KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par vardarbības saasināšanos Meksikā
10.3.2010
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
S&D (B7‑0188/2010)
ALDE (B7‑0189/2010)
ECR (B7‑0190/2010)
PPE (B7‑0192/2010)
Verts/ALE (B7‑0196/2010)
José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Santiago Fisas Ayxela, Cristian Dan Preda, Bernd Posselt, Sari Essayah, Eija-Riitta Korhola, Mario Mauro, Monica Luisa Macovei PPE grupas vārdā
Hannes Swoboda, Ramón Jáuregui Atondo, María Muñiz De Urquiza S&D grupas vārdā
Renate Weber, Marielle De Sarnez, Izaskun Bilbao Barandica ALDE grupas vārdā
Raül Romeva i Rueda, Barbara Lochbihler, Ulrike Lunacek Verts/ALE grupas vārdā
Tomasz Piotr Poręba, Zbigniew Ziobro, Edvard Kožušník, Adam Bielan, Michał Tomasz Kamiński, Tadeusz Cymański, Charles Tannock ECR grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par vardarbības saasināšanos Meksikā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Savienības un Meksikas Savienoto Valstu ekonomisko partnerattiecību, politikas koordinācijas un sadarbības nolīgumu,
– ņemot vērā 2009. gada 12. marta ieteikumu Padomei par ES un Meksikas stratēģisku partnerību,
– ņemot vērā Komisijas 2008. gada 15. jūlija paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam "Virzība uz ES un Meksikas stratēģisku partnerību" (COM(2008)447),
– ņemot vērā Komisijas 2009. gada 30. septembra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei "Eiropas Savienība un Latīņamerika: globālo procesu dalībnieku partnerība" (COM(2009)495),
– ņemot vērā 2007. gada 11. oktobra rezolūciju par sieviešu slepkavībām (feminicīdu) Meksikā un Centrālamerikā un Eiropas Savienības lomu to apkarošanā,
– ņemot vērā Eiropas Savienības paziņojumu par žurnālistu José Luis Romero, Valentín Valdés Espinosa un Jorge Ochoa Martínez slepkavībām,
– ņemot vērā Riodežaneiro 1999. gada 28. un 29. jūnijā, Madridē 2002. gada 17. un 18. maijā, Gvadalaharā 2004. gada 28. un 29. maijā, Vīnē 2006. gada 12. un 13. maijā un Limā 2008. gada 16. un 17.maijā notikušajos piecos Eiropas Savienības un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu un to valdību vadītāju sammitos pieņemtās deklarācijas,
– ņemot vērā 2008. gada 17. maijā Limā notikušā ES un Meksikas sammita kopīgo deklarāciju,
– ņemot vērā 2009. gada novembrī Briselē notikušās ES un Meksikas apvienotās komitejas devītās tikšanās laikā pieņemto kopīgo deklarāciju,
– ņemot vērā Reglamenta 122. pantu,
A. tā kā Meksikai un Eiropas Savienībai ir kopīgas vērtības, kas izpaužas mūsu demokrātiskajās un plurālistiskajās sabiedrībās, atbalstot pamatbrīvības, cilvēktiesības, vides aizsardzību un ilgtspējīgu attīstību, kā arī apņemoties konsolidēt demokrātiju, tiesisko drošību un cīņu pret nabadzību un nodrošināt godīgu sociālo un ekonomisko attīstību;
B. tā kā mūsu demokrātisko režīmu uzdevums un pienākums ir nodrošināt tiesiskas valsts darbību un cilvēktiesību ievērošanu un tā kā tādēļ brīvību baudīšana un pilnīga īstenošana un tiesības uz fizisko neaizskaramību ir viens no galvenajiem tiesiskuma pīlāriem;
C. tā kā vardarbības un nedrošības iemeslus Meksikā nevar nošķirt no nabadzības, nevienlīdzības un marginalizācijas strukturālās problēmas, jo šajā ziņā kopš ekonomikas krīzes sākuma ir notikusi negatīva attīstība, un tā kā ir nepieciešams plašs, stratēģisks un ilgtermiņa skatījums uz attīstību, lai gūtu panākumus sociālās kohēzijas jomā;
D. tā kā ES un Meksikas stratēģiskā partnerība ļauj abām pusēm ciešāk sadarboties pasaules nozīmes jautājumos un jo īpaši pastiprināt dialogu un īstenot plašāku koordināciju un apmaiņu jomās kā drošība, cilvēktiesības, vēlēšanu reforma, reģionālā attīstība un tirdzniecības un regulējošā politika;
E. tā kā līdz ar to stratēģiskā partnerība ļaus padziļināti sadarboties cilvēktiesību jomā un tā kā abas puses ir apstiprinājušas gatavību cieši sadarboties kopīga mērķa vārdā panākt visaugstākā līmeņa standartu ieviešanu cilvēktiesību jomā;
F. tā kā Meksika piedalās visās reģionālajās un pasaules organizācijās un tā kā Meksika ir parakstījusi visus starptautiskos nolīgumus cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā, kas, protams, arī paredz apkarot vardarbību pret sievietēm; tā kā Meksika arī atbalsta tādus tiesību aktus, ar kuriem tiek veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība;
G. tā kā ES un Meksikas sadarbības programma cilvēktiesību jomā stājās spēkā 2008. gadā ES un Meksikas divpusējās sadarbības programmas 2007.–2013. gadam ietvaros un tā kā tās prioritāte ir nepieļaut vardarbību pret sievietēm un veicināt sieviešu tiesības ar virkni šajā nolūkā paredzētām programmām;
H. tā kā ir izveidots Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments, kura prioritātes ir atbalstīt vardarbības izskaušanu pret sievietēm un bērniem, sekmēt, lai kārtības uzturēšanas spēki ievērotu cilvēktiesības, atbalstīt diskriminācijas izskaušanu un pieņemt starptautiskas normas tiesiskuma un cilvēktiesību jomā;
I. tā kā vardarbība Meksikā ir saasinājusies galvenokārt narkotiku tirdzniecības dēļ, jo īpaši ASV pierobežā, un tā kā šo vardarbību visvairāk izraisa kriminālo grupu konkurence par narkotiku piegādi milzīgajā ASV tirgū gan attiecībā uz narkotiku ražošanu, gan tirdzniecību, un tā kā šī vardarbība ir saasinājusies arī Meksikas iestāžu ofensīvas dēļ, lai atrisinātu šo situāciju;
J. tā kā valdības uzsāktajam plānam veselības, izglītības un sociālās kohēzijas jomā un politiskajai stratēģijai kontroles atjaunošanai Huaresā ir liela nozīme; tā kā šis plāns, kura vajadzībām ir piešķirti līdzekļi EUR 200 miljonu apmērā, ļaus novērst vardarbības sociālos iemeslus, pat ja būs nepieciešams divkāršot pūliņus šajā jomā;
K. tā kā Meksikas valdība ir apliecinājusi ciešu apņēmību uzlabot valsts drošības situāciju, jo īpaši ievērojami palielinot drošības spēku budžetu un veicot valsts drošības struktūru reformu ar mērķi pastiprināt tiesu sistēmas un tiesību aktu piemērošanas efektivitāti, kas tādējādi ļaus apkarot organizēto noziedzību;
L. tā kā saskaņā ar Starptautiskās žurnālistu federācijas sniegto informāciju Meksika ir viena no žurnālistiem bīstamākajām vietām pasaulē, jo kopš 2000. gada šajā valstī ir nogalināti vismaz 53 žurnālisti, no kuriem 2009. gadā vien ir nogalināti 13 žurnālisti, un šo faktu savos ziņojumos ir nosodījusi arī Meksikas Valsts cilvēktiesību komiteja;
M. tā kā pret cilvēktiesību aizsardzības un veicināšanas organizāciju aktīvistiem bieži tiek vērsti draudi un iebiedēšana un tā kā gan valsts, gan federālajā līmenī nepamatoti kavējas daudzas iepriekšējas izmeklēšanas par uzbrukumiem cilvēktiesību aizstāvjiem un viņu slepkavībām;
N. tā kā valsts un starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas ir atkārtoti nosodījušas šo tiesību pārkāpumus vairāku drošības spēku operāciju laikā;
1. piekrīt Meksikas iestāžu bažām attiecībā uz vardarbības saasināšanos un ir solidārs ar Meksikas iedzīvotājiem viņu cīņā pret narkotiku tirdzniecību;
2. izsaka līdzjūtību un solidaritāti upuru ģimenēm un draugiem, un visai Meksikas tautai, kuru tas mudina turpināt aizsargāt demokrātisku un tiesisku valsts iekārtu;
3. atbalsta Meksikas valdības apņēmību apkarot organizēto noziedzību, kas izpaužas kā narkotiku tirdzniecība, taču ir ļoti noraizējies par vardarbības eskalāciju, kas ir saistīta ar narkotiku tirdzniecību un par narkokarteļu bezkaunību un visvarenību attiecībā uz jebkāda veida iestādēm, jo īpaši tajās Meksikas pavalstīs, kas atrodas pie Amerikas Savienoto Valstu robežas;
4. nosoda ikvienu vardarbības izpausmi, jo īpaši vardarbību un pastāvīgos nāves draudus, kas ir vērsti pret tiem aktīvistiem, kuri iesaistās, lai veicinātu un aizsargātu cilvēktiesības Meksikā, un aicina Meksikas iestādes rīkoties vēl aktīvāk, lai nodrošinātu šo apvienību juridisko un to locekļu fizisko drošību un neaizskaramību; vēl aicina Eiropas Savienību efektīvi piemērot cilvēktiesību aktīvistu aizsardzības vadlīnijas;
5. mudina Meksikas iestādes turpināt celt iestāžu kapacitāti, īpašu uzmanību veltot to sieviešu kategorijai, kas visvairāk cieš no vardarbības; uzskata, ka tas ir valdības pienākums cīnīties pret sieviešu nogalināšanu, nodrošinot izpildītāju un līdzatbildīgo tiesāšanu un šādu noziegumu efektīvu novēršanas pasākumu īstenošanu arī turpmāk;
6. šajā sakarībā nosoda vardarbību un slepkavības, kuru upuri ir mēdijos strādājošie, un pauž atbalstu kompetentajām iestādēm, kas īsteno visus tos pasākumus, kuri ir nepieciešami, lai identificētu, aizturētu un tiesātu šo noziegumu izdarītājus; atzinīgi vērtē, ka Meksikas likumdevējs ir pieņēmis normatīvus un institucionālus aktus, lai nodrošinātu vārda brīvību un žurnālistu drošību;
7. šajā sakarībā iesaka Meksikas valdībai arī turpmāk nodrošināt tiesiskas valsts pastāvēšanu, lai risinātu tās atsevišķās strukturālās problēmas, kas ir cilvēktiesību pārkāpumu pamatā, un jo īpaši lai īstenotu tiesu sistēmas reformu; šajā jautājumā uzsver, cik svarīga ir tiesnešu neatkarība, kas nodrošina neitralitāti un apņēmīgu cīņu pret nesodāmību;
8. aicina dalībvalstu valdības, kurām ir divpusējas attiecības ar Meksiku, un Eiropas iestādes, īstenojot sadarbības programmas un piešķirot finanšu un tehniskos līdzekļus, vēl vairāk atbalstīt cilvēktiesību aizsardzību; aicina palielināt budžeta asignējumus, lai varētu nostiprināt un reformēt tiesu iestādes, policiju un prokuratūru un varētu veikt vainīgo personu kriminālvajāšanu un tās sodīt, kā arī, lai varētu īstenot efektīvus liecinieku, upuru un viņu ģimenes locekļu aizsardzības mehānismus;
9. atgādina, ka Meksikas valdība sniedz ieguldījumu īstenas daudzpusības veicināšanā un Apvienoto Nāciju Organizācijas rīcības iespēju palielināšanā attiecībā uz miera saglabāšanu un ilgtspēju un cilvēktiesību aizsardzības nodrošināšanu, lai vienlaikus saskaņā ar Limas deklarāciju, izmantojot starptautisko tiesību sistēmu, varētu novērst tādus miera un drošības apdraudējuma faktorus kā narkotiku un ieroču tirdzniecība, organizētā noziedzība, terorisms un cilvēku tirdzniecība;
10. ļoti vēlas, lai stratēģiskā partnerība būtu iespēja apspriest veidu, kā vislabāk piemērot visos divpusējos nolīgumos iekļauto cilvēktiesībām un demokrātijai veltīto klauzulu, un kā iespēja izvērtēt šīs klauzulas ievērošanu, tostarp tās pozitīvā aspekta izvēršanu, jo cilvēktiesības un demokrātija ir būtiskas vērtības;
11. uzskata, ka jauniešu sociāla integrācija ir viens no galvenajiem veidiem, kā jaunieši sajūtas piederīgi demokrātiskam režīmam, un ka viņu frustrācija ir viens no vardarbības saasināšanās pamatcēloņiem, un tāpēc Meksikai vēl vairāk ir jāsadarbojas ar Eiropas Savienību sociālās kohēzijas jomā; pie viena aicina Meksikas iestādes piešķirt līdzekļus, lai palīdzētu jauniešiem iekļauties sabiedrībā un lai pieņemtu narkotiku profilakses un toksikomānu readaptācijas un reintegrācijas programmas;
12. aicina Eiropas Komisiju un Meksikas valdību, termiņa vidū pārskatot laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam noteikto finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, noteikt drošības nostiprināšanu un pārvaldības un iestāžu kapacitātes celšanu kā pirmās nozīmības jomas (sociālā kohēzija) prioritāti;
13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei, Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jomā, dalībvalstīm, Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram, Eiropas un Latīņamerikas valstu (EuroLat) asamblejai, kā arī Meksikas Savienoto valstu Kongresa priekšsēdētājam.