Procedūra : 2010/2502(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : RC-B7-0137/2010

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0137/2010

Debates :

PV 10/03/2010 - 6
CRE 10/03/2010 - 6

Balsojumi :

PV 10/03/2010 - 7.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2010)0062

KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 169kWORD 102k
8.3.2010
PE432.996v01-00}
PE433.001v01-00}
PE433.002v01-00}
PE433.003v01-00} RC1
 
B7-0137/2010}
B7-0141/2010}
B7-0142/2010}
B7-0143/2010} RC1

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu

nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:

PPE (B7‑0137/2010)

Verts/ALE (B7‑0141/2010)

S&D (B7‑0142/2010)

ALDE (B7‑0143/2010)


par Kodolieroču neizplatīšanas līgumu


Elmar Brok, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Michael Gahler PPE grupas vārdā
Hannes Swoboda, Roberto Gualtieri, Adrian Severin S&D grupas vārdā
Pino Arlacchi, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Andrew Duff ALDE grupas vārdā
Reinhard Bütikofer Verts/ALE grupas vārdā
GROZĪJUMI

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Kodolieroču neizplatīšanas līgumu  

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2009. gada 24. aprīļa ieteikumu Padomei par ieroču neizplatīšanu un par Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) nākotni (2008/2324 (INI))(1),

–   ņemot vērā iepriekšējās 2004. gada 26. februāra(2), 2005. gada 10. marta(3), 2005. gada 17. novembra(4) un 2007. gada 14. marta(5) rezolūcijas par kodolieroču neizplatīšanu un kodolatbruņošanos;

–   ņemot vērā 2010. gada 10. februāra rezolūciju par Irānu(6),

–   ņemot vērā 2010. gadā gaidāmo Kodolieroču neizplatīšanas līguma dalībvalstu pārskatīšanas konferenci,

–   ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par kodolieroču neizplatīšanas un kodolatbruņošanās jautājumiem, jo īpaši Rezolūciju Nr. 1540 (2004), Nr. 1673 (2006) un Nr.  1887 (2009),

–   ņemot vērā ES un ASV 2009. gada 3. novembra augstākā līmeņa sanāksmes deklarāciju (3. pielikums),

–   ņemot vērā 2008. gada 5. jūnija rezolūciju par Eiropas drošības stratēģijas un KĀDP īstenošanu(7),

–   ņemot vērā Eiropas Savienības stratēģiju pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, ko Eiropadome pieņēmusi 2003. gada 12. decembrī,

–   ņemot vērā nesen sagatavoto ziņojumu par sešos mēnešos panākto, īstenojot ES stratēģiju pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu (2009/II),

–   ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra paziņojumu par lielāku starptautisko drošību, it īpaši tā 6., 8. un 9. punktu, kuros pausta ES apņemšanās apkarot masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes līdzekļu izplatīšanu,

–   ņemot vērā Līgumu par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu, Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) vispārējos drošības nolīgumus un papildu protokolus, Konvenciju par kodolvielu fizisko aizsardzību, Konvenciju par kodolterorisma novēršanu, Hāgas rīcības kodeksu pret ballistisko raķešu izplatīšanu, Līgumu par stratēģisko ieroču samazināšanu (START I), kura darbības termiņš beigsies 2009. gadā, un Līgumu par stratēģisko uzbrukumu samazināšanu (SORT),

–   ņemot vērā ziņojumu par Eiropas Drošības stratēģijas īstenošanu, par ko Eiropadome vienojās 2008. gada 11. decembrī,

–   ņemot vērā 2009. gada 21. decembra jautājumus Komisijai un Padomei par kodolieroču neizplatīšanas līgumu (O-0170/2009 – B7‑0010/2010, O-0169/2009 – B7‑0009/2010),

–   ņemot vērā Eiropadomes 2009. gada 10. un 11. decembra sanāksmē pieņemto deklarāciju par Irānu;

–   ņemot vērā Reglamenta 115. panta 5. punktu,

A.  tā kā masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes līdzekļu izplatīšana ir viens no lielākajiem draudiem starptautiskajam mieram un drošībai un tā kā visaktuālākā prioritāte drošības jomā ir panākt to, lai teroristiem vai citām valstīm nebūtu kodolieroču iegādes vai izmantošanas iespējas, samazināt šo ieroču krājumus pasaulē un censties sasniegt mērķi — pasaule bez kodolieročiem;

B.  tā kā nešaubīgi nav gūti panākumi konkrētu mērķu (piemēram, tā dēvēto „13 pasākumu” (8)) sasniegšanā saistībā ar Neizplatīšanas līguma mērķu izpildi, par kuriem vienojās iepriekšējās pārskata konferencēs, jo sevišķi tagad, kad draudus rada dažādi iemesli, tostarp kodolieroču izplatīšanas pieaugums; tā kā tas ir cieši saistīts ar palielinātu pieprasījumu pēc kodoltehnoloģijas un tās pieejamību, un iespējamība, ka šāda tehnoloģija un radioaktīvie materiāli var nonākt noziedzīgu organizāciju un teroristu rīcībā;

C.  tā kā KNL kā kodolieroču neizplatīšanas režīma stūrakmens ir jānostiprina, jo vajadzīga drosmīga politiskā vadība un vairāki progresīvi un secīgi pasākumi, lai no jauna apstiprinātu Kodolieroču neizplatīšanas līguma spēkā esamību, kā arī nostiprinātu līgumus, nolīgumus un aģentūras, kas veido pašreizējo izplatīšanas un atbruņošanās režīmu, tostarp jo īpaši Līgumu par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT) un Starptautiskās Atomenerģijas aģentūru (SAEA);

D.  tā kā nepieciešama visu trīs KNL pīlāru (kodolieroču neizplatīšana, atbruņošanās un sadarbība kodolenerģijas tehnoloģiju izmantošanas jomā civiliem mērķiem) turpmāka pilnveidošana;

E.  tā kā KNL parakstījušās kodollielvalstis vilcinās ierobežot vai likvidēt savus kodolieroču arsenālus un samazināt pakļaušanos kodolbruņošanās militārajai doktrīnai;

F.  aicinot panākt turpmāku progresu visos atbruņošanās aspektos, lai uzlabotu vispārējo drošību;

G.  tā kā ES apņēmusies izmantot visas tās rīcībā esošās iespējas, lai novērstu un apstādinātu vispārējas bažas izraisošas kodolieroču izplatīšanas programmas un atturētu no to īstenošanas un, ja iespējams, atteiktos no tām vispār, kā tas nepārprotami pausts ES stratēģijā pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, ko Eiropadome pieņēmusi 2003. gada 12. decembrī,

H.  tā kā ES ir jāpastiprina centieni cīņā pret kodolieroču izplatīšanu un tās finansēšanu, lai sodītu izplatīšanas darbības un izstrādātu pasākumus zināšanu un prasmju nemateriālas nodošanas novēršanai, izmantojot visus pieejamos instrumentus, tostarp daudzpusējus nolīgumus un pārbaudes mehānismus, valstu un starptautiskā līmenī koordinētus eksporta pārraudzības mehānismus, kopīgas draudu samazināšanas programmas un politiskos un ekonomiskos ietekmēšanas līdzekļus;

I.  atzinīgi vērtējot kopīgo deklarāciju par neizplatīšanu un atbruņošanos, kas pieņemta ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē 2009. gada 3. novembrī un kurā uzsvērta nepieciešamība saglabāt un stiprināt attiecīgos daudzpusējos pasākumus, jo īpaši Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, kā arī pausts atbalsts tam, lai stātos spēkā Līgums par kodolizmēģinājumu vispārīgo aizliegumu, un aicināts 2010. gada janvārī uzsākt sarunas par skaldmateriālu aizliegšanas līgumu; turklāt norādot, ka deklarācijā atkārtoti pausts, ka Irānai un Korejas Tautas Demokrātiskajai Republikai jāpilda starptautiskās saistības kodolenerģijas jomā;

J.  tā kā Irāna ir nokavējusi līdz gada beigām noteikto termiņu un nav atsaukusies uz aicinājumiem ļaut Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras inspektoriem apmeklēt tās kodolobjektus; tā kā Irāna līdz šim nav darījusi neko, lai atjaunotu starptautiskās sabiedrības uzticību tās kodolprogrammas pilnībā miermīlīgajam raksturam;

K.  iedvesmojoties no atbruņošanās priekšlikumiem, kurus ierosinājuši Henry Kissinger, George P. Schultz, William J. Perry un Sam Nunn 2007. gada janvārī un 2008. gada janvārī, līdzīgiem bijušo valsts vadītāju apņemšanās piemēriem Apvienotajā Karalistē, Francijā, Vācijā, Itālijā, Niderlandē un Beļģijā, Kodolieroču konvencijas projekta un Hirosimas un Nagasaki protokola, kurus visā pasaulē atbalsta pilsoniskās organizācijas un politiskie līderi, kā arī — no dažādām kampaņām, piemēram, „Global Zero”;

L.  tā kā NATO stratēģiskās koncepcijas pārskatīšana ir iespēja atkārtoti izvērtēt alianses kodolenerģētikas politiku kopumā, lai sasniegtu mērķi „pasaule bez kodolieročiem”; tā kā tiek lēsts, ka NATO kodolieroču režīma vai divpusēju vienošanos ietvaros piecās NATO valstīs (Beļģijā, Vācijā, Itālijā, Nīderlandē un Turcijā), kurām nav kodolieroču, joprojām ir izvietoti 150 līdz 200 taktisko kodolieroču;

 

M.  tā kā —lai atjaunotu un stiprinātu kodolieroču neizplatīšanas režīmu — ir nepieciešama cieša koordinācija un sadarbība starp ES un tās partneriem, jo īpaši Amerikas Savienotajām Valstīm un Krieviju;

N.  šajā sakarībā atzinīgi vērtējot Lielbritānijas un Norvēģijas kopīgo iniciatīvu, kuras mērķis ir pārbaudīt kodolieroču demontēšanas īstenošanas iespējamību un ar to saistītās pārbaudes procedūras, kā arī paredzēt tam attiecīgus procedūras pasākumus, kas ir konkrēts ieguldījums jautājuma pareizā risināšanā;

O.  tā kā 2008. gadā Francijas un Lielbritānijas valdības paziņoja par to rīcībā esošo kaujas kodolgalviņu samazināšanu, bet vienlaicīgi nolēma modernizēt savus kodolarsenālus; tā kā dalībvalstīm ir pienākums veicināt ES neizplatīšanas un atbruņošanās politiku,

1.  aicina visas iesaistītās puses izmantot iespēju, ko piedāvā ANO Kodolieroču neizplatīšanas līguma 2010. gada pārskata konference, lai sekmētu mērķa īstenošanu par pilnīgu kodolatbruņošanos, kas balstīta uz starptautisku nolīgumu par pakāpenisku kodolieroču iznīcināšanu visā pasaulē, un censties īstenot mērķi par pilnīgu kodolatbruņošanos, balstoties uz pakāpeniski panāktu daudzpusēju vienošanos;

2.  uzsver nepieciešamību NKL 2010. gada pārskata konferencē izstrādāt stratēģijas, lai vienotos par nolīgumu attiecībā uz ieročos izmantotā skaldmateriāla ražošanas pārtraukšanu nediskriminējošā veidā, kas nozīmē, ka nolīgumā, par kuru notiek sarunas, būtu jānosaka, ka ne tikai valstis, kurām nav kodolieroču, bet arī valstis, kuras līdz šim nav parakstījušas KNL, nopietni apņemas pārtraukt skaldmateriāla izmantošanu ieroču ražošanā un demontē visas ražotnes, kurās tiek ražots skaldmateriāls šiem ieročiem;

3.  uzsver, ka piecām ANO Drošības padomes dalībvalstīm, no kurām visām pieder kodolieroči, būtu jātiecas nopietni apņemties pakāpeniski pārtraukt skaldmateriāla izmantošanu ieroču ražošanā un demontēt visas ražotnes, kurās tiek ražots skaldmateriāls šiem ieročiem;

4.  aicina Padomi un dalībvalstis sniegt koordinētu, pozitīvu un uzskatāmu ieguldījumu 2010. gada KNL pārskatīšanas konferences diskusijās, jo īpaši ierosinot tālejošu pasākumu grafiku planētas atbrīvošanai no kodolieročiem un konkrētas iniciatīvas, lai atjaunotu ANO konferenci par atbruņošanos, un veicinot atbruņošanās pasākumus, kuru pamatā ir 1995. gada KNL pārskatīšanas konferences beigās pieņemtais „Principu un mērķu paziņojums” un 2000. gada KNL pārskatīšanas konferencē vienbalsīgi pieņemtie „13 praktiskie pasākumi”;

5.  pauž bažas par to, ka Izraēla, Indija un Pakistāna nav parakstījušas Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, bet Ziemeļkoreja 2003. gadā izstājās no tā; aicina minētās valstis parakstīt šo līgumu;

6.  mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un Savienības augsto pārstāvi ārpolitikas un drošības politikas jomā, Padomi un Komisiju regulāri informēt Parlamentu par visām sanāksmēm, gatavojoties Kodolieroču neizplatīšanas līguma 2010. gada pārskata konferencei, un atbilstoši ņemt vērā tā viedokli par neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumiem saistībā ar šo konferenci;

7.  šajā sakarībā mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci un Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomi un Komisiju darīt visu iespējamo, lai sadarbībā ar visām iesaistītajām pusēm un nevalstiskajiem dalībniekiem, kas iestājas par vispārēju atbrīvošanos no kodolieročiem (īpaši pilsētu mēru miera kustības tīklu), palielināt izpratni Eiropā par neizplatīšanas jautājumiem;

8.  atzinīgi vērtē masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas klauzulu iekļaušanu ES nolīgumos ar trešām valstīm un rīcības plānos; norāda, ka šādi pasākumi jāīsteno bez izņēmuma visām ES partnervalstīm;

9.  ļoti atzinīgi vērtē ASV prezidenta Baraka Obamas 2009. gada 5. aprīļa runu Prāgā, kurā viņš pauda apņemšanos turpināt kodolatbruņošanos un izklāstīja savu redzējumu par pasauli bez kodolieročiem; aicina Padomi paust skaidru atbalstu attiecībā uz šo apņemšanos;

10.  atkārto, cik svarīgi ir, lai Padome sadarbībā ar tās partneriem aktīvi atbalstītu konkrētus priekšlikumus par to, kā pakļaut SAEA kontrolei jebkuras kodoldegvielas ražošanu, izmantošanu un atkārtotu apstrādi, kā arī par starptautiskas degvielas bankas izveidošanu; turklāt atbalsta arī citus ierosinājumus par kodoldegvielas cikla sadalīšanu kodolenerģijas miermīlīgas izmantošanas nolūkā, šajā sakarībā paturot prātā, ka Parlaments atzinīgi vērtē Padomes un Komisijas gatavību veikt finansiālu ieguldījumu līdz pat EUR 25 miljonu apmērā kodoldegvielas bankas izveidē SAEA uzraudzībā un vēlas, lai drīzumā tiktu apstiprināta vienota rīcība šajā jautājumā;

11.  atbalsta turpmākos centienus, lai pilnveidotu SAEA pilnvaras, tostarp drošības nolīgumu papildu protokolu vispārēju piemērošanu un citus pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt uzticības veidošanos; prasa nodrošināt, ka šai organizācijai piešķir pietiekamus līdzekļus, lai tā izpildītu būtisko uzdevumu īstenot drošas kodoldarbības; mudina Padomi un Komisiju censties nostiprināt Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras, tostarp SAEA Drošības pasākumu analītiskās laboratorijas (Zeibersdorfā, Austrijā) kompetences;

12.  uzsver — ir būtiski, lai pēc iespējas drīz stātos spēkā Līgums par kodolizmēģinājumu vispārējo aizliegumu (CTBT); šajā sakarībā atzinīgi vērtē ASV administrācijas nodomu nodrošināt minētā līguma ratifikāciju; prasa, lai Padome pilnībā atbalsta sarunas saistībā ar līgumu par kodolieročos vai citās kodoliekārtās izmantotā skaldmateriāla ražošanas pēc iespējas drīzu pārtraukšanu; cer, ka tiks veikts jauns situācijas pārskats kodolenerģijas jomā, ar kuru ASV paredzētu saistības vairs neizstrādāt atomieročus, tostarp tādus, kas var sagraut kodolbunkurus, paredzētu kodolieroču uzkrājumu samazināšanu un mudinātu ASV vairāk pievērsties aizsardzības veidiem, kas nav saistīti ar kodolenerģiju;

13.  aicina izvērst dialogu ar jauno ASV administrāciju un visām kodolieroču lielvalstīm, lai īstenotu kopīgu programmu par pakāpenisku kaujas kodolgalviņu uzkrājumu samazināšanu; īpaši atbalsta Krievijas un ASV īstenotos pasākumus, kuru mērķis ir ievērojami samazināt kodolieročus, kā tas ir noteikts START 1un SORT līgumos;

14.  šajā sakarībā atzinīgi vērtē Krievijas Federācijas un ASV lēmumu veikt sarunas, lai noslēgtu jaunu visaptverošu un juridiski saistošu vienošanos, ar ko tiktu aizstāts Līgums par stratēģisko ieroču samazināšanu (START), kura termiņš beidzās 2009. gada decembrī, un to, ka prezidenti Baraks Obama un Dmitrijs Medvedjevs 2009. gada 6. jūlijā ir parakstījuši „Kopējo vienošanos par līguma START-1 turpinājuma līgumu”; atzinīgi vērtē nesen panākto progresu ASV un Krievijas sarunās un sakarā ar sarunu nākamo kārtu, kas 9. martā sāksies Ženēvā, cer, ka tiks panākts galīgs nolīgums;

15.  konstatē, ka ASV atteikusies no sākotnējiem plāniem attiecībā uz pretraķešu aizsardzības sistēmām Eiropā; atbalsta jauno pieeju, kas paredz visas Eiropas un Krievijas iesaistīšanu;

16.  aicina izveidot no kodolieročiem brīvas zonas, kas būtu pozitīvs solis no kodolieročiem brīvas pasaules izveidošanā; šajā sakarībā uzskata, ka no kodolieročiem brīvas zonas izveidei Tuvajos Austrumos ir būtiska nozīme, lai panāktu ilgstošu un visaptverošu mieru šajā reģionā; norāda, ka visu taktisko kaujas galviņu aizliegšana Eiropā starplaikā varētu izveidot precedentu turpmākajam kodolatbruņošanās procesam;

17.  vērš uzmanību uz taktisko kodolieroču anahronismu stratēģiskā ziņā un to, ka Eiropai ir jāveicina to skaita samazināšana un Eiropas atbrīvošana no tiem, īstenojot plašāku dialogu ar Krieviju; šajā sakarā norāda uz Vācijas koalīcijas 2009. gada 24. oktobra vienošanos censties panākt ASV kodolieroču izvešanu no Vācijas, kas būtu daļa no globāla procesa, lai panāktu no kodolieročiem brīvu pasauli; atzinīgi vērtē Vācijas, Nīderlandes, Beļģijas, Luksemburgas un Norvēģijas ārlietu ministru 2010. gada 26. februāra vēstuli NATO ģenerālsekretāram, kurā pausts aicinājums uzsākt visaptverošu diskusiju alianses ietvaros par to, kā tuvoties vispārējam politiskajam mērķim — pasaulei bez kodolieročiem;

18.  atbalsta divējādu pieeju Irānas kodolprogrammai; atkārtoti mudina Irānu pilnībā un nekavējoties ievērot savas saistības, ko paredz attiecīgās ANO Drošības padomes un SAEA rezolūcijas, jo īpaši izpildīt SAEA valdes 2009. gada 27. novembra rezolūcijā noteiktās prasības; mudina Padomi atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes paredzētos pasākumus, ja Irāna turpinās nesadarboties ar starptautisko sabiedrību tās kodolprogrammas jautājumā; aicina Padomi būt gatavai veikt nepieciešamos īpaši pārdomātus pasākumus, kas vērsti uz kodolieroču neizplatīšanu, tostarp sankcijas šā ANO Drošības padomes procesa papildināšanai;

19.  pauž nožēlu par nesenajiem kodolizmēģinājumiem, ko 2009. gada 24. septembrī veica Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (KTDR), un to, ka šī valsts noraida ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1887; tomēr atbalsta ASV pieeju par divpusēju dialogu saistībā ar sešu pušu sarunām, lai panāktu Korejas pussalas atbrīvošanu no kodolieročiem, un norāda, ka šajā sakarībā īpaša loma ir Ķīnai;

20.  atbalsta augstākā līmeņa sanāksmes sasaukšanu par kodoldrošības jautājumiem 2010. gada aprīlī, atzīstot, ka neatļauta kodolmateriālu tirdzniecība un izmantošana rada akūtus un nopietnus draudus vispārējai drošībai, un gaida konkrētus priekšlikumus par to, kā varētu uzlabot neaizsargātu kodolmateriālu drošību, aptverot arī pasākumus efektīvai to vietu izmeklēšanai, kurās materiāli nelikumīgi paņemti, un noskaidrojot, kas par to ir atbildīgs;

21.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju dalībvalstīm, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei un Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, ANO ģenerālsekretāram, KNL 2010. gada pārskata konferences priekšsēdētājam un SAEA ģenerāldirektoram.

 

 

(1)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2009)0333.

(2)

OV C 98 E, 23.4.2004., 152. lpp.

(3)

OV C 320 E, 15.12.2005., 253. lpp.

(4)

OV C 280E, 18.11.2006., 453. lpp.

(5)

OV C 301 E, 13.12.2007., 146. lpp.

(6)

Pieņemtie teksti, P7_TA(2010)0016.

(7)

Pieņemtie teksti, P6_TA(2008)0255.

(8)

Apvienoto Nāciju Organizācija — Kodolieroču neizplatīšanas līguma dalībvalstu 2000. gada pārskata konference, NPT/CONF.2000/28 (I un II daļa).

Juridisks paziņojums - Privātuma politika