KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par demokrātijas veidošanu ES ārējo attiecību jomā
21.10.2009
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
Verts/ALE (B7‑0118/2009)
ECR (B7‑0119/2009)
S&D (B7‑0120/2009)
PPE (B7‑0121/2009)
ALDE (B7‑0122/2009)
Filip Kaczmarek, László Tőkés, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra PPE-DE grupas vārdā,
Véronique De Keyser, Richard Howitt, Thijs Berman S&D grupas vārdā,
Ivo Vajgl, Alexander Graf Lambsdorff ALDE grupas vārdā,
Heidi Hautala, Eva Joly, Franziska Katharina Brantner, Barbara Lochbihler, Hélène Flautre, Judith Sargentini, Ulrike Lunacek Verts/ALE grupas vārdā,
Adam Bielan, Tomasz Piotr Poręba ECR grupas vārdā,
Eiropas Parlamenta rezolūcija par demokrātijas veidošanu ES ārējo attiecību jomā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, jo īpaši tās 21. pantu, un Starptautisko paktu par civilajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā ES līguma 3., 6., 11. un 19. pantu un EK līguma 177., 300. un 310. pantu,
– ņemot vērā visas vienošanās starp ES un trešām valstīm un šajās vienošanās iekļautās klauzulas par cilvēktiesībām un demokrātiju,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ko pasludināja 2007. gada 12. decembrī Strasbūrā,
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2000. gada 8. septembra rezolūciju „ANO Tūkstošgades deklarācija” (A/RES/55/2),
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2000. gada 4. decembra rezolūciju „Veicinot un nostiprinot demokrātiju” (A/RES/55/96),
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2005. gada 15. septembra rezolūciju „2005. gada augstākā līmeņa sanāksmes rezultāti” (A/RES/60/1),
– ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2005. gada 23. marta rezolūciju par reģionālo, apakšreģionālo un cita veida organizāciju un struktūru lomu demokrātijas veicināšanā un nostiprināšanā (A/RES/59/201),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par ES palīdzību vēlēšanās un to uzraudzību (COM (2001) 0191),
– ņemot vērā 2001. gada 15. marta rezolūciju par Komisijas paziņojumu par ES palīdzību vēlēšanās un to uzraudzību,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par ES lomu cilvēktiesību un demokratizācijas veicināšanā trešās valstīs (COM (2001) 0252),
– ņemot vērā 2002. gada 25. aprīļa rezolūciju par Komisijas paziņojumu par ES lomu cilvēktiesību un demokratizācijas veicināšanā trešās valstīs,
– ņemot vērā 2003. gada 12. decembrī pieņemto Eiropas drošības stratēģiju,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par pārvaldību un attīstību (COM (2003) 615),
– ņemot vērā ziņojumu (A5-0219/2004) attiecībā uz Komisijas paziņojumu par pārvaldību un attīstību ,
– ņemot vērā 2005. gada Eiropas Konsensu attīstības jomā,
– ņemot vērā 2005. gada Parīzes deklarāciju par atbalsta efektivitāti un 2008. gada Akras rīcības programmu,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Pārvaldība „Eiropas konsensa attīstības jomā” kontekstā — ceļā uz saskaņotu Eiropas Savienības līmeņa pieeju” (COM (2006) 0421),
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (EIDHR),
– ņemot vērā Prezidija 2007. gada 18. jūnija lēmumu par parlamentārās demokrātijas veicināšanas biroja izveidi,
– ņemot vērā 2008. gada 8. maija rezolūciju par ES vēlēšanu novērošanas misijām — mērķi, prakse un uzdevumi nākotnē,
– ņemot vērā 2009. gada maija Padomes secinājumus „Atbalsts demokrātiskai pārvaldībai — izveidot uzlabotu ES sistēmu”,
– ņemot vērā 2009. gada 30. septembra mutisko jautājumu Komisijai par demokrātijas veidošanu ārējo attiecību jomā (O-0093/2009 – B7-0213/2009),
– ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,
A. tā kā demokrātija un cilvēktiesības ir Eiropas Savienības un tās dalībvalstu pamatvērtības un kopš pašiem pirmsākumiem tās bijušas neatņemama Eiropas integrācijas sastāvdaļa;
B. tā kā Eiropas Savienības pamatlīgumos pausta cieša apņemšanās ievērot demokrātiju un cilvēktiesības un Kopenhāgenas politiskie kritēriji par to iestāžu stabilitāti, kas garantē demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesību aizsardzību un cieņu pret mazākumtautībām un to aizsardzību, arvien bijuši paplašināšanās procesa svarīgs aspekts;
C. tā kā ES ieskats par demokrātijas izveidi un atbalstīšanu vēl nav bijis izklāstīts vienotā dokumentā;
D. tā kā plaša izpratne par demokrātiju ir veiksmīgi integrējusi politiskās, sociālās un ekonomiskās tiesības ES un ir bijusi izšķirošais elements, lai panāktu stabilitāti un labklājību līdz šim vēl pasaules vēsturē nepieredzētā veidā;
E. tā kā līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. pantā noteikts, ka viens no kopējās ārpolitikas un drošības politikas svarīgākajiem uzdevumiem ir attīstīt un nostiprināt demokrātiju un tiesiskumu, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu;
F. tā kā Lisabonas līguma 21. pantā noteikts, ka „Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir principi, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos” un ka „Savienība nodrošina konsekvenci savas ārējās darbības dažādās jomās, kā arī šo jomu un pārējās politikas savstarpēju konsekvenci”;
G. tā kā visa veida cilvēktiesību veicināšana un aizsardzība ir svarīgākais priekšnoteikums demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanai un to apliecina ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija 59/201 un tā kā demokrātiskas sistēmas var atšķirties pēc veida un uzbūves, kā tas vērojams ES, taču demokrātija ir universāla vērtība un tās svarīgākie principi vai elementi noteikti daudzās starptautiskās deklarācijās un konvencijās; tā kā šie elementi noteikti divās ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijās, kas pieņemtas 2000. un 2005. gadā (A/RES/55/96 un A/RES/59/201), un to vidū ir:
• cilvēktiesību un pamatbrīvību, tostarp biedrošanās un miermīlīgas pulcēšanās un vārda un uzskatu brīvības ievērošana,
• tiesības piedalīties sabiedrisko lietu pārvaldē vai nu tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību, tiesības balsot un tikt ievēlētam patiesās regulārās brīvās vēlēšanās, kuras tiek rīkotas, balstoties uz vispārējām un vienlīdzīgām vēlēšanu tiesībām un aizklāti balsojot, lai nodrošinātu cilvēku brīvas gribas izpausmi,
• politisko partiju un organizāciju plurālistiska sistēma,
• tiesiskuma ievērošana,
• varas dalīšana un tiesu neatkarības principa ievērošana,
• valsts pārvaldes pārredzamība un atbildība,
• brīvi, neatkarīgi un plurālistiski plašsaziņas līdzekļi;
H. tā kā Tūkstošgades deklarācijā noteikts, ka ar demokrātisku, pārstāvniecisku un cilvēku gribā balstītu pārvaldību vislabāk var nodrošināt cilvēku tiesības dzīvot un audzināt bērnus cieņas apstākļos, neciešot badu un nebaidoties no vardarbības, apspriešanas vai netaisnības;
I. tā kā cilvēku vienlīdzīgas iespējas piedalīties politiskajā dzīvē un lēmumu pieņemšanā ir patiesas demokrātijas priekšnoteikums;
J. tā kā demokrātija, attīstība un visa veida cilvēktiesību, tostarp ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību ievērošana ir savstarpēji atkarīgas un cita citu pastiprina;
K. tā kā demokrātija ir nepārprotami saistīta ar drošību, un tas atzīts Eiropas drošības stratēģijā, kurā norādīts, ka vislabāk starptautisko kārtību var stiprināt, izplatot labu pārvaldību, atbalstot sociālas un politiskas reformas, cīnoties pret korupciju un ļaunprātīgu varas izmantošanu, izveidojot tiesiskumu un aizsargājot cilvēktiesības;
L. tā kā Eiropas Savienībai ir plašs instrumentu un rīku klāsts demokrātijas atbalstam visā pasaulē, sākot no politiskā dialoga un diplomātiskām iniciatīvām un beidzot ar specifiskiem finanšu un tehniskās sadarbības instrumentiem;
M. tā kā Eiropas Savienības ārējie finanšu instrumenti, piemēram, attīstības sadarbības instruments (DCI), Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (ENPI) un stabilitātes instruments (IfS) visi nodrošina nozīmīgas iespējas demokrātiskas pārvaldības un institucionālās un veiktspējas palielināšanas atbalsta sneigšanai;
N. tā kā Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR) cilvēktiesību un demokrātijas jomā ir galvenais finansiālās palīdzības instruments, kas pēc apjoma ir globāls, var darboties bez reģistrācijas valsts piekrišanas un tieši atbalsta pilsoniskās sabiedrības organizācijas; tā kā EIDHR finansētās ES vēlēšanu novērošanas misijas ir būtiska daļa no ES ieguldījuma demokrātiskā iestāžu izveides procesā, kurā jo īpaši jāiekļauj paveiktā darba kontrole attiecībā uz ES vēlēšanu novērošanas misiju ieteikumiem;
O. tā kā pilsoniskajai sabiedrībai var būt liela nozīme Savienības ārējos demokrātijas veidošanas centienos, kā parāda brīvprātīgo ieguldījums miera un demokrātijas veidošanas programmās;
P. tā kā ir nepieciešams labāk pārraudzīt pašlaik ES sniegto demokrātijas atbalstu, to, kā ES plašais rīku un instrumentu arsenāls darbojas partnervalstīs un kā šie atšķirīgie instrumenti un dalībnieki darbojas, viens otru papildina un kā tie ir savstarpēji saistīti;
Q. tā kā Parlamenta 2004. gada ziņojumā par Komisijas paziņojumu par pārvaldību un attīstību uzsvērts, ka „svarīgi turpināt vēlēšanu sistēmas un parlamentārās reformas, pēc daudzpartiju vēlēšanu sistēmas izveides, lai nodrošinātu intensīvāku un efektīvāku politisko aktivitāti iedzīvotāju vidū”[1];
1. piekrīt, ka nepieciešams saskaņots un vienots pamats, lai atbalstītu ES demokrātijas veidošanas procesu pasaulē un jo īpaši veicinātu demokrātiskās vērtības, kā arī efektīvāk respektētu visā pasaulē cilvēktiesības;
2. atzinīgi vērtē iepriekšējo un pašreizējo ES prezidentūru centienus attiecībā uz starppīlāru iniciatīvu par demokrātijas veidošanu ES ārējās attiecībās ar mērķi uzlabot ES politiku un pastiprināt tās rīcībspēju, kā arī koordinēšanas tās centienus, un uzsver ilgtspējīgas rīcības nepieciešamību šajā jomā kā daļu no Padomes 2009. gada novembrī pieņemtajiem secinājumiem; šajā sakarībā uzsver, ka Padomei, apskatot šos jautājumus, pienācīgi jāapsver dažus svarīgākos principus, piemēram, pārredzamību, dokumentu pieejamību, apspriešanos un lēmumu publiskumu;
3. ierosina, ka Padomes secinājumos būtu jāiekļauj konkrēti un praktiski ierosinājumi demokrātijas veidošanas koordinācijas uzlabošanai ES ārpolitikas, cilvēktiesību un attīstības politikas instrumentos; atgādina, ka īpašas valsts stratēģijas pieņemšana par cilvēktiesībām un demokrātiju jāuzlūko kā atsauces dokuments katrai valstij specifisku prioritāšu noteikšanā šajā jomā un jāpadara par visu nozīmīgāko ES ārpolitikas jomu un instrumentu neatņemamu sastāvdaļu sadarbībā ar attiecīgajām trešām valstīm, un ka šāda stratēģija varētu būtiski uzlabot ES ārējās darbības konsekvenci, koordinēšanu un efektivitāti;
4. atgādina, ka demokratizācija un laba pārvaldība nav tikai pašmērķi, bet arī būtiski svarīgi, lai samazinātu nabadzību un nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, mieru un stabilitāti; norāda, ka demokrātija, kā parāda ES iekšējās integrācijas process, palīdz nodrošināt ne tikai politiskās un pilsoniskās tiesības, bet arī ekonomiskās, kultūras un sociālās tiesības, ieskaitot solidaritāti;
5. aicina Komisiju un ES dalībvalstis, veidojot jauno dienestu ārējo darbību veikšanai, nodrošināt cilvēktiesību un demokrātijas efektīvu izveidošanu visās politikas jomās, kā arī mācīties no pašreizējā procesa un pieredzes, lai panāktu progresu uz vietas;
6. uzskata, ka demokrātijas un demokrātisku procesu ieviešana trešās valstīs, izmantojot palīdzību attīstības jomā, piedāvā vislabākās perspektīvas efektīvas politikas izstrādāšanai attiecībā uz globāliem jautājumiem, par kuriem norūpējušies arī ES pilsoņi; norāda, ka demokrātiskas sistēmas var, piemēram, labāk cīnīties labāk cīnīties pret pārnacionāliem noziegumiem, nelegālo imigrāciju un tirdzniecību, aizsargāt vidi, uzturēt atvērtu globālo tirdzniecības sistēmu, kā arī nodrošināt ilgtspējīgu un konkurētspējīgu energoapgādi;
7. lai nostiprinātu saskaņotu rīcību demokrātijas veicināšanai visā pasaulē, mudina ES publiski atzīt 2005. gada ANO Ģenerālās asamblejas formulēto demokrātijas definīciju par atsauces punktu tās demokratizācijas darbam;
8. uzsver, ka demokrātiju nevar eksportēt vai uzspiest no ārienes un ka veiksmīgai demokrātijas veicināšanas stratēģijai jābalstās uz dialogu un jāietver plaši centieni stiprināt pilsonisko sabiedrību un palielināt izpratni par demokrātiju jaunattīstības valstīs; uzsver, ka ES jāturpina ievērot apņemšanās attiecībā uz principiem, ka partnervalstis pašas lemj par attīstības stratēģijām un programmām; tomēr norāda, ka šos procesus var atbalstīt ar dažādajiem ES instrumentiem, kas pielāgoti katras valsts īpašajai situācijai;
9. uzsver, ka ES jāizstrādā stratēģijas pilsoniskās sabiedrības attīstības un demokrātisku struktūru atbalstam un ka politiskajiem fondiem, nevalstiskajām organizācijām un akadēmiskajām iestādēm šādā kontekstā ir liela nozīme un tās būtu jāatbalsta;
10. ierosina Padomei un Komisijai uzsākt demokrātijas visu veidu atbalsta vispusīgu un detalizētu analīzi, izmantojot par paraugu partnervalstis, lai sniegtu praktiskus ieteikumus;
11. iesaka Padomei un Komisijai demokrātijas atbalsta darbā īstenot Parīzes deklarāciju un Akras rīcības programmu par atbalsta efektivitāti un ierosina jo īpaši paredzēt kopējus ES demokrātijas novērtējumus, kopēju ES plānošanu un apgrūtinājumu sadali, lai palielinātu ES demokrātijas atbalsta darba ietekmi un atpazīstamību;
12. uzsver ES līgumos jau iekļauto cilvēktiesību klauzulu nozīmi; šajā sakarībā atgādina, ka šādas klauzulas vispirms konsekventi būtu jāpiemēro pašreizējos līgumos, nevis izgudrojot jaunus līgumus, kuros inkorporēti papildu nosacījumi;
13. ierosina, ka Komisijai sistemātiski būtu jāiekļauj valsts stratēģiskajos dokumentos sadaļa par demokrātijas un cilvēktiesību stāvokli, jāinkorporē un ieteikumi no attiecīgajām ES vēlēšanu novērošanas misijām, un, kur vien tas iespējams, jāiestrādā demokrātijas atbalsts sadarbības programmās ar partnervalstīm;
14. uzsver nepieciešamību labāk koordinēt darbības, kas tiek īstenotas saskaņā ar dažādiem ārējiem finanšu instrumentiem, lai pilnībā izpētītu papildināmību starp ģeogrāfiskajiem un tematiskajiem instrumentiem;
15. mudina Padomi un Komisiju rīkot paplašinātu un visaptverošu apspriešanos ar visām ieinteresētajām personām no ES un trešām valstīm, tostarp ar institucionālajiem, reģionālajiem un vietējiem dalībniekiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības grupām pirms jaunu demokrātijas veidošanas iniciatīvu uzsākšanas;
16. mudina Komisiju sistemātiskāk iesaistīt visu līmeņu demokrātiskās iestādes, jo īpaši parlamentus, reģionālās un vietējās iestādes, sagatavojot un īstenojot konkrētām valstīm paredzētos instrumentus, piemēram, nolīgumus starp ES un attiecīgo valsti, kā arī valsts stratēģijas dokumentus;
17. lūdz Komisiju izskatīt brīvprātīgu Eiropas miera uzturēšanas spēku izveides iespēju, ņemot vērā Eiropas Brīvprātīgo dienesta (EVS) pozitīvo pieredzi;
18. uzsver, ka ES demokrātijas atbalstam jābūt visaptverošam, risinot visus jautājumus, kas aplūkoti ANO Ģenerālās asamblejas 2005. gada rezolūcijā, un ka tam jābūt ilgtermiņa atbalstam; uzskata, ka Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR) ir galvenais finansiālās palīdzības instruments, un prasa šo atbalstu uzturēt un nostiprināt;
19. atzinīgi vērtē ES vēlēšanu novērošanas misiju pozitīvo ieguldījumu demokrātijas nostiprināšanas procesā, t. i., cilvēktiesību un pamatbrīvību respektēšanas, labas pārvaldības un tiesiskuma veicināšanas un jo īpaši vēlēšanu procesa nostiprināšanā visā pasaulē, bet uzsver nepieciešamību nodrošināt saskaņotu politiku pēc vēlēšanām, vēršot īpašu uzmanību uz saskaņotību starp turpmākajiem tehniskajiem un politiskajiem pasākumiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu, tā lai attīstības atbalsts būtu atbilstošs demokrātijas principiem un demokrātiskas pārvaldības vērtībām;
20. aicina Komisiju arī turpmāk balstīties uz veiksmīgu sadarbību ar Apvienoto Nāciju Organizāciju attiecībā uz vēlēšanu novērošanas misijām un saistībā ar demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu nostiprināt kopīgas stratēģijas veidošanu un projektu plānošanu ar ANO un citām reģionālām organizācijām, piemēram EDSO un Āfrikas Savienību;
21. uzsver, ka ES demokrātijas veidošanas centienos sistemātiskāk būtu jāpievērš īpaša uzmanība ievēlēto pārstāvju un politisko partiju, neatkarīgu tiesu iestāžu un plašsaziņas līdzekļu nozīmei, kā arī sieviešu dalības stiprināšanai politiskajā un sabiedriskajā dzīvē; turklāt uzsver politisko fondu, nevalstisko organizāciju un akadēmisko iestāžu atbalstīšanas lielo nozīmi;
22. iesaka ieviest īpašu stratēģiju jaunievēlēto un demokrātiski ievēlēto parlamentu atbalstam, lai pastāvīgi iesakņotu demokrātiju, tiesiskumu un labu pārvaldību; turklāt aicina turpināt vienādranga instrumenta izstrādi, iesaistot dažādu valstu parlamentāriešus, lai noteiktu, kas ir efektīva elektorāta interešu pārstāvība, izpildvaras efektīva uzraudzība, kā arī veidi un līdzekļi informācijas plūsmas uzturēšanai starp visām pārvaldības sistēmas daļām;
23. apstiprina savu apņemšanos veicināt demokrātisko procesu nostiprināšanos, palielinot savu iesaistīšanos vēlēšanu novērošanā, turpmākajos pasākumos pēc ES vēlēšanu novērošanas misijām un parlamenta veiktspējas uzlabošanā ; šajā sakarībā aicina Parlamentārās demokrātijas veicināšanas biroju iesniegt attiecīgajām parlamenta komitejām vispusīgu rīcības plānu, kurā obligāti būtu jāiekļauj skaidrs mehānisms sadarbībai ar parlamentu sadarbības delegācijām un apvienotajām parlamentārajām komitejām; turklāt uzsver arī, cik svarīgi ir iesaistīt parlamentārās asamblejas, piemēram, ĀKK un ES Apvienoto parlamentāro asambleju, Eiropas un Latīņamerikas, EUROMED un EURONEST asamblejas, šajā procesā;
24. mudina Komisijas delegācijas strādāt sadarbībā ar Parlamentārās demokrātijas veicināšanas biroju, apspriežot vai uzsākot parlamentārās atbalsta programmas;
25. iesaka iekļaut rīcības plānu novembra Padomes secinājumos un pārskatīt progresu, kāds paredzēts līdz 2010. gada beigām; pieprasa pašreizējai un turpmākajām prezidentūrām iesniegt par attiecīgajiem jautājumiem atbildīgajām Parlamenta komitejām dokumentus, kuros iekļauti Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē panāktie rezultāti;
26. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstīm.