KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Filipīnām
20.1.2010
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
ALDE (B7‑0043/2010)
EFD (B7‑0044/2010)
PPE, ECR (B7‑0046/2010)
S&D (B7‑0047/2010)
GUE/NGL (B7‑0049/2010)
Verts/ALE (B7‑0050/2010)
Martin Kastler, Mario Mauro, Cristian Dan Preda, Bernd Posselt, Monica Luisa Macovei, Eija-Riitta Korhola, Tunne Kelam, Jean-Pierre Audy PPE grupas vārdā
Véronique De Keyser, Marc Tarabella S&D grupas vārdā
Marielle De Sarnez ALDE grupas vārdā
Barbara Lochbihler, Christian Engström, Emilie Turunen, Raül Romeva i Rueda, Gerald Häfner Verts/ALE grupas vārdā
Charles Tannock, Adam Bielan, Ryszard Czarnecki, Tomasz Piotr Poręba, Ryszard Antoni Legutko ECR grupas vārdā
Marie-Christine Vergiat, Rui Tavares GUE/NGL grupas vārdā
Fiorello Provera, Rolandas Paksas, Juozas Imbrasas EFD grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Filipīnām
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ES prezidentūras 2009. gada 25. novembra deklarāciju par nogalināšanas gadījumiem Maguindanao provincē Filipīnās un ANO īpašā referenta jautājumā par nogalināšanu bez tiesas sprieduma Filipa Alstona 2009. gada 2. decembra pārskatu,
– ņemot vērā ANO Konvenciju par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī tās papildu protokolu, kuru Filipīnas parakstījušas,
– ņemot vērā Komisijas Valsts stratēģijas dokumentu attiecībā uz Filipīnām laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam,
– ņemot vērā 2009. gada oktobrī parakstīto finansēšanas līgumu ES un Filipīnu Tiesu iestāžu atbalsta programmai, kura paredzēta to tiesas procesu paātrināšanai, kuros izskata to personu lietas, kas apsūdzētas nogalināšanā bez tiesas sprieduma,
– ņemot vērā to, ka pirmdien, 2010. gada 10. maijā Filipīnās notiks valsts prezidenta, parlamenta un pašvaldību vēlēšanas,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Filipīnām,
– ņemot vērā Reglamenta 122. panta 5. punktu,
A. tā kā nogalināšanas un cilvēku pazušana politisku motīvu dēļ Filipīnās arvien vēl ir plaši izplatītas, īpaši attiecībā uz politiskās opozīcijas organizāciju biedriem, žurnālistiem, cilvēktiesību aktīvistiem un reliģiskiem līderiem un tā kā cilvēktiesību organizācijas runā par vairāk nekā 1000 slepkavībām un cilvēku pazušanu iepriekšējā desmitgadē politisku motīvu dēļ;
B. tā kā slepkavību izdarītāju faktiskā nesodīšana un valdības nespēja efektīvi novērst valstī vardarbību politisku motīvu dēļ ļoti sarežģī attiecīgo personu nodošanu tiesai, neskatoties uz valdības vispārējā regulārajā pārskatā par 2008. gadu pausto apņemšanos;
C. tā kā simtiem tūkstošu cilvēku vēl arvien turpina bēgļu gaitas valsts iekšienē konfliktu dēļ starp valdību un Moro Islāma atbrīvošanās fronti, kā arī Jauniešu armiju, kura turpina aktīvu darbību visā valstī, tāpat arī militāro operāciju dēļ, kas tiek rīkotas pret noziedzīgiem grupējumiem kā, piemēram, Abu Sayyef grupu Sulu un Basilanas provincēs Rietumu Mindanao;
D. tā kā 2009. gada 23. novembrī vietējās milicijas 100 bruņoti vīri Ampatuanu ģimenes vadībā, tostarp vietējo policijas spēku ierēdņi, spīdzināja un nežēlīgi nogalināja 57 konvoja dalībniekus, kuri pavadīja Esmail Mangudadatu sieviešu dzimuma radinieces (dažas no tām tika izvarotas), tostarp arī advokātus un 30 žurnālistus, kuri bija ceļā, lai pieteiktu Mangudadatu kandidatūru gubernatora amatam Magindanao provincē Mindanao;
E. tā kā šī masveida slepkavošana, kas ir žurnālistu skaitā lielākā bojāeja kādā incidentā visā pasaulē, šokējošā veidā atklāja, kādā apmērā vietējo militāro kliķu pārstāvji, drošības spēku korupcija un nežēlīgo noziegumu lielākās daļas nesodāmība ir nostiprinājušies Filipīnās;
F. tā kā incidenta iepriekšējā izmeklēšana identificējusi visas raksturīgākās iezīmes, kas liecina par tiesu sistēmas nespēju darboties, proti, drošības spēku novēlota ierašanās notikuma vietā, izmeklēšanas novilcināšana, nozieguma vietas neatbilstoša apskate, nevēlēšanās aptaujāt militārā un policijas personālsastāva pārstāvjus, par kuriem ir aizdomas, ka tie iesaistīti incidentā, kā arī liecinieku iebiedēšana un vajāšana; tā kā tas bija par iemeslu, ka pirmais tiesnesis, kuram lieta tika nodota izskatīšanai, 2009. gada 16.decembrī pieteica pašnoraidījumu;
G. tā kā 2009. gada 24. novembrī Filipīnu valdība pasludināja ārkārtas stāvokli divās iesaistītajās provincēs, tādējādi uzdodot likumības un kārtības sargāšanu militārajiem spēkiem, kā arī uzaicināja starptautiskus kriminālistikas ekspertus palīdzēt izmeklēšanā, bet 2009. gada 4. decembrī pasludināja Maguindanao kara stāvokli uz vienu nedēļu, kas ir pirmais šāda veida lēmums kopš 1972. gada;
H. tā kā šīs rīcības rezultātā tika apcietināti Ampatuanu ģimenes līderi un viņiem ir izvirzīta apsūdzība par daudzkārtējām slepkavībām, kā arī atklāts pārsteidzošs ieroču arsenāls un tūkstošiem paslēptu velētāju identifikācijas karšu, kas liecina par masveida vēlēšanu rezultātu manipulēšanu par labu valsts prezidentes Aroijo politiskajai partijai Lakas-Kampi-CMD;
I. tā kā pagātnē vēlēšanas tika falsificētas ar politisko oponentu pastāvīgām nogalināšanām bez tiesas sprieduma, kuras īstenoja privātas armijas un milicijas, daudzas no kurām bruņotas ar valdības piešķirtiem ieročiem un kuru darba devēji ir politiski ietekmīgas ģimenes;
J. ņemot vērā to, ka 2007. gada vēlēšanu kampaņā tika noslepkavoti apmēram 60 kandidāti, bet 2004. gada kampaņā — 41 kandidāts, kas izraisa bažas, ka politisko aktīvistu nogalināšana palielināsies 2010. gada maija vēlēšanu gaitā;
K. tā kā nežēlīgās nogalināšanas Maguindanao liecina par milzīgajiem šķēršļiem mieram un demokrātijai Filipīnās un sarežģīs miera sarunas starp Filipīnu valdību un Moro Islāma atbrīvošanās fronti, kuras tika atsāktas Kualalumpurā 2009. gada 8. decembrī ar Malaizijas valdības atbalstu,
1. kategoriski nosoda 2009. gada 23. novembrī Maguindanao notikušās masveida slepkavošanas un apliecina savu solidaritāti ar mirušo ģimenēm;
2. atzinīgi vērtē Filipīnu valdības rīcību, reaģējot uz masveida slepkavībām un nožēlojot sākotnējo vilcināšanos, un uzsver, ka policijas izmeklēšanai jābūt vispusīgai un neatkarīgai un ka izmeklēšanas rezultātā jāuzsāk iedarbīga kriminālvajāšana, pakļaujot tai arī drošības spēku locekļus, par kuriem ir aizdomas, ka tie iesaistīti incidentos;
3. ir ārkārtīgi nobažījies par to, ka ciešie personīgie sakari, kas nodibinājušies administrācijas locekļiem ar Ampatuanu ģimeni, drīzāk varētu traucēt nekā palīdzēt veikt objektīvu nogalināšanas gadījumu izmeklēšanu un aicina, lai Valsts izmeklēšanas birojs aptaujātu Ampatuanu ģimenes locekļus;
4. aicina veikt neatliekamus pasākumus izmeklēšanā un tiesas procesos iesaistīto liecinieku, tiesnešu, advokātu un prokuroru aizsardzībai;
5. aicina devējvalstis piedāvāt kriminālistikas, izmeklēšanas un juridisko palīdzību, kā arī atbalstīt Filipīnu Tieslietu ministriju;
6. aicina Filipīnu valdību veikt apņēmīgus pasākumus, lai izbeigtu nogalināšanas bez tiesas sprieduma, kā arī peronu pazušanu, atsvabināt visas pazudušās personas, kuras vēl arvien ir nebrīvē, un noskaidrot visas pārējas nepabeigtās lietas, tostarp Jonas Burgos lietu, kurš pazuda 2007. gada aprīlī; mudina Filipīnu valdību ratificēt ANO Konvenciju par piespiedu pazušanu;
7. aicina Filipīnas valdību enerģiski rīkoties, lai nekavējoties apturētu policijas un militāro palīggrupu privātu un vietēja mēroga finansēšanu, kā arī izformēt paramilitārus spēkus un vietējo miliciju; atzinīgi vērtē valsts prezidentes Aroijo 2009. gada 9. decembra deklarāciju par šo jautājumu un aicina G. Aroijo atcelt rīkojumu Nr. 546;
8. šajā sakarībā atzinīgi vērtē Vēlēšanu komisijas nesen pieņemto ieroču aizliegumu, gatavojoties 2010. gada maija vēlēšanām;
9. atzinīgi vērtē finansēšanas līguma parakstīšanu 2009. gada oktobrī ES un Filipīnu Tiesu iestāžu atbalsta programmai (EPJUST), ar kuru piešķirti EUR 3,9 miljoni atbalsta, palīdzības un apmācības pasākumiem, lai nostiprinātu krimināltiesisko sistēmu un atbalstītu Cilvēktiesību komisijas un pilsoniskās sabiedrības grupu darbu; sagaida ziņojumus par uzraudzības sistēmas darbību, kas jāizveido saskaņā ar EPJUST, kuras uzdevums būs sekot valsts panāktajam progresam, apkarojot nogalināšanu bez tiesas sprieduma un ar to saistītās ļaunprātības;
10. pauž bažas par to, ka valsts prezidentes pasludinātais ārkārtas stāvoklis, piešķirot bruņotajiem spēkiem plašas pilnvaras, kuri pagātnē bijuši iejaukti vairākās nogalināšanās bez tiesas sprieduma, nenovērsīs un neierobežos ar vēlēšanām saistīto vardarbību Mindanao provincē;
11. aicina Filipīnu valdību pastiprināt centienus politiskas vardarbības gadījumu novēršanai, lai nodrošinātu demokrātijas nākotni Filipīnās; īpaši aicina iestādes izveidot augsta līmeņa taktisko grupu ar plašu politisko atbalstu, lai nekavējoties īstenotu pasākumus ar velēšanām saistītas vardarbības novēršanai mēnešos pirms maija vēlēšanām un veikt darbības, kuru mērķis ir aizsargāt plašsaziņas līdzekļu un vārda brīvību kopumā;
12. atzinīgi vērtē Augstākās tiesas lēmumu atļaut Ang Ladlad piedalīties maija vēlēšanās, kas ir lēmums, ar kuru atcelts Vēlēšanu komisijas (COMLEC) sākotnējais atteikums „morālu apsvērumu” dēļ;
13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Filipīnu valsts prezidentei un valdībai, Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstajam komisāram cilvēktiesību jautājumos un ASEAN dalībvalstu valdībām.