Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B6-0127/2009Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B6-0127/2009

    KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

    11.3.2009

    Ievērojot Reglamenta 115. panta 5. punktu, iesniedza:
    nolūkā aizstāt rezolūciju priekšlikumus, kurus iesniegušas šādas grupas: par nevalstisko organizāciju izraidīšanu no Dārfūras

    Procedūra : 2009/2556(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    RC-B6-0127/2009
    Iesniegtie teksti :
    RC-B6-0127/2009
    Pieņemtie teksti :

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par nevalstisko organizāciju izraidīšanu no Dārfūras

    Eiropas Parlaments,

    –  ņemot vērā 2009. gada 6. marta deklarāciju, ko prezidentvalsts Eiropas Savienības vārdā sagatavoja pēc tam, kad Starptautiskā Krimināltiesa pieņēma lēmumu izdot Sudānas prezidenta Omar Hassan Al- Bashir apcietināšanas orderi,

    –  ņemot vērā komisāra Louis Michel 5. marta paziņojumu par humanitāro nevalstisko organizāciju izraidīšanu no Sudānas,

    –  ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par situāciju Sudānā un Dārfūrā, kurās īpaši pausts pastāvīgs atbalsts Starptautiskajai Krimināltiesai,

    –  ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus un to stāšanos spēkā 2002. gada 1. jūlijā,

    –  ņemot vērā ANO Drošības padomes 2005. gada 31. marta rezolūciju Nr. 1593, ar kuru Dārfūras jautājums tiek nodots izskatīšanai Starptautiskajā Krimināltiesā,

    –  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

    A.  tā kā 2009. gada 4. martā Starptautiskās Krimināltiesas Pirmstiesas palāta izdeva orderi Sudānas prezidenta Omar Hassan Al- Bashir apcietināšanai, viņu apsūdzot iespējamos noziegumos pret cilvēci un kara noziegumos konflikta pārņemtajā Sudānas provincē Dārfūrā;

    B.  tā kā, atbildot uz šo Starptautiskās Krimināltiesas lēmumu, Sudānas valdība nolēma izraidīt no Dārfūras 13 vadošās nevalstiskās organizācijas;

    C.  tā kā palīdzības sniegšanas aģentūras Dārfurā pārvalda vislielāko humānās palīdzības operāciju pasaulē; tā kā ANO ziņo, ka gandrīz 4,7 miljoniem cilvēku, tostarp 2,7 miljoniem iekšzemē pārvietoto personu, ir nepieciešama palīdzība;

    D.  tā kā palīdzības sniegšanas aģentūru izraidīšanas dēļ var palielināties mirstība un saslimstība, jo veselības aprūpes dienesti pārtrauc savu darbību un uzliesmo tādas slimības kā caureja un elpošanas ceļu infekcijas; tā kā izraidīšana var izraisīt arī imunizācijas samazināšanos un bērnu mirstības palielināšanos, ja viņiem netiek nodrošināta piekļuve terapeitiskai barošanai un barošanas pakalpojumiem;

    E.  tā kā organizācijas ir izraidītas laikā, kad to pakalpojumi ir būtiski nepieciešami, īpaši ņemot vērā, ka Dārfūras rietumos šobrīd plosās meningīta epidēmija; tā kā izraidīšanas dēļ slimniekiem pieejamā ārstnieciskā palīdzība būs ļoti ierobežota vai neesoša;

    F.  tā kā ANO doktrīna par pienākumu aizsargāt nosaka — ja valsts iestādes acīmredzami nespēj aizsargāt iedzīvotājus, citi ir atbildīgi par nepieciešamās aizsardzības nodrošināšanu;

    G.  tā kā Sudānas — ANO locekles — valdības pienākums ir sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu saskaņā ar rezolūciju Nr. 1593 (2005), kuru Drošības padomes pieņēma, pamatojoties uz pilnvarām, kas tai piešķirtas 7. nodaļā;

    H.  paužot nopietnas bažas par to, ka pēc apcietināšanas ordera izdošanas Sudānas valdība ir vairākkārt atteikusies sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu un patiesībā vēl biežāk ar skaidru necieņu izturas pret Starptautisko Krimināltiesu un starptautisko kopienu,

    1.  stingri nosoda 13 humānās palīdzības aģentūru izraidīšanu no Hartumas, tādējādi atbildot uz Starptautiskā Krimināltiesas 2009. gada 4. martā izdoto starptautisko orderi Sudānas prezidenta Omar Al-Bashir apcietināšanai;

    2.  atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu un atzinību Starptautiskajai Krimināltiesai un tās svarīgajai lomai starptautiskā tiesiskuma veicināšanā, pārtraucot noziegumu pret cilvēki un kara noziegumu nesodāmību, un starptautisko tiesību aktu cilvēktiesību jomā ievērošanas nodrošināšanā, kā arī tās lēmumam izdot Sudānas prezidenta Omar Hassan Al- Bashir apcietināšanas orderi saistībā ar noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem Dārfūrā;

    3.  pauž nopietnas bažas par izraidīšanas tūlītējo ietekmi uz humānās palīdzības sniegšanu — palīdzības, kas ir būtiski svarīga simtiem tūkstošu cilvēku;

    4.   pieprasa, lai Sudānas valdība nekavējoties atceltu lēmumu izraidīt 13 palīdzības sniegšanas aģentūras un ļautu tām turpināt svarīgo darbu Dārfūras neaizsargāto iedzīvotāju izdzīvošanas nodrošināšanai; aicina Padomi un Komisiju pastiprināt centienus, lai kopā ar Āfrikas Savienību, Arābu valstu līgu un Ķīnu pārliecinātu Sudānas valdību pakļauties šai prasībai;

    5.  aicina ANO Cilvēktiesību biroju un Starptautisko Krimināltiesu noteikt (ja Sudāna neatceļ lēmumu par palīdzības sniegšanas aģentūru izraidīšanu), vai ar šo lēmumu tiek pārkāptas pamata cilvēktiesības un vai to varētu uzskatīt par kara noziegumu;

    6.  aicina Starptautiskās Krimināltiesas prokuroru skaidri paziņot, ka, ja pret miera uzturētājiem, humānās palīdzības aģentūrām un nometnēm Dārfūrā tiks vērsta vardarbība, Starptautiskā Krimināltiesa veiks izmeklēšanu, lai noskaidrotu atbildīgās personas, kurām draud tāds pat liktenis kā Omar Hassan Al- Bashir, proti, šīs personas var tikt apsūdzētas kara noziegumos;

    7.  aicina Sudānas valdību veikt iedarbīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka cilvēktiesību aizstāvji Sudānā netiek vajāti, ja viņi pauž atbalstu Starptautiskās Krimināltiesas lēmuma, un nepieļaut cilvēktiesību aizstāvju apspiešanu un iebaidīšanu;

    8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES īpašajam pārstāvim Sudānā, Sudānas valdībai, dalībvalstu valdībām, kā arī ANO Drošības padomes locekļiem, Āfrikas Savienības iestādēm, Arābu valstu līgas iestādēm un Starptautiskās Krimināltiesas prokuroram.