Kopīgas rezolūcijas priekšlikums - RC-B7-0158/2009Kopīgas rezolūcijas priekšlikums
RC-B7-0158/2009

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par politisku risinājumu pirātisma problēmai Somālijas piekrastē

25.11.2009

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 110. panta 4. punktu
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
S&D (B7‑0158/2009)
ALDE (B7‑0159/2009)
PPE (B7‑0160/2009)
ECR (B7‑0163/2009)

Michael Gahler, Filip Kaczmarek, Luis de Grandes Pascual, Arnaud Danjean, Mario Mauro, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra PPE grupas vārdā
Adrian Severin, Saïd El Khadraoui, Roberto Gualtieri, Eider Gardiazábal Rubial S&D grupas vārdā
Izaskun Bilbao Barandica ALDE grupas vārdā
Geoffrey Van Orden, Paweł Robert Kowal, Tomasz Piotr Poręba, Michał Tomasz Kamiński, Adam Bielan, Ryszard Czarnecki ECR grupas vārdā
Niki Tzavela, Fiorello Provera EFD grupas vārdā


Procedūra : 2009/2780(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
RC-B7-0158/2009
Iesniegtie teksti :
RC-B7-0158/2009
Pieņemtie teksti :

Eiropas Parlamenta rezolūcija par politisku risinājumu pirātisma problēmai Somālijas piekrastē

Eiropas Parlaments,

–      ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Somālijā,

 

–        ņemot vērā 2008. gada 23. oktobra rezolūciju par pirātismu jūrā[1],

 

–        ņemot vērā Parlamenta 2008. gada 19. jūnija rezolūciju par civiliedzīvotāju nogalināšanas biežajiem gadījumiem Somālijā[2],

 

–        ņemot vērā Ārējo attiecību padomes 2009. gada 27. jūlija (12353/2009) un 2009. gada 17. novembra (15649/2009) sanāksmes secinājumus,

 

–        ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra Lēmumu 2008/918/KĀDP par Eiropas Savienības militāras operācijas sākšanu ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas, un atturēt no šādiem nodarījumiem[3] (Atalanta),

 

–        ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas Nr. 1814 (2008), 1816 (2008), 1838 (2008), 1846 (2008), 1851 (2008), 1863 (2009) un 1972 (2009),

 

–        ņemot vērā vēstuļu apmaiņu starp Eiropas Savienību un Kenijas valdību par nosacījumiem un kārtību, kādā Eiropas Savienības vadītie jūras spēki (EUNAVFOR) nodod Kenijai personas, ko tie aizturējuši saistībā ar aizdomām par pirātisma aktu izdarīšanu un EUNAVFOR rīcībā pārņemto īpašumu, kā arī par to, kā izturēties pret šīm personām pēc to nodošanas,

 

–        ņemot vērā vēstuļu apmaiņas ceļā panākto vienošanos, ko 2009. gada 30. oktobrī parakstīja starp ES un Seišela Salu Republiku un kas ļauj pārvietot aizdomās turētus pirātus un bruņotus laupītājus, ko Atalanta aizturējusi operāciju zonā,

 

–        ņemot vērā vadošos principus, par ko Džibutijas miera līguma puses vienojušās 2008. gada 25. novembrī, jo īpaši par pašpārvaldes un visām pusēm atvērta parlamenta izveidi,

 

–   ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,

 

A.  tā kā cīņas, kas nesen atjaunojušās starp Islāma tiesu savienības nemierniekiem un Somālijas federatīvās pagaidu valdības (FPV) un Āfrikas Savienības (ĀS) misijas Somālijā (AMISOM) spēkiem, ir izraisījušas lielāku nestabilitāti un cilvēku bojāeju Somālijā;

 

tā kā starptautiskā sabiedrība respektē Somālijas suverenitāti, teritoriālo integritāti, politisko neatkarību un vienotību;

 

C.  tā kā kopš Siad Barre režīma gāšanas 1991. gadā Somālijā nav bijusi darbotiesspējīga valdība un tā kā kopš tā laika politisko situāciju var raksturot kā anarhiju ar savstarpējām klanu cīņām un bandītismu;

 

D.  tā kā drošības situācijas pasliktināšanās Somālijas galvaspilsētā Mogadišā ir atņēmusi valsts un starptautiskajām NVO iespēju risināt pieaugošo humanitāro katastrofu un sniegt neatliekamo palīdzību;

 

E.   tā kā visas Somālijas konfliktā iesaistītās puses vēl joprojām īsteno cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, proti, spīdzināšanu un necilvēcīgu apiešanos, izvarošanu, nāves sodus bez tiesas sprieduma, patvaļīgu aizturēšanu un uzbrukumus civiliedzīvotājiem, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī civilajai infrastruktūrai;

 

F.   tā kā EP ir nobažījies par ieilgušo pilsoņu kara stāvokli Somālijā un tā ietekmi uz miera un izlīguma procesu šajā valstī, kā arī drošību un stabilitāti visā Āfrikas ragā;

 

G.  tā kā vēl līdz ļoti nesenam brīdim pirāti uzbruka ne tikai tirdzniecības kuģiem bet arī Pasaules pārtikas programmas (PPP), zvejas un tūristu kuģiem;

 

H.  tā kā šis pirātisms ir daļēji radies vardarbības un politiskās nestabilitātes rezultātā, bet arī to veicina, un tam ir rezonējoša ietekme uz pārējo Somālijas pussalas reģionu, kā arī Somālijas civiliedzīvotājiem, jo īpaši attiecībā uz pakļaušanu draudiem, attīstības trūkumu, pārtraukumiem pārtikas un citas humānās palīdzības piegādē;

 

I.   tā kā Padome 2008. gada 8. decembrī nolēma kā daļu no visaptverošas ES darbības Āfrikas raga reģionā sākt Eiropas Savienības pirmo jebkad notikušo jūras operāciju (ES NAVFOR Atalanta), lai apkarotu un novērstu pirātismu un bruņotu laupīšanu, kā arī atturētu no šādas rīcības pie Somālijas krastiem un dotu ieguldījumu tirdzniecības kuģu aizsardzībā, it īpaši to kuģu aizsardzībā, ar kuriem piegādā PPP palīdzību pārvietotajām personām Somālijā;

 

J.    tā kā kopš 2008. gada decembra Atalanta operācija ir sniegusi izšķirošu palīdzību 50 PPP kuģiem, kuri piegādāja apmēram 300 000 tonnas pārtikas, kuru beidzot tieši saņēma 1,6 miljoni somāliešu;

 

K.  tā kā Padome 2009. gada 27. jūlijā nolēma kāpināt ES iesaisti miera un attīstības veicināšanā Somālijā, cieši sadarbojoties ar visiem iesaistītajiem dalībniekiem, jo īpaši ANO un ĀS, un tādēļ ir pētījusi iespējamos veidus, kā ES varētu dot savu ieguldījumu starptautiskajos centienos, tostarp drošības jomā;

 

L.  tā kā Padome 2009. gada 17. novembrī apstiprināja Krīzes vadības koncepciju iespējamajai EDAP misijai, lai dotu ieguldījumu Somālijas FPV drošības spēku 2000 cilvēku liela personāla apmācībā;

 

M.  tā kā pirātisms ir kļuvis par ļoti ienesīgu nodarbošanos, kad par cilvēkiem tiek pieprasīta milzīga izpirkšanas maksa, un tā kā mūsdienu pirāti izmanto daudz izsmalcinātākas metodes, ir labi apbruņoti un izstrādājuši skaidru stratēģiju, kā arī ir spējīgi ātri pielāgoties jaunai taktikai;

 

N.  tā kā šāda starptautisko partneru sniegtā ilgtermiņa palīdzība var būt efektīva tikai tad, ja ir stabilizēta drošības situācija;

 

O.  tā kā Islāma tiesu savienības nemiernieki nepieļauj nekādus politiskus kontaktus un izlīguma iespējas tāda miera panākšanai, kas būtu daļa no Džibutijas miera līguma, kas nodrošina pamatu ilgstoša politiska risinājuma panākšanai Somālijā;

 

P.   tā kā operācijā iesaistītais militārais personāls var arestēt, aizturēt un pārvietot personas, ko tur aizdomās par pirātisma vai bruņotas laupīšanas aktu izdarīšanu rajonos, kur notiek operācija; tā kā jebkura dalībvalsts var saukt pie atbildības aizdomās turamos, vai arī to var darīt Kenija saskaņā ar nolīgumu, ko tā 2009. gada 6. martā parakstīja ar ES un kas dod Kenijas iestādēm tiesības saukt aizdomās turamos pie atbildības;

 

Q.  tā kā saskaņā ar ANO Vides programmas (UNEP) ziņojumu Somālijas piekrastē, pilnīgi ignorējot vietējo iedzīvotāju veselību un vides saglabāšanu, ir nelegāli noglabāts liels daudzums toksisko atkritumu, kas noplūst apkārtējā vidē;

 

1.   asi nosoda smagos starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību aktu pārkāpumus, par kuriem atbildīgas visas Somālijas konfliktā iesaistītās puses; aicina nekavējoties pārtraukt karadarbību un aicina visas bruņotās grupas steidzami nolikt ieročus un pievienoties patiesam visaptverošam dialogam ar FPV; aicina visus karojošos grupējumus atturēties no nepamatotiem uzbrukumiem, kas vērsti pret civiliedzīvotājiem, un aicina neatkarīgai komisijai izmeklēt kara noziegumus un cilvēktiesību pārkāpumus;

 

2.   atkārtoti apliecina atbalstu FPV, kuru vada premjerministrs šeihs Sharif Sheikh Ahmed, kā arī premjerministra apņēmībai ievērot Džibutijas miera līguma principus, izlīguma garu un centienus panākt tādu politisku procesu, kurā nebūtu atstumto; nosoda bruņotos uzbrukumus Somālijas FPV, ANO un NVO;

 

3.   vēlreiz atgādina, ka starptautiskajai sabiedrībai un visām šajā konfliktā iesaistītajām pusēm ir jāuzņemas atbildība par civiliedzīvotāju aizsardzību, jāļauj piegādāt palīdzību un jāievēro humānās palīdzības iestāžu teritoriālā neaizskaramība un šo organizāciju darbinieku drošība; tādēļ aicina nekavējoties radīt atbilstīgus apstākļus, lai varētu pienācīgi reaģēt uz humāno katastrofu Somālijā;

 

4.   ar lielu gandarījumu atzīmē, ka ES NAVFOR spēku operācija Atalanta turpina veiksmīgi nodrošināt jūras drošību Somālijas piekrastē, aizsargājot PPP nofraktētos kuģus, ar kuriem piegādā palīdzību Somālijai, kuģus, ar kuriem piegādā svarīgus sūtījumus ĀS miera atbalsta operācijai Somālijā, kā arī citus neaizsargātus kuģus; aicina Padomi pagarināt šo operāciju vēl uz vienu gadu pēc pašreizējā pilnvaru laika beigšanās 2009. gada 12. decembrī; pauž atbalstu operācijas darbības zonas iespējamai paplašināšanai uz dienvidiem atkarībā no pirātu aktivitātes, tomēr uzsver, ka šāda paplašināšana nedrīkstētu ietekmēt šīs misijas būtiskāko mērķi, proti, aizsargāt PPP konvojus un citus neaizsargātus kuģus, piemēram, tirdzniecības floti un zvejas kuģus;

 

5.   uzsver, ka pirātisms starptautiskajos ūdeņos ārkārtīgi pasliktina drošības situāciju un ļoti negatīvi ietekmē pārtikas palīdzības piegādi jau tik kritiskajā humanitārajā situācijā;

 

6.   uzsver, ka sekmīga cīņa pret pirātismu būs iespējama tikai tad, ja tiks risināti šīs problēmas pamatcēloņi, kuri jāmeklē valstī, proti, nabadzība un brūkoša valsts iekārta, un kurus var likvidēt, tikai panākot mieru, attīstību un valsts veidošanu Somālijā;

 

7.   uzskata, ka tikmēr, kamēr nav politiski atrisināta Somālijas kā starptautiskās sabiedrības locekles uzticamības problēma, drošības stratēģijai, ko īsteno ar operāciju Atalanta, jābūt prioritārai, un pat ir jāpastiprina pašā operācijā iesaistīto spēku darbības līdzekļi;

 

8.   tādēļ aicina Padomi izskatīt iespēju radīt jaunu neliela mēroga EDAP misiju, kas darbotos paralēli operācijai Atalanta, lai dotu ieguldījumu FPV drošības spēku apmācībā, tādējādi saskaņojot pašreizējās iniciatīvas, tostarp Francijas iniciatīvu Džibutijā un Ugandas iniciatīvu, kas ir daļa no AMISOM izstrādātās mācību programmas, un nodrošinot, ka tās darbojas vienoti; šajā sakarībā atzinīgi vērtē to, ka ir apstiprināta Krīzes vadības koncepcija iespējamai jaunai EDAP operācijai Somālijā, taču uzstāj, ka šīs koncepcijas pieņemšana nekādā ziņā nedrīkstētu likt pārsteidzīgi pieņemt lēmumu par misijas darbības sākšanu; tādu lēmumu var pieņemt tikai pēc daudz pamatīgākas situācijas izvērtēšanas uz vietas, pārliecinoties, ka tiek ievērotas cilvēktiesības, tiek maksātas algas, tiek nodrošināts ekipējums un ka apmācītie drošības spēki ir iekļauti valsts struktūrās un komandstruktūrās tādējādi, ka, tiem atgriežoties, tie nevērsīsies pret valdību, kas tiem ir jāaizsargā;

 

9.   pauž nožēlu par to, ka 35–40 % no šajā teritorijā peldošajiem kuģiem nav reģistrēti jūras satiksmes drošības koordinācijas centrā, kā rezultātā šie kuģi neapzinās īpašos draudus to drošībai; tādēļ aicina dalībvalstis nodrošināt, ka visi to kuģi tiek reģistrēti;

 

10. pauž nožēlu par vājo attieksmi pret Somālijas pirātu prasībām, kuras rezultātā netiek izmantoti nepieciešamie piespiedu līdzekļi un kas var radīt pretēju un nevēlamu efektu, veicinot pirātisma turpināšanos šajā reģionā;

 

11. aicina dalībvalstis rūpīgi izskatīt iespēju izvietot uz kravas un zvejas kuģiem bruņotas vienības;

 

12.  turpina paust atbalstu AMISOM misijai, ņemot vērā tās izšķirošo lomu miera procesā; uzstāj, ka pirms turpmākas ES iesaistīšanās darbībā kopā ar ĀS un AMISOM būtu jāveic pasākumi, nosakot steidzamākās vajadzības un iespējamos ES papildu atbalsta veidus, lai palīdzētu AMISOM attīstīt spējas, kas samērojamas ar tās mandātu;

 

13. aicina starptautisko sabiedrību, jo īpaši ES, palielināt humānās palīdzības sniegšanu valsts iekšienē pārvietotajām personām un grūtībās nonākušiem cilvēkiem;

 

14. uzskata, ka Somālijas sieviešu organizāciju un pilsoniskās sabiedrības iesaistei var būt pozitīva loma nacionālā izlīguma procesā;

 

15. aicina dalībvalstis izpētīt iespēju apmācīt kuģu apkalpes locekļus un zvejniekus, kā rīkoties ķīlnieku sagrābšanas gadījumā;

 

16. mudina strikti un no jauna piemērot un uzraudzīt ieroču embargo pret Somāliju, kuru ANO noteica 1992. gadā un kurš netiek pienācīgi ievērots; aicina saukt pie atbildības Somālijas ieroču embargo pārkāpējus;

 

17. aicina ANO un Eiropas Komisiju pilnīgi izmeklēt jautājumu par toksisko atkritumu izgāšanu un nelegālo zveju Somālijas piekrastē, noteikt atbildīgās puses visos līmeņos, atbalstīt centienus nodot tiesai tos, kas atbildīgi par šiem noziegumiem, un nodrošināt, ka tiek pienācīgi risināts vides piesārņojuma jautājums;

 

18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ĀS ģenerālsekretāram, ANO un Starpvaldību attīstības iestādei (IGAD), Somālijas FPV priekšsēdētājam, Etiopijas valdībai un Panāfrikas parlamentam.