KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par situāciju Jemenā
8.2.2010
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
EFD (B7‑0021/2010)
S&D (B7‑0023/2010)
PPE (B7‑0024/2010)
ALDE (B7‑0026/2010)
ECR (B7‑0027/2010)
Verts/ALE (B7‑0028/2010)
José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Elmar Brok, Angelika Niebler, Arnaud Danjean, Ioannis Kasoulides, Hans-Gert Pöttering, Filip Kaczmarek PPE grupas vārdā
Adrian Severin, Hannes Swoboda, Véronique De Keyser, Claude Moraes, Richard Howitt, María Muñiz De Urquiza S&D grupas vārdā
Holger Krahmer, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Renate Weber ALDE grupas vārdā
Alyn Smith, Franziska Katharina Brantner, Jan Philipp Albrecht, Malika Benarab-Attou Verts/ALE grupas vārdā
Charles Tannock, Ryszard Antoni Legutko, Geoffrey Van Orden, Michał Tomasz Kamiński, Adam Bielan, Konrad Szymański, Paweł Robert Kowal, Tomasz Piotr Poręba, Ashley Fox ECR grupas vārdā
Fiorello Provera, Niki Tzavela, Nikolaos Salavrakos, Lorenzo Fontana EFD grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par situāciju Jemenā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā priekšsēdētāja paziņojumu 2010. gada 27. janvāra augsta līmeņa sanāksmē par Jemenu,
– ņemot vērā Ārlietu padomes 2010. gada 25. janvāra un 2009. gada 27. oktobra sanāksmju secinājumus par Jemenu,
– ņemot vērā 2009. gada 27. oktobrī Eiropas Savienības vārdā pieņemto prezidentvalsts deklarāciju par drošības situācijas pasliktināšanos Jemenā,
– ņemot vērā Eiropas Kopienas stratēģijas dokumentu par Jemenu laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam,
– ņemot vērā EP delegācijas attiecībām ar Persijas līča valstīm, tostarp ar Jemenu, 2009. gada 22.–25. februāra vizītes rezultātus,
– ņemot vērā Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misijas 2006. gada 26. septembra galīgo ziņojumu,
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,
A. tā kā Jemenas kopējā politiskā, drošības un sociālekonomiskā situācija ilgu laiku pasliktinās, raisot starptautiskajā sabiedrībā nopietnas bažas;
B. tā kā al-Qa'ida grupējums uzņēmās atbildību par neveiksmīgo mēģinājumu 2009. gada decembrī virs Detroitas uzspridzināt lidmašīnu, kuru veica Nigērijas terorists Umar Farouk Abdulmuttab, kas apgalvoja, ka ir ticis apmācīts al-Qa'ida nometnē Jemenā; tā kā turpmāka drošības situācijas pasliktināšanās Jemenā var sniegt teroristiem un nemiernieku grupējumiem reģionā, jo īpaši al-Qa'ida, drošu patvērumu, kur plānot, organizēt un atbalstīt turpmākās teroristu darbības;
C. tā kā drošības situāciju vēl vairāk ir pasliktinājis pilsoņu karš pret zaidi šiītu sekotājiem Saadā Jemenas ziemeļdaļā un šķeltnieku kustības vardarbības uzliesmojums valsts dienviddaļā;
D. tā kā terorisms Jemenā ir bijis plaši izplatīts jau pirms 11. septembra, ko apstiprina al‑Qa'ida organizētais 2000. gada 12. oktobra uzbrukums USS Cole, un tā kā kopš 2007. gada terorisms Jemenā ir pastiprinājies, jo valstī ir notikuši daudzi uzbrukumi cauruļvadiem, naftas ieguves vietām, valdības ēkām, vēstniecībām (tostarp Itālijas un ASV vēstniecībai), kuģiem un tūristiem;
E. tā kā vietējās cīņas Saadas reģionā ieguva reģionālu raksturu, kad Saūda Arābijas militārie spēki atklāja uguni pret nemierniekiem pēc iebrukuma uz Saūda Arābijas un Jemenas robežas un veica uzbrukumus nemiernieku pozīcijām; tā kā Jemenas valdība ir apgalvojusi, ka ārēji šiītu grupējumi atbalsta nemiernieku kustību valsts ziemeļdaļā;
F. tā kā 2004. gadā aizsākušās kaujas starp Jemenas armiju un šiītu nemierniekiem valsts ziemeļu provincē Saadā ir iemesls tam, ka vairāk nekā 175 000 cilvēku ir nācies pārvietot uz citu vietu valsts teritorijā un ka šajā valsts daļā ir iestājusies humanitārā krīze;
G. tā kā Jemena ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē; tā kā 2008. gada pārtikas krīze būtiski skāra Jemenas iedzīvotāju nabadzīgākos slāņus un globālā finanšu krīze, jo īpaši naftas ieņēmumu kritums, palielināja neizturamo spiedienu uz valsts finansēm, un šo situāciju vēl vairāk pasliktināja novēloto ekonomisko un fiskālo reformu ierobežotā īstenošana;
H. tā kā Jemenas naftas rezerves, kas veido 75 % no valsts ieņēmumiem, ir gandrīz izsīkušas un tā kā ekonomikas ilgtspējai pēc naftas ieguves ēras ir visai maz reālu iespēju;
I. tā kā Jemenā pastāv vairākas citas smagas problēmas, tādas kā milzīgs ūdens trūkums, ko rada vairāki faktori, tostarp aizvien lielāks vietējais patēriņš, slikta ūdenssaimniecība, korupcija, resursu pārvaldības trūkums un neekonomiski apūdeņošanas paņēmieni; tā kā saskaņā ar valdības aplēsēm 99 % no visām ūdens ieguves vietām ir nelicencētas;
J. tā kā pārtikas un ūdens trūkuma radīto situāciju Jemenā vēl vairāk sarežģī iedzīvotāju atkarība no kata (Catha edulis), kultūras, kas nodrošina strauju peļņu, taču prasa pastāvīgu apūdeņošanu, un šīs kultūras intensīvai audzēšanai tiek patērēti ap 40 % Jemenas ūdens resursu; tā kā valsts tagad ir kļuvusi par pārtikas importētāju;
K. tā kā aizvien aktīvāka pirātu darbība Adenas līcī un pastāvīga migrācijas plūsma no Āfrikas raga ir papildu faktori, kas ietekmē valsts stabilitāti;
L. tā kā 18 jūdzes platais Bābelmandeba šaurums starp Jemenu un Džibutiju ir stratēģiski nozīmīgs, jo pa to ik dienu tiek pārvadāti 3,3 miljoni barelu naftas (4 % no globālās produkcijas dienā);
M. tā kā kopš 2004. gada Jemenas atbalstam ES ir piešķīrusi vairāk nekā 144 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa novirzīta ekonomikas izaugsmei, un ES ir īstenojusi programmas, lai atbalstītu Jemenas policiju un krasta apsardzi;
N. tā kā pēc neveiksmīgā mēģinājuma uzspridzināt Detroitas lidmašīnu Lielbritānijas un ASV valdības ir paziņojušas, ka tās būtiski palielinās militāro un humanitāro palīdzību Jemenai, un apņēmās kopīgi finansēt lojālu Jemenas pretterorisma policijas vienību un atbalstīt Jemenas krasta apsardzi;
O. tā kā 2009. gada aprīlī plānotās parlamenta vēlēšanas tika atliktas uz 2011. gadu, lai varas iestādes varētu ieviest vēlēšanu sistēmas būtiskākās reformas; tā kā šā mērķa īstenošanai konkrēti pasākumi līdz šim nav veikti;
P. tā kā joprojām pastāv nopietnas bažas par situāciju Jemenā attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesu iestāžu neatkarību; tā kā ir notikušas žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju vajāšanas; tā kā sevišķi smags ir sieviešu stāvoklis, jo aizvien pasliktinās piekļuve izglītībai un samazinās to aktīva darbība politikā;
Q. tā kā seši Eiropas valstu pilsoņi — pieci vācieši un viens brits — kopš viņu nolaupīšanas 2009. gada jūnijā joprojām tiek turēti par ķīlniekiem un trīs citi cilvēki no šīs ķīlnieku grupas tika atrasti miruši tūlīt pēc sagūstīšanas,
1. pauž nopietnas bažas par Jemenā ilgstoši valdošajām drošības, politiskajām un sociālekonomiskajām problēmām un to pasliktināšanos; aicina starptautisko sabiedrību īstenot iedarbīgus pasākumus, lai novērstu pašreizējās krīzes saasināšanos, kā arī izveidotu vienotu, stabilu un demokrātisku Jemenu;
2. atzinīgi vērtē rezultlātu starptautiskajai sanāksmei, kas notika Jemenā 2010. gada 27. janvārī, tostarp Persijas līča Sadarbības padomes ģenerālsekretāra paziņojumu, ka viņš vadīs Persijas līča un citu Jemenas partnervalstu sanāksmi, kas notiks Rijādā 2010. gada 22.–23. februārī, un Jemenas valdības apņemšanos turpināt reformu plānu un sākt diskusijas par SVF programmu; atzinīgi vērtē arī starptautiskās sabiedrības apņemšanos atbalstīt Jemenas valdību cīņā pret al‑Qa'ida un citiem teroristu grupējumiem un atkārtoti apliecina savu atbalstu vienotai Jemenai un cieņu pret šīs valsts suverenitāti un neatkarību;
3. ir pārliecināts, ka drošību un stabilitāti Jemenā var panākt tikai ar politisku un sociālekonomisku reformu palīdzību; tāpēc aicina Jemenas valdību pildīt saistības, ko tā uzņēmās starptautiskās sabiedrības priekšā, un paātrināt politisko un ekonomisko reformu procesu, lai veicinātu stabilu demokrātiju un uzlabotu cilvēku dzīves apstākļus;
4. atzinīgi vērtē un atbalsta Komisijas, Padomes un Jemenas valdības aktīvo sadarbību, jo īpaši tādās jomās kā attīstība, policija, tiesiskums, robežkontrole, nelegālās tirdzniecības apkarošana, kuģošanas drošība, pretterorisma darbība un institucionālā veiktspēja; aicina Padomi un Komisiju arī turpmāk nostiprināt divpusējās attiecības ar Jemenu un apzināt efektīvākos veidus, kā ES atbalsts var uzlabot drošības situāciju un politisko stāvokli valstī;
5. atkārtoti aicina nekavējoties pārtraukt karadarbību Saadā un Jemenas dienviddaļā un uzskata, ka vienīgi ar visaptverošu politisko risinājumu var panākt ilgstošu mieru; pauž nopietnas bažas par humanitārā stāvokļa pasliktināšanos Jemenas ziemeļos; aicina visas konfliktā iesaistītās puses pildīt starptautiskajos humanitārajos tiesību aktos noteiktās saistības un pienākumus, nodrošinot civiliedzīvotāju aizsardzību konflikta zonā un netraucētu piekļuvi attiecīgajām teritorijām humānās palīdzības un atbalsta sniegšanai;
6. aicina Jemenas valdību atturēties no diskriminācijas pret jebkādām etniskajām vai reliģiskajām grupām valstī un par politikas pamatprincipu noteikt visu iedzīvotāju kopējo interešu ievērošanu; uzsver, ka pret terorismu vērstas darbības un pasākumus nedrīkst ļaunprātīgi izmantot politiskos nolūkos, jo īpaši pret politiskajiem oponentiem, žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem;
7. pauž bažas par al-Qa'ida grupējuma ilgo pastāvēšanu un aizvien lielāko nostiprināšanos Jemenā un uzsver, ka konkrētu pasākumu trūkums var izraisīt turpmāku valdības centrālā aparāta vājināšanos un Jemenas un šā reģiona valstu destabilizāciju, kā tas vērojams Somālijā, kā rezultātā al-Qa'ida vadītiem vai iedvesmotiem ekstrēmistiem tiks dota iespēja pārgrupēties, organizēties, veikt apmācību un izvērst teroristu darbības Jemenas teritorijā vai ārpus tās;
8. aicina Jemenas varas iestādes īstenot vajadzīgās reformas, lai uzlabotu cilvēktiesību situāciju valstī, un jo īpaši aicina nodrošināt plašsaziņas līdzekļu brīvību, tiesības uz taisnīgu tiesu un vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem;
9. mudina visus Jemenas politiskos spēkus atsākt pašlaik strupceļā nonākušās sarunas par būtiskām politiskām reformām; uzsver, cik būtiski ir 2011. gadā rīkot vēlēšanas, un mudina visas politiskās partijas īstenot to pieņemtās vienošanās par pasākumiem, kas vajadzīgi, lai uzlabotu vēlēšanu sistēmu un padziļinātu demokrātiju, jo īpaši ņemot vērā ES vēlēšanu novērošanas misijas ieteikumus pēc 2006. gadā notikušajām demokrātiskajām prezidenta un vietējām vēlēšanām; aicina Komisiju un Padomi ciešā sadarbībā ar Parlamentu uzraudzīt konstitucionālā un vēlēšanu likuma reformu procesu, kura dēļ ir atliktas parlamentārās vēlēšanas;
10. aicina Padomi un Komisiju pēc Eiropas Ārējās darbības dienesta izveides strauji īstenot saskaņotu un visaptverošu ES pieeju Jemenai, lai novērstu dalībvalstu sniegtā atbalsta un attīstības palīdzības dubultošanos un pārklāšanos; norāda, ka ES saskaņota rīcība ir priekšnoteikums, lai Jemenā panāktu globālo līdzekļu devēju darbības saskaņošanu, kas patlaban ir ļoti nepilnīga;
11. aicina Padomi un Komisiju sadarbībā ar citiem starptautiskajiem pārstāvjiem palielināt Jemenai attīstības jomā sniegto atbalstu, lai stabilizētu politisko situāciju un uzlabotu ekonomisko stāvokli un cilvēku dzīves apstākļus valstī; aicina jo īpaši apsvērt ārkārtas palīdzības pasākumus saistībā ar Stabilitātes instrumentu un īpašu programmu izglītības veicināšanai, izmantojot Attīstības sadarbības instrumentu; atzinīgi vērtē Persijas līča Sadarbības padomes gatavību padziļināt attiecības ar Jemenu; aicina Jemenas valdību ciešā sadarbībā ar līdzekļu devējiem nodrošināt lielāku atbalsta efektivitāti, izmantojot atbilstīgus koordinēšanas, izplatīšanas un īstenošanas mehānismus;
12. aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, ka starptautiskās sabiedrības nodrošinātais atbalsts, jo īpaši no Eiropas Savienības budžeta, tiek izmantots tādu projektu finansēšanai, kuri sniedz tiešu labumu pēc iespējas lielākam iedzīvotāju skaitam un kuru efektivitāti var novērtēt uz vietas; šajā ziņā atzinīgi vērtē pilntiesīgas ES delegācijas Sanā izveidošanu;
13. aicina Komisiju un Padomi īstenot īpašu Jemenas atbalsta programmu, kurā būtu iekļauta Jemenas ierēdņu apmācība, izmantojot EUJUST LEX pieredzi, un instruktoru iekārtošana darbā Jemenas centrālajās un vietējās administrācijās, tādējādi stiprinot un papildinot starptautiskās sabiedrības centienus;
14. aicina Jemenas varas iestādes palielināt centienus, lai nodrošinātu tās teritorijā turēto sešu eiropiešu ķīlnieku atbrīvošanu;
15. aicina Padomi un Komisiju sniegt tam pilnīgu un tūlītēju informāciju par visiem notikumu un sarunu procesa posmiem, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā;
16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Persijas līča Sadarbības padomes ģenerālsekretāram un Jemenas Republikas valdībai un parlamentam.