KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

11.3.2009

Ievērojot Reglamenta 115. panta 5. punktu, iesniedza:

• –José Ribeiro e Castro, Charles Tannock, Bernd Posselt, Tunne Kelam, Filip Kaczmarek, Laima Liucija Andrikienė, Eija-Riitta Korhola PPE-DE grupas vārdā,
• –Pasqualina Napoletano, Emilio Menéndez del Valle PSE grupas vārdā,
• –Johan Van Hecke, Thierry Cornillet, Eugenijus Maldeikis ALDE grupas vārdā,
• –Adam Bielan, Ewa Tomaszewska, Mieczysław Edmund Janowski, Konrad Szymański UEN grupas vārdā,
• –Margrete Auken Verts/ALE grupas vārdā,

nolūkā aizstāt rezolūciju priekšlikumus, kurus iesniegušas šādas grupas:

• –PPE-DE (B6‑0115/2009)
• –PSE (B6‑0116/2009)
• –UEN (B6‑0117/2009)
• –ALDE (B6‑0119/2009)
• –Verts/ALE (B6‑0120/2009)

par Gvineju-Bisavu

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Gvineju-Bisavu

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā ES 2009. gada 3. marta paziņojumu par traģiskajiem notikumiem Gvinejā-Bisavā,

–  ņemot vērā gan 2005. gada 19. jūnijā notikušās prezidenta vēlēšanas, gan 2008. gada novembrī notikušās parlamenta vēlēšanas,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 2009. gada 4. marta paziņojumu par pašreizējo politisko krīzi Gvinejā-Bisavā,

–  ņemot vērā Āfrikas Savienības (ĀS) Komisijas 2009. gada 2. marta paziņojumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.  tā kā 2009. gada 2. martā dažas stundas pēc tam, kad bumbas sprādzienā gāja bojā bruņoto spēku komandieris ģenerālis Tagme Na Waie, armijas karavīri nogalināja prezidentu Joao Bernardo Vieira; tā kā ir nogalinātas divas ļoti ietekmīgas personas un sāncenši, kuri pēdējo četru mēnešu laikā bija izvairījušies no vairākiem slepkavības mēģinājumiem;

B.  tā kā šos uzbrukumus neuzskata par valsts apvērsumu un tā kā ĀS Miera un drošības padome nav apturējusi Gvinejas-Bisavas dalību tās darbībā, kā tas notika ar Gvinejas-Bisavas kaimiņvalstīm Gvineju un Mauritāniju pēc valsts apvērsumiem pagājušā gadā;

C.  tā kā nesen ievēlētais parlamenta priekšsēdētājs Raimundo Pereira tika iecelts par prezidentu uz ierobežotu laiku, kamēr nav notikušas vēlēšanas, kā tas paredzēts valsts konstitūcijā; tā kā Raimundo Pereira lūdza starptautiskās sabiedrības palīdzību, lai stabilizētu situāciju valstī;

D.  tā kā desmitiem gadu ilgā nestabilitāte Gvinejā-Bisavā ir izraisījusi valstī dziļu krīzi, radot situāciju, kad trūkst piekļuves tīram ūdenim, veselības aprūpei un izglītībai, bet ierēdņi daudzās ministrijās mēnešiem nav saņēmuši algas, un tā kā Gvineja-Bisava ir viena no dažām valstīm, kas iekļauta Apvienoto Nāciju Organizācijas Miera uzturēšanas komisijas darba kārtībā, kuras mērķis ir nepieļaut, ka šajās valstīs atgriežas karš un haoss; tā kā slepkavības notika laikā, kad ES un starptautiskā sabiedrība ir pastiprinājusi savu iesaisti, lai izveidotu Gvineju-Bisavu par demokrātisku un stabilu valsti;

E.  tā kā kopš 2008. gada jūnija ES, izmantojot EDAP misiju „ES drošības sektora reformu atbalsts — Gvineja-Bisava”, sniedz konsultācijas un palīdzību, atbalstot Gvinejas-Bisavas drošības sektora reformēšanu;

F.  tā kā 2008. gada novembrī notikušās parlamenta vēlēšanas bija svarīga pārbaude Gvinejai-Bisavai, kuras pārejai uz demokrātisku pārvaldes sistēmu bija ļoti nepieciešams jauns stimuls; tā kā vēlēšanas izpelnījās gan pilsoņu, gan starptautisko novērotāju, jo īpaši ES Vēlēšanu novērošanas misijas, uzslavu un radīja iespēju saņemt pastiprinātu ANO atbalstu valsts miera veidošanas centieniem; tā kā vēlēšanu laikā armija neiesaistījās vēlēšanu procesā un izpildīja apņemšanos nodrošināt mierīgus apstākļus;

G.  tā kā slepkavības, šķiet, ir saistītas ar politisko spriedzi, kuras pamatā ir sena sāncensība, etniska šķelšanās un nestabilitāte militārajās aprindās, kā arī aizvien augošas intereses saistībā ar narkotiku tirdzniecību valstī un kura rada ļoti sarežģītu un bīstamu situāciju, kas pastāvīgi apdraud valsts spēju atgūties;

H.  tā kā aizvien vairāk pierādījumu par narkotiku tirdzniecību un tranzītu reģionā liecina par to, ka tā ir kļuvusi par apdraudējumu visai Rietumāfrikai un pamatīgi apdraud arī Eiropas Savienību, ietekmējot tās kaimiņreģionus;

I.  tā kā Gvineja-Bisava saskaras ar narkotiku tirdzniecības problēmu un tā ir liels narkotiku tranzīta punkts starp Dienvidameriku un Eiropu un tā kā narkotiku tirdzniecība nopietni apdraud valsts politisko stabilitāti,

1.   spēcīgi nosoda Gvinejas-Bisavas prezidenta Joao Bernardo Vieira un bruņoto spēku virspavēlnieka ģenerāļa Tagmé Na Waié nogalināšanu attiecīgi 2009. gada 1. un 2. martā;

2.  izsaka visdziļāko līdzjūtību nogalinātā prezidenta Joao Bernardo Vieira un ģenerāļa Na Waié ģimenēm un Gvinejas-Bisavas tautai;

3.   mudina Gvinejas-Bisavas varas iestādes rūpīgi izmeklēt šos noziegumus un tiesāt atbildīgos un aicina starptautisko sabiedrību izmantot visu nepieciešamo ietekmi un sniegt visu nepieciešamo atbalstu šā mērķa sasniegšanai; norāda, ka lietās, kas saistītas ar ģenerāļa Ansumane Mané slepkavību 2000. gadā un ģenerāļa Veríssimo Correia Seabra slepkavību 2004. gadā, vēl nav rasta skaidrība un slepkavas nav atrasti, apsūdzēti un notiesāti; uzsver, ka nesodāmība nav risinājums;

4.   atzinīgi vērtē bruņoto spēku apņemšanos ievērot Gvinejas-Bisavas konstitūciju un mudina stingri ievērot valsts konstitucionālo kārtību;

5     mudina visus iesaistītos dalībniekus atrisināt domstarpības politiskiem un mierīgiem līdzekļiem, pamatojoties uz Gvinejas-Bisavas iestāžu sistēmu, un iebilst jebkādiem mēģinājumiem nekonstitucionālā veidā mainīt valdību;

6.   pauž cerību, ka prezidenta vēlēšanas notiks 60 dienu laikā, kā paredzēts konstitūcijā, un aicina dalībvalstis un starptautisko sabiedrību pārliecināties, ka Gvineja-Bisava saņem visu finansiālo un tehnisko atbalstu, kas nepieciešams ticamu vēlēšanu sarīkošanai;

7.   uzsver, ka tikmēr, kamēr Gvinejas-Bisavas iestādēs netiks novērstas strukturālās nepilnības, pastāv risks, ka valstī netiks ieviesta stabilitāte un tā nespēs atrisināt plašās korupcijas problēmu un atbrīvoties no svarīgas narkotiku tranzītvalsts statusa;

8.   aicina Padomi, Komisiju, dalībvalstis, Apvienoto Nāciju Organizāciju, ĀS, Rietumāfrikas valstu ekonomikas savienību (ECOWAS), Valstu, kurās runā portugāliski, kopienu (CPLP) un citus starptautiskās sabiedrības pārstāvjus uzraudzīt notikumu attīstību Gvinejā-Bisavā, palīdzēt saglabāt konstitucionālo kārtību un turpināt atbalstīt valstī miera veidošanas centienus;

9.   aicina dažādos politiskos grupējumus valstī nekavējoties uzsākt pārrunas, lai izstrādātu programmu, kura ir saistoša visiem dalībniekiem un kurā tiktu paredzēta paātrināta drošības sektora reformēšana, vēlēšanu likuma pārskatīšana, valsts pārvaldes reformēšana, pretkorupcijas pasākumi, makroekonomiskās situācijas stabilizācija un apspriešanās ar pilsonisko sabiedrību par valsts izlīgumu;

10.   atzinīgi vērtē 2009. gada 3. martā pieņemto ECOWAS lēmumu nosūtīt uz Gvineju-Bisavu ministru delegāciju, kurā iekļautu Nigērijas, Burkinafaso, Kaboverdes, Gambijas un Senegālas ministrus un ECOWAS Komisijas priekšsēdētāju, un līdzīgu lēmumu, ko tajā pašā dienā pieņēma CPLP, par politiskas misijas nosūtīšanu uz Gvineju-Bisavu Portugāles ārlietu un sadarbības ministra vadībā, abos gadījumos iesaistot visas ieinteresētās personas, lai atjaunotu uzticību starp politisko aprindu pārstāvjiem, drošības spēkiem un pilsonisko sabiedrību un atjaunotu valstī normālu konstitucionālo situāciju;

11.   ar patiesām bažām vērš uzmanību uz apdraudējumu, ko miera nostiprināšanai Gvinejā-Bisavā un stabilitātei Rietumāfrikas reģionā rada narkotiku tranzīts no tik tālām valstīm kā Kolumbija un Afganistāna un cilvēku tirdzniecība, un aicina Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūras ar atbilstošu ECOWAS atbalstu izstrādāt reģionālu rīcības plānu šīs problēmas risināšanai;

12.   aicina ANO Miera uzturēšanas komisiju palīdzēt nodrošināt apsolītās sponsoru palīdzības (gan finansiālas, gan tehniskas) sniegšanu, jo īpaši drošības sektora un administratīvajām reformām un narkotiku tirdzniecības novēršanai;

13.   aicina Padomi un Komisiju, izmantojot EDAP misiju „ES drošības sektora reformu atbalsts — Gvineja-Bisava”, turpināt sniegt konsultācijas un palīdzību, lai atbalstītu drošības sektora reformas Gvinejā-Bisavā un ziņot par jau panākto attīstību;

14.   uzdod Priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ANO un ECOWAS ģenerālsekretāriem, ĀS iestādēm, ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai, CPLP sekretariātam un Gvinejas-Bisavas valdībai un parlamentam.