KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par nākamo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi
21.10.2009
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
PPE (B7‑0095/2009)
ALDE (B7‑0096/2009)
S&D (B7‑0098/2009)
ECR (B7‑0109/2009)
Joseph Daul, Elmar Brok, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Ioannis Kasoulides, Corien Wortmann-Kool, Francisco José Millán Mon, Daniel Caspary, Pilar del Castillo Vera, Albert Deß, Jean-Paul Gauzès, Mathieu Grosch, Peter Liese, Andreas Schwab, Richard Seeber, Tadeusz Zwiefka, Ingeborg Gräßle, Werner Langen PPE-DE grupas vārdā,
Hannes Swoboda, Adrian Severin S&D grupas vārdā,
Sarah Ludford, Sharon Bowles, Olle Schmidt, Johannes Cornelis van Baalen, Marietje Schaake ALDE grupas vārdā,
Charles Tannock, Ryszard Antoni Legutko ECR grupas vārdā,
Eiropas Parlamenta rezolūcija par nākamo ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2008. gada 8. maija rezolūciju par Transatlantisko ekonomikas padomi, 2008. gada 5. jūnija rezolūciju par ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi un 2009. gada 26. marta rezolūciju par transatlantisko attiecību stāvokli pēc vēlēšanām ASV,
– ņemot vērā 2009. gada 5. aprīlī Prāgā notikušās ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus,
– ņemot vērā Transatlantiskās ekonomikas padomes (TEP) 2008. gada 16. oktobra sanāksmē pieņemto kopīgo paziņojumu un progresa ziņojumu un Transatlantiskā likumdevēju dialoga sanāksmē 2009. gada aprīlī Prāgā pieņemto kopīgo paziņojumu,
– ņemot vērā Justice Goldstone vadīto Apvienoto Nāciju Organizācijas faktu vākšanas misiju par Gazas konfliktu, kura tika sākta 2009. gada 15. septembrī,
– ņemot vērā 2009. gada 17. septembra rezolūciju par iecerēto starptautisko nolīgumu, lai ASV Valsts kasei darītu pieejamus finanšu maksājumu ziņojumu datus nolūkā novērst un apkarot terorismu un teroristu finansēšanu,
– ņemot vērā 2009. gada 8. oktobra rezolūciju par G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmi Pitsburgā 2009. gada 24.–25. septembrī,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,
A. tā kā Eiropas Savienība atzinīgi vērtē ASV administrācijas vēlmi sadarboties starptautiskajā jomā un stiprināt ES un ASV attiecības, kas ir ES ārpolitikas stūrakmens;
B. tā kā ES un ASV ir stratēģiska nozīme globālās ekonomikas uzdevumu risināšanā, jo to iekšzemes kopprodukts (IKP) pārsniedz pusi no pasaules IKP, un tā kā abiem partneriem ir pasaulē spēcīgākās divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu partnerattiecības, kas aptver gandrīz 40 % no visas pasaules tirdzniecības;
C. tā kā ES un ASV ir arī kopīgas politiskās intereses un kopīga atbildība par pasaules mēroga politiku miera veicināšanā, cilvēktiesību ievērošanā un stabilitātes nodrošināšanā, kā arī par dažādu globālu apdraudējumu mazināšanu un uzdevumu risināšanu, tādu kā kodolieroču izplatīšana, terorisms, klimata pārmaiņas, energoapgādes drošība, tādas ekonomikas attīstība, kurā ir zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis, nabadzības izskaušana un citu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana;
D. tā kā Transatlantiskās ekonomikas padomes darbs ir jāturpina, lai līdz 2015. gadam, samazinot tirdzniecības šķēršļus, izveidotu integrētu transatlantisko tirgu, kas būs būtiski ekonomikas izaugsmes atsākšanai un tautsaimniecības atveseļošanai;
E. tā kā ir arī vajadzīga kopīga ES un ASV vadība, lai sekmīgi noslēgtu Dohas attīstības sarunu kārtu;
F. tā kā ir būtiski, lai likumdevēju nozīme pienācīgi atspoguļotos Transatlantiskās ekonomikas padomes darbā un lai atbilstīgi tiktu ņemtas vērā Eiropas Parlamenta prioritātes;
G. tā kā ES un ASV nāksies risināt uzdevumus saistībā ar aizvien lielāku globālo energoresursu patēriņu un vajadzību īstenot globālās klimata pārmaiņu apkarošanas saistības, kas tiks noteiktas Kopenhāgenas sanāksmē un tā kā jaunajiem energoefektivitātes paaugstināšanas standartiem un pasākumiem nevajadzētu radīt jaunus transatlantiskās tirdzniecības šķēršļus, kā arī nevajadzētu mazināt skaldmateriālu drošību un nekaitīgumu;
H. tā kā Lisabonas līgumā ietvertie ārpolitikas instrumenti palīdzēs Eiropas Savienībai īstenot stiprāku un saskaņotāku politiku starptautiskajā vidē;
I. tā kā finanšu un ekonomikas krīze ir strauji izvērtusies darba tirgus krīzē ar smagām sekām sociālajā jomā un tā kā transatlantiskajiem partneriem kopīgi jārisina ekonomiskās krīzes sociālās problēmas;
J. tā kā jaunākie pētījumi, tādi kā Vācijas Maršala fonda (German Marshall Funds) analizētās transatlantiskās tendences 2009. gadā, liecina par vēl nebijušu ES iedzīvotāju atbalstu ASV administrācijai, kas ir pamats ES un ASV attiecību stiprināšanai,
ES un ASV augstākā līmeņa sanāksme
1. atkārtoti apliecina, ka ES un ASV attiecības ir būtiskākā ES stratēģiskā partnerība, un ir pārliecināts, kas ES un ASV administrācijai jāpastiprina stratēģiskais dialogs, sadarbība un koordinācija, risinot globālos uzdevumus un reģionālos konfliktus; aicina Komisiju pēc augstākā līmeņa sanāksmes iesniegt paziņojumu par ES un ASV stratēģisko partnerību;
2. aicina abus partnerus veicināt cilvēktiesību ievērošanu pasaulē, padarot to par politikas galveno elementu; uzsver nepieciešamību ciešāk koordinēt darbības preventīvās diplomātijas un krīzes situāciju diplomātijas jomā; aicina ASV administrāciju ratificēt Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus un pievienoties tiem; atkārto aicinājumu atcelt nāvessodu; aicina ASV valdību atsākt praksē pilnībā īstenot tiesiskuma starptautiskos standartus, apturēt visas ārpustiesas procedūras un izbeigt nesodāmību par cilvēktiesību pārkāpumiem;
3. uzskata, ka ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē abiem partneriem ir jāuzņemas vadošā loma, lai tiktu īstenotas G20 valstu saistības; tādēļ aicina saskaņot darbību attiecībā uz ASV reformu paketi finanšu nozarē un pašreizējām ES likumdošanas reformām, ietverot finanšu pārraudzības struktūru, un prasa abām partnerēm pastiprināt sadarbību SVF modernizēšanas jomā;
4. uzsver, cik svarīga ir ES un ASV sadarbība, lai 15. Pušu konferencē (COP 15), kas notiks 2009. gada 15. decembrī Kopenhāgenā, panāktu starptautiska nolīguma noslēgšanu, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem un ietverot atbilstošu starptautisku palīdzību klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā un pielāgošanā jaunattīstības valstīs; mudina ES prezidentūru ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē panākt, lai ASV uzņemtos pildīt plašas starptautiskas saistības pēc Kioto protokola darbības beigām un sadarbotos, veicinot saikni starp ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu un reģionālo vai federālo tirdzniecības sistēmu ASV;
5. prasa nostiprināt ES un ASV attiecību institucionālo mehānismu saskaņā ar Parlamenta 2009. gada 26. marta rezolūciju;
6. aicina ES un ASV nākamajā augstākā līmeņa sanāksmē vienoties par transatlantisko partnerattiecību veicināšanu, lai risinātu kopējus globālus uzdevumus, it īpaši saistībā ar ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos, terorisma apkarošanu, klimata pārmaiņām, cilvēktiesību ievērošanu, pandēmijas apkarošanu un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu; uzsver, ka jaunattīstības valstis neizraisīja pasaules finanšu un ekonomikas krīzi, taču tās sekas šajās valstīs ir nesamērīgi smagas;
7. uzsver, ka NATO ir transatlantiskās drošības pamats; uzskata, ka attiecīgi notikumi šajā plašajā drošības struktūrā ir jāizskata dialogā ar Krieviju un EDSO dalībvalstīm, kas nav pievienojušās ES, lai transatlantiskā mērogā atjaunotu vienošanos drošības jomā;
8. šajā sakarībā atzinīgi vērtē Krievijas Federācijas un ASV lēmumu vest sarunas, lai noslēgtu jaunu visaptverošu juridiski saistošu nolīgumu, ar ko aizstāj Līgumu par stratēģisko ieroču samazināšanu (START), kura darbība beidzas 2009. gada decembrī, un atzinīgi vērtē Savstarpējo saprašanās deklarāciju par līguma START-1 pēctecību, ko prezidenti Baraks Obama un Dmitrijs Medvedevs parakstīja 2009. gada 6. jūlijā;
9. atzinīgi vērtē ASV prezidenta paziņojumu, ka viņš sāks Līguma par vispārējo kodolizmēģinājumu aizliegumu (CTBT) ratifikāciju; aicina Padomi sniegt konstruktīvu un visaptverošu ieguldījumu, ciešā sadarbībā ar ASV un Krieviju gatavojoties nākamajai Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) pārskatīšanas konferencei;
10. uzsver, ka neskaidrība par Irānas kodolprogrammas mērķiem apdraud ieroču neizplatīšanas sistēmu un stabilitāti reģionā un pasaulē; atbalsta mērķi panākt risinājumu sarunu gaitā ar Irānu, ievērojot divpusēju dialoga un sankciju stratēģiju, sadarbībā ar citām Drošības padomes dalībvalstīm un Starptautisko Atomenerģijas aģentūru;
11. pauž bažas par jaunākajiem Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (KTDR) veiktajiem kodolizmēģinājumiem un ANO rezolūcijas Nr. 1887 noraidīšanu; tomēr pauž atbalstu ASV divpusējam dialogam saistībā ar sešu pušu sarunām par Korejas pussalas atbrīvošanu no kodolieročiem;
12. ņem vērā ASV lēmumu atlikt sākotnējos plānus par pretraķešu aizsardzības izvēršanu Eiropā un tās jaunos plānus; aicina izstrādāt jaunu pasaules drošības kārtību, īpaši iesaistot ES, ASV, Krieviju un Ķīnu;
13. atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir abiem partneriem uzticības un pārredzamības gaisotnē popularizēt saskaņotu savas politikas pieeju attiecībā uz Irānu, Irāku, Afganistānu un Pakistānu; mudina ES, ASV, NATO un ANO izstrādāt jaunu kopēju stratēģisko koncepciju, kurā būtu plaši ietvertas starptautiskas saistības, aicinot visas kaimiņvalstis piedalīties šā mērķa sasniegšanā, lai tādējādi panāktu stabilitāti reģionā;
14. uzskata, ka 2009. gada 23. septembrī prezidenta B. Obama organizētās Izraēlas premjerministra Bendžamina Netanjahu un Palestīnas līdera Mahmuda Abasa pirmās tikšanās tālejošos mērķus neizdevās sasniegt; vēlreiz apstiprina, ka Tuvo Austrumu miera procesa sekmīgs rezultāts ir viens no būtiskākajiem ES un ASV prioritārajiem uzdevumiem, un aicina ES un ASV kopīgi sekmēt Kvarteta aktīvu līdzdalību, lai kopīgi rastu mierīgu noregulējumu, par mērķi izvirzot divu valstu pastāvēšanu un neatkarīgas un dzīvotspējīgas Palestīnas valsts izveidošanu; aicina augstākā līmeņa sanāksmē izskatīt iespējamos veidus, kā tuvināties arābu pasaulei; aicina izbeigt ārkārtīgi smago humanitāro stāvokli Gazas joslā; pauž nožēlu par organizācijas Hamas ietekmi uz personiskās brīvības un cilvēktiesību ierobežošanu;
15. vēlas, lai augstākā līmeņa sanāksmes abas puses vienotos, ka Dohas sarunu kārtas sekmīgs noslēgums ietver pasākumus, ar kuriem novērš lauksaimniecības cenu nepastāvību un pārtikas nepietiekamību; aicina līderus neaizmirst par šīs sarunu kārtas attīstības galīgo mērķi un pildīt saistības, proti, attīstības sadarbībai atvēlēt 0,7 % no to IKP; uzsver, ka jāņem vērā nesenās KLP reformas, un vēlas, lai līdzīgus pielāgojumus veiktu ASV lauksaimniecības likumā; atgādina par notikumu gaitu saistībā ar iepriekš pretrunīgi vērtētiem jautājumiem, tādiem kā hormonu izmantošana liellopu gaļā, hlorīda izmantošana putnu gaļā un atļauju izsniegšana dažiem ģenētiski modificētiem produktiem; ir pārliecināts, ka, veidojot pastāvīgu dialogu, savstarpējo lauksaimniecības produktu tirdzniecību ietekmējošus jautājumus var atrisināt, pirms notiek vēršanās pie strīdu izšķiršanas struktūrām PTO;
16. ņem vērā plānu izveidot Transatlantisko enerģētikas padomi; stingri uzsver, ka tai jānodarbojas vienīgi ar nepārprotamiem šīs jomas ārpolitikas un drošības politikas aspektiem un nākotnē tā jāintegrē Transatlantiskās politikas padomē, un ka TEP jānodarbojas ar kopējo enerģētikas politiku;
17. atzinīgi vērtē programmas par vīzu režīma atcelšanu neseno paplašināšanu, ietverot vēl septiņas ES dalībvalstis; tomēr mudina ASV atcelt vīzu režīmu visai ES un nodrošināt vienādu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem, ievērojot pilnīga savstarpīguma principu; kritizē plānoto administratīvo nodevu ieviešanu ESTA ceļošanas atļauju piešķiršanai ES pilsoņiem, uzskatot to par soli atpakaļ, un aicina Komisiju sarunās ar administrāciju šim jautājumam piešķirt prioritāti, tostarp pārrunājot iespēju piemērot savstarpīguma principu;
18. aicina ASV ļaut pilnībā un efektīvi īstenot ES un ASV aviācijas nolīguma pirmo posmu un ES un ASV aviācijas drošības nolīgumu; atgādina Komisijai un ASV iestādēm, ka gadījumā, ja netiks panākta vienošanās par otrā posma nolīgumu, tas var izraisīt pirmā posma nolīguma atcelšanu dažās dalībvalstīs; aicina ASV nepieļaut nekādus pasākumus, kas vēršas pret pastiprinātu sadarbību, piemēram, attiecībā uz ārvalstu remonta darbnīcu pārbaudi, atvieglojumiem pretmonopola noteikumu ievērošanā un gaisa pārvadātāju piederību kādai valstij, kas minēti Pārstāvju palātas rezolūcijā Nr. 915;
Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksme un tās pilnvaru nostiprināšana
19. uzsver, ka ciešākas un uz sociālās tirgus ekonomikas principiem balstītas transatlantiskas partnerattiecības, kuru mērķis ir līdz 2015. gadam pabeigt transatlantiska tirgus izveidi, ir būtisks līdzeklis globalizācijas veidošanai un risinājumu rašanai pasaules ekonomikas un sociālo krīžu gadījumos; norāda, ka daudzu to tirdzniecības un ieguldījumu beztarifu barjeru izveides pamatā, kuras TEP aicina atcelt, bija likumdošanas struktūru apzināta rīcība, lai atbalstītu sociālus, ar veselības aprūpi saistītus, kultūras vai vides mērķus, un līdz ar to tās nevar atcelt, nepiemērojot atbilstīgu tiesību aktu;
20. prasa, lai Komisija izstrādātu detalizētu plānu, kurā apzināti pašreizējie šķēršļi, kas traucē sasniegt šo mērķi; atgādina par pētījumu, kuru Eiropas Parlaments atļāva veikt un kura finansējumu iekļāva savā 2007. gada budžetā; pauž izbrīnu par to, kādēļ Eiropas Komisija, neraugoties uz Eiropas Parlamenta vairākkārtējiem lūgumiem, nevienu no šiem dokumentiem līdz šim nav publicējusi; par šo dokumentu iesniegšanas galīgo termiņu publicēšanai nosaka 2009. gada 15. novembri;
21. uzskata, ka Transatlantiskā ekonomikas padome var risināt jautājumu par transatlantiskās sadarbības izveidi saistībā ar energoefektivitāti, tehnoloģiju (tostarp videi nekaitīgu enerģiju) un enerģijas tiesiskās reglamentācijas jomām; uzstāj, ka transatlantiskajai sadarbībai energoapgādes drošības jautājumos vajadzētu būt vienam no galvenajiem jautājumiem, kas regulāri jāizskata Transatlantiskajā politikas padomē (TPP), kuru Eiropas Parlaments ierosināja izveidot 2009. gada 26. marta rezolūcijā;
22. uzskata, ka transatlantiskajai ekonomikas sadarbībai jākļūst atbildīgākai, pārredzamākai un paredzamākai un ka sanāksmju, darba kārtību, plānu un progresa ziņojumu grafiki regulāri jāpublicē un nekavējoties jāievieto tīmekļa vietnē; ierosina katru gadu rīkot debates par panākto progresu jautājumos, kuri tika apspriesti Transatlantiskajā ekonomikas padomē, kā arī tās struktūrās;
23. tomēr uzskata, ka šajā sakarībā TEP nevajadzētu aizmirst par valdību veikto saimniecisko darbību ietekmi uz tādiem jautājumiem kā privātums un datu aizsardzības standarti, biometriskās specifikācijas, aviācijas drošība, ceļošanas dokumenti un apmaiņa ar informāciju par pasažieriem;
Transatlantiskā likumdevēju dialoga nozīme Transatlantiskajā ekonomikas padomē
24. atkārtoti aicina ES un ASV vadītājus un Transatlantiskās ekonomikas padomes līdzpriekšsēdētājus ņemt vērā to, cik būtiska nozīme TEP sekmīgā darbībā ir likumdevējiem; mudina pilnībā un nepastarpināti iesaistīt Transatlantiskā likumdevēju dialoga (TLD) pārstāvjus TEP, jo likumdevēji un to attiecīgās izpildstruktūras kopīgi atbild par daudzu TEP lēmumu īstenošanu un izpildes uzraudzību;
25. uzskata, ka ir būtiski nodrošināt, lai likumdevēju dialogā un Transatlantiskās ekonomikas padomes darbā tiktu iesaistīti kompetentākie ASV Kongresa locekļi un Eiropas Parlamenta deputāti nolūkā nepieļaut tiesību aktu neparedzētu ietekmi uz transatlantisko tirdzniecību un ieguldījumiem; vēlas, lai ar jauno nolīgumu pašreizējo TEP varētu pārveidot par transatlantisku parlamentāru asambleju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2009. gada 26. marta rezolūcijā paustos ieteikumus;
Transatlantiskā ekonomikas padome un ekonomikas un finanšu krīze
26. atzinīgi vērtē to, ka Transatlantiskajai ekonomikas padomei padomus sniedz virkne ieinteresēto personu, tostarp uzņēmumu pārstāvji, un aicina nodrošināt pienācīgu lomu arodbiedrību kustības pārstāvjiem no abiem Atlantijas okeāna krastiem, lai pilnībā ņemtu vērā sociālo aspektu; aicina padomdevēju grupā iekļaut Transatlantiskā darba ņēmēju un darba devēju dialoga un nākotnē paredzamā Transatlantiskā enerģētikas dialoga vadītājus; tomēr pauž uzskatu, ka to padomdevēju funkcijas ir jānošķir no ASV Kongresa un Eiropas Parlamenta likumdošanas funkcijām;
27. uzsver Transatlantiskās ekonomikas padomes nozīmi ASV un ES koordinētas regulatīvas rīcības sekmēšanā un nodrošināšanā krīžu gadījumos, jo īpaši saistībā ar alternatīviem ieguldījumu fondiem, finanšu tirgus infrastruktūru (galvenokārt ārpusbiržas (OTC) atvasinājumu tirgiem), kapitāla prasībām, nodokļu „oāzēm” un risinājumiem pārrobežu maksātnespējas gadījumos; aicina TEP pārbaudīt finanšu iestāžu sadarbību un paraugpraksi atlīdzību politikas jomā, nodrošinot, ka atlīdzības pamatā ir ilgtermiņa rezultāti, un tādējādi samazinot riska iespējamību;
28. uzsver, ka vēl turpina pastāvēt kredītresursu trūkuma risks; šajā sakarībā uzsver — lai panāktu ilgtspējīgu globālās ekonomikas atveseļošanos un novērstu bezdarba pieaugumu, ļoti būtiska ir saskaņota makroekonomikas politika;
29. aicina TEP uzstājīgi prasīt, lai ASV iestādes ņem vērā izmaiņas ES kapitāla prasību direktīvās, īstenojot Bāzeles II sistēmu; atzinīgi vērtē ASV valdības priekšlikumu reglamentēt visus OTC atvasinājumus un tās darbu jautājumā par kompleksu strukturētu produktu centrālo norēķinu iestādi un aicina TEP izpētīt, kā varētu veicināt koordinētu pieeju attiecībā uz aktīvu kategoriju uzskaiti un uzņēmumiem, kā arī infrastruktūras atbilstību;
30. aicina TEP nodrošināt, ka ASV iestādes saskaņo ar Eiropas Savienību noteikumus par alternatīvu ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFM direktīva), lai nepieļautu regulējuma arbitrāžu;
31. mudina TEP risināt jautājumu par iestādēm, kuras ir „pārāk lielas, lai ciestu neveiksmi”, un atbalsta G20 valstu priekšlikumus plānu izstrādāšanai neparedzētiem gadījumiem attiecībā uz sistēmiski nozīmīgām finanšu iestādēm; uzskata, ka sistēmiski nozīmīgas finanšu iestādes varētu pakļaut stingrākām prasībām par informācijas publiskošanu, piemēram, ierobežojumiem attiecībā uz komercnoslēpumiem, tāpat kā vadošajiem uzņēmumiem var piemērot ES konkurences politiku;
32. atbalsta G20 valstu aicinājumu paātrināt grāmatvedības standartu konverģenci; mudina TEP izteikt aicinājumu FASB un IASB izstrādāt vienotus, kvalitatīvus vispārējos vispasaules grāmatvedības standartus un pabeigt šo standartu konverģenci līdz 2011. gada jūnijam; uzsver, ka IASB būtu jāturpina pārvaldību reformas;
33. prasa Transatlantiskajai ekonomikas padomei uzstājīgi prasīt, lai ASV iestādes ievērotu ceļvedi, kurā vietējiem lietotājiem ASV ir noteikta prasība piemērot starptautiskos finanšu pārskatu standartus (IFRS); atgādina par Vērtspapīru un biržu komisijai (SEC) izteikto lūgumu līdz brīdim, kad ASV tiks pieņemts lēmums par prasību ASV lietotājiem piemērot IFRS, atzīt Eiropas Savienībā pieņemto IFRS līdzvērtību ASV vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem (GAAP); prasa TEP veicināt, lai daudznacionālu grupu pārskatos tiktu veidots sadalījums pa valstīm;
34. cer, ka TEP mudinās pārmaiņu veikšanu ASV apdrošināšanas uzraudzības režīmā, lai nodrošinātu ASV apdrošināšanas uzraudzības režīma līdzvērtību saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Maksātspējas II direktīvā; uzskata, ka iniciatīva veidot Valsts apdrošināšanas biroju varētu uzlabot ES un ASV sadarbību; aicina TEP nodrošināt, lai ASV iestādes panāktu progresu attiecībā uz apdrošināšanas uzraudzību federālajā līmenī, nepieciešamības gadījumā nošķirot nodokļu un citus jautājumus no uzraudzības aspekta;
35. atzinīgi vērtē GFTEI paplašināšanu un uzskata par daudzsološu pavērsienu to, ka visas 87 GFTEI dalībvalstis ir vienojušās par nodokļu informācijas apmaiņas ESAO standartu pieņemšanu; mudina TEP nodrošināt, ka ES un ASV kopā uzņemas vadošo lomu pasaulē, nodrošinot, ka nepieciešamie stimuli, tostarp sankcijas, tiek ieviestas līdz 2010. gada martam, un ātri visām pusēm ieviest profesionālapskates programmu, lai novērtētu progresu, tomēr uzskata, ka šī struktūra ir jāpastiprina, lai cīnītos ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; uzsver, ka automātiskai informācijas nodrošināšanai būtu jābūt standarta prasībai visos starptautiskajos nodokļu jautājumos;
36. uzskata, ka ASV un ES pozitīvās pieredzes apmaiņa par uzņēmumu sociālo atbildību (CSR) būtiski ietekmēs uzņēmumu attieksmi pret CSR un tie vairāk iesaistīsies sociālo un vides jautājumu risināšanā; uzskata, ka, sadarbojoties tiesiskās reglamentācijas jomā, būtu jāņem vērā ES reglamentējošo noteikumu pastiprināšana attiecībā uz Kapitāla prasību direktīvu (CRD) un jo īpaši attiecībā uz atlīdzības politiku finanšu pakalpojumu nozarē;
37. atzinīgi vērtē G20 vadītāju vienošanos strādāt pie starptautiskas finanšu darījumu nodokļa sistēmas izstrādes;
Transatlantiskā ekonomikas padome un intelektuālais īpašums
38. aicina gaidāmajā Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmē veicināt stratēģisko transatlantisko sadarbību intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā, pilnībā ievērojot pilsoņu pamattiesības un civiltiesības; uzsver, ka tehnoloģiju izplatība nedrīkst traucēt intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmai, ar kuru nodrošina spēju uzņemties inovācijas procesā radušos finanšu un uzņēmējdarbības riskus;
39. atgādina TEP, ka informācijas sabiedrība ir būtisks transatlantiskās ekonomikas telpas pīlārs un ka šīs telpas pamatā ir piekļuve zināšanām un jauns modelis digitālās informācijas aizsardzībai un kopīgai izmantošanai, ievērojot proporcionalitāti;
Transatlantiskā ekonomikas padome un patērētāju aizsardzība
40. aicina TEP veicināt kopējas darbības, lai nodrošinātu, ka trešās valstis, jo īpaši Ķīna, paaugstinātu ražošanas standartus, lai izpildītu ES un ASV drošības prasības, sevišķi attiecībā uz rotaļlietām, un lai nodrošinātu abās Atlantijas okeāna pusēs tiesību aktu stingru ievērošanu attiecībā uz ražojumu drošību, jo īpaši rotaļlietām, kā arī stingrākas valsts līmeņa pārbaudes;
41. aicina Komisiju Transatlantiskajā ekonomikas padomē izstrādāt stingrākus un efektīvākus pārrobežu sadarbības mehānismus piemērošanas jomā, lai savienotu ES brīdināšanas sistēmu RAPEX, ko piemēro patēriņa precēm, kuras rada nopietnu risku patērētājiem, ar ASV Patēriņa preču drošības komitejas brīdinājuma sistēmu un lai saskaņotu Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības (CPC) tīkla darbības ar ASV iestāžu veiktajām darbībām;
42. ierosina Transatlantiskajai ekonomikas padomei pieņemt saistošu sadarbības instrumentu, ar kuru varētu strukturēt un atvieglot informācijas apmaiņu par ražojumu drošumu, kā arī izstrādāt kopīgu sadarbības pasākumu programmu;
43. aicina Komisiju saistībā ar gaidāmo TEP sanāksmi un ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmi paātrināt darbu pie ļoti novilcinātā divpusējā nolīguma par sadarbības nolīguma izpildi, ar kuru attiecībā uz ASV tiek paplašinātas piemērošanas darbības, kas izriet no ES regulas par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā un ASV Interneta drošības likuma;
44. aicina Komisiju sadarboties ar ASV puses pārstāvjiem, lai TEP varētu izskatīt iespējas uzlabot patērētāju aizsardzību, pienācīgi ņemot vērā patērētāju digitālās tiesības, kā arī iespējas kopīgi izstrādāt noteikumus par precēm ar trūkumiem;
Divpusējā tirdzniecība — muita, tirgus uzraudzība un tirdzniecības drošība
45. aicina TEP veicināt sadarbības stiprināšanu starp ES un ASV muitas un tirgus uzraudzības iestādēm, lai izvairītos no tā, ka pie patērētājiem nonāk bīstami ražojumi, jo īpaši bīstamas rotaļlietas;
46. aicina Transatlantisko ekonomikas padomi paust ES bažas par ASV vienpusējo tiesību aktu, kas paredz skenēt visas uz ASV transportētās jūras kravas, kā to pieņēmis ASV Kongress; uzskata, ka Transatlantiskā ekonomikas padome varētu organizēt Briselē un Vašingtonā lietderīgus seminārus jautājumā par 100 % skenēšanu, lai ASV un ES likumdevēja iestādēs padziļinātu izpratni un veicinātu drīzu un savstarpēji pieņemamu šīs problēmas risinājumu; aicina Komisiju saistībā ar gaidāmo Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmi izvērtēt šā pasākuma iespējamās izmaksas uzņēmējiem un ES ekonomikai, kā arī tā iespējamo ietekmi uz muitas darbību;
47. pauž apņēmību turpināt aicināt ASV likumdevēja iestādes — un aicina Komisiju Transatlantiskās ekonomikas padomes sanāksmes laikā darīt to pašu — vēlreiz apsvērt konteineru 100 % skenēšanas prasību, kā arī paplašināt sadarbību ar ASV, pamatojoties uz riska pārvaldību, tostarp ES un ASV Tirdzniecības partnerības programmu savstarpējo atzīšanu saskaņā ar Pasaules Muitas organizācijas noteikto SAFE standartu kopumu;
Savstarpējā atzīšana un standartizācija
48. aicina Komisiju saistībā ar gaidāmo TEP sanāksmi pieņemt procedūras attiecībā uz to ražojumu atbilstības deklarāciju savstarpējo atzīšanu, uz kuriem attiecas obligātā trešās puses testēšana, jo īpaši attiecībā uz IKT un elektroniskajām ierīcēm, uzstājīgi prasīt nodrošināt likumīgo mērvienību savstarpējo atzīšanu, jo īpaši nodrošinot, ka uz ES ražojumiem ASV tiek attiecināta vienīgi metriskā sistēma, kā arī kopā ar ASV iestādēm izskatīt standartizācijas jautājumus, sākt apaļā galda sarunas par standartiem, galveno uzmanību pievēršot novatoriskiem risinājumiem, un koordinēt šo procesu starptautiski;
Vides un sabiedrības veselības jautājumi
49. uzskata, ka vissvarīgākā nozīme TEP sanāksmē ir dialogam par jauno pārtiku un jauno tehnoloģiju izmantošanu pārtikas ražošanā; uzsver bažas par klonēšanas izmantošanu dzīvnieku selekcijā;
50. atzinīgi vērtē to, ka ASV administrācija ir atzinusi nepieciešamību reformēt ASV Toksisko vielu uzraudzības likumu (TSCA); aicina ES un ASV sadarboties, lai ASV izveidotu tiesiskās reglamentācijas sistēmu, ar kuru nodrošina REACH līdzvērtīgu aizsardzības līmeni;
Enerģētika, rūpniecība un zinātne
51. aicina, izstrādājot tiesību aktus, kuriem būs transatlantiska ietekme, sadarboties ar Transatlantisko ekonomikas padomi jomās, kuras skar rūpniecības reglamentējošo vidi, īstenojot ES Mazās uzņēmējdarbības akta pieeju, kas paredz pirmām kārtām domāt par mazajiem uzņēmumiem;
52. mudina TEP veidot sadarbību, lai izstrādātu kopēju enerģētikas stratēģiju, ar kuru atbalsta energoapgādes dažādošanu un veicina ekoloģiski efektīvu ekonomiku, lai palielinātu piegāžu drošību, un mudina TEP palīdzēt izveidot kopīgus ilgtspējības kritērijus attiecībā uz biodegvielām;
53. mudina TEP sekmēt sadarbību pētniecībā, lai labāk izmantotu paplašinātā ES un ASV Zinātnes un tehnoloģiju nolīguma potenciālu;
Starptautiskā tirdzniecība
54. uzskata, ka piekļuve trešo valstu tirgiem ir kopā risināms jautājums un ka tas ir gan ES, gan ASV interesēs; pauž pārliecību, ka TEP ir svarīga nozīme kopējas pieejas veicināšanā jautājumā par ES un ASV tirdzniecības attiecībām ar trešām valstīm; aicina TEP strādāt pie vienotākas pieejas ieviešanas jaunajos ASV un ES brīvās tirdzniecības nolīgumos, lai saskaņotu šos nolīgumus, kā arī sociālos un vides standartus;
55. aicina TEP izskatīt jautājumu par tiesisko regulējumu un tehniskajiem standartiem, lai labotu neskaidrus juridiskus nosacījumus, un šajā sakarībā apsvērt jautājumus par līgumiem, nodevām un juridisko noteiktību ASV;
Tiesu iestāžu un policijas sadarbība, vīzas
56. cer, ka ES un ASV ministru sanāksmē, kas notiks 2009. gada 28. oktobrī Vašingtonā, tiks pieņemta kopēja deklarācija policijas un tiesu iestāžu sadarbības jomā, tajā jo īpaši iekļaujot jautājumu par informācijas drošību internetā;
57. Atgādina savu apņemšanos cīnīties pret terorismu un pauž stingru pārliecību, ka jānodrošina pareizs līdzsvars starp drošības pasākumiem un pilsonisko brīvību un pamattiesību aizsardzību, vienlaikus nodrošinot privātuma un datu aizsardzību visaugstākajā līmenī; atkārtoti apliecina, ka nepieciešamība un samērīgums ir svarīgākie principi, kurus neievērojot cīņa ar terorismu nebūs efektīva;
58. uzskata, ka ir nepieciešama droša tiesiskā un politiskā sistēma, lai nodrošinātu ciešu ES un ASV sadarbību jomās, kas ir saistītas ar tiesiskuma, brīvības un drošības jautājumiem, un ka būtiska ir spēcīgāka partnerība, ietverot parlamentāro un demokrātisko dimensiju, lai efektīvi risinātu tādus kopējus jautājumus kā cīņa ar terorismu un organizēto noziedzību, neskarot pamattiesības un tiesiskumu, nodrošinātu policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, migrācijas pārvaldību un patvēruma meklēšanas tiesību aizsardzību un veicinātu bezvīzu režīmu labticīgu pilsoņu brīvai kustībai starp abām teritorijām;
59. uzsver, ka Eiropas Savienības pamatā ir tiesiskums un ka visos gadījumos, kad Eiropas personu datus drošības apsvērumu dēļ pārsūta trešām valstīm, vajadzētu ievērot procesuālās garantijas un aizsardzības tiesības, kā arī atbilstību dalībvalstu un Eiropas mēroga tiesību aktiem datu aizsardzības jomā;
60. atgādina, ka transatlantiskā Nolīguma par savstarpējo juridisko palīdzību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, kurš stāsies spēkā 2010. gada 1. janvārī, 4. pantā paredzēts, ka piekļuvi attiecīgiem finanšu datiem iegūst, iesniedzot pieprasījumu valsts iestādēs, un ka tas varētu būt atbilstošāks juridiskais pamats SWIFT datu pārsūtīšanai nekā iecerētais pagaidu nolīgums;
61. atzīmē, ka pašlaik tiek apspriests ES un ASV pagaidu nolīgums attiecībā uz šādu datu nosūtīšanu un ka tas būs spēkā pārejas periodā, to norādot un iekļaujot turpināmības klauzulu, kurā paredzētais termiņš nepārsniedz 12 mēnešus, un ka jaunajā nolīgumā, par kuru vienosies, neskarot procedūru, kura būs jāievēro saskaņā ar Lisabonas līgumu, pilnībā būs jāiesaista Eiropas Parlaments un dalībvalstu parlamenti un jānodrošina Parlamenta 2009. gada 17. septembra rezolūcijas 3. punktā minēto noteikumu īstenošana;
****
62. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ASV Kongresam, Transatlantiskā likumdevēju dialoga priekšsēdētājiem, Transatlantiskās ekonomikas padomes priekšsēdētājiem un tās sekretariātam.