Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B7-0090/2009Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B7-0090/2009

    KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par informācijas brīvību Itālijā un Eiropas Savienībā

    19.10.2009

    Ievērojot Reglamenta 110. panta 4. punktu,
    nolūkā aizstāt rezolūciju priekšlikumus, kurus iesniegušas šādas grupas:
    Verts/ALE (B7‑0090/2009)
    GUE/NGL (B7‑0092/2009)
    S&D (B7‑0093/2009)
    ALDE (B7‑0094/2009)

    Monika Flašíková Beňová, Claude Moraes, David-Maria Sassoli S&D grupas vārdā,
    Niccolò Rinaldi, Sonia Alfano, Luigi de Magistris, Sophia in 't Veld, Jeanine Hennis-Plasschaert, Sarah Ludford, Sylvie Goulard, Renate Weber, Ivo Vajgl, Louis Michel, Olle Schmidt, Johannes Cornelis van Baalen, Giommaria Uggias, Gianni Vattimo, Vincenzo Iovine, Pino Arlacchi ALDE grupas vārdā,
    Daniel Cohn-Bendit, Judith Sargentini, Raül Romeva i Rueda, Rebecca Harms Verts/ALE grupas vārdā,
    Lothar Bisky, Rui Tavares, Patrick Le Hyaric, Willy Meyer, Cornelis de Jong, Eva-Britt Svensson, Nikolaos Chountis GUE/NGL grupas vārdā


    Procedūra : 2009/2688(RSP)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    RC-B7-0090/2009
    Iesniegtie teksti :
    RC-B7-0090/2009
    Debates :
    Pieņemtie teksti :

    Eiropas Parlamenta rezolūcija par informācijas brīvību Itālijā un Eiropas Savienībā

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, īpaši tos pantus, kuri attiecas uz pamattiesību ievērošanu, veicināšanu un aizsardzību, kā arī EK līguma 6., 22., 43., 49., 83., 87., 95. un 151. pantu,

    –   ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. pantu un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantu par tiesībām uz vārda un informācijas brīvību, kā arī tiesībām uz plašsaziņas līdzekļu plurālismu,

    –   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Direktīvu 2007/65/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 89/552/EEK par dažu tādu televīzijas raidījumu veidošanas un apraides noteikumu koordinēšanu, kas ietverti dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos,

    –   ņemot vērā Komisijas darba dokumentu par plašsaziņas līdzekļu plurālismu Eiropas Savienības dalībvalstīs (SEC(2007)0032),

    –   ņemot vērā Komisijas noteikto trīsposmu pieeju plašsaziņas līdzekļu plurālisma jautājumam un neatkarīgo pētījumu, ko Komisijas uzdevumā veica un 2009. gadā pabeidza Lēvenes Katoļu universitātes Tiesību un informāciju un komunikācijas tehnoloģijas starpdisciplīnu centrs (ICRI), Centrāleiropas Universitātes Plašsaziņas līdzekļu un komunikāciju studiju centrs (CMCS) un Jēnčēpingas Starptautiskās biznesa augstskolas Plašsaziņas līdzekļu vadības un transformācijas centrs (MMTC) kopā ar konsultāciju firmas Ernst & Young Beļģijas biroju,

    –   ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 25. septembra rezolūciju par plašsaziņas līdzekļu koncentrēšanos un plurālismu Eiropas Savienībā[1],

    –   ņemot vērā Parlamenta 2004. gada 22. aprīļa rezolūciju par vārda un informācijas brīvības pārkāpumu risku Eiropas Savienībā, jo īpaši Itālijā[2],

    –   ņemot vērā Komisijas paziņojumus un 2009. gada 8. oktobrī Eiropas Parlamentā notikušās debates,

    –   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

    A. tā kā Eiropas Savienība garantē un veicina vārda un informācijas brīvību, kā noteikts Pamattiesību hartas 11. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantā, un šajā sakarībā būtiski priekšnoteikumi ir plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms, un tā kā šīs tiesības nozīmē iespēju brīvi paust savus uzskatus un brīvi saņemt un izplatīt informāciju, nesaskaroties ar valsts iestāžu iejaukšanos vai spiedienu;

    B.  tā kā Komisija, neraugoties uz Parlamenta atkārtotajiem pieprasījumiem pieņemt direktīvu par informācijas plurālismu un plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju, šos jautājumus neiekļāva direktīvas „Televīzija bez robežām” pārskatīšanas plānā, bet gan apņēmās šajā sakarībā noteikt īpašu trīsposmu darbības plānu, paredzot izstrādāt darba dokumentu (tas tika paveikts 2007. gadā), definēt rādītājus plurālisma līmeņa raksturošanai (šie rādītāji iekļauti 2009. gada jūlijā publicētā neatkarīgā pētījumā) un iesniegt priekšlikumu paziņojumam par minētajiem rādītājiem (plānots tikai 2010. gadā);

    C.  tā kā Parlaments vairākās rezolūcijās ir atkārtoti aicinājis Komisiju veicināt pasākumus plurālisma nodrošināšanai un risināt plašsaziņas līdzekļu koncentrācijas problēmu, steidzami nākt klajā ar paziņojumu par plašsaziņas līdzekļu plurālisma aizsardzību un plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju dalībvalstīs un steidzami pabeigt tiesiskā regulējuma pilnveidi, nākot klajā ar priekšlikumu direktīvai par minētajiem jautājumiem un izmantojot Līgumos skaidri paredzētu juridisko pamatu;

    D. tā kā ir redzams, ka vairākās dalībvalstīs plašsaziņas līdzekļu plurālisms ir apdraudēts; tā kā organizācijas „Freedom House” ikgadējā ziņojumā par preses brīvību Itālija ir ierindota 73. vietā un ziņojumā minēta arī kritiskā situācija Rumānijā un Bulgārijā; tā kā bažas par stāvokli Itālijā ir paustas arī EDSO Augstā pārstāvja plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā 20. septembra vēstulē Itālijas varas iestādēm un Itālijas Valsts preses apvienībai;

    E. tā kā aizvadīto mēnešu laikā Itālijā ir pieaugušas bažas par ieilgušo interešu konfliktu saistībā ar premjerministram piederošajiem plašsaziņas līdzekļiem un politisko kontroli pār svarīgākajiem privātajiem un sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp kontroli pār reklāmas līdzekļu sadalījumu; tā kā valdība ir būtiski iejaukusies sabiedriskās televīzijas raidpakalpojumu darbā, it īpaši saistībā ar programmu veidošanu un direktoru, redaktoru un žurnālistu iecelšanu, un, kā konstatējusi Itālijas nozīmīgākā plašsaziņas līdzekļu uzraudzības struktūra — Pavia Uzraudzības centrs —, tas ir atstājis sekas uz plašsaziņas līdzekļu plurālismu; tā kā Itālijas premjerministrs ir ierosinājis tiesas prāvas pret Itālijas un citu Eiropas valstu laikrakstiem un nesen pieprasījis, lai Eiropas Komisijas preses dienesta pārstāvji atturas no jebkādas informācijas sniegšanas,

    1.  pauž pārliecību, ka informācijas saņemšanas un izplatīšanas brīvība bez varas iestāžu iejaukšanās ir viens no Eiropas Savienības darbības pamatprincipiem un būtiska demokrātijas sastāvdaļa, tāpat kā plašsaziņas līdzekļu plurālisms, norādot, ka abi šie aspekti ir minēti Pamattiesību hartas 11. pantā; atkārtoti uzsver, ka Eiropas Savienībai ir politisks un juridisks pienākums savas kompetences jomās nodrošināt pilsoņiem šo tiesību ievērošanu;

    2.  uzskata par vajadzīgu risināt ikvienu anomālo situāciju, kuras iezīmes ir interešu konflikti starp politiskajiem un ekonomiskajiem spēkiem un plašsaziņas līdzekļu rokās esošo varu un tiešas vai netiešas kontroles koncentrācija pār sabiedriskajiem un privātajiem plašsaziņas līdzekļiem, un uzsver, ka visās dalībvalstīs ir jānodrošina tas, ka sabiedriskās raidorganizācijas ir neatkarīgas un ka valsts iestādes neiejaucas to darbībā;

    3.  pauž īpašas bažas par stāvokli Itālijā un uzskata, ka tam varētu būt sekas uz visu Eiropu kopumā un ka Eiropas Savienības rīcības trūkums varētu mazināt ticamību ES noteiktajiem pamattiesību kritērijiem gan ārējās attiecībās, gan pievienošanās procesā;

    4.  nosoda Itālijas varas iestāžu izdarīto spiedienu uz Itālijas un Eiropas laikrakstiem un pret tiem vērsto iebiedēšanu, pievienojas EDSO pārstāvja aicinājumam, kurā Itālijas valdībai prasīts pārtraukt šo spiedienu, un uzskata par nepamatotu ikvienu valsts iestāžu iejaukšanos informācijas brīvībā, lai kontrolētu sabiedriskās televīzijas raidpakalpojumus;

    5.  šajā sakarībā atkārtoti apstiprina, ka Eiropas Savienības tiesiskais regulējums plašsaziņas līdzekļu plurālisma un plašsaziņas līdzekļu koncentrācijas jautājumā joprojām nav pietiekams, tādēļ Eiropas Savienībai ir steidzami jārīkojas, izmantojot savu kompetenci iekšējā tirgus, audiovizuālās politikas, konkurences, telekomunikāciju, valsts subsīdiju, sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību un pilsoņu pamattiesību jomās, lai noteiktu vismaz galvenos obligātos nosacījumus, kuri būtu jāievēro visām dalībvalstīm, tā pienācīgā līmenī nodrošinot, garantējot un veicinot informācijas brīvību un plašsaziņas līdzekļu plurālismu; šajā sakarībā lūdz Komisiju izpētīt plašsaziņas līdzekļu koncentrācijas un koncernu veidošanās risku Eiropas Savienībā;

    6.  mudina Komisiju, ievērojot Parlamenta vairākkārtējos pieprasījumus un pašas Komisijas solīto, vispirms sagatavot paziņojumu, kurā definēts atbilstīgu rādītāju kopums sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu sniegtās informācijas plurālisma un neatkarības līmeņa raksturošanai, un tad steidzami nākt klajā ar priekšlikumu direktīvai par plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju un plurālisma aizsardzību, šajā uzdevumā pilnībā iesaistot drīzumā iecelto par pamattiesībām atbildīgo komisāru;

    7.  uzdod kompetentajām Parlamenta komitejām un Pamattiesību aģentūrai sekot līdzi ar šo jautājumu saistītajām norisēm un sniegt plenārsēdē ziņojumu par informācijas brīvību un plašsaziņas līdzekļu koncentrāciju un plurālismu Eiropas Savienībā;

    8.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Pamattiesību aģentūrai un EDSO.