KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

7.10.2008

Ievērojot Reglamenta 103. panta 4. punktu, iesniedza:

• –Georgios Papastamkos, Robert Sturdy, Corien Wortmann-Kool un Godelieve Quisthoudt-Rowohl PPE-DE grupas vārdā,
• –Erika Mann PSE grupas vārdā,
• –Jorgo Chatzimarkakis, Gianluca Susta, Daniel Dăianu un Ignasi Guardans Cambó ALDE grupas vārdā,
• –Mieczysław Edmund Janowski, Adam Bielan, Cristiana Muscardini, Ģirts Valdis Kristovskis, Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk un Seán Ó Neachtain UEN grupas vārdā,

nolūkā aizstāt rezolūciju priekšlikumus, kurus iesniegušas šādas grupas:

• –UEN (B6‑0521/2008)
• –PPE-DE (B6‑0524/2008)
• –ALDE (B6‑0525/2008)
• –PSE (B6‑0529/2008)

par PTO Dohas sarunu kārtas apturēšanu un Dohas attīstības programmas nākotni

Eiropas Parlamenta rezolūcija par PTO Dohas sarunu kārtas apturēšanu un Dohas attīstības programmas nākotni

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 2001. gada 14. novembrī Dohā pieņemto Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ministru deklarāciju,

–   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par Dohas attīstības programmu,

–  ņemot vērā 2008. gada 12. septembrī Ženēvā vienprātīgi pieņemto PTO Parlamentārās konferences 2008. gada ikgadējās sesijas noslēguma dokumentu,

–  ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,

A.  tā kā 2008. gada jūlija beigās tika apturētas PTO rīkotās ministru sarunas, kurās bija paredzēts slēgt Dohas sarunu kārtu;

B.  tā kā 2008. gada jūlijā Ženēvā sarunas izjuka; tā kā atsevišķos jautājumos tika sasniegti zināmi panākumi, tomēr citi jautājumi, kas būtu svarīgi galīgās kārtības noteikšanai, netika iekļauti nolīguma projektā;

C.  tā kā sarunu gaitā ir jāpatur prātā jaunattīstības valstu, jo īpaši vismazāk attīstīto valstu, intereses un visu PTO dalībvalstu apņemšanās piedalīties sarunu kārtā par attīstību;

D.  tā kā nespēja pabeigt Dohas sarunu kārtu veicinātu pašreizējo pasaules ekonomikas nedrošību un varētu apdraudēt daudzpusējās tirdzniecības sistēmas uzticamību, kā rezultātā kļūtu aktuālāki divpusējie un reģionālie tirdzniecības nolīgumi,

1.  pauž nožēlu un nopietnas bažas par strupceļu, kādā ievirzījās PTO ministru sarunas jūlija sanāksmēs;

2.  atkārtoti apliecina savu apņemšanos īstenot daudzpusēju pieeju tirdzniecības politikā un sekmēt PTO spēju nodrošināt visaptverošu, mērķtiecīgu un līdzsvarotu iznākumu attiecībā uz starptautisko tirdzniecību, pilnībā ņemot vērā Tūkstošgades attīstības mērķus;

3.  ir pārliecināts, ka pašreizējos ekonomiskās un finanšu krīzes apstākļos sekmīga Dohas sarunu kārtas noslēgšana būtu stabilizējošs faktors;

4.  uzskata, ka neatkarīgi no panāktā saistībā ar Dohas attīstības programmu PTO kopā ar citām starptautiskajām organizācijām konsekventi un steidzami ir jārisina jaunās globālās problēmas, ar kurām ir saistīta arī tirdzniecība, piemēram, nodrošinātība ar pārtiku, energoapgāde, atbalsts tirdzniecībai un klimata pārmaiņas;

5.  pilnībā apzinās sarežģījumus, kas saistīti ar vienoto saistību principu; atzinīgi vērtē līdz šim sarunās panākto, jo tas veidos nozīmīgu un konsolidētu pamatu nākamajā sanāksmē Dohas sarunu kārtas turpināšanai un sekmīga iznākuma panākšanai;

6.  aicina ES un ASV, kā arī G20 valstis kā jaunus un nozīmīgus ekonomikas dalībniekus uzņemties saistības pašreizējās sarunās, pilnībā ievērot attīstības sarunu kārtas garu un visādā veidā censties iespējami drīz panākt vienošanos; vēlreiz uzsver to, ka ir svarīgi nošķirt jaunattīstības valstis un jaunās tirgus ekonomikas valstis;

7.  aicina Indiju un ASV rast politisku risinājumu jautājumā par īpašu aizsardzības mehānismu piemērošanas nosacījumiem, lai nodrošinātu pienācīgu līdzsvaru starp tirdzniecībai un nodrošinātībai ar pārtiku svarīgiem aspektiem un tādējādi dotu iespēju Ženēvā turpināt Dohas attīstības programmas sarunas par citiem neatrisinātajiem jautājumiem;

8.  aicina attīstītās un veiksmīgākās jaunattīstības valstis pievienoties ES iniciatīvai “Viss, izņemot ieročus”, piedāvājot vismazāk attīstītajām valstīm piekļuvi tirgum pilnīgi bez nodokļiem un kvotām; uzsver arī tirdzniecības atbalsta sistēmas „Aid for Trade” nozīmību;

9.  uzskata, ka jaunattīstības valstīm, it īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, ir jādod priekšroka Dohas attīstības programmas sarunās, kurās jautājums par attīstību ir visu apsvērumu pamatā;

10.  uzskata, ka ar Dohas attīstības programmu saistītās grūtības liecina par nepieciešamību, šai sarunu kārtai beidzoties, steidzamības kārtā izskatīt jautājumu par PTO reformu, lai padarītu tās darbību efektīvāku un pārredzamāku, palielinātu tās demokrātisko leģitimitāti, pārskatatbildību, pārredzamību un integrāciju plašākā pasaules pārvaldības sistēmā; uzskata, ka deputātiem vēl jo aktīvāk un rūpīgāk jāveic starptautiskās tirdzniecības jomas kontrole;

11.  atgādina, ka ir jānodrošina mērķtiecīgs tehniskais atbalsts un veiktspējas palielināšana, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm efektīvi iesaistīties Dohas attīstības programmā;

12.  aicina Eiropas Komisiju un Padomi panākt vienošanos saskaņā ar Lisabonas līguma pamatprincipiem, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta pilntiesīgu līdzdalību ES sarunās par starptautisko tirdzniecību;

13.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī PTO ģenerāldirektoram.