Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B7-0082/2009Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B7-0082/2009

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmi Pitsburgā 2009. gada 24.–25. septembrī

6.10.2009

Ievērojot Reglamenta 110. panta 4. punktu, iesniedza
nolūkā aizstāt rezolūciju priekšlikumus, kurus iesniegušas šādas grupas:
S&D (B7‑0082/2009)
ALDE (B7‑0083/2009)
PPE (B7‑0086/2009)

Jean-Paul Gauzès, Corien Wortmann-Kool PPE-DE grupas vārdā,
Martin Schulz, Stephen Hughes, Hannes Swoboda, Udo Bullmann S&D grupas vārdā,
Guy Verhofstadt, Sylvie Goulard ALDE grupas vārdā


Procedūra : 2009/2608(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
RC-B7-0082/2009
Iesniegtie teksti :
RC-B7-0082/2009
Debates :
Pieņemtie teksti :

Eiropas Parlamenta rezolūcija par G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmi Pitsburgā 2009. gada 24.–25. septembrī

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā valstu vadītāju paziņojumu, ko sniedza pēc Divdesmit valstu grupas (G20) augstākā līmeņa sanāksmes Pitsburgā 2009. gada 25. septembrī,

–   ņemot vērā G20 valstu 2009. gada 2. aprīlī Londonā pieņemtos secinājumus un tā 2009. gada 24. aprīļa rezolūciju par G20 augstākā līmeņa sanāksmi Londonā 2. aprīlī[1],

–   ņemot vērā G20 valstu 2008. gada 15. novembrī Vašingtonā pieņemto deklarāciju,

–   ņemot vērā Komisijas 2009. gada 8. aprīļa paziņojumu par atbalstu jaunattīstības valstīm krīzes pārvarēšanā (COM(2009)160),

–   ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas par klimata pārmaiņām, jo īpaši 2009. gada 4. februāra rezolūciju „2050: nākotne sākas jau šodien — ieteikumi ES turpmākai integrētai politikai saistībā ar klimata pārmaiņām”[2] un 2009. gada 11. marta rezolūciju „ES stratēģija, lai Kopenhāgenas sarunās panāktu visaptverošu nolīgumu par klimata pārmaiņām, un atbilstoša finansējuma nodrošināšana klimata pārmaiņu politikas īstenošanai”[3],

–   ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) 2009. gada jūnija Pasaules nodarbinātības paktu,

–   ņemot vērā ANO Tūkstošgades attīstības mērķus un ES dalībvalstu solījumus sniegt atbalstu cīņā pret badu un nabadzību,

–   ņemot vērā saskaņoto viedokli, ko 2009. gada 17. septembrī Briselē panāca ES valstu un valdību vadītāji attiecībā uz G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmi Pitsburgā,

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

A. tā kā ekonomika vēl nav pilnībā atlabusi; tā kā pieaugošā bezdarba apkarošana joprojām ir ārkārtīgi nozīmīgs un steidzams jautājums; tā kā Eiropas bezdarba rādītāji jūlijā sasniedza augstāko līmeni iepriekšējo 10 gadu laikā, proti, 9,5 %, un ir sagaidāms, ka tas turpinās pieaugt;

B.  tā kā galvenais uzdevums, kas jāizpilda, lai nodrošinātu ekonomikas izaugsmi, ir privātā patēriņa atjaunošana; tā kā izšķiroša nozīme ir izlēmīgām reformām, lai sasniegtu spēcīgu ekonomikas izaugsmi, kas būtu stabila un ilgtspējīga;

C. tā kā pašreizējās grūtības ekonomikā būtu jāuzskata par iespēju veicināt Lisabonas–Gēteborgas mērķu sasniegšanu un atgādināt par apņemšanos cīnīties ar bezdarbu un klimata pārmaiņām, samazināt enerģijas patēriņu un izstrādāt Eiropas stratēģiju, kas nodrošinātu pāreju no krīzes ārkārtas pārvaldības uz ilgtermiņa un ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanos;

D. tā kā pašreizējo krīzi lielā mērā ir izraisījušas būtiskas neveiksmes tiesiskā regulējuma un uzraudzības jomā, kā arī apstāklis, ka dažas finanšu iestādes vieglprātīgi un bezatbildīgi ir uzņēmušās risku un ka dažās pasaules daļās nepietiekami stingras monetārās politikas dēļ ir radusies pārmērīga likviditāte;

E.  tā kā ir būtiski ekonomikas jomā nodrošināt uzlabotu starptautisko koordināciju, ir vajadzīga daudzpusēja sadarbība, lai novērstu jebkādas protekcionistiskas tendences un politisku bezdarbību, kas varētu mudināt finanšu iestādes atkal pievērsties ierastajiem darījumiem;

F.  tā kā G20 valstis ir kolektīvi atbildīgas par to, lai mazinātu krīzes sociālās sekas, jo īpaši jaunattīstības valstīs, kuras ir smagi skārusi krīzes blakus iedarbība;

G.  tā kā ārzonu centri apdraud finanšu pārvaldību un ir šķērslis Tūkstošgades mērķu sasniegšanā,

Vispārīgas piezīmes. Izaugsmes atjaunošana

1.  atzinīgi vērtē G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmē panāktās vienošanās, tostarp arī apņemšanos nepieļaut stimulācijas priekšlaicīgu pārtraukšanu; tomēr ar bažām konstatē, ka daudzās valstīs strauji pieaug valsts parāds un budžeta deficīts; uzsver, ka ir svarīgi panākt valsts finanšu stabilitāti un nodrošināt ilgtermiņa fiskālo ilgtspēju, lai neradītu pārāk lielu apgrūtinājumu nākamajām paaudzēm; mudina izstrādāt iedarbīgas stratēģijas krīzes novēršanai un tās strauji ieviest, tiklīdz tas būs iespējams, ņemot vērā ekonomikas atlabšanas gaitu;

2.  uzsver, ka ir jānosaka tūlītējas prioritātes, lai panāktu faktiskās ekonomikas spēcīgu un ilgtspējīgu izaugsmi, nodrošinātu kapitāla tirgus un aizdevumu izsniegšanas nevainojamu darbību, atbalstītu un veicinātu nodarbinātību un aizsargātu iedzīvotājus no krīzes negatīvajām sekām, īpašu uzmanību pievēršot nabadzīgākajām un neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām;

3.  atzinīgi vērtē to, ka G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmes dalībnieki pievērsās jautājumam par traucējumiem pasaules tirgū, kuri izraisīja finanšu krīzi; norāda — lai nākotnē izvairītos no finanšu krīzes, ir jānovērš tās rašanās iemesli (tostarp pārmērīgs tirdzniecības deficīts un pārpalikums), kas ietekmē ne tikai banku un finanšu regulējumu un institucionālo pārvaldību, bet arī citas jomas; uzskata, ka, vairākām valstīm kopīgi cenšoties panākt efektīvu krīzes risinājumu, ir jānovērš cēloņi, kas izraisījuši valūtas kursa svārstības un patēriņa preču cenu nepastāvību, izmantojot daudzpusējus nolīgumus;

4.  tomēr pauž nožēlu par to, ka nav izvērtēti regulējuma un uzraudzības galvenie trūkumi, kas izraisīja finanšu krīzi, lai izvairītos no tām pašām kļūdām regulējumā un uzraudzībā un līdz ar to no vēl vienas tāda paša veida krīzes; pauž nožēlu, ka nav panākts progress attiecībā uz globālās cīņas pret klimata pārmaiņām finansēšanu;

5.  atzinīgi vērtē atkārtoti apstiprināto apņemšanos sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus un pildīt oficiālās attīstības palīdzības (OAP) solījumus, tostarp apņemšanos saistībā ar atbalstu tirdzniecībai, parādu atvieglošanu un Glenīglsas saistībām;

6.  atzinīgi vērtē G20 valstu vadītāju vienošanos strādāt pie starptautiskas sistēmas izveides, lai ieviestu finanšu darījumu nodokli, un aicina panākt strauju progresu, lai nodrošinātu, ka finanšu nozare sniedz taisnīgu ieguldījumu ekonomikas atveseļošanas un izaugsmes procesā, jo līdz šim krīzes izmaksas gulstas uz nodokļu maksātājiem, valsts dienestiem un iedzīvotājiem;

Nodarbinātība, nodarbinātība, nodarbinātība

7.  atzinīgi vērtē G20 valstu vadītāju lēmumu atveseļošanas un reformēšanas procesa centrā iekļaut pienācīgu nodarbinātību un it īpaši atzinīgi vērtē SDO piešķirto lomu;

8.  atzinīgi vērtē G20 valstu apņemšanos nodarbinātības krīzi risināt starptautiskā līmenī un stiprināt atbalstu vismazāk aizsargātajiem, jo tieši viņi ir tie, kas visvairāk cietuši no krīzes un kam visvairāk ir vajadzīga kopēja rīcība; tādēļ atzinīgi vērtē Globālās ietekmes un neaizsargātības brīdinājuma sistēmas izveidi;

9.  prasa, lai starptautiskās sabiedrības apņemšanās tiktu pārvērsta konkrētā rīcībā un lai tā tiktu īstenota, it īpaši atbalstot spēcīgu ekoloģiskās nodarbinātības programmu;

10. piekrīt, ka nākotnes ekonomiskās izaugsmes sekmēšanai ir svarīgi veidot uz nodarbinātību orientētu sistēmu un ekonomikas atveseļošanas plānos par centrālo uzdevumu noteikt pienācīgas nodarbinātības veicināšanu;

11. atzinīgi vērtē SDO Nodarbinātības paktu un aicina to nekavējoties īstenot, it īpaši starptautiskā līmenī radīt tādu darbavietu fondu, ko neietekmē ekonomikas cikliskums, un nodrošināt vērienīgas fiskālo stimulu paketes, kas atbalstītu jaunu darbavietu izveidi un saglabāšanu, nodrošinot efektīvus nodarbinātības pakalpojumus un spēcīgu sociālo politiku, lai atbalstītu vismazāk aizsargātās grupas un nodrošinātu minimālo algu pirktspēju;

12. uzstāj, ka tādēļ ir būtiska SDO konvenciju ratifikācija un īstenošana, un pieprasa, lai tās iekļautu PTO tirdzniecības līgumos; aicina arī turpināt pastiprināt sadarbību ar nozīmīgākajām starptautiskajām organizācijām;

13. atbalsta iniciatīvas saistībā ar jauniem finanšu pakalpojumu veidiem, tādiem kā mikrofinansējums, kura mērķis ir uzlabot nabadzīgāko iedzīvotāju grupu piekļuvi finanšu pakalpojumiem;

14. uzstāj, ka ir svarīgi atbalstīt sociālo dialogu visos līmeņos, lai izvairītos no algu deflācijas un nodrošinātu, ka algu pieaugums atbilst produktivitātes pieaugumam;

Finanšu uzraudzības un regulējuma nostiprināšana

15. atzinīgi vērtē G20 valstu finanšu ministriem un centrālo banku uzraudzītājiem izteikto prasību panākt vienošanos par starptautiska mēroga reformu šādās svarīgās finanšu nozares jomās:

     – kvalitatīva kapitāla veidošana un procikliskuma mazināšana,

     – kompensāciju izmaksas kārtības reformēšana, lai panāktu finanšu stabilitāti,

     – ārpusbiržas atvasinājumu tirgus uzlabošana,

     – pievēršanās pārrobežu risinājumiem un sistēmiski nozīmīgām finanšu iestādēm,

     – finanšu nozares pārraudzības reforma, kas atbilstu globālajai sistēmai;

16. apliecina vēlmi pārveidot globālā finanšu regulējuma sistēmu un piekrīt, ka ir panākts ievērojams progress, taču uzskata, ka daudzas pārmaiņas, par kurām ir panākta vienošanās, vēl nav pilnībā īstenotas un ka jādara ir vēl daudz vairāk;

17. atzīmē G20 valstu apņemšanos nodrošināt vispusīgu uzraudzību pār visām sistēmai svarīgajām iestādēm un finanšu instrumentiem; ir pārliecināts, ka nepieciešama centralizētāka pieeja finanšu tirgus uzraudzībai, lai novērstu turpmākas krīzes rašanos, un uzskata, ka Eiropas Savienībai ir jāstrādā, lai radītu stiprāku finanšu uzraudzības struktūru, kuras centrā būtu vienota finanšu uzraudzības iestāde;

18. uzskata, ka starptautiskās koordinēšanas rezultātā ir jāpanāk piesardzīgas pieejas principu atjaunināšana globālā mērogā, lai novērstu regulatīvo iestāžu arbitrāžu; uzsver, ka ar G20 valstu panākto progresu plašākā mērogā ievieš zemākā līmeņa saskaņošanas pieeju, kas nenozīmē, ka ES nedrīkst piemērot augstākus standartus; šajā ziņā atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienībai ir augstāki mērķi attiecībā uz regulējuma un uzraudzības darbības jomu un prasībām, kā to uzskatāmi parāda nesen pieņemtie vai pašreiz izskatāmie tiesību akti;

19. atzinīgi vērtē vēlreiz apstiprināto apņemšanos padarīt stingrākus finanšu iestāžu noteikumus attiecībā uz riska uzņemšanos, pārvaldību, kura saskaņo atlīdzību ar ilgtermiņa rezultātiem, un kopumā labāku pārredzamību; ļoti atzinīgi vērtē apņemšanos līdz 2011. gadam pieņemt Bāzeles II sistēmu un ieviest starptautiski saskaņotu aizņemto līdzekļu īpatsvara līmeni; uzskata, ka šie vispārīgie principi un mērķi jāievēro visiem tirgus dalībniekiem, kur vien ir iesaistīta investoru, nodokļu maksātāju un patērētāju aizsardzība;

20. aicina Komisiju tuvākajā laikā transponēt saistošos Eiropas tiesību aktos G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmē noteiktās saistības attiecībā uz atlaidēm; aicina G20 valstu vadītājus padarīt priekšlikumus stingrākus tādā ziņā, ka attiecīgie tirgus dalībnieki būtu spiesti uzkrāt kapitālu un pārveidot kompensācijas mehānismus, un visā pasaulē nodrošināt konsekventu uzraudzītāju pieeju tajos gadījumos, kad lietas nonāk līdz sankciju piemērošanai;

21. uzskata, ka steidzami ir jāīsteno principi par pārrobežu sadarbību krīžu pārvaldībā; aicina Finanšu stabilitātes padomi apspriesties ar Eiropas Parlamentu, pirms tiek apstiprināti priekšlikumi, kas jāpieņem līdz 2010. gada oktobra beigām un kas paredzēti sistēmiski svarīgām finanšu iestādēm;

22. atzīst, ka sekmes cīņā pret jurisdikcijām, kuras nevēlas sadarboties (nodokļu oāzēm), ir ievērojamas, bet ne pietiekamas; mudina Vispasaules Pārredzamības un informācijas apmaiņas forumu uzlabot nodokļu pārredzamību un informācijas apmaiņu, dodot valstīm iespēju pilnībā īstenot spēkā esošos nodokļu likumus, lai aizsargātu šajās valstīs noteiktās nodokļu bāzes; atbalsta G20 valstu apņemšanos no 2010. gada marta īstenot pasākumus pret nodokļu oāzēm gadījumos, kad jurisdikcijas nevēlas sadarboties;

23. atzinīgi vērtē paveikto banku noslēpuma jomā — ESAO Vispasaules foruma par pārredzamību un informācijas apmaiņu paplašināšanu; tomēr norāda, ka dažas teritorijas, kas apņēmās ieviest attiecīgus standartus, vēl to nav izdarījušas; aicina izveidot efektīvu sistēmu, ar kuras palīdzību varētu novērst izvairīšanos no nodokļiem, kā arī atklāt un vajāt tos, kas nemaksā nodokļus; uzsver, cik svarīgi ir izveidot standartizētu ziņošanas sistēmu;

24. pauž nožēlu par to, ka netiek pievērsta uzmanība morālā kaitējuma jautājumam, un ka jautājums par saikni starp sistēmisku iestāžu piesardzīgiem uzraudzības standartiem un šo iestāžu neveiksmīgas darbības izmaksām ir atlikts līdz 2010. gada oktobrim; aicina iesniegt priekšlikumus par to, kā risināt jautājumu par restrukturizāciju un pārskatīt finanšu sektora uzņēmējdarbības modeļus, lai atrisinātu problēmu „pārāk liels, lai ciestu neveiksmi”;

Starptautisko finanšu iestāžu nostiprināšana

25. atzinīgi vērtē G20 valstu nodomu reformēt starptautiskās finanšu iestādes un prasa šīs reformas sākt pēc iespējas drīz; sagaida, ka vispasaules ekonomikas un finanšu pārvaldības reforma būs tālejoša; atbalsta SVF un Pasaules Bankas darbības uzlabošanu kā galveno elementu centienos uzlabot šo iestāžu uzticamību, leģitimitāti un efektivitāti; vēlas, lai tiktu uzlabota jaunattīstības valstu pārstāvība starptautiskajās finanšu iestādēs; atzinīgi vērtē apņemšanos nodot kvotas daļu dinamiskām jaunās tirgus ekonomikas un jaunattīstības valstīm; atgādina, cik svarīgi ir izvairīties no procikliskas politikas, lai spētu veikt atveseļošanās procesu;

26. aicina izveidot mehānismu, ar ko daļu no jaunajām īpašajām aizņēmumtiesībām, ko SVF piešķīris atsevišķām dalībvalstīm, nodotu zemu ienākumu valstīm, jo tādējādi varētu divkāršot SVF vidēja termiņa koncesiju aizdevumus;

27. atzinīgi vērtē apņemšanos veidot atvērtu pasaules ekonomiku; uzskata, ka pasaules tirdzniecības atdzimšanai ir būtiska nozīme pasaules valstu izaugsmes atjaunošanā; šajā sakarībā atkārtoti pauž savu nostāju pret jebkuru nepamatotu protekcionisma izpausmi un turpina uzstāt, ka jāpanāk progress tirgus pieejamības nodrošināšanā, nenostādot neizdevīgākā pozīcijā jaunattīstības valstis un likvidējot nepamatotas tarifu un beztarifu barjeras, kā arī panākot brīvas un godīgas tirdzniecības noteikumu ievērošanu; joprojām ir pārliecināts, ka jāpanāk starptautisks, vērienīgs un līdzsvarots Dohas sarunu kārtas noslēgums, kas atbilstu sarunu mandātam, un aicina valstu vadītājus turēt prātā šīs sarunu kārtas gala mērķi — attīstību;

28. atzinīgi vērtē G20 valstu pārliecību par to, cik nozīmīga ir ilgtspējīgāka pasaules ekonomika; uzsver, ka izšķirīga nozīme ir tam, vai gaidāmajā Kopenhāgenas konferencē tiks panākta saistoša vienošanās par klimata pārmaiņām; tomēr uzsver, ka G20 valstu vadītājiem būtu jāapzinās pasaules ilgtspējas problēmu plašais mērogs; aicina G20 valstu finanšu ministrus mobilizēt resursus, lai atbalstītu drīzu klimata pasākumu īstenošanu jaunattīstības valstīs kā izšķirošo elementu kolektīvajai reakcijai uz pasaules ekonomikas krīzi;

29. uzsver, ka visas saistības, kuras uzņemtas valsts un starptautiskā līmenī, ir pilnībā jāievēro, nekavējoties jāizpilda un jāiegūst rezultāts, lai atjaunotu uzticamību un sekmētu ekonomikas atveseļošanu;

30. uzskata, ka jautājums par ES pārstāvību G20 valstu sanāksmēs ir rūpīgi apspriežams sarunās starp trim galvenajām ES iestādēm un dalībvalstīm; pauž pārliecību par to, ka Eiropas Savienībai ir jāvienojas par kopēju nostāju starptautiskos forumos, jo īpaši G20 valstu sanāksmēs, un uzstājīgi prasa, lai starptautiskās sarunās ES tiktu pārstāvēta vienotāk un saskanīgāk;

31. uzsver, cik svarīgi ir ANO Vispārējā konferencē par klimata pārmaiņām (Unfccc), kura notiks Kopenhāgenā, vienoties par līdzekļu piešķiršanu nabadzīgām valstīm, lai tām palīdzētu piemēroties klimata pārmaiņām, un par stingru un paredzamu finansēšanas mehānismu īstenošanu papildus oficiālajai attīstības palīdzībai; pauž nožēlu, ka šā jautājuma izskatīšanu atlika līdz Unfccc sarunām Kopenhāgenā, un atkārtoti pauž uzskatu, ka ES jāiegulda taisnīga maksājumu daļa, kas paredzēta, lai mazinātu klimata pārmaiņas un sekmētu pielāgošanos atbilstīgi zinātniskajiem atklājumiem par klimata pārmaiņu apmēru un ar to saistītajām izmaksām;

32. vērš uzmanību uz nepārejošo pārtikas krīzi un atzinīgi vērtē lēmumu atbalstīt Pasaules Bankas pārtikas iniciatīvu; aicina līdzekļu devējas valstis nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību attiecībā uz pārtikas palīdzības izplatīšanu;

33. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, G20 valstu valdībām un parlamentiem un Starptautiskajam Valūtas fondam.