Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B7-0088/2009Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B7-0088/2009

    KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par informācijas brīvību Itālijā un citās ES dalībvalstīs

    19.10.2009

    Ievērojot Reglamenta 110. panta 4. punktu, iesniedza:
    nolūkā aizstāt rezolūciju priekšlikumus, kurus iesniegušas šādas grupas:
    PPE (B7‑0088/2009)
    ECR (B7‑0089/2009)
    EFD (B7‑0091/2009)

    Manfred Weber, Simon Busuttil, Mario Mauro, Salvatore Iacolino, Roberta Angelilli, Clemente Mastella, Elisabetta Gardini PPE-DE grupas vārdā,
    Timothy Kirkhope ECR grupas vārdā,
    Fiorello Provera, Francesco Enrico Speroni EFD grupas vārdā,

    Procedūra : 2009/2688(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    RC-B7-0088/2009
    Iesniegtie teksti :
    RC-B7-0088/2009
    Debates :
    Pieņemtie teksti :

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par informācijas brīvību Itālijā un citās ES dalībvalstīs

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā starptautiskās un Eiropas saistības cilvēktiesību jomā, piemēram, tās, kas iekļautas ANO Cilvēktiesību konvencijās un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā,

    –   ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantu par vārda un informācijas brīvību un tiesībām uz plašsaziņas līdzekļu plurālismu,

    –   ņemot vērā Itālijas Republikas Konstitūcijas 21. pantu,

    –   ņemot vērā Komisijas paziņojumu un 2009. gada 8. oktobrī Eiropas Parlamentā notikušās debates,

    –   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

    A. tā kā nav pamata apgalvojumam, ka Itālijā netiek ievērota informācijas brīvība, jo tās pilsoņi, tostarp žurnālisti, vēsturnieki, filozofi, pētnieki, rakstnieki un skolotāji ikdienā izmanto vārda brīvību;

    B.  tā kā informācijas brīvības neievērošana ir raksturīga diktatūrām un totalitāriem režīmiem, kuri tautai ir lieguši vai turpina liegt tās pamattiesības un brīvības;

    C. tā kā Itālijā preses brīvība ir garantēta Konstitūcijā, kurā nostiprinātas tiesības uz pilnīgu domas un vārda brīvību;

    D. tā kā Itālijā ir plašs brīvu un neatkarīgu mediju loks, tostarp laikraksti, radio un televīzijas kanāli, kas darbojas valsts, reģionālajā un vietējā līmenī, un tie bauda pilnīgu informācijas un vārda brīvību;

    E.  tā kā atbilstīgi neatkarīgā novērošanas centra Pāvijā 2009. gada maija un jūnija – laikposms, kas sakrita ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu laiku – datiem par plašsaziņas līdzekļiem, ētera laiks, kas Rai-TV televīzijas ziņu programmās tika piešķirts opozīcijas partiju pārstāvjiem bija 60 % un Mediaset grupas televīzijas ziņu programmās 40 %;

    F.  tā kā pavisam nesen Itālijas Republikas prezidents Giorgio Napolitano diskusijās ar Eiropas Parlamenta deputātiem par šo jautājumu izteicās, ka Eiropas Parlaments nedrīkst rīkoties kā apelācijas tiesa attiecībā uz lēmumiem, ko pieņēmuši valstu parlamenti, ne arī attiecībā uz valstu valdību politiku, un ka pastāv šim nolūkam piemērotas struktūras;

    G. tā kā atbilstīgi komisāres V.Redingas izteikumiem 2009. gada 8. oktobra debašu laikā par informācijas brīvību Itālijā, Eiropas Parlamenta deputātiem nevajadzētu izmantot ES iestādes, lai risinātu problēmas, kuras saskaņā ar Līgumiem būtu jārisina valsts līmenī;

    H. tā kā varbūtējas neslavas celšanas gadījumos Itālijā ikvienam ir tiesības vērsties tiesā, jo tās ir ikviena likumīgās tiesības un pagātnē šīs tiesības ir izmantojuši dažādu ieviržu politiskie līderi; tā kā tiesību izmantošana nekādā veidā nevar tikt uzskatīta par iebiedēšanu,

    1.  paziņo, ka informācijas un preses brīvība ir katra Itālijas pilsoņa ikdienas dzīvē stingri iesakņojusies vērtība un nekādā ziņā nav apdraudēta;

    2.  uzsver to nozīmi, kāda Itālijā ir vietējiem un reģionālajiem plašsaziņas līdzekļiem informācijas avotu plurālisma veicināšanā un reģionālo valodu un kultūru saglabāšanā;

    3.  turklāt uzsver, ka informācijas plurālismu Itālijā garantē arī plašā brīvā piekļuve vismodernākajām komunikācijas nozarēm, piemēram, internetam, digitālajiem pakalpojumiem, satelītiem un kabeļiem;

    4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.