KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
16.2.2009
- –Claudio Fava PSE grupas vārdā,
- –Sarah Ludford, Ignasi Guardans Cambó, Adina-Ioana Vălean un Marco Cappato ALDE grupas vārdā,
- –Kathalijne Maria Buitenweg, Jean Lambert, Raül Romeva i Rueda, Cem Özdemir un Hélène Flautre Verts/ALE grupas vārdā,
- –Giusto Catania, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jens Holm un Willy Meyer Pleite GUE/NGL grupas vārdā,
- –ALDE (B6‑0097/2009)
- –PSE (B6‑0098/2009)
- –Verts/ALE (B6‑0099/2009)
- –GUE/NGL (B6‑0101/2009)
Eiropas Parlamenta rezolūcija par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā starptautiskos, Eiropas un valsts instrumentus par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām un par patvaļīgas apcietināšanas, piespiedu pazušanas un spīdzināšanas aizliegumu, piemēram, 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un 1984. gada 10. decembra Konvenciju pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu, un attiecīgos protokolus,
– ņemot vērā datus, ko ieguvusi Pagaidu komiteja par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus (TDIP), kā arī citus ziņojumus un rezolūcijas par šo tematu, tostarp Eiropas Padomes darbu šajā jautājumā,
– ņemot vērā 2009. gada 4. februāra rezolūciju par Gvantanamo ieslodzījuma vietas gūstekņu atpakaļnosūtīšanu un pārmitināšanu[1],
– ņemot vērā EP priekšsēdētāja vēstuli valsts parlamentiem par dalībvalstu pārbaudēm saistībā ar TDIP komitejas ziņojumu,
– ņemot vērā Reglamenta 103. panta 4. punktu,
A. tā kā Eiropas Parlamenta ziņojums par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus, ietvēra 46 sīki izstrādātus ieteikumus dalībvalstīm, Komisijai un Padomei;
B. tā kā, kopš EP ziņojuma pieņemšanas, ES dalībvalstīs šajā ziņā ir noticis jauns pavērsiens, ietverot
- –Apvienotās Karalistes ārlietu ministra paziņojumus par diviem ASV organizētiem ārkārtas pārsūtīšanas lidojumiem, kas notika 2002. gadā, pārvedot 2 ieslodzītos un nolaižoties Apvienotās Karalistes teritorijā, un aizdomīgo lidojumu saraksta izveidi, ko paredzēts nosūtīt ASV varas iestādēm, lūdzot sniegt īpašus pierādījumus, ka šie lidojumi nav izmantoti ārkārtas pārsūtīšanai, kā arī premjerministra paziņojumus šajā jautājumā; Apvienotās Karalistes Iekšlietu ministra izskatīšanai ģenerālprokuratūrā nodoto lietu saistībā ar iespējamajām kriminālsodāmajām darbībām pret M. Binyam Mohamed un aizliegumu šajā lietā izpaust informāciju, jo, iespējams, ka ASV ir izteikusi draudus bloķēt turpmāko apmaiņu ar izlūkdienestu datiem;
- –Polijas premjerministra lēmumu iesniegt prokuratūrā dokumentus par CIP organizētiem lidojumiem un cietumiem un Polijas prokuratūras iegūtos datus, kas liecina, ka notikuši vairāk nekā 12 CIP organizēti lidojumi, izmantojot Šimanu lidostu, kas tādējādi apstiprina datus, ko ieguvusi TDIP komiteja;
- –El País publicētos Spānijas ārlietu ministra paziņojumus Spānijas Parlamentā, precizējot informāciju par militāriem lidojumiem, kuru laikā pārved gūstekņus;
- –jaunu preses informāciju par CIP organizētiem lidojumiem uz Portugāli Ž. M. Barrozo vadītās valdības laikā, pārvedot gūstekņus;
- –dažu valdību piemērotās valsts noslēpuma prasības informācijai par izmeklēšanām saistībā ar ārkārtas pārsūtīšanu, kā tas noteikts Itālijā, kur pašreiz ir pārtraukts tiesas process par Abu Omar ārkārtas pārsūtīšanu un tiek gaidīts Konstitucionālās tiesas lēmums par valsts noslēpuma piemērošanas likumību;
C. tā kā par brīvības, drošības un tiesiskuma jautājumiem atbildīgais ES komisārs 2009. gada 3. februārī paziņoja Eiropas Parlamentā, ka viņš ir ierosinājis virkni pasākumus, lai īstenotu Parlamenta ieteikumus, tostarp viņš ir rakstījis Polijas un Rumānijas iestādēm, lūdzot atklāt patiesību par iespējamo slepeno cietumu atrašanos to teritorijā, un viņš ir sagatavojis paziņojumu par jaunu pasākumu ierosināšanu civilās aviācijas jomā;
D. tā kā ārkārtas pārsūtīšana un slepena ieslodzīšana ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, ANO Konvencijai pret spīdzināšanu, Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un Pamattiesību hartai un tā kā ASV varas iestādes pašreiz pārskata šo praksi;
E. tā kā tās personas, kuras tikušas nolaupītas dažās dalībvalstīs saistībā ar ārkārtas pārsūtīšanas programmu, ar ASV varas iestāžu ziņu ir pārvestas uz Gvantanamo vai citiem ASV štatiem, izmantojot militāros vai CIP organizētus lidojumus, kuros bieži vien ir šķērsota ES teritorija, un dažos gadījumos ir arī notikusi nolaišanās atsevišķās ES dalībvalstīs; tā kā uz trešām valstīm pārvestās personas ir spīdzinātas vietējos cietumos;
F. tā kā dažas dalībvalstis ir vērsušās pie ASV varas iestādēm ar lūgumu atbrīvot un repatriēt personas, kuras ir pārsūtītas ārkārtas veidā un kuras ir šo valstu valstspiederīgās vai kuras iepriekš ir pastāvīgi dzīvojušas šo valstu teritorijā; tā kā dažu dalībvalstu ierēdņi ir apmeklējuši ieslodzītos Gvantanamo vai citās ieslodzījuma vietās un ir šos ieslodzītos iztaujājuši, lai noskaidrotu, vai ASV iestādes ir viņiem izvirzījušas apsūdzību, tādējādi padarot likumīgu šādu ieslodzījuma vietu eksistenci;
G. tā kā EP ziņojumā pausts un turpmākie notikumi apstiprinājuši, ka dažas ES dalībvalstis ir bijušas iesaistītas vai arī aktīvi vai pasīvi sadarbojušās ar ASV varas iestādēm, CIP vai ASV armijai nelegāli pārvadājot ieslodzītos uz Gvantanamo un/vai turot ieslodzījumā Gvantanamo vai slepenos cietumos, kuru pastāvēšanu ir atzinis prezidents Dž. Bušs — kā to liecina nesen sniegtā informācija par to, ka valdības ir piekritušas ASV lūgumiem atļaut lidojumus pār šo valstu teritorijām, un to apstiprina arī valdību rīcībā esošā informācija par slepenajiem cietumiem —, un ka ES dalībvalstis nes zināmu daļu politiskās, morālās un tiesiskās atbildības par šo Gvantanamo un slepenās ieslodzījuma vietās ieslodzīto pārvešanu un apcietināšanu,
H. tā kā ASV Senāts ir ratificējis ES un ASV Nolīgumu par izdošanu un tiesu iestāžu savstarpēju palīdzību, ko ratificējušas visas ES dalībvalstis, izņemot Itāliju;
I. tā kā prezidenta B. Obamas 2009. gada 22. janvārī izdotie rīkojumi, kas, lai gan ir milzīgs sasniegums, tomēr pilnībā neatrisina ar slepenu ieslodzīšanu, nolaupīšanu un spīdzināšanu saistītās problēmas,
1. nosoda, ka dalībvalstis un Padome līdz šim nav veikušas pasākumus, lai atklātu patiesību par ārkārtas pārsūtīšanas programmu un īstenotu Parlamenta ieteikumus; nosoda, ka Padome 2009. gada 3. februārī nav sniegusi Parlamentam izsmeļošu atbildi;
2. aicina dalībvalstis, Komisiju un Padomi pilnībā īstenot ieteikumus, kas ietverti Parlamenta ziņojumā par iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus, un aicina palīdzēt atklāt patiesību, sākot izmeklēšanu vai sadarbību ar kompetentajām iestādēm, atklājot un sniedzot visu būtisko informāciju un nodrošinot efektīvu parlamentāro kontroli pār slepeno dienestu darbību; prasa Padomei publiskot visu būtisko informāciju par gūstekņu pārvešanu un nelikumīgu aizturēšanu, tostarp informāciju, ko ieguvusi Padomes darba grupa starptautisko publisko tiesību jautājumos (COJUR); aicina dalībvalstis un ES iestādes sadarboties ar visām kompetentajām starptautiskajām iestādēm, tostarp ar ANO un Eiropas Padomes struktūrām, un aicina šajā lietā sniegt Parlamentam visu būtisko informāciju, parlamentārās izmeklēšanas ziņojumu vai spriedumu;
3. aicina Eiropas Savienību un ASV nostiprināt transatlantisko dialogu par jaunu kopīgu pieeju, lai risinātu terorisma problēmu, īstenojot starptautisku sadarbību, kuras pamatā ir tādas kopīgās vērtībās kā starptautisko cilvēktiesību ievērošana, demokrātija un tiesiskums;
4. uzskata, ka ES un ASV nolīgumi par izdošanu un tiesu iestāžu savstarpēju palīdzību ir nozīmīgs instruments, lai īstenotu juridiski pamatotu tiesībaizsardzību un tiesu iestāžu sadarbību cīņā pret terorismu; tādēļ atzinīgi vērtē šo nolīgumu ratificēšanu ASV Senātā un aicina Itāliju tos ratificēt pēc iespējas drīz;
5. atzinīgi vērtē prezidenta B. Obamas trīs izpildrīkojumus par Gvantanamo ieslodzījuma vietas slēgšanu, militāro komiteju procedūru pārtraukšanu, spīdzināšanas neizmantošanu un slepeno cietumu slēgšanu ārpus ASV;
6. tomēr uzsver, ka pastāv dažas neskaidrības attiecībā uz apcietināšanas shēmu un slepeno ieslodzījuma vietu izmantošanu ierobežotā apjomā, un pauž pārliecību, ka tiks precizēta informācija par citu slepeno ieslodzījuma vietu slēgšanu, kuras tieši vai netieši pārvalda ASV varas iestādes ASV teritorijā vai ārpus tās; atgādina, ka slepena ieslodzīšana jau pati par sevi nopietns cilvēka pamattiesību pārkāpums;
7. atkārtoti pauž pārliecību, ka saskaņā ar ANO Konvencijas pret spīdzināšanu 14. pantu ikviens spīdzinātais ir tiesīgs vērsties ar prasību tiesā un saņemt taisnīgu un pienācīgu kompensāciju;
8. atzinīgi vērtē par brīvības, drošības un tiesiskuma jautājumiem atbildīgā komisāra, Čehijas prezidentūras pārstāvju un ES pretterorisma koordinatora gaidāmo vizīti ASV, kas notiks 16. un 17. martā, un aicina ES pārstāvjus apspriest ar ārkārtas pārsūtīšanu un slepenām ieslodzījuma vietām saistītos jautājumus, jo tie ir smagi starptautisko un Eiropas cilvēktiesību pārkāpumi; aicina Tieslietu un iekšlietu padomi 26. februārī šajā lietā paust ciešu apņēmību, kā arī apspriest jautājumu par Gvantanamo slēgšanu un ieslodzīto pārvietošanu, pienācīgi ņemot vērā apsvērumus, kas ietverti Parlamenta rezolūcijā par šo jautājumu;
9. aicina Eiropas Savienību, dalībvalstis un ASV varas iestādes izmeklēt un pilnībā noskaidrot starptautisko un valsts tiesību aktu un cilvēktiesību ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus un pārkāpumus, aizliegt spīdzināšanu un necilvēcīgu izturēšanos, cilvēku piespiedu nozušanu un nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu saistībā ar cīņu pret terorismu, lai noskaidrotu personas, kuras ir atbildīgas par slepenajām ieslodzījuma vietām, tostarp par Gvantanamo, un ārkārtas pārsūtīšanas programmu, un nodrošināt, ka šādi pārkāpumi neatkārtojas turpmāk un ka cīņa pret terorismu tiek veikta, nepārkāpjot cilvēktiesības, pamatbrīvības un demokrātijas un tiesiskuma principus;
10. aicina Komisiju, Padomi un pretterorisma koordinatoru pēc ES delegācijas vizītes ASV ziņot Parlamentam par nolīgumu par tiesu iestāžu savstarpēju palīdzību un izdošanu, kā arī par ES un ASV sadarbību pretterorisma jomā, vienlaikus nodrošinot cilvēktiesību pilnīgu ievērošanu, lai kompetentās komitejas šos jautājumus var ietvert ziņojumā, kas inter alia sagatavots, pamatojoties uz TDIP Pagaidu komitejas ziņojuma 232. punktu;
11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, augstajam pārstāvim kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, pretterorisma koordinatoram, dalībvalstu parlamentiem, NATO ģenerālsekretāram, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ģenerālsekretāram un priekšsēdētājam, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram un Amerikas Savienoto Valstu prezidentam un Kongresam.
- [1] Pieņemtie teksti, P6 _TA - PROV (2009)0045.