KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

23.4.2009

Ievērojot Reglamenta 115. panta 5. punktu, iesniedza:

• –Alejo Vidal-Quadras, Tunne Kelam, Charles Tannock, Michael Gahler, Struan Stevenson, Bernd Posselt, Jan Zahradil un Filip Kaczmarek PPE-DE grupas vārdā,
• –Marco Cappato, Marios Matsakis, Toomas Savi un Thierry Cornillet ALDE grupas vārdā,
• –Mogens Camre, Cristiana Muscardini un Adam Bielan UEN grupas vārdā,
• –André Brie un Erik Meijer GUE/NGL grupas vārdā,

nolūkā aizstāt rezolūciju priekšlikumus, kurus iesniegušas šādas grupas:

• –PPE-DE (B6‑0248/2009)
• –GUE/NGL (B6‑0250/2009)
• –UEN (B6‑0251/2009)
• –ALDE (B6‑0254/2009)

par Ashraf nometnes iedzīvotāju humanitāro situāciju

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Ashraf nometnes iedzīvotāju humanitāro situāciju

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Ženēvas konvencijas un īpaši Ceturtās Ženēvas konvencijas 27. pantu par aizsargājamo personu juridisko statusu;

–  ņemot vērā 1951. gada Ženēvas Konvenciju par bēgļu statusu un tās 1967. gada Papildprotokolu;

–  ņemot vērā nolīgumu par militāro spēku statusu, kas parakstīts 2008. gada novembrī starp ASV un Irākas valdību,

–  ņemot vērā 2007. gada 12. jūlija rezolūciju par Irākas bēgļu humanitāro situāciju un 2008. gada 5. septembra rezolūcijā par nāvessodu izpildi Irānā ar atsaucēm uz Ashraf nometnes iedzīvotājiem, kuriem saskaņā ar Ceturto Ženēvas konvenciju ir aizsargājamo personu juridiskais statuss,

–  ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.  tā kā Ashraf nometne Irākas ziemeļos tikai izveidota 20. gadsimta 80. gados Irānas opozīcijas grupas — Irānas Tautas Mujahedin organizācijas locekļiem;

B.   tā ka 2003. gadā ASV militārie spēki atbruņoja Ashraf nometnes iedzīvotājus un noteica tiem aizsardzību, tie atzīti tos par „aizsargājamām personām” saskaņā ar Ženēvas konvencijām;

C.  tā kā ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos 2008. gada 15. oktobra vēstulē mudināja Irākas valdību aizsargāt Ashraf nometnes iedzīvotājus un neizraidīt vai nerepatriēt tos piespiedu kārtā, jo tādējādi tiktu pārkāpts nerepatriēšanas princips, un atturēties no jebkādām darbībām, kas apdraudētu to dzīvību vai drošību;

D.  tā kā pēc ASV un Irākas nolīguma noslēgšanas par militāro spēku statusu Ashraf nometne, sākot no 2009. gada 1. janvāra, atkal nonāca Irākas drošības spēku kontrolē;

E.  tā kā saskaņā ar Irākas Valsts Drošības padomnieka nesen sniegtajiem informācijas paziņojumiem šīs valsts iestādes paredzējušas pakāpeniski nepieļaut nometnes iedzīvotāju turpmāku atrašanos valstī un tā kā viņš arī atsaucies uz informāciju par to izraidīšanu vai izdošanu un/vai to piespiedu pārvietošanu ārpus Irākas,

1.  mudina Irākas ministru prezidentu nodrošināt, ka Irākas iestādes neveiks nekādus pasākumus, kas pārkāpj Ashraf nometnes iedzīvotāju cilvēktiesības, kā arī precizēt valdības nodomus attiecībā uz tiem; aicina Irākas valsts iestādes aizsargāt Ashraf nometnes iedzīvotāju dzīvības un to fizisko un morālo neaizskaramību un apieties ar tiem saskaņā ar Ženēvas konvencijās paredzētajām saistībām, jo īpaši nepārvietot, neizraidīt, neizdzīt vai nerepatriēt tos piespiedu kārtā, jo tādējādi tiktu pārkāpts nerepatriēšanas princips;

2.  uzskata, ka jārespektē ikviena individuālās vēlmes attiecībā uz nākotni, kas dzīvo Ashraf nometnē, un ka tie, kas dzīvo Ashraf nometnē, kā arī citi Irānas valstspiederīgie, ka pašreiz dzīvo Irākā, pametuši Irānu politisku iemeslu dēļ, un viņiem draudētu nopietni cilvēktiesību pārkāpumi, ja viņiem piespiedu kārtā būtu jāatgriežas Irānā, un prasa, lai nevienu personu neatgrieztu ne tieši, ne caur kādu trešo valsti un tādējādi pakļautu situācijai, kurā tiem draudētu spīdzināšana vai citi nopietni cilvēktiesību pārkāpumi;

3.  aicina Irākas valdību izbeigt nometnes blokādi un respektēt Ashraf nometnes iedzīvotāju “aizsargājamo personu” juridisko statusu saskaņā ar Ženēvas konvencijām un atturēties no jebkādām darbībām, kas varētu apdraudēt šo personu dzīvību vai drošību, proti, nodrošināt neierobežotu piekļuvi pārtikai, ūdenim, medicīniskajai palīdzībai un apgādei, degvielai, kā arī neierobežot tikšanās ar ģimenes locekļiem un starptautisko humānās palīdzības organizāciju pārstāvjiem;

4.   aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar Irākas un ASV valdību, kā arī ar ANO augsto komisāru bēgļu jautājumos un Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteju, lai rastu risinājumu, kā Ashraf nometnes iedzīvotājiem noteikt apmierinošu ilgtermiņa juridisko statusu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO Augstajam komisāram bēgļu jautājumos, Starptautiskajai Sarkanā Krusta komitejai, Amerikas Savienoto Valstu valdībai, kā arī Irākas valdībai un parlamentam.