KOPĪGS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par plūdiem Viduseiropas valstīs, jo īpaši Polijā, Čehijas Republikā, Slovākijā un Ungārijā
16.6.2010
nolūkā aizstāt rezolūcijas priekšlikumus, kurus iesniedza šādas grupas:
PPE (B7‑0346/2010)
ALDE (B7‑0399/2010)
GUE/NGL (B7‑0400/2010)
S&D (B7‑0402/2010)
ECR (B7‑0403/2010)
Bogusław Sonik, Lambert van Nistelrooij, Anna Záborská, Jan Březina, Tamás Deutsch, Danuta Maria Hübner, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, László Surján, György Schöpflin, Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz, Joanna Katarzyna Skrzydlewska, Krzysztof Lisek, Barbara Matera, Nuno Teixeira, Jan Olbrycht, Jan Kozłowski, Sidonia Elżbieta Jędrzejewska, Lívia Járóka, Jolanta Emilia Hibner, Monika Hohlmeier, Andrzej Grzyb, Kinga Gál, Ildikó Gáll-Pelcz, Tadeusz Zwiefka, Richard Seeber, Filip Kaczmarek, Markus Pieper, Sabine Verheyen, Lena Kolarska-Bobińska, Peter Št'astný, Csaba Sógor, Jarosław Leszek Wałęsa, Artur Zasada, Paweł Zalewski, Enikő Győri, Csaba Őry, Jerzy Buzek, Jacek Saryusz-Wolski, Róża Gräfin von Thun und Hohenstein, Piotr Borys, Jarosław Kalinowski, Miroslav Mikolášik, Czesław Adam Siekierski, Edit Bauer, Danuta Jazłowiecka, Rafał Trzaskowski, Marian-Jean Marinescu, Ádám Kósa, András Gyürk, Jacek Protasiewicz, Małgorzata Handzlik, Sławomir Witold Nitras PPE grupas vārdā
Constanze Angela Krehl, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Zigmantas Balčytis, Wojciech Michał Olejniczak, Vilija Blinkevičiūtė, Georgios Stavrakakis, Justas Vincas Paleckis, Monika Smolková, Edit Herczog, Edite Estrela, Zuzana Brzobohatá, Csaba Sándor Tabajdi S&D grupas vārdā
Giommaria Uggias, Ramona Nicole Mănescu ALDE grupas vārdā
Elisabeth Schroedter, Bas Eickhout Verts/ALE grupas vārdā
Michał Tomasz Kamiński, Zbigniew Ziobro, Marek Józef Gróbarczyk, Tadeusz Cymański, Jacek Olgierd Kurski, Jacek Włosowicz, Adam Bielan, Ryszard Antoni Legutko, Janusz Wojciechowski, Mirosław Piotrowski, Tomasz Piotr Poręba, Ryszard Czarnecki, Oldřich Vlasák, Lajos Bokros, Paweł Robert Kowal, Konrad Szymański, Marek Henryk Migalski GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlamenta rezolūcija par plūdiem Viduseiropas valstīs, jo īpaši Polijā, Čehijas Republikā, Slovākijā un Ungārijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību 3. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību 191. un 349. pantu,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu regulai, ar ko izveido Eiropas Savienības Solidaritātes fondu (ESSF) (COM(2005)0108), un Parlamenta 2006. gada 18. maija nostāju,
– ņemot vērā Parlamenta 2002. gada 5. septembra rezolūciju par plūdiem Eiropā[1], 2005. gada 8. septembra rezolūciju par dabas katastrofām (ugunsgrēkiem un plūdiem) Eiropā[2], 2006. gada 18. maija rezolūcijas par dabas katastrofām (mežu ugunsgrēkiem, sausuma periodiem un plūdiem) — lauksaimniecības aspektiem, reģionālās attīstības aspektiem un vides aspektiem[3] un 2006. gada 7. septembra rezolūciju par mežu ugunsgrēkiem un plūdiem[4],
– ņemot vērā Komisijas Balto grāmatu „Adaptācija klimata pārmaiņām — iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus” (COM(2009)147) un Komisijas paziņojumu par Kopienas pieeju dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai (COM(2009)0082),
– ņemot vērā Komisijas darba dokumentu „Reģioni 2020. gadā — ES reģionu nākotnes problēmu novērtējums” (SEC(2008)2868),
– ņemot vērā Komisijas 2010. gada 24. februāra paziņojumu par lielo dabas katastrofu Madeiras autonomajā apgabalā un Parlamenta 2010. gada 11. marta rezolūciju par lielajām dabas katastrofām Madeiras autonomajā apgabalā un vētras „Ksintija” izraisītajām sekām Eiropā[5],
– ņemot vērā Reglamenta 110. panta 4. punktu,
A. tā kā lielas dabas katastrofas plūdu veidā ir notikušas dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs, jo īpaši Polijā, Čehijas Republikā, Slovākijā un Ungārijā, kā arī Vācijā un Austrijā, kā rezultātā bijuši nāves gadījumi un cilvēki guvuši traumas, kā arī bijis nepieciešams evakuēt tūkstošiem cilvēku;
B. tā kā šīs katastrofa rezultātā ir nodarīts nopietns kaitējums gan infrastruktūrai, uzņēmumiem un aramzemei, gan sagrauti dabas un kultūras mantojuma elementi, kā arī radies iespējams risks sabiedrības veselībai;
C. tā kā ir jāsāk katastrofas sagrauto vai izpostīto teritoriju ilgtspējīga rekonstrukcija, lai kompensētu to ekonomiskos un sociālos zaudējumus,
D. tā kā pēdējo gadu laikā visā Eiropā ir strauji palielinājies dabas un cilvēku izraisītu katastrofu biežums, bīstamība, sarežģītība un ietekme;
1. pauž līdzjūtību un solidaritāti ar katastrofas piemeklēto reģionu iedzīvotājiem, ņem vērā šo katastrofu iespējamās smagās ekonomiskās sekas un izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm;
2. atzinīgi vērtē meklēšanas un glābšanas vienību centienus, glābjot cilvēku dzīvības un samazinot kaitējumu katastrofas piemeklētajās teritorijās;
3. pauž cieņu par to dalībvalstu rīcību, kuras sniegušas palīdzību katastrofas skartajām teritorijām, jo Eiropas solidaritāte ir jāapliecina kā savstarpēja palīdzība nelabvēlīgos apstākļos;
4. aicina Komisiju un dalībvalstis pārskatīt plānošanu, zemes ilgtspējīgas izmantošanas politiku, ekosistēmu absorbcijas spējas un paraugpraksi saistībā ar paaugstināto plūdu risku, kas tieši atkarīgs no zemes, biotopu un nosusināšanas sistēmu apsaimniekošanas veida, kā arī palielināt plūdu kontroles un nosusināšanas infrastruktūras jaudu, lai ierobežotu postījumus, ko rada pārmērīgs nokrišņu daudzums;
5. aicina katastrofas piemeklētās dalībvalstis un reģionus veltīt īpašu uzmanību attiecīgo rekonstrukcijas plānu ilgtspējībai, kā arī apsvērt ilgtermiņa ieguldījumu iespējamību dalībvalstu politikā attiecībā uz katastrofu profilaksi un reaģēšanu;
6. aicina dalībvalstis īstenot ES Plūdu direktīvu un izpildīt tajā noteiktās prasības; aicina teritoriālās plānošanas pārvaldībā ņemt vērā plūdu riska kartes; uzsver, ka efektīvas plūdu profilakses pamatā ir jābūt pārrobežu stratēģijām; mudina kaimiņos esošās dalībvalstis paplašināt sadarbību, risinot dabas katastrofu profilakses jautājumus, tādējādi nodrošinot šim mērķim piešķirtā ES finansējuma vislabāko izmantošanu;
7. aicina Komisiju un dalībvalstis pēc iespējas operatīvi sniegt atbalstu teritorijām, ko skārušas katastrofas ekonomiskās un sociālās sekas;
8. atgādina, ka jaunā ESSF regula, kuras pamatā ir Komisijas priekšlikums (COM(2005)0108), ir vitāli nepieciešama, lai elastīgāk un efektīvāk risinātu dabas katastrofu izraisītās problēmas; kritizē faktu, ka Padome ir apturējusi priekšlikumu, kaut arī Parlaments pieņēma savu nostāju ar lielu balsu vairākumu pirmajā lasījumā 2006. gada maijā; mudina Beļģijas prezidentūru un Komisiju nekavējoties meklēt risinājumu, lai atsāktu regulas pārskatīšanu ar mērķi izveidot stingrāku un elastīgāku instrumentu, ar kuru varētu efektīvi risināt jaunas problēmas saistībā ar klimata pārmaiņām;
9. aicina Komisiju pēc tam, kad valsts un reģionālās iestādes ir attiecīgi iesniegušas savus rekonstrukcijas plānus, nekavējoties veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka ESSF pēc iespējas operatīvi, efektīvi un elastīgi izsniedz vajadzīgos finansiālos resursus;
10. mudina, lai Komisija ne tikai mobilizē ESSF, bet ir arī atvērta un elastīga, rīkojot sarunas ar valsts un reģionālajām iestādēm par to reģionālo rīcības programmu pārskatīšanu periodam no 2007. gada līdz 2013. gadam, kuras finansē no ERAF, ESF un Kohēzijas fonda; aicina Komisiju minēto pārskatīšanu sākt pēc iespējas ātrāk;
11. aicina Komisiju ņemt vērā atšķirības starp tiem skartajiem reģioniem, kuros ir kalni un upju piekrastes, lai sniegtu optimālu palīdzību cietušajiem;
12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un reģionālajām un pašvaldību iestādēm katastrofu piemeklētajās teritorijās.
- [1] OJ C 272E, 471. lpp.
- [2] Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0334.
- [3] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0222, 0223 un 0224.
- [4] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0349.
- [5] Pieņemtie teksti, P7_TA‑PROV(2010)0065.