebija atklātas un atbildētājiem netika dota iespēja saņemt pienācīgu aizstāvību;

H.  tā kā 2008. gada 21. jūnijā pa Lasas ielām sacelšanās ekipējumā tērptu karavīru aplenkumā un stingrā drošībā tika nesta olimpiskā lāpa; tā kā tikai nelielam skaitam iepriekš izraudzītu ārzemju korespondentu no apmēram 30 starptautiskajām ziņu organizācijām tika atļauts iebraukt pilsētā, lai ziņotu par lāpas nodošanu; tā kā saskaņā ar dažiem viņu ziņojumiem katram cilvēkam pūlī bija caurlaide, kas mudina domāt, ka skatītāji bija īpaši izvēlēti šai ceremonijai;

I.  tā kā Komunistu partijas sekretārs Tibetā Zhang Qingli atklāti kritizēja notikumu, olimpiskās uguns ceremonijas laikā sakot, ka „lai paceltu olimpisko garu vēl lielākos slavas augstumos, mums ir nelokāmi jāsagrauj tās sazvērestības izjaukt Pekinas olimpiskās spēles, ko vērpj Dalai kliķe un naidīgi ārējie spēki tautas iekšienē un ārpus tās”;

J.  tā kā Pekinas Olimpiskajā rīcības plānā Ķīna apsolīja ”brīvas un atklātas olimpiskās spēles”; tā kā Tibetas pilnīga apspiešana ir pilnīgi pretrunā ar Ķīnas valdības solījumu ļaut ārvalstu žurnālistiem brīvi pārvietoties visā Ķīnā un piešķirt lielāku preses brīvību, gatavojoties olimpiskajām spēlēm;

K.  tā kā Starptautiskā olimpiskā komiteja (IOC) cerēja, ka, piešķirot Ķīnai tiesības organizēt 2008. gada olimpiskās spēles, valsts varētu kļūt atvērtāka un varētu uzlabot stāvokli cilvēktiesību jomā; tā kā Pekinas olimpisko spēļu organizatoriskās komitejas (BOCOG) priekšsēdētājs 2006. gada 27. septembrī publiski apsolīja ievērot solījumus uzlabot stāvokli cilvēktiesību jomā, kas izteikti, sacenšoties par iespēju rīkot olimpiskās spēles;

L.  tā kā valsts īstenotie pasākumi, kuru mērķis ir izskaust iespējamu separātismu un reliģisku ekstrēmismu, pakļauj uiguru musulmaņu minoritāti Sindzjanas provincē nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem;

M.  tā kā 2000. gadā sāktais ES un Ķīnas cilvēktiesību dialogs līdz šim nav devis konkrētus rezultātus; tā kā šo rezultātu nav arī tāpēc, ka ES kopējā ārpolitika attiecībā pret Ķīnu ir nesaskaņota un neefektīva,

1.  pieņem zināšanai ES un Ķīnas attiecību attīstību un ciešāku sadarbību, lai risinātu plašu jautājumu loku;

2.  aicina abas puses pastiprināt centienus risināt problēmas saistībā ar enerģiju, klimata pārmaiņām un vidi, lai nodrošinātu vispārēju ilgtspējīgu izaugsmi un sociālo attīstību;

3.  atzinīgi vērtē jauno atvērtību, labāku pārredzamību un pastiprinātu sadarbību ES un Ķīnas attiecībās;

4.  pauž nožēlu, ka attiecībās ar Ķīnu nozīmīgi panākumi gūti tikai tirdzniecības un ekonomikas jomā bez ievērojamiem sasniegumiem cilvēktiesību un demokrātijas jautājumos;

5.  pauž nožēlu, ka Ķīnas rādītāji attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu joprojām rada pamatu bažām biežo un sistemātisko cilvēktiesību pārkāpumu dēļ; atgādina par cilvēktiesību ievērošanas saistībām, ko Ķīna apņēmās pildīt, kad valstij tika piešķirtas tiesības rīkot olimpiskās spēles;

6.  nosoda biežo nāvessoda piemērošanu un aicina Ķīnas varas iestādes noteikt moratoriju nāvessodu izpildei;

7.  atzinīgi vērtē atjaunoto dialogu starp Ķīnu un Taivānu un pauž pārliecību, ka Taivānai ir jābūt tiesīgai piedalīties dažās starptautiskajās organizācijās;

8.  atzinīgi vērtē to, ka Tibeta ir atkal atvērta ārzemniekiem, bet pauž bažas par cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, it īpaši attiecībā uz protestētājiem, kas joprojām atrodas cietumā;

9.  uzsver, ka ir svarīgi iesaistīt starptautiskus neatkarīgus novērotājus, lai novērtētu, kā tiek ievērotas cilvēktiesības Tibetā un Sindzjanas autonomajā rajonā; šajā sakarā aicina Ķīnas varas iestādes nosūtīt ANO augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos un ANO struktūrām pastāvīgu ielūgumu apmeklēt Tibetu;

10.  atzinīgi vērtē Pekinas varas iestāžu un Dalailamas pārstāvju septīto sarunu kārtu, kas notika 2008. gada 1. un 2. jūlijā; sagaida, ka sarunās tiks panākti būtiski un konkrēti rezultāti pirms olimpiskajām spēlēm, un mudina Ķīnas varas iestādes uzaicināt Dalailamu uz olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju, kas būtu kā labas gribas apliecinājums;

11.  kritizē IOC, ka tā nav sniegusi komentārus par olimpiskās lāpas nodošanu, kas bija iestudēta Lasas ielās laikā, kad Tibetā de facto ir izņēmuma stāvoklis un tā ir slēgta ārpasaulei; pauž nožēlu par Zhang Qingli paziņojumiem lāpas nodošanas ceremonijas laikā Lasā; uzskata, ka IOC pienākums ir izdarīt spiedienu uz Ķīnas valdību, lai tā atļautu ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem bez apgrūtinošiem ierobežojumiem piekļūt visiem lāpas nodošanas posmiem un visiem citiem olimpiskajiem pasākumiem, kā arī uzskata, ka IOC būtu vienmēr jāaizstāv olimpiskās vērtības;

12.  aicina atbrīvot Huang Qi, Zhang Mingxuan un viņa tulku, kā arī atkārto aicinājumu atbrīvot Hu Jia, kas 2007. gadā nominēts Eiropas Parlamenta A. Saharova prēmijai par domas brīvību, Yang Chunlin, Gao Zhisheng un pārējos cilvēktiesību aktīvistus, kuri ir aizturēti, apcietināti, ieslodzīti vai tiek vajāti par neapmierinātības paušanu par Pekinas olimpiskajām spēlēm, protestēšanu pret piespiedu izlikšanu no mājokļiem saistībā ar olimpisko spēļu norises vietu celtniecības darbiem vai par šādu protestantu aizstāvību; pauž bažas par situāciju, kādā atrodas kiberdisidents Hu Jia, viņa sieva Zeng Jinyan un viņu sešus mēnešus vecā meita, kuri pašlaik ir nepārtrauktā policijas uzraudzībā un tiek nepārtraukti vajāti;

13.  aicina Padomi ielūgt Dalailamu uz Vispārējo lietu padomes sanāksmi, kur viņš varētu paust savu vērtējumu par situāciju Tibetā un izskaidrot 27 valstu ārlietu ministriem vidusceļu un savu izpratni par patiesu autonomiju, kas tiktu īstenota attiecībā uz visiem tibetiešiem, paliekot Ķīnas sastāvā;

14.  šajā sakarā atkārto aicinājumu Padomei iecelt īpašu sūtni Tibetas jautājumos, lai veicinātu dialogu starp abām pusēm, un stingri sekot līdzi sarunām, tiklīdz tās atsāksies;

15.  aicina Padomi pieņemt kopēju nostāju par valstu un valdību vadītāju, kā arī ES augstā pārstāvja Havjera Solanas piedalīšanos olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā;

16.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem, Ķīnas Tautas Republikas prezidentam un premjerministram un Starptautiskajai olimpiskajai komitejai.